Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Degšana

Indekss Degšana

Sērkociņa degšana Nātrija degšana Etanola tvaiku maisījuma ar gaisu sadegšana plastmasas pudelē Degšana ir salikta, ātri norisoša ķīmiska pārvērtība, kuras gaitā izdalās daudz siltuma un parasti veidojas arī liesma.

22 attiecības: Adiabātisks process, Atkritumi, Difūzija, Entalpija, Etanols, Halogēni, Iztvaikošana, Katalīze, Kurināmais, Liesma, Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas, Oksidētājs, Ozons, Pašaizdegšanās, Peroksīdi, Raķešdzinējs, Reaktīvais dzinējs, Siltuma daudzums, Skābeklis, Spiediens, Sprādziens, Temperatūra.

Adiabātisks process

Adiabātisks process ir termodinamisks process, kurā ķermenis ne uzņem, ne atdod siltumu.

Jaunums!!: Degšana un Adiabātisks process · Redzēt vairāk »

Atkritumi

atkritumu tvertnē Atkritumi ir jebkurš priekšmets vai viela, no kuras tās īpašnieks atbrīvojas, ir nolēmis vai spiests atbrīvoties.

Jaunums!!: Degšana un Atkritumi · Redzēt vairāk »

Difūzija

Difūzija ir atšķirīgu vielu daļiņu (atomu vai molekulu) savstarpēja sajaukšanās to siltumkustības un arī citu ārējo apstākļu, piemēram, atšķirīgu koncentrāciju dēļ.

Jaunums!!: Degšana un Difūzija · Redzēt vairāk »

Entalpija

Entalpija (enthálpō — ‘sildīt’), siltuma funkcija jeb rašanās siltums ir termodinamiskais potenciāls, kas raksturo sistēmas siltumsaturu.

Jaunums!!: Degšana un Entalpija · Redzēt vairāk »

Etanols

Etanols (etilspirts, metilkarbinols, CH3CH2OH, EtOH) ir plašāk pazīstamais spirts.

Jaunums!!: Degšana un Etanols · Redzēt vairāk »

Halogēni

agregātstāvoklī, broms ir šķidrs un jods ir cieta viela. Fluors tā lielās reaģētspējas dēļ attēlā nav iekļauts. Halogēni (no (alos) — 'sāls' un γένος (genos) — 'radīt'), agrāk arī sāļraži, ir periodiskās tabulas VIIA grupas elementi.

Jaunums!!: Degšana un Halogēni · Redzēt vairāk »

Iztvaikošana

Šķidruma daudzums vaļējā traukā nemitīgi samazinās — tas iztvaiko Iztvaikošana ir fizikāls process, kad šķidruma molekulas, haotiski kustoties, iegūst tik lielu kinētisko enerģiju, ka tās atstāj šķidrumu, pārvarot pārējo molekulu pievilkšanās spēkus.

Jaunums!!: Degšana un Iztvaikošana · Redzēt vairāk »

Katalīze

cukura gabaliņš (kreisajā pusē) un cukura autokatalīze, kur degšanā radušies pelni darbojas kā katalizators (labajā pusē) Katalīze (katálusis — ‘sagraušana’) ir process, kas paātrina vai palēnina kādu ķīmisku reakciju katalizatora ietekmē.

Jaunums!!: Degšana un Katalīze · Redzēt vairāk »

Kurināmais

Viens no izplatītākajiem kurināmajiem ir malka Kurināmais jeb degviela ir jebkura viela, kuru dedzinot iegūst enerģiju.

Jaunums!!: Degšana un Kurināmais · Redzēt vairāk »

Liesma

Uguns liesmas Liesma ir uguns redzamā, gaismu izstarojošā daļa.

Jaunums!!: Degšana un Liesma · Redzēt vairāk »

Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas

molekulu kālija permanganātu (spēcīgu oksidētāju) Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas jeb redoksreakcijas ir tādas ķīmiskas reakcijas, kuru gaitā izmainās reaģējošo vielu sastāvā ietilpstošo ķīmisko elementu oksidēšanas pakāpes, jo elementu atomi viens otram atdod un pievieno elektronus.

Jaunums!!: Degšana un Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas · Redzēt vairāk »

Oksidētājs

Simbols stipru oksidētāju apzīmēšanai Oksidētājs ir viela, kuras atomi oksidēšanās-reducēšanās reakcijas laikā pievieno sev elektronus (darbojas kā elektronu akceptors).

Jaunums!!: Degšana un Oksidētājs · Redzēt vairāk »

Ozons

Ozons ( — ‘tāds, kam ir smaka’) ir zilgana gāze ar īpatnēju, spēcīgu smaržu (lielākā koncentrācijā — indīgs).

Jaunums!!: Degšana un Ozons · Redzēt vairāk »

Pašaizdegšanās

Liela komposta kaudze, ja to neuzmana, var spontāni aizdegties. Pašaizdegšanās ir tāda aizdegšanās, kuru izraisa vielas pašsasilšana.

Jaunums!!: Degšana un Pašaizdegšanās · Redzēt vairāk »

Peroksīdi

No augšas uz leju: peroksīda jons, organiskais peroksīds, organiskais hidroperoksīds, organiskā peroksiskābe Peroksīdi ir ķīmisko vielu grupa, kas satur divus virknē savienotus skābekļa atomus.

Jaunums!!: Degšana un Peroksīdi · Redzēt vairāk »

Raķešdzinējs

Raķešdzinējs — reaktīvais dzinējs, kas rada vilci, kustībai pretējā virzienā izsviežot darbvielas (gāzes, plazmas) strūklu vai fotonu plūsmu.

Jaunums!!: Degšana un Raķešdzinējs · Redzēt vairāk »

Reaktīvais dzinējs

Reaktīvais dzinējs (— 'atpakaļ, pret', activus — 'darbīgs') ir dzinējs, kurš rada vilci ar reaktīvo spēku.

Jaunums!!: Degšana un Reaktīvais dzinējs · Redzēt vairāk »

Siltuma daudzums

Siltuma daudzums (Q) ir enerģija, kuru saņem vai zaudē ķermenis siltumapmaiņas procesā.

Jaunums!!: Degšana un Siltuma daudzums · Redzēt vairāk »

Skābeklis

Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.

Jaunums!!: Degšana un Skābeklis · Redzēt vairāk »

Spiediens

Spiediens ir perpendikulārs spēks, kas iedarbojas uz virsmas laukuma vienību.

Jaunums!!: Degšana un Spiediens · Redzēt vairāk »

Sprādziens

Sprāgstvielu sprādziensAviācijas bumbu sprādzienu simulācija aviācijas šovā Sprādziens ir ļoti ātra lielas enerģijas izdalīšanās ierobežotā (noslēgtā) tilpumā.

Jaunums!!: Degšana un Sprādziens · Redzēt vairāk »

Temperatūra

Lielākā temperatūrā molekulas svārstību amplitūda palielinās Temperatūra ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa (vai vielas) sasilšanas pakāpi jeb siltumkustības intensitāti.

Jaunums!!: Degšana un Temperatūra · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »