Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

21. jūlijs

Indekss 21. jūlijs

21.

120 attiecības: Aizeks Sterns, Alans Šepards, Andrē Rūzvelts, Anrī Azbruks, Apollo 11, Apollo programma, Artūrs Makīvojs, Asuānas aizsprosts, Šarlote Gensbūra, Šarls Gonduāns, Ūve Zēlers, Ķīlnieku krīze Luckā, Ženēva, Ēģipte, Bazs Oldrins, Beļģija, Brisbena, Džerijs Goldsmits, Džošs Hārtnets, Deklarācija par valsts varu, Eižens Laube, Ernests Hemingvejs, Frīdrihs Hartmanis Barizjens, Frīdrihs Olbrihts, Gregora kalendārs, Hanss Fallada, Hennings fon Treskovs, Igaunija, Inkvizīcija, Izabella Verta, Jānis Peive, Jānis Pozņaks, Jūlija Beļajeva, Klauss fon Štaufenbergs, Krievijas Impērija, Krievu—turku karš (1768—1774), Kučuk-Kainardžas līgums, Lūiss Ābels, Lietuva, Loviss Korints, Lucka, Mars-4, Marss (planēta), Māršals Makluens, Mēness, Mercury (kosmiskais projekts), Mercury-Redstone 4, Mihails Zadornovs, Milans Rastislavs Štefāniks, Miltons Frīdmans, ..., Murads V, Nīderlande, Nīls Ārmstrongs, Normans Džuisons, Oļegs Konoņenko, Ogists Kavadīni, Osmaņu impērija, Ozols (reperis), Par Latvijas iestāšanos PSRS sastāvā, Rūdolfs Bangerskis, Roberts Bērnss, Robins Viljamss, Starptautiskā Olimpiskā komiteja, Tatjana Ļebedeva, Tautas Saeima, Ukraina, Universālais koordinētais laiks, Vasile Aleksandri, Vasilijs Sokolovskis, Vecā un jaunā stila datumi, Virdžils Grisoms, Vjetnama, 1542. gads, 1724. gads, 1774. gads, 1796. gads, 1821. gads, 1831. gads, 1840. gads, 1858. gads, 1865. gads, 1875. gads, 1877. gads, 1878. gads, 1880. gads, 1884. gads, 1893. gads, 1897. gads, 1899. gads, 1904. gads, 1906. gads Latvijā, 1911. gads, 1912. gads, 1920. gads, 1926. gads, 1940. gads Latvijā, 1944. gads, 1948. gads, 1951. gads, 1954. gads, 1961. gads, 1962. gads, 1964. gads, 1967. gads Latvijā, 1969. gads, 1970. gads, 1971. gads, 1973. gads, 1976. gads, 1977. gads, 1978. gads, 1979. gads Latvijā, 1983. gads Latvijā, 1992. gads, 1998. gads, 2004. gads, 2020. gads, 2021. gads sportā, 2022. gads, 2032. gada vasaras olimpiskās spēles. Izvērst indekss (70 vairāk) »

Aizeks Sterns

Aizeks Sterns (dzimis, miris) bija Ukrainas ebreju izcelsmes amerikāņu vijolnieks un diriģents.

Jaunums!!: 21. jūlijs un Aizeks Sterns · Redzēt vairāk »

Alans Šepards

Alans Bartlets Šepards jaunākais (Alan Bartlett Shepard, Jr.; dzimis, miris) bija ASV pirmais kosmosā lidojušais astronauts.

Jaunums!!: 21. jūlijs un Alans Šepards · Redzēt vairāk »

Andrē Rūzvelts

Kornēlijs Luijs Andrē Rūzvelts (dzimis, miris) bija Francijā dzimis amerikāņu filmu veidotājs un kūrortviesnīcas vadītājs.

Jaunums!!: 21. jūlijs un Andrē Rūzvelts · Redzēt vairāk »

Anrī Azbruks

Anrī Alfonss Azbruks (dzimis, miris) bija franču airētājs, olimpiskās zelta medaļas ieguvējs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs.

Jaunums!!: 21. jūlijs un Anrī Azbruks · Redzēt vairāk »

Apollo 11

Apollo 11 bija ASV NASA ''Apollo'' programmas kosmosa kuģa lidojums.

Jaunums!!: 21. jūlijs un Apollo 11 · Redzēt vairāk »

Apollo programma

200px Apollo programma bija ASV pilotējamu kosmisko lidojumu projekts, ko veica Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija (NASA).

Jaunums!!: 21. jūlijs un Apollo programma · Redzēt vairāk »

Artūrs Makīvojs

Artūrs Makīvojs (dzimis, miris) bija Lielbritānijā dzimis franču kriketa spēlētājs, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs.

Jaunums!!: 21. jūlijs un Artūrs Makīvojs · Redzēt vairāk »

Asuānas aizsprosts

Asuānas aizsprosts Asuānas aizsprosta celtniecības memoriāls Abū Simbela, Ramzesa templis Asuānas aizsprosts atrodas Ēģiptē, uz Nīlas.

Jaunums!!: 21. jūlijs un Asuānas aizsprosts · Redzēt vairāk »

Šarlote Gensbūra

Šarlote Lūsija Gensbūra (dzimusi) ir britu-franču aktrise un dziedātāja.

Jaunums!!: 21. jūlijs un Šarlote Gensbūra · Redzēt vairāk »

Šarls Gonduāns

Šarls Gonduāns (dzimis, miris) bija franču regbists un virves vilkšanas speciālists, kurš piedalījās 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs.

Jaunums!!: 21. jūlijs un Šarls Gonduāns · Redzēt vairāk »

Ūve Zēlers

Ūve Zēlers (dzimis Hamburgā, miris Norderštetā) bija bijušais Vācijas futbolists.

Jaunums!!: 21. jūlijs un Ūve Zēlers · Redzēt vairāk »

Ķīlnieku krīze Luckā

Ķīlnieku krīze Luckā bija terorisma akts ar ķīlnieku sagrābšanu Luckā, Ukrainā.

Jaunums!!: 21. jūlijs un Ķīlnieku krīze Luckā · Redzēt vairāk »

Ženēva

Ženēva Ženēva ir pilsēta Šveices galējos dienvidrietumos, valsts frančvalodīgajā daļā, pie Ronas iztekas no Ženēvas ezera.

Jaunums!!: 21. jūlijs un Ženēva · Redzēt vairāk »

Ēģipte

Ēģipte, oficiāli Ēģiptes Arābu Republika, ir valsts, kas aizņem Āfrikas kontinenta ziemeļaustrumu daļu, kā arī Sīnāja pussalu Vidējos Austrumos.

Jaunums!!: 21. jūlijs un Ēģipte · Redzēt vairāk »

Bazs Oldrins

Bazs Oldrins (Buzz Aldrin; dzimis Edvins Jūdžins Oldrins jaunākais) ir ASV mehānikas inženieris, atvaļināts Gaisa spēku pilots, astronauts.

Jaunums!!: 21. jūlijs un Bazs Oldrins · Redzēt vairāk »

Beļģija

Beļģija ((izruna), (izruna)), oficiāli Beļģijas Karaliste (Koninkrijk België, Royaume de Belgique, Königreich Belgien), ir valsts Eiropas ziemeļrietumos.

Jaunums!!: 21. jūlijs un Beļģija · Redzēt vairāk »

Brisbena

Brisbena ir Austrālijas 3.

Jaunums!!: 21. jūlijs un Brisbena · Redzēt vairāk »

Džerijs Goldsmits

Džeralds Kings "Džerijs" Goldsmits (dzimis, miris) bija amerikāņu komponists un diriģents, pazīstams kā mūzikas autors vairāk nekā 300 kino un televīzijas filmām.

Jaunums!!: 21. jūlijs un Džerijs Goldsmits · Redzēt vairāk »

Džošs Hārtnets

Džošua Denjels Hārtnets (dzimis) ir amerikāņu aktieris.

Jaunums!!: 21. jūlijs un Džošs Hārtnets · Redzēt vairāk »

Deklarācija par valsts varu

Latvijas karogiem rotātā Latvijas Nacionālā teātra 1940. gada 21. jūlijā. Deklarācija par valsts varu un preambula deklarācijai Par Latvijas iestāšanos Padomju Sociālistisko Republiku Savienības sastāvā ("Valdības Vēstnesis" 1940. gada 26. jūlijā). Deklarācija par valsts varu bija Otrā pasaules kara laikā 1940.

Jaunums!!: 21. jūlijs un Deklarācija par valsts varu · Redzēt vairāk »

Eižens Laube

Eižens Laube (dzimis Rīgā, miris Portlendā) bija vācbaltu cilmes latviešu arhitekts un arhitektūras profesors, kurš pamatā darbojās tautiskā romantisma stilā.

Jaunums!!: 21. jūlijs un Eižens Laube · Redzēt vairāk »

Ernests Hemingvejs

Ernests Millers Hemingvejs, labāk pazīstams kā Ernests Hemingvejs (dzimis Oakpārksā, ASV, miris Kečamā, Aidaho, ASV), bija amerikāņu rakstnieks un žurnālists.

Jaunums!!: 21. jūlijs un Ernests Hemingvejs · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Hartmanis Barizjens

Frīdrihs Hartmanis Barizjens (dzimis, miris, pēc citiem datiem) bija baroka gleznotājs.

Jaunums!!: 21. jūlijs un Frīdrihs Hartmanis Barizjens · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Olbrihts

Frīdrihs Olbrihts (dzimis, miris) bija vācu ģenerālis, 20. jūlija puča dalībnieks.

Jaunums!!: 21. jūlijs un Frīdrihs Olbrihts · Redzēt vairāk »

Gregora kalendārs

Gregora kalendārs, arī Gregoriskais kalendārs jeb t.s. jaunais stils, ir laika skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis.

Jaunums!!: 21. jūlijs un Gregora kalendārs · Redzēt vairāk »

Hanss Fallada

Hanss Fallada (īstajā vārdā Rūdolfs Vilhelms Frīdrihs Dīcens; dzimis, miris) bija vācu rakstnieks.

Jaunums!!: 21. jūlijs un Hanss Fallada · Redzēt vairāk »

Hennings fon Treskovs

Hermanis Hennings Kārlis Roberts fon Treskovs (dzimis, miris) bija vērmahta ģenerālmajors, viens no vācu pretošanās kustības pret Hitleru līderiem.

Jaunums!!: 21. jūlijs un Hennings fon Treskovs · Redzēt vairāk »

Igaunija

Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.

Jaunums!!: 21. jūlijs un Igaunija · Redzēt vairāk »

Inkvizīcija

Templiešu ordeņa brāļu sadedzināšana 13. gadsimta sākumā. Svētā inkvizīcija (— 'iztaujāšana, noskaidrošana') ir kopīgs nosaukums Romas Katoļu baznīcas struktūru darbībai ķeceru noskaidrošanā un ķecerības apkarošanā (1231—1908).

Jaunums!!: 21. jūlijs un Inkvizīcija · Redzēt vairāk »

Izabella Verta

Izabella Verta (dzimusi) ir vācu jātniece.

Jaunums!!: 21. jūlijs un Izabella Verta · Redzēt vairāk »

Jānis Peive

Jānis Peive (—) bija latviešu agroķīmiķis un padomju politiķis.

Jaunums!!: 21. jūlijs un Jānis Peive · Redzēt vairāk »

Jānis Pozņaks

Jānis Pozņaks (dzimis Ogrē) ir latviešu basketbolists, spēlē spēka uzbrucēja un centra pozīcijā.

Jaunums!!: 21. jūlijs un Jānis Pozņaks · Redzēt vairāk »

Jūlija Beļajeva

Jūlija Beļajeva (dzimusi) ir igauņu paukotāja, kas specializējas paukošanā ar špagu.

Jaunums!!: 21. jūlijs un Jūlija Beļajeva · Redzēt vairāk »

Klauss fon Štaufenbergs

Klauss Filips Marija Šenks grāfs fon Štaufenbergs (dzimis, miris) bija vācu aristokrāts un vērmahta virsnieks, kurš bija neveiksmīgās 20. jūlija sazvērestības pret Ādolfu Hitleru viens no līderiem un atentāta tiešais izpildītājs.

Jaunums!!: 21. jūlijs un Klauss fon Štaufenbergs · Redzēt vairāk »

Krievijas Impērija

Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.

Jaunums!!: 21. jūlijs un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »

Krievu—turku karš (1768—1774)

Krievu—turku karš (1768—1774) bija nobeigums Krievijas Impērijas teritorijas paplašināšanā, iekarojot Ukrainas dienvidus, Ziemeļkaukāzu un Krimu.

Jaunums!!: 21. jūlijs un Krievu—turku karš (1768—1774) · Redzēt vairāk »

Kučuk-Kainardžas līgums

Kabardija un Hersona) vai netiešā (Krimas haniste) Krievijas impērijas atkarībā Kučuk-Kainardžas līgums parakstīts 1774.

Jaunums!!: 21. jūlijs un Kučuk-Kainardžas līgums · Redzēt vairāk »

Lūiss Ābels

Lūiss Grenvils "Lū" Ābels (dzimis, miris) bija amerikāņu airētājs, divkārtējs olimpiskais čempions 1900. gada un 1904. gada olimpiskajās spēlēs.

Jaunums!!: 21. jūlijs un Lūiss Ābels · Redzēt vairāk »

Lietuva

Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.

Jaunums!!: 21. jūlijs un Lietuva · Redzēt vairāk »

Loviss Korints

Loviss Korints (dzimis, miris) bija vācu gleznotājs un grafiķis.

Jaunums!!: 21. jūlijs un Loviss Korints · Redzēt vairāk »

Lucka

Lucka ir apgabala nozīmes pilsēta Ukrainas ziemeļrietumos, Volīnijas apgabala centrs pie Stiras upes.

Jaunums!!: 21. jūlijs un Lucka · Redzēt vairāk »

Mars-4

Mars-4 bija kārtējais PSRS mēģinājums ievadīt aparātu orbītā ap Marsu.

Jaunums!!: 21. jūlijs un Mars-4 · Redzēt vairāk »

Marss (planēta)

Marss ir Saules sistēmas ceturtā planēta, kuru nereti dēvē arī par "Sarkano planētu".

Jaunums!!: 21. jūlijs un Marss (planēta) · Redzēt vairāk »

Māršals Makluens

Herberts Māršals Makluens (dzimis, miris) bija kanādiešu filozofs, angļu literatūras pasniedzējs un literatūras kritiķis.

Jaunums!!: 21. jūlijs un Māršals Makluens · Redzēt vairāk »

Mēness

Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Kā sugas vārds mēness apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs). Mēness ir Zemei tuvākais debess ķermenis, tas ir tikai 4 reizes mazāks par Zemi, tāpēc sistēmu Zeme-Mēness sauc arī par dubultplanētu. Mēness astronomiskais simbols ir ☾. Mēness ir otrs spožākais debess spīdeklis pēc Saules, bet, atšķirībā no Saules, tas pats gaismu neizstaro. Mēness atstarotā Saules gaisma ir labi redzama naksnīgajās debesīs. Zeme Mēnesi apgaismo daudzreiz vairāk nekā Mēness Zemi. Uz Mēness nav gaismas kontrastu, atmosfēras kontrastu un ēnas kontrastu. Mēness virsma no Zemes ir labi saskatāma, bet, nokļūstot uz Mēness, Zemes virsma ir saskatāma sliktāk, jo traucē atmosfēra un mākoņi. Tiesa, no Zemes var saskatīt tikai vienu Mēness pusi (librāciju dēļ ilgstošākā laika periodā var redzēt vairāk kā 50% Mēness virsmas), otra puse ir vienmēr vērsta projām no Zemes, un to var apskatīt tikai ar kosmisko aparātu starpniecību. Dažreiz Mēness neredzamo pusi dēvē par Mēness tumšo pusi — tas ir pilnīgi nepareizi, jo Saule, Mēnesim rotējot, apspīd visu tā virsmu. Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas nolaidās uz Mēness.

Jaunums!!: 21. jūlijs un Mēness · Redzēt vairāk »

Mercury (kosmiskais projekts)

''Mercury'' projekta logo. Mercury projekts bija pirmā ASV pilotējamā kosmisko lidojumu programma, kuru realizēja no 1959.

Jaunums!!: 21. jūlijs un Mercury (kosmiskais projekts) · Redzēt vairāk »

Mercury-Redstone 4

Mercury-Redstone 4 bija otrā ASV pilotējamā kosmiskā misija.

Jaunums!!: 21. jūlijs un Mercury-Redstone 4 · Redzēt vairāk »

Mihails Zadornovs

Mihails Zadornovs (dzimis Jūrmalā, miris Maskavā) bija padomju un krievu komiķis, dramaturgs un satīras rakstnieks.

Jaunums!!: 21. jūlijs un Mihails Zadornovs · Redzēt vairāk »

Milans Rastislavs Štefāniks

Milans Rastislavs Štefāniks (dzimis, miris) bija slovāku astronoms, lidotājs, karavīrs un politiķis.

Jaunums!!: 21. jūlijs un Milans Rastislavs Štefāniks · Redzēt vairāk »

Miltons Frīdmans

Miltons Frīdmans (Milton Friedman, dzimis Ņujorkā, miris Sanfrancisko) bija ebreju izcelsmes ASV ekonomists.

Jaunums!!: 21. jūlijs un Miltons Frīdmans · Redzēt vairāk »

Murads V

Murads V, (1840. gada 21. jūlijs — 1904. gada 29. augusts), Osmaņu impērijas 33.

Jaunums!!: 21. jūlijs un Murads V · Redzēt vairāk »

Nīderlande

Nīderlande (izrunā) ir valsts Rietumeiropā, daļa no Nīderlandes Karalistes.

Jaunums!!: 21. jūlijs un Nīderlande · Redzēt vairāk »

Nīls Ārmstrongs

Nīls Aldens Ārmstrongs (dzimis, miris) bija ASV lidotājs izmēģinātājs, astronauts un pirmais cilvēks, kas ir izkāpis uz Mēness.

Jaunums!!: 21. jūlijs un Nīls Ārmstrongs · Redzēt vairāk »

Normans Džuisons

Normans Frederiks Džuisons (dzimis) ir Kanādas kinorežisors, scenārists un kinoproducents.

Jaunums!!: 21. jūlijs un Normans Džuisons · Redzēt vairāk »

Oļegs Konoņenko

Oļegs Konoņenko (dzimis) ir Krievijas kosmonauts, inženieris.

Jaunums!!: 21. jūlijs un Oļegs Konoņenko · Redzēt vairāk »

Ogists Kavadīni

Ogists Baptists Kavadīni (dzimis; miris nav zināms) bija franču sporta šāvējs, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs.

Jaunums!!: 21. jūlijs un Ogists Kavadīni · Redzēt vairāk »

Osmaņu impērija

Osmaņu impērija (osmaņu turku: دولت عليه عثمانيه — Devlet-i Âliye-yi Osmâniyye, Diženā Osmaņu valsts; turku: Osmanlı Devleti, Osmaņu valsts un Osmanlı İmparatorluğu, Osmaņu impērija), citur pazīstama arī kā Turku impērija, bija impērija, kas pastāvēja no 1299.

Jaunums!!: 21. jūlijs un Osmaņu impērija · Redzēt vairāk »

Ozols (reperis)

Ozols (īstajā vārdā Ģirts Rozentāls) ir latviešu reperis, viens no hiphopa žanra pamatlicējiem Latvijā.

Jaunums!!: 21. jūlijs un Ozols (reperis) · Redzēt vairāk »

Par Latvijas iestāšanos PSRS sastāvā

Deklarācija par valsts varu un preambula deklarācijai par Latvijas iestāšanos Padomju Sociālistisko Republiku Savienības sastāvā ("Valdības Vēstnesis" 1940. gada 26. jūlijā) Par Latvijas iestāšanos Padomju Sociālistisko Republiku Savienības sastāvā bija Otrā pasaules kara laikā 1940.

Jaunums!!: 21. jūlijs un Par Latvijas iestāšanos PSRS sastāvā · Redzēt vairāk »

Rūdolfs Bangerskis

Rūdolfs Bangerskis (dzimis, miris) bija latviešu ģenerālis.

Jaunums!!: 21. jūlijs un Rūdolfs Bangerskis · Redzēt vairāk »

Roberts Bērnss

Roberts Bērnss (dzimis, miris) bija skotu rakstnieks un dzejnieks, viens no romantisma aizsācējiem Lielbritānijā.

Jaunums!!: 21. jūlijs un Roberts Bērnss · Redzēt vairāk »

Robins Viljamss

Robins Viljamss (dzimis Sources conflict. The print biographies The Life and Humor of Robin Williams: A Biography and Robin Williams: A Biography give his birth year as 1952. The Robin Williams Scrapbook also gives a birth year as 1952, as does Encyclopædia Britannica. Williams refers to himself as being "55" in an interview published July 4, 2007. He also verifies his date of birth as July 21, 1951 in a fansite interview: Stuurman, Linda., May 25, 2008. miris) bija amerikāņu aktieris un komiķis.

Jaunums!!: 21. jūlijs un Robins Viljamss · Redzēt vairāk »

Starptautiskā Olimpiskā komiteja

Lozannā Starptautiskā Olimpiskā komiteja (jeb CIO, jeb IOC) ir Lozannā, Šveicē bāzēta organizācija, ko 1894.

Jaunums!!: 21. jūlijs un Starptautiskā Olimpiskā komiteja · Redzēt vairāk »

Tatjana Ļebedeva

Tatjana Ļebedeva (dzimusi Sterļitamakā, Baškortostānā, Krievijā) ir Krievijas vieglatlēte, kura startēja tāllēkšanas un trīssoļlēkšanas sacensībās, bija daudzu starptautisku turnīru medaļu ieguvēja, tai skaitā Olimpisko spēļu, Pasaules un Eiropas čempione.

Jaunums!!: 21. jūlijs un Tatjana Ļebedeva · Redzēt vairāk »

Tautas Saeima

Tautas Saeima bija Latvijas Republikas parlaments laika posmā no līdz un Latvijas PSR parlaments laika posmā no līdz.

Jaunums!!: 21. jūlijs un Tautas Saeima · Redzēt vairāk »

Ukraina

Ukraina ir valsts Eiropas austrumos.

Jaunums!!: 21. jūlijs un Ukraina · Redzēt vairāk »

Universālais koordinētais laiks

Universālais koordinētais laiks, biežāk pazīstams kā UTC ir starptautisks, ļoti precīzs un stabils laika noteikšanas standarts, ko izstrādājusi ASV jūras observatorija.

Jaunums!!: 21. jūlijs un Universālais koordinētais laiks · Redzēt vairāk »

Vasile Aleksandri

Vasile Aleksandri (dzimis, miris) bija rumāņu dzejnieks, rakstnieks, dramaturgs, publicists un politiķis.

Jaunums!!: 21. jūlijs un Vasile Aleksandri · Redzēt vairāk »

Vasilijs Sokolovskis

Vasilijs Sokolovskis (dzimis, miris) bija Polijā dzimis baltkrievu izcelsmes padomju karavadonis.

Jaunums!!: 21. jūlijs un Vasilijs Sokolovskis · Redzēt vairāk »

Vecā un jaunā stila datumi

Vecais stils (v.s.) un jaunais stils (j.s.) tiek izmantots gadījumos, kad jānorāda, pēc kura kalendāra rakstīts datums: Jūlija kalendāra (v.s.) vai Gregora kalendāra (j.s.). Jaunais stils tika ieviests 1582. gadā ar pāvesta Gregora XIII pavēli, lai novērstu Jūlija kalendāra nepilnības: kalendārā gada atpalikšanu no patiesā saules gada.

Jaunums!!: 21. jūlijs un Vecā un jaunā stila datumi · Redzēt vairāk »

Virdžils Grisoms

Virdžils Aivens "Gass" Grisoms (Virgil Ivan "Gus" Grissom; dzimis, miris) bija ASV astronauts.

Jaunums!!: 21. jūlijs un Virdžils Grisoms · Redzēt vairāk »

Vjetnama

Vjetnama, oficiālais valsts nosaukums Vjetnamas Sociālistiskā Republika (Cộng hòa xã hội chủ nghĩa Việt Nam), ir valsts Indoķīnas pussalā.

Jaunums!!: 21. jūlijs un Vjetnama · Redzēt vairāk »

1542. gads

1542.

Jaunums!!: 21. jūlijs un 1542. gads · Redzēt vairāk »

1724. gads

1724.

Jaunums!!: 21. jūlijs un 1724. gads · Redzēt vairāk »

1774. gads

1774.

Jaunums!!: 21. jūlijs un 1774. gads · Redzēt vairāk »

1796. gads

1796.

Jaunums!!: 21. jūlijs un 1796. gads · Redzēt vairāk »

1821. gads

Nav apraksta.

Jaunums!!: 21. jūlijs un 1821. gads · Redzēt vairāk »

1831. gads

1831.

Jaunums!!: 21. jūlijs un 1831. gads · Redzēt vairāk »

1840. gads

1840.

Jaunums!!: 21. jūlijs un 1840. gads · Redzēt vairāk »

1858. gads

1858.

Jaunums!!: 21. jūlijs un 1858. gads · Redzēt vairāk »

1865. gads

1865.

Jaunums!!: 21. jūlijs un 1865. gads · Redzēt vairāk »

1875. gads

1875.

Jaunums!!: 21. jūlijs un 1875. gads · Redzēt vairāk »

1877. gads

1877.

Jaunums!!: 21. jūlijs un 1877. gads · Redzēt vairāk »

1878. gads

1878.

Jaunums!!: 21. jūlijs un 1878. gads · Redzēt vairāk »

1880. gads

1880.

Jaunums!!: 21. jūlijs un 1880. gads · Redzēt vairāk »

1884. gads

1884.

Jaunums!!: 21. jūlijs un 1884. gads · Redzēt vairāk »

1893. gads

1893.

Jaunums!!: 21. jūlijs un 1893. gads · Redzēt vairāk »

1897. gads

1897.

Jaunums!!: 21. jūlijs un 1897. gads · Redzēt vairāk »

1899. gads

1899.

Jaunums!!: 21. jūlijs un 1899. gads · Redzēt vairāk »

1904. gads

1904.

Jaunums!!: 21. jūlijs un 1904. gads · Redzēt vairāk »

1906. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1906.

Jaunums!!: 21. jūlijs un 1906. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1911. gads

1911.

Jaunums!!: 21. jūlijs un 1911. gads · Redzēt vairāk »

1912. gads

1912.

Jaunums!!: 21. jūlijs un 1912. gads · Redzēt vairāk »

1920. gads

1920.

Jaunums!!: 21. jūlijs un 1920. gads · Redzēt vairāk »

1926. gads

1926.

Jaunums!!: 21. jūlijs un 1926. gads · Redzēt vairāk »

1940. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1940. gada notikumi Latvijā, ko Otrā pasaules kara laikā 17. jūnijā okupēja Sarkanā armija un 5.

Jaunums!!: 21. jūlijs un 1940. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1944. gads

1944.

Jaunums!!: 21. jūlijs un 1944. gads · Redzēt vairāk »

1948. gads

1948.

Jaunums!!: 21. jūlijs un 1948. gads · Redzēt vairāk »

1951. gads

1951.

Jaunums!!: 21. jūlijs un 1951. gads · Redzēt vairāk »

1954. gads

1954.

Jaunums!!: 21. jūlijs un 1954. gads · Redzēt vairāk »

1961. gads

1961.

Jaunums!!: 21. jūlijs un 1961. gads · Redzēt vairāk »

1962. gads

1962.

Jaunums!!: 21. jūlijs un 1962. gads · Redzēt vairāk »

1964. gads

1964.

Jaunums!!: 21. jūlijs un 1964. gads · Redzēt vairāk »

1967. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1967 gada notikumi Latvijas teritorijā.

Jaunums!!: 21. jūlijs un 1967. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1969. gads

1969.

Jaunums!!: 21. jūlijs un 1969. gads · Redzēt vairāk »

1970. gads

1970.

Jaunums!!: 21. jūlijs un 1970. gads · Redzēt vairāk »

1971. gads

1971.

Jaunums!!: 21. jūlijs un 1971. gads · Redzēt vairāk »

1973. gads

1973.

Jaunums!!: 21. jūlijs un 1973. gads · Redzēt vairāk »

1976. gads

1976.

Jaunums!!: 21. jūlijs un 1976. gads · Redzēt vairāk »

1977. gads

1977 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās sestdienā.

Jaunums!!: 21. jūlijs un 1977. gads · Redzēt vairāk »

1978. gads

1978 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā.

Jaunums!!: 21. jūlijs un 1978. gads · Redzēt vairāk »

1979. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1979. gada notikumi Latvijas teritorijā.

Jaunums!!: 21. jūlijs un 1979. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1983. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1983. gada notikumi Latvijas teritorijā.

Jaunums!!: 21. jūlijs un 1983. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1992. gads

1992.

Jaunums!!: 21. jūlijs un 1992. gads · Redzēt vairāk »

1998. gads

1998.

Jaunums!!: 21. jūlijs un 1998. gads · Redzēt vairāk »

2004. gads

2004.

Jaunums!!: 21. jūlijs un 2004. gads · Redzēt vairāk »

2020. gads

2020.

Jaunums!!: 21. jūlijs un 2020. gads · Redzēt vairāk »

2021. gads sportā

Šajā lapā apkopoti 2021. gada sporta notikumi.

Jaunums!!: 21. jūlijs un 2021. gads sportā · Redzēt vairāk »

2022. gads

2022.

Jaunums!!: 21. jūlijs un 2022. gads · Redzēt vairāk »

2032. gada vasaras olimpiskās spēles

2032.

Jaunums!!: 21. jūlijs un 2032. gada vasaras olimpiskās spēles · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

21.jūlijs.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »