13 attiecības: Čujas apgabals, Boļševiki, Galvaspilsēta, Kazahstāna, Kirgīzu Alatau, Kirgīzu valoda, Kirgizstāna, Kirgizstānas administratīvais iedalījums, Krievi, Mihails Frunze, PSRS sabrukums, Tjanšans, Turkestānas—Sibīrijas dzelzceļš.
Čujas apgabals
Čujas apgabals ir viena no Kirgizstānas pirmās pakāpes administratīvajām vienībām.
Jaunums!!: Biškeka un Čujas apgabals · Redzēt vairāk »
Boļševiki
Borisa Kustodijeva 1920. gada glezna "Boļševiks" Boļševiki ( — ‘tādi, kas ir vairākumā’) jeb lielinieki bija Krievijas impērijā KSDSP radikālais spārns, kas 1912.
Jaunums!!: Biškeka un Boļševiki · Redzēt vairāk »
Galvaspilsēta
Rīga, Latvijas Republikas galvaspilsēta. Galvaspilsēta ir tā pilsēta valstī, kas saistās ar valdību.
Jaunums!!: Biškeka un Galvaspilsēta · Redzēt vairāk »
Kazahstāna
Kazahstāna ir Centrālāzijas valsts, neliela teritorijas daļa rietumos no Urālas upes atrodas arī Eiropas austrumos.
Jaunums!!: Biškeka un Kazahstāna · Redzēt vairāk »
Kirgīzu Alatau
Kirgīzu Alatau ir 454 kilometrus gara un 40 kilometrus plata Tjanšana kalnu grēda Kirgizstānas ziemeļos un Kazahstānas dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Biškeka un Kirgīzu Alatau · Redzēt vairāk »
Kirgīzu valoda
Kirgīzu valoda (кыргыз тили, kyrgyz tili) ir tjurku saimes valoda, Kirgizstānas (kopā ar krievu valodu) valsts valoda.
Jaunums!!: Biškeka un Kirgīzu valoda · Redzēt vairāk »
Kirgizstāna
Kirgizstāna (vai Кыргызстан, agrāk saukta arī par Kirgīziju), oficiālais nosaukums Kirgīzu Republika, ir valsts Vidusāzijā.
Jaunums!!: Biškeka un Kirgizstāna · Redzēt vairāk »
Kirgizstānas administratīvais iedalījums
Kirgizstānas novietojums Kirgizstānas administratīvo iedalījumu veido 2 republikas pakļautības pilsētas (kirgīzu: шаар) un 7 apgabali (kirgīzu: облустары), kas tālāk iedalās 40 lauku rajonos un 14 apgabala pakļautības pilsētās.
Jaunums!!: Biškeka un Kirgizstānas administratīvais iedalījums · Redzēt vairāk »
Krievi
Krievi (pašnosaukums — русские) ir austrumslāvu tauta Austrumeiropā, skaitliski lielākā slāvu tauta.
Jaunums!!: Biškeka un Krievi · Redzēt vairāk »
Mihails Frunze
Mihails Frunze, dzimis, miris) bija tagadējā Kirgizstānā dzimis moldāvu/krievu izcelsmes padomju militārais darbinieks un politiķis. Izvirzījās par vienu no spējīgākajiem sarkano komandieriem Krievijas pilsoņu kara laikā. Boļševiku partijas biedrs no 1904. gada. 1907. gadā pirmoreiz arestēts. Divreiz notiesāts uz nāvi, tomēr sods nomainīts pret izsūtījumu. Pēc Oktobra revolūcijas 1918. gadā darbojās kā Ivanovovoznesenskas guberņas kara komisārs. Kā 4. armijas komandieris izcēlās 1919. gada sākumā kaujās pret Kolčaka karaspēku. No 19. jūlija līdz 15. augustam bija visas Austrumu frontes komandieris. Kara vēlākā gaitā komandēja frontes Vidusāzijā un Ukrainā pret Vrangeļa un Mahno karaspēku. Miris kuņģa čūlas operācijas laikā 1925. gadā. Frunzes vārdā no 1926. līdz 1991. gadam bija nosaukta Kirgīzijas PSR galvaspilsēta (mūsdienās Biškeka).
Jaunums!!: Biškeka un Mihails Frunze · Redzēt vairāk »
PSRS sabrukums
Belovežas vienošanās parakstīšana 1991. gada 8. decembrī. PSRS sabrukums bija pakāpeniska Padomju Savienības likvidēšanās, kas sākās 1990.
Jaunums!!: Biškeka un PSRS sabrukums · Redzēt vairāk »
Tjanšans
Tjanšans jeb Tiaņšaņs (piņjiņā: Tiān Shān;, Tengri Tagh), ir kalnu sistēma Centrālāzijā.
Jaunums!!: Biškeka un Tjanšans · Redzēt vairāk »
Turkestānas—Sibīrijas dzelzceļš
Kirgisztānu Turkestānas—Sibīrijas dzelzceļš jeb Turksibs ir dzelzceļu tīkls Centrālāzijā, kas savieno Uzbekistānas austrumu daļu (agrāko Turkestānu) ar Sibīrijas dienvidu daļu un pievienojas Transsibīrijas dzelzceļam Novosibirskas stacijā.
Jaunums!!: Biškeka un Turkestānas—Sibīrijas dzelzceļš · Redzēt vairāk »