Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

1. jūlijs

Indekss 1. jūlijs

1.

120 attiecības: Ahmeds III, Alans Poindeksters, Apvienotā Karaliste, Arhitektūra, Armands Krauliņš, Arnolds Meri, Ķīna, Ķīnas Komunistiskā partija, Žorža Sanda, Čārlzs Bīčkrofts, Čārlzs Lotons, Cassini-Huygens, Daniels Rikardo, Džefersons Peress, Džeroms Iginla, Eduards Totlēbens, Edvards Dmitriks, Eliels Sārinens, Eriks Satī, Frederiks Blanšī, Frederiks II, Gana, Garais gads, Genocīds, Gotfrīds Leibnics, Gregora kalendārs, Henrieta Bīčere-Stova, Honkonga, Huans Karloss Varela, Huans Perons, Imants (personvārds), Jānis Endzelīns, Johans Frīdrihs fon Reke, Kanāda, Karls Lūiss, Karri Reme, Konstantins Paspatis, Krievija, Kristiāns II, Kurts Štūdents, Kurts fon Šleihers, Lajošs II Jagellons, Lea Sedū, Li Kecjans, Luijs Blerio, Mahmuds II, Maksims Sušinskis, Marlons Brando, Mihails Bakuņins, Mihails Kogelničjanu, ..., Olīvija de Hevilenda, Panama, Princese Diāna, Rūds van Nistelrojs, Ričards Bakminsters Fulers, Roberts Mičums, Rods Žilbērs, Saturns (planēta), Sony, Starptautiskais ģeofizikas gads, Starptautiskā krimināltiesa, Tibeta, Vācija, Vilhelms Frīdemans Bahs, Viljams Lorenss Bregs, Vladimirs Putins, Volfsburga, Volters Matau, 1481. gads, 1506. gads, 1534. gads, 1646. gads, 1736. gads, 1764. gads, 1784. gads, 1804. gads, 1839. gads, 1868. gads, 1872. gads, 1876. gads, 1884. gads, 1891. gads, 1896. gads, 1899. gads, 1903. gads, 1916. gads, 1919. gads, 1921. gads, 1925. gads, 1928. gads, 1933. gads, 1934. gads, 1938. gads, 1941. gads, 1950. gads, 1955. gads, 1957. gads, 1961. gads, 1961. gads Latvijā, 1971. gads, 1974. gads, 1976. gads, 1977. gads, 1978. gads, 1979. gads, 1983. gads, 1985. gads, 1986. gads, 1989. gads, 1996. gads, 1997. gads, 1999. gads, 2000. gads, 2002. gads, 2004. gads, 2006. gads, 2012. gads, 2019. gads, 2020. gads, 2022. gads Latvijā. Izvērst indekss (70 vairāk) »

Ahmeds III

Ahmeds III (osmaņu turku valodā: احمد ثالث; dzimis, miris) bija Osmaņu impērijas sultāns (no 1703. gada 22. augusta līdz 1730. gada 1. oktobrim), sultāna Mehmeda IV dēls.

Jaunums!!: 1. jūlijs un Ahmeds III · Redzēt vairāk »

Alans Poindeksters

Alans Poindeksters (Alan Goodwin "Dex" Poindexter; dzimis, miris) bija NASA kosmonauts, Jūras kara flotes lidotājs.

Jaunums!!: 1. jūlijs un Alans Poindeksters · Redzēt vairāk »

Apvienotā Karaliste

Apvienotā Karaliste (izrunā), oficiāli kopš 1922.

Jaunums!!: 1. jūlijs un Apvienotā Karaliste · Redzēt vairāk »

Arhitektūra

Partenons — sengrieķu arhitektūras paraugs Arhitektūra (no, archi- — ‘galvenais’,, tektōn — ‘celtnieks’) ir mākslas veids, kas rada telpisku vidi, kurā notiek cilvēka dzīves procesi.

Jaunums!!: 1. jūlijs un Arhitektūra · Redzēt vairāk »

Armands Krauliņš

Armands Krauliņš (dzimis Kandavā, miris, Kandavā) bija latviešu basketbola treneris.

Jaunums!!: 1. jūlijs un Armands Krauliņš · Redzēt vairāk »

Arnolds Meri

Arnolds Meri 2008. gadā Arnolds Meri (—) bija pirmais igauņu tautības Padomju Savienības Varonis, politiskais un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: 1. jūlijs un Arnolds Meri · Redzēt vairāk »

Ķīna

Ķīnas Tautas Republika (ĶTR), vienkāršoti Ķīna, ir sociālistiska valsts Austrumāzijā.

Jaunums!!: 1. jūlijs un Ķīna · Redzēt vairāk »

Ķīnas Komunistiskā partija

Ķīnas Komunistiskā partija (Zhōngguó Gòngchǎndǎng) ir Ķīnas Tautas Republikas vadošā un valdošā partija.

Jaunums!!: 1. jūlijs un Ķīnas Komunistiskā partija · Redzēt vairāk »

Žorža Sanda

Amandīne Aurora Lusila Dipēna (baronese Didevana (Baronne Dudevant), vairāk pazīstama ar pseidonīmu Žorža Sanda (George Sand), —) bija franču rakstniece, romantisma pārstāve.

Jaunums!!: 1. jūlijs un Žorža Sanda · Redzēt vairāk »

Čārlzs Bīčkrofts

Čārlzs B. K. Bīčkrofts (dzimis kā Čārlzs Bīčkrofts Kejs; dzimis, miris) bija britu kriketa spēlētājs, olimpiskās zelta medaļas ieguvējs.

Jaunums!!: 1. jūlijs un Čārlzs Bīčkrofts · Redzēt vairāk »

Čārlzs Lotons

Čārlzs Lotons (dzimis, miris) bija angļu teātra un kino aktieris, kinorežisors, producents un scenāriju autors.

Jaunums!!: 1. jūlijs un Čārlzs Lotons · Redzēt vairāk »

Cassini-Huygens

Cassini mākslinieka skatījumā Cassini-Huygens (vienkāršības dēļ saukta arī Cassini) bija sadarbības misija starp NASA, Eiropas Kosmosa aģentūru (EKA) un Itālijas Kosmosa aģentūru (IKA), lai nosūtītu zondi Saturna sistēmas izpētei.

Jaunums!!: 1. jūlijs un Cassini-Huygens · Redzēt vairāk »

Daniels Rikardo

Daniels Rikjardo (Daniel Ricciardo, dzimis) ir profesionāls austrāliešu sacīkšu braucējs, kurš 2022.

Jaunums!!: 1. jūlijs un Daniels Rikardo · Redzēt vairāk »

Džefersons Peress

Džefersons Leonardo Peress Kesada (dzimis 1974. gada 1. jūlijā Suensā, Ekvadorā) ir bijušais Ekvadoras vieglatlēts — soļotājs, kurš parasti soļoja 20 kilometru distancē.

Jaunums!!: 1. jūlijs un Džefersons Peress · Redzēt vairāk »

Džeroms Iginla

Džeroms Artūrs Lī Adekunle Tigs Juniors Elviss Iginla (Jarome Arthur-Leigh Adekunle Tig Junior Elvis Iginla; dzimis) ir bijušais kanādiešu hokejists, uzbrucējs, Kanādas hokeja izlases dalībnieks.

Jaunums!!: 1. jūlijs un Džeroms Iginla · Redzēt vairāk »

Eduards Totlēbens

Francis Eduards fon Totlēbens (Franz Eduard Graf von Tottleben (Todleben),;  —) bija Latvijā dzimis vācbaltiešu izcelsmes Krievijas Impērijas armijas ģenerālinženieris, cietokšņu būves speciālists, militārais teorētiķis.

Jaunums!!: 1. jūlijs un Eduards Totlēbens · Redzēt vairāk »

Edvards Dmitriks

Edvards Dmitriks (dzimis, miris) bija Kanādas un ASV kinorežisors.

Jaunums!!: 1. jūlijs un Edvards Dmitriks · Redzēt vairāk »

Eliels Sārinens

Gottlībs Eliels Sārinens (dzimis, miris) bija somu arhitekts.

Jaunums!!: 1. jūlijs un Eliels Sārinens · Redzēt vairāk »

Eriks Satī

Eriks Alfrēds Leslijs Satī (dzimis, miris) ir franču komponists un pianists.

Jaunums!!: 1. jūlijs un Eriks Satī · Redzēt vairāk »

Frederiks Blanšī

Gastons Frederiks Blanšī (dzimis, miris) bija franču burātājs, olimpiskais čempions 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs.

Jaunums!!: 1. jūlijs un Frederiks Blanšī · Redzēt vairāk »

Frederiks II

Frederiks II (dzimis, miris) bija Dānijas un Norvēģijas karalis no 1559.

Jaunums!!: 1. jūlijs un Frederiks II · Redzēt vairāk »

Gana

Gana, oficiāli Ganas Republika (Republic of Ghana), ir valsts Rietumāfrikā.

Jaunums!!: 1. jūlijs un Gana · Redzēt vairāk »

Garais gads

Garais gads ir kalendārais gads, kurā ir 366, nevis 365 diennaktis, kā tas ir parastajā gadā.

Jaunums!!: 1. jūlijs un Garais gads · Redzēt vairāk »

Genocīds

Genocīds ir darbība, kas vērsta, lai pilnībā vai daļēji iznīcinātu kādu nacionālu, etnisku, rases vai reliģiskās piederības grupu kā tādu: nogalinot šīs grupas locekļus, fiziski sakropļojot vai garīgi traumējot tos, apzināti radot šādai grupai tādus dzīves apstākļus, kur paredzēta tās pilnīga vai daļēja iznīcība, apzināti ierobežojot dzimstību šajā grupā, ar varu pārvietojot vienas grupas bērnus dzīvošanai citā grupā.

Jaunums!!: 1. jūlijs un Genocīds · Redzēt vairāk »

Gotfrīds Leibnics

Gotfrīds Vilhelms Leibnics (dzimis Leipcigā, miris Hannoverē) bija vācu matemātiķis un filozofs, kā arī jurists.

Jaunums!!: 1. jūlijs un Gotfrīds Leibnics · Redzēt vairāk »

Gregora kalendārs

Gregora kalendārs, arī Gregoriskais kalendārs jeb t.s. jaunais stils, ir laika skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis.

Jaunums!!: 1. jūlijs un Gregora kalendārs · Redzēt vairāk »

Henrieta Bīčere-Stova

Henrieta Bīčere-Stova (dzimusi Ličfīldā, ASV, mirusi Hartfordā, ASV) bija rakstniece, aktīva vergturības atcelšanas aktīviste ASV, romāna Krusttēva Toma būda autore.

Jaunums!!: 1. jūlijs un Henrieta Bīčere-Stova · Redzēt vairāk »

Honkonga

Honkonga jeb Sjangana, oficiālais nosaukums Ķīnas Tautas Republikas Honkongas īpašais administratīvais rajons (中華人民共和國香港特別行政區, Hong Kong Special Administrative Region), ir autonoms rajons Ķīnā, Honkongas salā, Kouluņas pussalā un vairāk nekā citās 260 salās.

Jaunums!!: 1. jūlijs un Honkonga · Redzēt vairāk »

Huans Karloss Varela

Huans Karloss Varela Rodrigess (Juan Carlos Varela Rodríguez; dzimis) ir Panamas politiķis.

Jaunums!!: 1. jūlijs un Huans Karloss Varela · Redzēt vairāk »

Huans Perons

Huans Domingo Perons (dzimis, miris) bija argentīniešu militārpersona un politiķis.

Jaunums!!: 1. jūlijs un Huans Perons · Redzēt vairāk »

Imants (personvārds)

Imants ir līvu izcelsmes latviešu personvārds.

Jaunums!!: 1. jūlijs un Imants (personvārds) · Redzēt vairāk »

Jānis Endzelīns

Jānis Endzelīns (dzimis, miris) bija latviešu valodnieks, latviešu valodas un citu baltu valodu pētnieks, salīdzināmās un vēsturiskās valodniecības speciālists.

Jaunums!!: 1. jūlijs un Jānis Endzelīns · Redzēt vairāk »

Johans Frīdrihs fon Reke

Johans Frīdrihs fon Reke (dzimis, miris) bija vācbaltiešu augsta ranga Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas valsts ierēdnis, vēsturnieks un kolekcionārs.

Jaunums!!: 1. jūlijs un Johans Frīdrihs fon Reke · Redzēt vairāk »

Kanāda

Kanāda ir valsts, kas aizņem lielāko daļu no Ziemeļamerikas ziemeļiem.

Jaunums!!: 1. jūlijs un Kanāda · Redzēt vairāk »

Karls Lūiss

Frediriks Karltons (Karls) Lūiss (dzimis Birmingemā, Alabamas štatā, ASV) ir bijušais amerikāņu vieglatlēts, kas startēja sprintā un tāllēkšanā.

Jaunums!!: 1. jūlijs un Karls Lūiss · Redzēt vairāk »

Karri Reme

Karri Reme (dzimis 1986. gada 1. jūlijā) ir somu hokejists, vārtsargs.

Jaunums!!: 1. jūlijs un Karri Reme · Redzēt vairāk »

Konstantins Paspatis

Konstantins Paspatis bija grieķu tenisists, 1896. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieks un olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs.

Jaunums!!: 1. jūlijs un Konstantins Paspatis · Redzēt vairāk »

Krievija

Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.

Jaunums!!: 1. jūlijs un Krievija · Redzēt vairāk »

Kristiāns II

Kristiāns II (Zviedrijā dēvēts arī par Kristiānu Tirānu (Kristian Tyrann); dzimis, miris) bija Dānijas un Norvēģijas karalis no 1513.

Jaunums!!: 1. jūlijs un Kristiāns II · Redzēt vairāk »

Kurts Štūdents

Kurts Arturs Benno Štūdents (dzimis, miris) bija vācu virsnieks, ģenerālpulkvedis.

Jaunums!!: 1. jūlijs un Kurts Štūdents · Redzēt vairāk »

Kurts fon Šleihers

Kurts Ferdinands Frīdrihs Hermanis fon Šleihers (dzimis, miris) bija vācu ģenerālis un politiķis.

Jaunums!!: 1. jūlijs un Kurts fon Šleihers · Redzēt vairāk »

Lajošs II Jagellons

Lajošs II Jagellons, Bohēmijā pazīstams kā Ludvīks Jagellons, Horvātijā kā Ludoviks II (dzimis, miris) bija Ungārijas, Bohēmijas un Horvātijas karalis no 1516.

Jaunums!!: 1. jūlijs un Lajošs II Jagellons · Redzēt vairāk »

Lea Sedū

Lea Sedū (dzimusi) ir franču aktrise.

Jaunums!!: 1. jūlijs un Lea Sedū · Redzēt vairāk »

Li Kecjans

Li Kecjans (dzimis, miris) bija Ķīnas politiķis, ekonomists.

Jaunums!!: 1. jūlijs un Li Kecjans · Redzēt vairāk »

Luijs Blerio

Luijs Šarls Žozefs Blerio (dzimis, miris) bija franču izgudrotājs, aviators un uzņēmējs.

Jaunums!!: 1. jūlijs un Luijs Blerio · Redzēt vairāk »

Mahmuds II

Mahmuds II (osmaņu turku valodā: محمود ثاني) (1785. gada 20. jūlijs — 1839. gada 1. jūlijs), 30.

Jaunums!!: 1. jūlijs un Mahmuds II · Redzēt vairāk »

Maksims Sušinskis

Maksims Sušinskis (dzimis 1974. gada 1. jūlijā Sanktpēterburgā) ir bijušais krievu hokejists, labās malas uzbrucējs, Krievijas hokeja izlases dalībnieks.

Jaunums!!: 1. jūlijs un Maksims Sušinskis · Redzēt vairāk »

Marlons Brando

Marlons Brando (dzimis, miris) bija amerikāņu aktieris.

Jaunums!!: 1. jūlijs un Marlons Brando · Redzēt vairāk »

Mihails Bakuņins

Mihails Bakuņins (dzimis (pēc vecā stila 18. maijā), miris) bija krievu revolucionārs, anarhisma klasiķis.

Jaunums!!: 1. jūlijs un Mihails Bakuņins · Redzēt vairāk »

Mihails Kogelničjanu

Mihails Kogelničjanu, (dzimis, miris) bija moldāvu, vēlāk rumāņu politiķis, jurists, vēsturnieks un publicists.

Jaunums!!: 1. jūlijs un Mihails Kogelničjanu · Redzēt vairāk »

Olīvija de Hevilenda

Olīvija de Hevilenda (Olivia de Havilland, dzimusi Tokijā, mirusi Parīzē) bija ASV kinoaktrise.

Jaunums!!: 1. jūlijs un Olīvija de Hevilenda · Redzēt vairāk »

Panama

Panama, oficiāli Panamas Republika, ir Centrālamerikas galējā dienvidu valsts.

Jaunums!!: 1. jūlijs un Panama · Redzēt vairāk »

Princese Diāna

Velsas princese Diāna (dzimusi Diāna Frānsesa Spensere, mirusi) bija Apvienotās Karalistes karaliskās ģimenes locekle, karaļa Čārlza pirmā sieva un prinču Viljama un Harija māte.

Jaunums!!: 1. jūlijs un Princese Diāna · Redzēt vairāk »

Rūds van Nistelrojs

Rutgers Johanness Martins van Nistelrojs (dzimis Osā) ir nīderlandiešu futbola treneris un bijušais futbolists, spēlēja uzbrucēja pozīcijā.

Jaunums!!: 1. jūlijs un Rūds van Nistelrojs · Redzēt vairāk »

Ričards Bakminsters Fulers

Ričards Bakminsters Fulers (dzimis, miris) bija amerikāņu matemātiķis, inženieris, futurologs un ģeodēziskās velves (kupola) izgudrotājs.

Jaunums!!: 1. jūlijs un Ričards Bakminsters Fulers · Redzēt vairāk »

Roberts Mičums

Roberts Čārlzs Dērmans Mičums (dzimis, miris) bija amerikāņu aktieris, autors, komponists un dziedātājs.

Jaunums!!: 1. jūlijs un Roberts Mičums · Redzēt vairāk »

Rods Žilbērs

Rodrigs Gabriels “Rods” Žilbērs (dzimis, miris) bija kanādiešu hokejists, labās malas uzbrucējs.

Jaunums!!: 1. jūlijs un Rods Žilbērs · Redzēt vairāk »

Saturns (planēta)

Saturns, viena no milzu planētām, ir Saules sistēmas sestā planēta no Saules.

Jaunums!!: 1. jūlijs un Saturns (planēta) · Redzēt vairāk »

Sony

Sony (Sonī Kabushiki kaisha), ir daudznacionāls Japānas uzņēmums, ko 1946.

Jaunums!!: 1. jūlijs un Sony · Redzēt vairāk »

Starptautiskais ģeofizikas gads

VDR pastmarka Starptautiskais ģeofiziskais gads bija laika posms no 1957.

Jaunums!!: 1. jūlijs un Starptautiskais ģeofizikas gads · Redzēt vairāk »

Starptautiskā krimināltiesa

Hāgā. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) ir 2002.

Jaunums!!: 1. jūlijs un Starptautiskā krimināltiesa · Redzēt vairāk »

Tibeta

Tibetas kultūrvēsturiskais reģions ar mūsdienu robežām. Tibeta ir kultūrvēsturisks reģions Centrālāzijā.

Jaunums!!: 1. jūlijs un Tibeta · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: 1. jūlijs un Vācija · Redzēt vairāk »

Vilhelms Frīdemans Bahs

Vilhelms Frīdemans Bahs (saukts arī par Halles Bahu; dzimis, miris) bija vācu komponists.

Jaunums!!: 1. jūlijs un Vilhelms Frīdemans Bahs · Redzēt vairāk »

Viljams Lorenss Bregs

Sers Viljams Lorenss Bregs (dzimis, miris) bija britu fiziķis.

Jaunums!!: 1. jūlijs un Viljams Lorenss Bregs · Redzēt vairāk »

Vladimirs Putins

Vladimirs Putins (dzimis) ir pašreizējais Krievijas Federācijas prezidents, Krievijas Federācijas Drošības padomes priekšsēdētājs.

Jaunums!!: 1. jūlijs un Vladimirs Putins · Redzēt vairāk »

Volfsburga

Volfsburga ir pilsēta Lejassaksijas federālajā zemē, Vācijā.

Jaunums!!: 1. jūlijs un Volfsburga · Redzēt vairāk »

Volters Matau

Volters Matau (dzimis, miris) bija amerikāņu aktieris, komiķis un kinorežisors.

Jaunums!!: 1. jūlijs un Volters Matau · Redzēt vairāk »

1481. gads

1481.

Jaunums!!: 1. jūlijs un 1481. gads · Redzēt vairāk »

1506. gads

1506.

Jaunums!!: 1. jūlijs un 1506. gads · Redzēt vairāk »

1534. gads

1534.

Jaunums!!: 1. jūlijs un 1534. gads · Redzēt vairāk »

1646. gads

1646.

Jaunums!!: 1. jūlijs un 1646. gads · Redzēt vairāk »

1736. gads

1736.

Jaunums!!: 1. jūlijs un 1736. gads · Redzēt vairāk »

1764. gads

1764.

Jaunums!!: 1. jūlijs un 1764. gads · Redzēt vairāk »

1784. gads

1784.

Jaunums!!: 1. jūlijs un 1784. gads · Redzēt vairāk »

1804. gads

1804.

Jaunums!!: 1. jūlijs un 1804. gads · Redzēt vairāk »

1839. gads

1839.

Jaunums!!: 1. jūlijs un 1839. gads · Redzēt vairāk »

1868. gads

1868.

Jaunums!!: 1. jūlijs un 1868. gads · Redzēt vairāk »

1872. gads

1872.

Jaunums!!: 1. jūlijs un 1872. gads · Redzēt vairāk »

1876. gads

1876.

Jaunums!!: 1. jūlijs un 1876. gads · Redzēt vairāk »

1884. gads

1884.

Jaunums!!: 1. jūlijs un 1884. gads · Redzēt vairāk »

1891. gads

1891.

Jaunums!!: 1. jūlijs un 1891. gads · Redzēt vairāk »

1896. gads

1896.

Jaunums!!: 1. jūlijs un 1896. gads · Redzēt vairāk »

1899. gads

1899.

Jaunums!!: 1. jūlijs un 1899. gads · Redzēt vairāk »

1903. gads

1903.

Jaunums!!: 1. jūlijs un 1903. gads · Redzēt vairāk »

1916. gads

1916.

Jaunums!!: 1. jūlijs un 1916. gads · Redzēt vairāk »

1919. gads

1919.

Jaunums!!: 1. jūlijs un 1919. gads · Redzēt vairāk »

1921. gads

1921.

Jaunums!!: 1. jūlijs un 1921. gads · Redzēt vairāk »

1925. gads

1925.

Jaunums!!: 1. jūlijs un 1925. gads · Redzēt vairāk »

1928. gads

1928.

Jaunums!!: 1. jūlijs un 1928. gads · Redzēt vairāk »

1933. gads

1933.

Jaunums!!: 1. jūlijs un 1933. gads · Redzēt vairāk »

1934. gads

1934.

Jaunums!!: 1. jūlijs un 1934. gads · Redzēt vairāk »

1938. gads

1938.

Jaunums!!: 1. jūlijs un 1938. gads · Redzēt vairāk »

1941. gads

1941 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās trešdienā.

Jaunums!!: 1. jūlijs un 1941. gads · Redzēt vairāk »

1950. gads

1950.

Jaunums!!: 1. jūlijs un 1950. gads · Redzēt vairāk »

1955. gads

1955.

Jaunums!!: 1. jūlijs un 1955. gads · Redzēt vairāk »

1957. gads

1957.

Jaunums!!: 1. jūlijs un 1957. gads · Redzēt vairāk »

1961. gads

1961.

Jaunums!!: 1. jūlijs un 1961. gads · Redzēt vairāk »

1961. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1961. gada notikumi Latvijas teritorijā.

Jaunums!!: 1. jūlijs un 1961. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1971. gads

1971.

Jaunums!!: 1. jūlijs un 1971. gads · Redzēt vairāk »

1974. gads

1974.

Jaunums!!: 1. jūlijs un 1974. gads · Redzēt vairāk »

1976. gads

1976.

Jaunums!!: 1. jūlijs un 1976. gads · Redzēt vairāk »

1977. gads

1977 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās sestdienā.

Jaunums!!: 1. jūlijs un 1977. gads · Redzēt vairāk »

1978. gads

1978 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā.

Jaunums!!: 1. jūlijs un 1978. gads · Redzēt vairāk »

1979. gads

1979.

Jaunums!!: 1. jūlijs un 1979. gads · Redzēt vairāk »

1983. gads

1983.

Jaunums!!: 1. jūlijs un 1983. gads · Redzēt vairāk »

1985. gads

1985.

Jaunums!!: 1. jūlijs un 1985. gads · Redzēt vairāk »

1986. gads

1986.

Jaunums!!: 1. jūlijs un 1986. gads · Redzēt vairāk »

1989. gads

1989.

Jaunums!!: 1. jūlijs un 1989. gads · Redzēt vairāk »

1996. gads

1996.

Jaunums!!: 1. jūlijs un 1996. gads · Redzēt vairāk »

1997. gads

1997.

Jaunums!!: 1. jūlijs un 1997. gads · Redzēt vairāk »

1999. gads

1999.

Jaunums!!: 1. jūlijs un 1999. gads · Redzēt vairāk »

2000. gads

2000.

Jaunums!!: 1. jūlijs un 2000. gads · Redzēt vairāk »

2002. gads

2002.

Jaunums!!: 1. jūlijs un 2002. gads · Redzēt vairāk »

2004. gads

2004.

Jaunums!!: 1. jūlijs un 2004. gads · Redzēt vairāk »

2006. gads

2006.

Jaunums!!: 1. jūlijs un 2006. gads · Redzēt vairāk »

2012. gads

2012.

Jaunums!!: 1. jūlijs un 2012. gads · Redzēt vairāk »

2019. gads

2019.

Jaunums!!: 1. jūlijs un 2019. gads · Redzēt vairāk »

2020. gads

2020.

Jaunums!!: 1. jūlijs un 2020. gads · Redzēt vairāk »

2022. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 2022. gada notikumi Latvijā.

Jaunums!!: 1. jūlijs un 2022. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »