Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

5. marts

Indekss 5. marts

5.

114 attiecības: Aizkraukles kauja (1279), Alesandro Volta, Amerikas Savienotās Valstis, Andris Ameriks, Anna Ahmatova, ASV prezidents, Austrālija, Ādolfs Hitlers, Džeimss Monro, Džeimss Tobins, Džons Frušante, Deivids Skots, Dons Mišers, Dubnijs, Edvards Mečlings, Ernsts fon Rasburgs, Eva Mendesa, Explorer 2, Felipe Gonsaless, Gerhards Merkators, Gordons Bajnai, Gothards Ketlers, Gregora kalendārs, Henrijs II Plantagenets, Herberts Kuške, Ipolits Tēns, Irāka, Izraēla, Jevgeņijs Patons, Johans Georgs I, Josifs Staļins, Juno 1, Jupiters (planēta), Katiņas slaktiņš, Klemāns Adērs, Kodolieroču neizplatīšanas līgums, Korredžo, Krievijas PFSR, Lajošs I Lielais, Lats, Latvija, Līča karš, Lietuva, Livonija, Livonijas ordeņa mestri, Lučāno Burti, Makss Žakobs, Maskava, Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija, Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija, ..., Padomju Savienība, Padomju Savienības Komunistiskā partija, Pjērs Simons Laplass, Poļi, PSKP CK ģenerālsekretāru uzskaitījums, Rejs Tomlinsons, Roza Luksemburga, Sanktpēterburga, Sergejs Prokofjevs, Starpplanētu zonde, Suecas kanāls, Toms Praiss, Traidens, Uģis Grūbe, Ugo Čavess, Vācija, Venera (planēta), Viļņas ūnija, Voyager 1, Zīgberts Tarrašs, 1133. gads, 1279. gads, 1324. gads, 1326. gads, 1512. gads, 1534. gads, 1562. gads, 1585. gads, 1821. gads, 1824. gads, 1827. gads, 1849. gads, 1862. gads, 1870. gads, 1871. gads, 1893. gads, 1895. gads, 1908. gads, 1913. gads Latvijā, 1918. gads, 1925. gads, 1926. gads Latvijā, 1933. gads, 1938. gads, 1940. gads, 1942. gads, 1944. gads, 1953. gads, 1957. gads Latvijā, 1958. gads, 1961. gads Latvijā, 1966. gads, 1968. gads, 1970. gads, 1974. gads, 1975. gads, 1977. gads, 1979. gads, 1982. gads, 1983. gads, 1991. gads, 1993. gads, 2013. gads, 2016. gads. Izvērst indekss (64 vairāk) »

Aizkraukles kauja (1279)

Livonijas Konfederācijas karte XIII. gs. Kauja notika uz dienvidiem no Aizkraukles (kartē: ''Ascheraden''). 1279.

Jaunums!!: 5. marts un Aizkraukles kauja (1279) · Redzēt vairāk »

Alesandro Volta

Alesandro Džuzepe Antonio Anastazio Volta (dzimis, miris) bija itāļu fiziķis, kas kļuva slavens ar to, ka 1800.

Jaunums!!: 5. marts un Alesandro Volta · Redzēt vairāk »

Amerikas Savienotās Valstis

Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.

Jaunums!!: 5. marts un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »

Andris Ameriks

Andris Ameriks (dzimis Jūrmalā) ir latviešu ekonomists un politiķis.

Jaunums!!: 5. marts un Andris Ameriks · Redzēt vairāk »

Anna Ahmatova

Anna Ahmatova, īstajā vārdā Anna Gorenko (dzimusi pie Odesas, mirusi Domodedovā pie Maskavas, apglabāta Komarovā pie Pēterburgas), bija krievu dzejniece.

Jaunums!!: 5. marts un Anna Ahmatova · Redzēt vairāk »

ASV prezidents

Amerikas Savienoto Valstu prezidents ir ASV valsts un federālās valdības galva un bruņoto spēku virspavēlnieks.

Jaunums!!: 5. marts un ASV prezidents · Redzēt vairāk »

Austrālija

Austrālija, oficiāli Austrālijas Savienība (Commonwealth of Australia), ir valsts Zemes dienvidu puslodē.

Jaunums!!: 5. marts un Austrālija · Redzēt vairāk »

Ādolfs Hitlers

Ādolfs Hitlers (dzimis, miris) bija NSDAP līderis, no 1933.

Jaunums!!: 5. marts un Ādolfs Hitlers · Redzēt vairāk »

Džeimss Monro

Džeimss Monro (dzimis, miris) bija Amerikas Savienoto Valstu piektais prezidents, no 1817.

Jaunums!!: 5. marts un Džeimss Monro · Redzēt vairāk »

Džeimss Tobins

Džeimss Tobins (dzimis, miris) bija amerikāņu ekonomists, keinsisma piekritējs.

Jaunums!!: 5. marts un Džeimss Tobins · Redzēt vairāk »

Džons Frušante

Džons Entonijs Frušante (John Anthony Frusciante; dzimis) ir amerikāņu ģitārists, dziedātājs, dziesmu autors un ierakstu producents.

Jaunums!!: 5. marts un Džons Frušante · Redzēt vairāk »

Deivids Skots

Deivids Rendolfs "Deivs" Skots (David Randolph "Dave" Scott; dzimis) ir ASV atvaļināts Gaisa spēku lidotājs, pulkvedis, NASA astronauts.

Jaunums!!: 5. marts un Deivids Skots · Redzēt vairāk »

Dons Mišers

Donalds Leo "Dons" Mišers (dzimis) ir amerikāņu televīzijas un tiešraižu producents un režisors.

Jaunums!!: 5. marts un Dons Mišers · Redzēt vairāk »

Dubnijs

Dubnijs ir mākslīgs ķīmiskais elements ar simbolu Db un atomskaitli 105.

Jaunums!!: 5. marts un Dubnijs · Redzēt vairāk »

Edvards Mečlings

Edvards Entonijs Mečlings (dzimis, miris), bija amerikāņu vieglatlēts, 1900. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieks.

Jaunums!!: 5. marts un Edvards Mečlings · Redzēt vairāk »

Ernsts fon Rasburgs

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Ernsts fon Rasburgs vai Raceburgas Ernests (latīņu: Ernestus von Rassburch) bija Livonijas ordeņa mestrs no 1274.

Jaunums!!: 5. marts un Ernsts fon Rasburgs · Redzēt vairāk »

Eva Mendesa

Eva Mendesa (dzimusi Maiami, Floridas štatā, ASV) ir amerikāņu aktrise un modele.

Jaunums!!: 5. marts un Eva Mendesa · Redzēt vairāk »

Explorer 2

Explorer 2 jeb Explorer II bija ASV kosmiskais aparāts, kuru bija paredzēts ievadīt orbītā programmas Explorer ietvaros, bet nesējraķetes avārijas dēļ tas tika iznīcināts.

Jaunums!!: 5. marts un Explorer 2 · Redzēt vairāk »

Felipe Gonsaless

Felipe Gonsaless Markess (Felipe González Márquez; dzimis) ir Spānijas politiķis, četras reizes bijis premjerministrs (no 1982. līdz 1996. gadam).

Jaunums!!: 5. marts un Felipe Gonsaless · Redzēt vairāk »

Gerhards Merkators

Gerhards Merkators (1512-1594) bija flāmu kosmogrāfs, teologs un filozofs, ievērojamākais kartogrāfs pēc Sebastiana Minstera.

Jaunums!!: 5. marts un Gerhards Merkators · Redzēt vairāk »

Gordons Bajnai

Ģerģs Gordons Bajnai (dzimis) ir Ungārijas politiķis un uzņēmējs, Ungārijas premjerministrs no 2009.

Jaunums!!: 5. marts un Gordons Bajnai · Redzēt vairāk »

Gothards Ketlers

Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas vietvaldis.

Jaunums!!: 5. marts un Gothards Ketlers · Redzēt vairāk »

Gregora kalendārs

Gregora kalendārs, arī Gregoriskais kalendārs jeb t.s. jaunais stils, ir laika skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis.

Jaunums!!: 5. marts un Gregora kalendārs · Redzēt vairāk »

Henrijs II Plantagenets

Henrija. Anglijas karaļa ģerbonis Henrijs II Plantagenets (dzimis, miris), saukts Īsais apmetnis bija pirmais Anglijas karalis (1154—1189) no Plantagenetu dinastijas.

Jaunums!!: 5. marts un Henrijs II Plantagenets · Redzēt vairāk »

Herberts Kuške

Herberts Kuške (dzimis, miris) bija Latvijas vācbaltu hokejists, vārtsargs, Latvijas hokeja izlases dalībnieks.

Jaunums!!: 5. marts un Herberts Kuške · Redzēt vairāk »

Ipolits Tēns

Ipolits Adolfs Tēns (dzimis, miris) bija franču pozitīvisma literatūras kritiķis un vēsturnieks.

Jaunums!!: 5. marts un Ipolits Tēns · Redzēt vairāk »

Irāka

Irāka (Al-ʾIrāq), oficiāli Irākas Republika (Jumhūrīyat Al-ʾIrāq, Komara Iraqê), ir valsts Tuvajos Austrumos, kas dienvidos robežojas ar Saūda Arābiju un Kuveitu, ziemeļos ar Turciju, ziemeļrietumos ar Sīriju, rietumos ar Jordāniju, bet austrumos ar Irānu (Kurdistāna).

Jaunums!!: 5. marts un Irāka · Redzēt vairāk »

Izraēla

Izraēla (Yisra'el;, Isrā'īl), oficiāli Izraēlas Valsts, ir valsts, kura atrodas Tuvajos Austrumos, Vidusjūras austrumu piekrastē.

Jaunums!!: 5. marts un Izraēla · Redzēt vairāk »

Jevgeņijs Patons

Jevgeņijs (Jevhens) Patons (dzimis, miris) bija Ukrainas un PSRS inženieris, tehnisko zinātņu doktors, strādājis metināšanas, tiltu būves un būvmehānikas jomā.

Jaunums!!: 5. marts un Jevgeņijs Patons · Redzēt vairāk »

Johans Georgs I

Johans Georgs I (dzimis, miris) bija Saksijas kūrfistrs no 1611.

Jaunums!!: 5. marts un Johans Georgs I · Redzēt vairāk »

Josifs Staļins

Josifs Džugašvili (dzimis, miris), kopš 1912.

Jaunums!!: 5. marts un Josifs Staļins · Redzēt vairāk »

Juno 1

Juno 1 jeb Juno I (no "Junona") bija nesējraķete, ar kuru orbītā tika ievadīts pirmais ASV pavadonis Explorer 1.

Jaunums!!: 5. marts un Juno 1 · Redzēt vairāk »

Jupiters (planēta)

Jupiters ir Saules sistēmas piektā, kā arī lielākā un masīvākā planēta un kopā ar Saturnu, Urānu un Neptūnu tiek klasificēts kā gāzu planēta, kas nozīmē, ka tā iekšējo sastāvu un atmosfēru galvenokārt veido ūdeņradis un hēlijs.

Jaunums!!: 5. marts un Jupiters (planēta) · Redzēt vairāk »

Katiņas slaktiņš

Šventokšižas kalnos Katiņas slaktiņš, zināms arī kā Katiņas meža slaktiņš (— 'Katiņas noziegums'), bija poļu iedzīvotāju masveida nāvessoda izpilde pēc Padomju varas iestāžu rīkojuma.

Jaunums!!: 5. marts un Katiņas slaktiņš · Redzēt vairāk »

Klemāns Adērs

Klemāns Adērs (dzimis, miris) bija franču izgudrotājs un inženieris, aviācijas pionieris.

Jaunums!!: 5. marts un Klemāns Adērs · Redzēt vairāk »

Kodolieroču neizplatīšanas līgums

Dalība Kodolieroču neizplatīšanas līgumā Kodolieroču neizplatīšanas līgums ir starptautisks līgums, kas paredz kodolieroču neizplatīšanu un atbruņošanos.

Jaunums!!: 5. marts un Kodolieroču neizplatīšanas līgums · Redzēt vairāk »

Korredžo

Korredžo, pilnā vārdā Antonio Allegri da Korredžo (dzimis 1489. gada augustā Korredžo, miris turpat) bija renesanses laika itāliešu gleznotājs, Parmas skolas pārstāvis.

Jaunums!!: 5. marts un Korredžo · Redzēt vairāk »

Krievijas PFSR

Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika (KPFSR) (krievu: Росси́йская Сове́тская Федерати́вная Социалисти́ческая Респу́блика, РСФСР) bija valsts Padomju Savienībā jeb PSRS (1922—1991).

Jaunums!!: 5. marts un Krievijas PFSR · Redzēt vairāk »

Lajošs I Lielais

Lajošs I, Ungārijas Ludviks (dzimis, miris) bija Ungārijas (1342—1382) un Polijas (1370-1382) karalis no Anžū dinastijas.

Jaunums!!: 5. marts un Lajošs I Lielais · Redzēt vairāk »

Lats

Lats (ISO 4217 kods: LVL) bija Latvijas Republikas nacionālās naudas vienība no 1922.

Jaunums!!: 5. marts un Lats · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: 5. marts un Latvija · Redzēt vairāk »

Līča karš

Līča karš jeb Persijas līča karš (—) bija militārs konflikts starp Irāku un ANO koalīcijas spēkiem, kurus vadīja Amerikas Savienotās Valstis, lai atbrīvotu Kuveitu no Irākas okupācijas.

Jaunums!!: 5. marts un Līča karš · Redzēt vairāk »

Lietuva

Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.

Jaunums!!: 5. marts un Lietuva · Redzēt vairāk »

Livonija

Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.

Jaunums!!: 5. marts un Livonija · Redzēt vairāk »

Livonijas ordeņa mestri

Vācu ordeņa virsmestrs un ordeņa brālis (Michala Elviro Andrioli idealizēts zīmējums, 1895) Teitoņu ordeņa valsts, 1410. gads Livonijas landmestru tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar dzeltenu kontūru Livonijas ordeņa mestri, precīzāk Teitoņu ordeņa Livonijas landmestri (vācu: Landmeister des Deutschen Ordens in Livland) bija iekarotajā Prūsijā bāzētā Teitoņu ordeņa Livonijas atzara komandieri.

Jaunums!!: 5. marts un Livonijas ordeņa mestri · Redzēt vairāk »

Lučāno Burti

Lučāno Puči Burti (Luciano Pucci Burti; dzimis, Sanpaulu, Brazīlijā) ir Stock Car Brasil pilots.

Jaunums!!: 5. marts un Lučāno Burti · Redzēt vairāk »

Makss Žakobs

Makss Žakobs, dzimis, miris, bija franču rakstnieks, dzejnieks, mākslas kritiķis un gleznotājs.

Jaunums!!: 5. marts un Makss Žakobs · Redzēt vairāk »

Maskava

Maskava ir Krievijas Federācijas galvaspilsēta un Krievijas federālā pilsēta, kas atrodas valsts rietumu daļā pie Maskavas upes, aptuveni 641 km uz dienvidaustrumiem no Sanktpēterburgas.

Jaunums!!: 5. marts un Maskava · Redzēt vairāk »

Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija

Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija ir neatkarīga Amerikas Savienoto Valstu federālās valdības aģentūra, kas galvenokārt ir atbildīga par civilo kosmosa programmu, kā arī aeronautikas un kosmonautikas pētījumiem Zemes atmosfērā un ārpus tās.

Jaunums!!: 5. marts un Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija · Redzēt vairāk »

Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija

Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija, NSDAP jeb nacistu partija, bija 1919.

Jaunums!!: 5. marts un Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija · Redzēt vairāk »

Padomju Savienība

Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.

Jaunums!!: 5. marts un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »

Padomju Savienības Komunistiskā partija

PSKP biedra karte (1989) Padomju Savienības Komunistiskā partija jeb PSKP (КПСС) bija valdošā un vienīgā politiskā partija PSRS.

Jaunums!!: 5. marts un Padomju Savienības Komunistiskā partija · Redzēt vairāk »

Pjērs Simons Laplass

Pjērs Simons Laplass (dzimis, miris) bija franču astronoms, matemātiķis un fiziķis.

Jaunums!!: 5. marts un Pjērs Simons Laplass · Redzēt vairāk »

Poļi

Poļi ir tauta Centrāleiropā, Polijas pamatiedzīvotāji.

Jaunums!!: 5. marts un Poļi · Redzēt vairāk »

PSKP CK ģenerālsekretāru uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Padomju Savienības komunistiskās partijas Centrālās komitejas ģenerālsekretāri (PSKP CK ģenerālsekretārs) bija vadošais amats Padomju Savienības komunistiskajā partijā.

Jaunums!!: 5. marts un PSKP CK ģenerālsekretāru uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Rejs Tomlinsons

Reimonds "Rejs" Tomlinsons (Raymond "Ray" Tomlinson; dzimis, miris) bija ASV programmētājs.

Jaunums!!: 5. marts un Rejs Tomlinsons · Redzēt vairāk »

Roza Luksemburga

Roza Luksemburga (dzimusi kā Rozālija Luksemburga (Rosalia Luxemburg); mirusi) bija ebreju izcelsmes kreisi noskaņota Krievijas (Polijas) un Vācijas marksisma teorētiķe un politiskā darbiniece.

Jaunums!!: 5. marts un Roza Luksemburga · Redzēt vairāk »

Sanktpēterburga

Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.

Jaunums!!: 5. marts un Sanktpēterburga · Redzēt vairāk »

Sergejs Prokofjevs

Sergejs Prokofjevs (dzimis, miris) bija krievu komponists, pianists un diriģents.

Jaunums!!: 5. marts un Sergejs Prokofjevs · Redzēt vairāk »

Starpplanētu zonde

Starpplanētu zonde Voyager Starpplanētu zonde, automātiskā starpplanētu stacija jeb kosmiskā zonde — automātisks kosmiskais aparāts, kas paredzēts lidojumam starpplanētu telpā, visbiežāk - uz citas planētas apkaimi, bet mērķis tam var būt arī Mēness, asteroīds vai komēta.

Jaunums!!: 5. marts un Starpplanētu zonde · Redzēt vairāk »

Suecas kanāls

Suecas kanāls (Qanāt al-Suways) ir 163,5 km garš mākslīgi izbūvēts ūdensceļš, kas Ēģiptes teritorijā savieno Sarkano jūru (Suecu) un Vidusjūru (Portsaīdu).

Jaunums!!: 5. marts un Suecas kanāls · Redzēt vairāk »

Toms Praiss

Tomass Moldvins Praiss (—) bija velsiešu sacīkšu braucējs, zināms kā Formula 1 pilots.

Jaunums!!: 5. marts un Toms Praiss · Redzēt vairāk »

Traidens

Traidens jeb Traidenis bija ķēniņš un Lietuvas valdnieks (vācu: kunic Thoreiden, der hêrre in Lettowen) no 1270.

Jaunums!!: 5. marts un Traidens · Redzēt vairāk »

Uģis Grūbe

Uģis Grūbe (dzimis, miris) bija latviešu jurists, bijušais Bankas Baltija administrators.

Jaunums!!: 5. marts un Uģis Grūbe · Redzēt vairāk »

Ugo Čavess

Ugo Čavess (dzimis, miris) bija Venecuēlas prezidents.

Jaunums!!: 5. marts un Ugo Čavess · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: 5. marts un Vācija · Redzēt vairāk »

Venera (planēta)

Venera jeb Venēra ir Saules sistēmas otrā planēta no Saules, kā arī karstākā un tuvākā planēta Zemei.

Jaunums!!: 5. marts un Venera (planēta) · Redzēt vairāk »

Viļņas ūnija

Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (Maurycy Gottlieb, 1856-1879) zīmējums Radvilu arhīva). 1561. gada ''Pacta subiectionis'' vāciskais tulkojums, kas sākas ar ''Sigismundus Augustus von Gottes Gnaden König in Polen...'' Viļņas ūnija ir 1561.

Jaunums!!: 5. marts un Viļņas ūnija · Redzēt vairāk »

Voyager 1

Voyager 1 ir kosmiskais aparāts, kurš paredzēts Saules sistēmas ārējo planētu un starpplanētu vides pētīšanai, viens no Voyager programmas aparātiem.

Jaunums!!: 5. marts un Voyager 1 · Redzēt vairāk »

Zīgberts Tarrašs

Zīgberts Tarrašs (Breslava -, Minhene) bija ebreju tautības Vācijas šahists, Pasaules šaha čempiona nosaukuma pretendents, medicīnas doktors.

Jaunums!!: 5. marts un Zīgberts Tarrašs · Redzēt vairāk »

1133. gads

1133.

Jaunums!!: 5. marts un 1133. gads · Redzēt vairāk »

1279. gads

1279.

Jaunums!!: 5. marts un 1279. gads · Redzēt vairāk »

1324. gads

1324.

Jaunums!!: 5. marts un 1324. gads · Redzēt vairāk »

1326. gads

1326.

Jaunums!!: 5. marts un 1326. gads · Redzēt vairāk »

1512. gads

1512.

Jaunums!!: 5. marts un 1512. gads · Redzēt vairāk »

1534. gads

1534.

Jaunums!!: 5. marts un 1534. gads · Redzēt vairāk »

1562. gads

1562.

Jaunums!!: 5. marts un 1562. gads · Redzēt vairāk »

1585. gads

1585.

Jaunums!!: 5. marts un 1585. gads · Redzēt vairāk »

1821. gads

Nav apraksta.

Jaunums!!: 5. marts un 1821. gads · Redzēt vairāk »

1824. gads

1824.

Jaunums!!: 5. marts un 1824. gads · Redzēt vairāk »

1827. gads

1827.

Jaunums!!: 5. marts un 1827. gads · Redzēt vairāk »

1849. gads

1849.

Jaunums!!: 5. marts un 1849. gads · Redzēt vairāk »

1862. gads

1862.

Jaunums!!: 5. marts un 1862. gads · Redzēt vairāk »

1870. gads

1870.

Jaunums!!: 5. marts un 1870. gads · Redzēt vairāk »

1871. gads

1871.

Jaunums!!: 5. marts un 1871. gads · Redzēt vairāk »

1893. gads

1893.

Jaunums!!: 5. marts un 1893. gads · Redzēt vairāk »

1895. gads

1895.

Jaunums!!: 5. marts un 1895. gads · Redzēt vairāk »

1908. gads

1908.

Jaunums!!: 5. marts un 1908. gads · Redzēt vairāk »

1913. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1913.

Jaunums!!: 5. marts un 1913. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1918. gads

1918.

Jaunums!!: 5. marts un 1918. gads · Redzēt vairāk »

1925. gads

1925.

Jaunums!!: 5. marts un 1925. gads · Redzēt vairāk »

1926. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1926.

Jaunums!!: 5. marts un 1926. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1933. gads

1933.

Jaunums!!: 5. marts un 1933. gads · Redzēt vairāk »

1938. gads

1938.

Jaunums!!: 5. marts un 1938. gads · Redzēt vairāk »

1940. gads

1940.

Jaunums!!: 5. marts un 1940. gads · Redzēt vairāk »

1942. gads

1942.

Jaunums!!: 5. marts un 1942. gads · Redzēt vairāk »

1944. gads

1944.

Jaunums!!: 5. marts un 1944. gads · Redzēt vairāk »

1953. gads

1953.

Jaunums!!: 5. marts un 1953. gads · Redzēt vairāk »

1957. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1957. gada notikumi Latvijas teritorijā.

Jaunums!!: 5. marts un 1957. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1958. gads

1958.

Jaunums!!: 5. marts un 1958. gads · Redzēt vairāk »

1961. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1961. gada notikumi Latvijas teritorijā.

Jaunums!!: 5. marts un 1961. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1966. gads

1966.

Jaunums!!: 5. marts un 1966. gads · Redzēt vairāk »

1968. gads

1968.

Jaunums!!: 5. marts un 1968. gads · Redzēt vairāk »

1970. gads

1970.

Jaunums!!: 5. marts un 1970. gads · Redzēt vairāk »

1974. gads

1974.

Jaunums!!: 5. marts un 1974. gads · Redzēt vairāk »

1975. gads

1975.

Jaunums!!: 5. marts un 1975. gads · Redzēt vairāk »

1977. gads

1977 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās sestdienā.

Jaunums!!: 5. marts un 1977. gads · Redzēt vairāk »

1979. gads

1979.

Jaunums!!: 5. marts un 1979. gads · Redzēt vairāk »

1982. gads

1982.

Jaunums!!: 5. marts un 1982. gads · Redzēt vairāk »

1983. gads

1983.

Jaunums!!: 5. marts un 1983. gads · Redzēt vairāk »

1991. gads

1991.

Jaunums!!: 5. marts un 1991. gads · Redzēt vairāk »

1993. gads

1993.

Jaunums!!: 5. marts un 1993. gads · Redzēt vairāk »

2013. gads

2013.

Jaunums!!: 5. marts un 2013. gads · Redzēt vairāk »

2016. gads

2016.

Jaunums!!: 5. marts un 2016. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

5.marts.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »