Ātrāk nekā pārlūku!
101 attiecības: Ainaseņš, Alžīrija, Apvienoto Nāciju Organizācija, Azovas jūra, Žans Žaks Benekss, Belgrada, Dženisa Vosa, Deivids Jeitss, Dienvidslāvija, Edmontona, Elvīra Ozoliņa, Enguss Džonss, Fransuā Adriēns Bualdjē, Frenklins Pīrss, Frenks Herberts, Garais gads, Gregora kalendārs, Grigorijs Sanakojevs, Gunārs Cīrulis, Horvātija, Huans Perons, Johans Georgs I, Kašmīra, Kanāda, Kārlis Padegs, Klemenss Vinklers, Klements Etlijs, Krievijas Impērija, Krievu—austriešu—turku karš (1787—1792), Kristiāns Barnards, Latvijas brīvības cīņas, Latvijas Tautas fronte, Leonīds Kuravļovs, Lorenss Dohertijs, Luijs Ogists-Dormijs, Mariupole, Mets Deimons, Neatkarības diena, Otrais pasaules karš, Pirmais Balkānu karš, Polija, Rīga, Rīze Hofa, Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija, Sigurnija Vīvere, Toru Takemicu, Uldis Stabulnieks, Urzula fon der Leiena, Valters fon Reihenavs, Valters Kacenšteins, ..., Vācija, Vecā un jaunā stila datumi, Vilis Jānis Lapenieks, Villijs Brants, Vladimirs Buzajevs, Voldemārs Āziņš, Zemestrīce, Zogu I, Zorans Zaevs, 1656. gads, 1789. gads, 1834. gads, 1869. gads, 1875. gads, 1878. gads, 1884. gads, 1892. gads, 1895. gads, 1895. gads Latvijā, 1904. gads, 1908. gads Latvijā, 1911. gads Latvijā, 1912. gads, 1919. gads Latvijā, 1920. gads, 1922. gads, 1923. gads Latvijā, 1930. gads, 1936. gads, 1939. gads, 1939. gads Latvijā, 1941. gads, 1945. gads Latvijā, 1946. gads, 1949. gads, 1951. gads, 1951. gads Latvijā, 1956. gads, 1958. gads, 1962. gads, 1963. gads, 1967. gads, 1970. gads, 1974. gads, 1977. gads, 1988. gads Latvijā, 1991. gads, 1992. gads, 1993. gads, 2005. gads, 2021. gads. Izvērst indekss (51 vairāk) »
Ainaseņš
Ainaseņš (arī Aina, Ainasa) ir Maltas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Jaunums!!: 8. oktobris un Ainaseņš · Redzēt vairāk »
Alžīrija
Alžīrija (Al Jaza'ir), oficiāli Alžīrijas Tautas Demokrātiskā Republika, ir valsts Ziemeļāfrikā.
Jaunums!!: 8. oktobris un Alžīrija · Redzēt vairāk »
Apvienoto Nāciju Organizācija
Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) jeb vienkārši pazīstama kā Apvienotās Nācijas ir starpvaldību organizācija, kuras izvirzītie mērķi ir nodrošināt starptautisko mieru un drošību, veicināt valstu miermīlīgas attiecības, īstenot starptautisko sadarbību un kalpot par nāciju rīcības saskaņošanas centru.
Jaunums!!: 8. oktobris un Apvienoto Nāciju Organizācija · Redzēt vairāk »
Azovas jūra
Azovas jūra ir daļa no Melnās jūras.
Jaunums!!: 8. oktobris un Azovas jūra · Redzēt vairāk »
Žans Žaks Benekss
Žans Žaks Benekss (dzimis, miris) bija franču kinorežisors.
Jaunums!!: 8. oktobris un Žans Žaks Benekss · Redzēt vairāk »
Belgrada
Belgrada ir Serbijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Jaunums!!: 8. oktobris un Belgrada · Redzēt vairāk »
Dženisa Vosa
Dženisa Vosa (Janice Elaine (Ford) Voss, dzimusi, mirusi) bija ASV inženiere, NASA astronaute.
Jaunums!!: 8. oktobris un Dženisa Vosa · Redzēt vairāk »
Deivids Jeitss
Deivids Jeitss (dzimis) ir angļu kinorežisors, producents un scenārists.
Jaunums!!: 8. oktobris un Deivids Jeitss · Redzēt vairāk »
Dienvidslāvija
Dienvidslāvija (Jugoslavija, Југославија) ir apzīmējums dienvidu slāvu apvienotajai valstij, kas pastāvēja no 1929.
Jaunums!!: 8. oktobris un Dienvidslāvija · Redzēt vairāk »
Edmontona
Edmontona ir pilsēta Kanādā, Albertas provinces administratīvais centrs, otra lielākā pilsēta provincē.
Jaunums!!: 8. oktobris un Edmontona · Redzēt vairāk »
Elvīra Ozoliņa
Elvīra Ozoliņa (dzimusi) ir bijusī latviešu vieglatlēte, startējusi šķēpa mešanas sacensībās.
Jaunums!!: 8. oktobris un Elvīra Ozoliņa · Redzēt vairāk »
Enguss Džonss
Enguss Tērners Džonss (dzimis) ir amerikāņu aktieris.
Jaunums!!: 8. oktobris un Enguss Džonss · Redzēt vairāk »
Fransuā Adriēns Bualdjē
Fransuā Adriēns Bualdjē (dzimis, miris) bija franču komponists, pazīstams lielākoties ar savām operām.
Jaunums!!: 8. oktobris un Fransuā Adriēns Bualdjē · Redzēt vairāk »
Frenklins Pīrss
Frenklins Pīrss (dzimis, miris) bija Amerikas Savienoto Valstu četrpadsmitais prezidents, pārstāvēja Demokrātisko partiju.
Jaunums!!: 8. oktobris un Frenklins Pīrss · Redzēt vairāk »
Frenks Herberts
Frenks Herberts (1978) Frenks Patriks Herberts (dzimis Takomā, miris Medisonā) bija nozīmīgs amerikāņu zinātniskās fantastikas autors.
Jaunums!!: 8. oktobris un Frenks Herberts · Redzēt vairāk »
Garais gads
Garais gads ir kalendārais gads, kurā ir 366, nevis 365 diennaktis, kā tas ir parastajā gadā.
Jaunums!!: 8. oktobris un Garais gads · Redzēt vairāk »
Gregora kalendārs
Gregora kalendārs, arī Gregoriskais kalendārs jeb t.s. jaunais stils, ir laika skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis.
Jaunums!!: 8. oktobris un Gregora kalendārs · Redzēt vairāk »
Grigorijs Sanakojevs
Grigorijs Sanakojevs (dzimis Voroņežā, miris) bija Krievijas šahists.
Jaunums!!: 8. oktobris un Grigorijs Sanakojevs · Redzēt vairāk »
Gunārs Cīrulis
Gunārs Cīrulis (īstajā vārdā Gabriels Civjans (Gabriel Ziwian), dzimis Rīgā, miris) bija Latvijas ebreju izcelsmes rakstnieks.
Jaunums!!: 8. oktobris un Gunārs Cīrulis · Redzēt vairāk »
Horvātija
Horvātijas Republika ir valsts Eiropā, Balkānu reģionā, tās galvaspilsēta ir Zagreba.
Jaunums!!: 8. oktobris un Horvātija · Redzēt vairāk »
Huans Perons
Huans Domingo Perons (dzimis, miris) bija argentīniešu militārpersona un politiķis.
Jaunums!!: 8. oktobris un Huans Perons · Redzēt vairāk »
Johans Georgs I
Johans Georgs I (dzimis, miris) bija Saksijas kūrfistrs no 1611.
Jaunums!!: 8. oktobris un Johans Georgs I · Redzēt vairāk »
Kašmīra
Kašmīras reģiona topogrāfiskā karte. Kašmīras reģiona politiskā karte (2019). Ar sarkanu līniju ir novilktas Kašmīras robežas pirms 1947. gada. Kašmīra ir reģions Indijas subkontinenta ziemeļrietumos.
Jaunums!!: 8. oktobris un Kašmīra · Redzēt vairāk »
Kanāda
Kanāda ir valsts, kas aizņem lielāko daļu no Ziemeļamerikas ziemeļiem.
Jaunums!!: 8. oktobris un Kanāda · Redzēt vairāk »
Kārlis Padegs
Kārlis Padegs (—) bija latviešu grafiķis un gleznotājs.
Jaunums!!: 8. oktobris un Kārlis Padegs · Redzēt vairāk »
Klemenss Vinklers
Klemenss Vinklers Klemenss Aleksandrs Vinklers (1838. gada 26. decembrī, Freibergā - 1904. gada 8. oktobrī, Drēzdenē) bija vācu ķīmiķis.
Jaunums!!: 8. oktobris un Klemenss Vinklers · Redzēt vairāk »
Klements Etlijs
Klements Ričards Etlijs, Pirmais grāfs Etlijs (dzimis, miris) bija Lielbritānijas politiķis.
Jaunums!!: 8. oktobris un Klements Etlijs · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: 8. oktobris un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Krievu—austriešu—turku karš (1787—1792)
Krievu—austriešu—turku kara (1787—1792) pamatā bija Osmaņu impērijas mēģinājums atgūt iepriekšējā krievu—turku karā (1768—1774) Krievijas Impērijai pazaudētās teritorijas.
Jaunums!!: 8. oktobris un Krievu—austriešu—turku karš (1787—1792) · Redzēt vairāk »
Kristiāns Barnards
Kristiāns Nētlings Barnards (dzimis, miris) bija dienvidāfrikāņu kardioķirurgs.
Jaunums!!: 8. oktobris un Kristiāns Barnards · Redzēt vairāk »
Latvijas brīvības cīņas
Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku.
Jaunums!!: 8. oktobris un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »
Latvijas Tautas fronte
Latvijas Tautas fronte (LTF) bija Latvijas Atmodas laika sabiedriski politiska kustība un organizācija (1988—1999), kurai bija izšķirīga nozīme Latvijas neatkarības atjaunošanā.
Jaunums!!: 8. oktobris un Latvijas Tautas fronte · Redzēt vairāk »
Leonīds Kuravļovs
Leonīds Kuravļovs (dzimis, miris) bija padomju un krievu kino aktieris.
Jaunums!!: 8. oktobris un Leonīds Kuravļovs · Redzēt vairāk »
Lorenss Dohertijs
Hjū Lorenss Dohertijs (dzimis, miris) bija britu tenisists, olimpiskais čempions vīriešu vienspēļu un dubultspēļu turnīros.
Jaunums!!: 8. oktobris un Lorenss Dohertijs · Redzēt vairāk »
Luijs Ogists-Dormijs
Luijs Albērs Ogists-Dormijs (dzimis, miris) bija franču burātājs, olimpiskās zelta medaļas ieguvējs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs.
Jaunums!!: 8. oktobris un Luijs Ogists-Dormijs · Redzēt vairāk »
Mariupole
Mariupole ir apgabala pakļautības pilsēta Ukrainas dienvidaustrumos Doneckas apgabalā.
Jaunums!!: 8. oktobris un Mariupole · Redzēt vairāk »
Mets Deimons
Metjū Peidžs Deimons (dzimis) ir amerikāņu kinoaktieris un scenārists.
Jaunums!!: 8. oktobris un Mets Deimons · Redzēt vairāk »
Neatkarības diena
Neatkarības diena ir ikgadējas svinības, kurā godina valstiskās neatkarības pasludināšanas gadadienu.
Jaunums!!: 8. oktobris un Neatkarības diena · Redzēt vairāk »
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Jaunums!!: 8. oktobris un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Pirmais Balkānu karš
Bulgāru karavīru uzbrukums turku pozīcijām. Pirmais Balkānu karš bija karš, kurā Balkānu savienības valstis Bulgārijas karaliste, Grieķijas Karaliste, Serbijas karaliste un Melnkalnes Karaliste no līdz karoja pret Osmaņu impēriju.
Jaunums!!: 8. oktobris un Pirmais Balkānu karš · Redzēt vairāk »
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: 8. oktobris un Polija · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: 8. oktobris un Rīga · Redzēt vairāk »
Rīze Hofa
Rīze Hofa (dzimis 1977. gada 8. oktobrī Evansā, ASV) ir amerikāņu vieglatlēts — lodes grūdējs.
Jaunums!!: 8. oktobris un Rīze Hofa · Redzēt vairāk »
Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija
Karoga vektorizētā versija Bermonts ar saviem virsniekiem un pareizticīgo priesteriem 1919. gada vasarā Šlageteram, atbilstoši 1919. gada 6. oktobra līgumam starp Vācu leģionu un Krievijas Rietumu Brīvprātīgo armijas virspavēlnieku (Bermontu-Avalovu) Vienas markas pagaidu maiņas zīme (averss, Jelgava, 1919. gada 10. oktobris) Vienas markas kaseszīme (reverss, Jelgava, 1919. gada 10. oktobris) Rietumu Brīvprātīgo armija, vāciski saukta arī par Krievijas Rietumu armiju jeb Rietumkrievijas Atbrīvošanas armiju, kā arī saukti par Bermontiešiem, bija Pāvela Bermonta-Avalova komandētā un Rīdigera fon der Golca atbalstītā krievu un vācu algotņu armija, kas Brīvības cīņu laikā 1919.
Jaunums!!: 8. oktobris un Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija · Redzēt vairāk »
Sigurnija Vīvere
Sigurnija Vīvere (dzimusi Sūzana Aleksandra Vīvere (Susan Alexandra Weaver)) ir amerikāņu aktrise.
Jaunums!!: 8. oktobris un Sigurnija Vīvere · Redzēt vairāk »
Toru Takemicu
Toru Takemicu. Toru Takemicu (武満 徹, Takemitsu Tōru, dzimis, miris) bija japāņu komponists un rakstnieks estētikā un mūzikas teorijā.
Jaunums!!: 8. oktobris un Toru Takemicu · Redzēt vairāk »
Uldis Stabulnieks
Uldis Stabulnieks (dzimis Rīgā, miris) bija latviešu komponists, pianists un dziedātājs.
Jaunums!!: 8. oktobris un Uldis Stabulnieks · Redzēt vairāk »
Urzula fon der Leiena
Urzula fon der Leiena (dzimusi Albrehta (Albrecht)) ir vācu politiķe no Vācijas Kristīgo demokrātu apvienības (CDU).
Jaunums!!: 8. oktobris un Urzula fon der Leiena · Redzēt vairāk »
Valters fon Reihenavs
Valters fon Reihenavs (dzimis, miris) bija vācu ģenerālfeldmaršals Otrā pasaules kara laikā.
Jaunums!!: 8. oktobris un Valters fon Reihenavs · Redzēt vairāk »
Valters Kacenšteins
Valters Kacenšteins (dzimis, miris) bija vācu airētājs, olimpiskās zelta medaļas ieguvējs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs.
Jaunums!!: 8. oktobris un Valters Kacenšteins · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: 8. oktobris un Vācija · Redzēt vairāk »
Vecā un jaunā stila datumi
Vecais stils (v.s.) un jaunais stils (j.s.) tiek izmantots gadījumos, kad jānorāda, pēc kura kalendāra rakstīts datums: Jūlija kalendāra (v.s.) vai Gregora kalendāra (j.s.). Jaunais stils tika ieviests 1582. gadā ar pāvesta Gregora XIII pavēli, lai novērstu Jūlija kalendāra nepilnības: kalendārā gada atpalikšanu no patiesā saules gada.
Jaunums!!: 8. oktobris un Vecā un jaunā stila datumi · Redzēt vairāk »
Vilis Jānis Lapenieks
Vilis Jānis Lapenieks (dzimis, miris) bija latviešu filmu kinorežisors, kinoproducents, scenārists un aktieris.
Jaunums!!: 8. oktobris un Vilis Jānis Lapenieks · Redzēt vairāk »
Villijs Brants
Villijs Brants (dzimis kā Herberts Ernsts Kārlis Frāms, miris) bija vācu politiķis, Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas līderis no 1964.
Jaunums!!: 8. oktobris un Villijs Brants · Redzēt vairāk »
Vladimirs Buzajevs
Vladimirs Buzajevs (dzimis, Žukovkā, Brjanskas apgabalā, Krievijas PFSR) ir Latvijas krievu izcelsmes ģeologs, politiķis un publicists, 8. Saeimas un 9. Saeimas deputāts no PCTVL.
Jaunums!!: 8. oktobris un Vladimirs Buzajevs · Redzēt vairāk »
Voldemārs Āziņš
Voldemārs Āziņš (—) bija Krievijas pilsoņu kara dalībnieks, Sarkanās armijas divīzijas komandieris.
Jaunums!!: 8. oktobris un Voldemārs Āziņš · Redzēt vairāk »
Zemestrīce
Zemestrīču epicentru atrašanās vietas no 1963. gada līdz 1998. gadam. Katrs epicentrs ir iekrāsots kā melns punkts. Zemes tektonisko plātņu kustība. Zemestrīce ir pēkšņa enerģijas atbrīvošanās Zemes garozā, kā rezultātā veidojas seismiskie viļņi.
Jaunums!!: 8. oktobris un Zemestrīce · Redzēt vairāk »
Zogu I
Zogu I jeb Cogu I Viesturs Sprūde la.lv, 2019.
Jaunums!!: 8. oktobris un Zogu I · Redzēt vairāk »
Zorans Zaevs
Zorans Zaevs (dzimis) ir Ziemeļmaķedonijas ekonomists un politiķis.
Jaunums!!: 8. oktobris un Zorans Zaevs · Redzēt vairāk »
1656. gads
1656.
Jaunums!!: 8. oktobris un 1656. gads · Redzēt vairāk »
1789. gads
1789.
Jaunums!!: 8. oktobris un 1789. gads · Redzēt vairāk »
1834. gads
1834.
Jaunums!!: 8. oktobris un 1834. gads · Redzēt vairāk »
1869. gads
1869.
Jaunums!!: 8. oktobris un 1869. gads · Redzēt vairāk »
1875. gads
1875.
Jaunums!!: 8. oktobris un 1875. gads · Redzēt vairāk »
1878. gads
1878.
Jaunums!!: 8. oktobris un 1878. gads · Redzēt vairāk »
1884. gads
1884.
Jaunums!!: 8. oktobris un 1884. gads · Redzēt vairāk »
1892. gads
1892.
Jaunums!!: 8. oktobris un 1892. gads · Redzēt vairāk »
1895. gads
1895.
Jaunums!!: 8. oktobris un 1895. gads · Redzēt vairāk »
1895. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1895.
Jaunums!!: 8. oktobris un 1895. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1904. gads
1904.
Jaunums!!: 8. oktobris un 1904. gads · Redzēt vairāk »
1908. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1908. gada notikumi Latvijas vēsturē.
Jaunums!!: 8. oktobris un 1908. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1911. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1911.
Jaunums!!: 8. oktobris un 1911. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1912. gads
1912.
Jaunums!!: 8. oktobris un 1912. gads · Redzēt vairāk »
1919. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1919. gada notikumi Latvijā.
Jaunums!!: 8. oktobris un 1919. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1920. gads
1920.
Jaunums!!: 8. oktobris un 1920. gads · Redzēt vairāk »
1922. gads
1922.
Jaunums!!: 8. oktobris un 1922. gads · Redzēt vairāk »
1923. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1923. gada notikumi Latvijā.
Jaunums!!: 8. oktobris un 1923. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1930. gads
1930.
Jaunums!!: 8. oktobris un 1930. gads · Redzēt vairāk »
1936. gads
1936.
Jaunums!!: 8. oktobris un 1936. gads · Redzēt vairāk »
1939. gads
1939 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā.
Jaunums!!: 8. oktobris un 1939. gads · Redzēt vairāk »
1939. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1939. gada notikumi Latvijā.
Jaunums!!: 8. oktobris un 1939. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1941. gads
1941 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās trešdienā.
Jaunums!!: 8. oktobris un 1941. gads · Redzēt vairāk »
1945. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1945. gada notikumi Latvijā.
Jaunums!!: 8. oktobris un 1945. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1946. gads
1946.
Jaunums!!: 8. oktobris un 1946. gads · Redzēt vairāk »
1949. gads
1949.
Jaunums!!: 8. oktobris un 1949. gads · Redzēt vairāk »
1951. gads
1951.
Jaunums!!: 8. oktobris un 1951. gads · Redzēt vairāk »
1951. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1951. gada notikumi Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: 8. oktobris un 1951. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1956. gads
1956.
Jaunums!!: 8. oktobris un 1956. gads · Redzēt vairāk »
1958. gads
1958.
Jaunums!!: 8. oktobris un 1958. gads · Redzēt vairāk »
1962. gads
1962.
Jaunums!!: 8. oktobris un 1962. gads · Redzēt vairāk »
1963. gads
1963.
Jaunums!!: 8. oktobris un 1963. gads · Redzēt vairāk »
1967. gads
1967.
Jaunums!!: 8. oktobris un 1967. gads · Redzēt vairāk »
1970. gads
1970.
Jaunums!!: 8. oktobris un 1970. gads · Redzēt vairāk »
1974. gads
1974.
Jaunums!!: 8. oktobris un 1974. gads · Redzēt vairāk »
1977. gads
1977 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās sestdienā.
Jaunums!!: 8. oktobris un 1977. gads · Redzēt vairāk »
1988. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1988. gada notikumi Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: 8. oktobris un 1988. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1991. gads
1991.
Jaunums!!: 8. oktobris un 1991. gads · Redzēt vairāk »
1992. gads
1992.
Jaunums!!: 8. oktobris un 1992. gads · Redzēt vairāk »
1993. gads
1993.
Jaunums!!: 8. oktobris un 1993. gads · Redzēt vairāk »
2005. gads
2005.
Jaunums!!: 8. oktobris un 2005. gads · Redzēt vairāk »
2021. gads
2021.
Jaunums!!: 8. oktobris un 2021. gads · Redzēt vairāk »
