Ātrāk nekā pārlūku!
27 attiecības: Alumīnija hidroksīdi, Atūdeņošanās, Atmosfēra, Biosfēra, Halīts, Hematīts, Hidroksīdi, Hidroksiljons, Hidrolīze, Hidrosfēra, Hlorīdi, Humusvielas, Ieži, Kaolinīts, Kvarcs, Limonīts, Minerāls, Oglekļa dioksīds, Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas, Ortoklazs, Pirīts, Porcelāns, Skābeklis, Smilšakmens, Smiltis, Sulfāti, Temperatūra.
Alumīnija hidroksīdi
Alumīnija hidroksīdi ir amorfas vai kristāliskas vielas ar mainīgu sastāvu, kuras bieži apraksta ar formulu Al(OH)3.
Jaunums!!: Dēdēšana un Alumīnija hidroksīdi · Redzēt vairāk »
Atūdeņošanās
Māsiņas holēras slimniekam dod uzņemt šķidrumu, lai novērstu atūdeņošanos. Atūdeņošanās jeb dehidratācija (sengrieķu: ὕδωρ hýdōr — 'ūdens') tiek definēta kā pārmērīgs ķermeņa šķidruma zaudējums (piemēram holēras slimniekiem).
Jaunums!!: Dēdēšana un Atūdeņošanās · Redzēt vairāk »
Atmosfēra
Jupitera aktīvo atmosfēru. Atmosfēra (atmós — 'tvaiks' un, sphaîra — 'lode') ir gāzveida apvalks, ko debess ķermeņi savas gravitācijas dēļ notur ap sevi.
Jaunums!!: Dēdēšana un Atmosfēra · Redzēt vairāk »
Biosfēra
Biosfēra ir viena no zemeslodes ģeogrāfiskā apvalka daļām (sfērām).
Jaunums!!: Dēdēšana un Biosfēra · Redzēt vairāk »
Halīts
Halīts (gr. ἅλς — sāls) jeb akmenssāls ir hlorīdu klases minerāls ar nātrija hlorīda (NaCl) kristālisko formu.
Jaunums!!: Dēdēšana un Halīts · Redzēt vairāk »
Hematīts
Hematīts Hematīts ir dzelzs(III) oksīda (Fe2O3) minerāls.
Jaunums!!: Dēdēšana un Hematīts · Redzēt vairāk »
Hidroksīdi
cinka hidroksīdi Hidroksīdi ir neorganiskas vielas, kas satur hidroksilgrupu −OH.
Jaunums!!: Dēdēšana un Hidroksīdi · Redzēt vairāk »
Hidroksiljons
Hidroksiljons ir negatīvi lādēts divatomu jons, kas satur skābekli un ūdeņradi.
Jaunums!!: Dēdēšana un Hidroksiljons · Redzēt vairāk »
Hidrolīze
Hidrolīze ( — 'ūdens', lysis — 'sairšana') ir saliktu vielu pilnīga vai daļēja reakcija ar ūdeni.
Jaunums!!: Dēdēšana un Hidrolīze · Redzēt vairāk »
Hidrosfēra
Ūdens cikls Hidrosfēra (no (hydro-) — ‘ūdens’ un (sphaĩra) — ‘lode’) ir viens no Zemes apvalkiem, kuru veido okeānos, jūrās, virs zemes virsmas (ezeri, upes, purvi un citi iekšzemes ūdeņi) un pazemē esošais ūdens.
Jaunums!!: Dēdēšana un Hidrosfēra · Redzēt vairāk »
Hlorīdi
Vārāmās sāls (vispazīstamākā hlorīda) kristāli Hlorīdi ir hlora binārie savienojumi ar elementiem, kas ir mazāk elektronegatīvi par to.
Jaunums!!: Dēdēšana un Hlorīdi · Redzēt vairāk »
Humusvielas
Humusvielu iedalījums: 1) fulvoskābes; 2) humīnskābes; 3) humīns Organisko vielu transformācijas evolūcija – humusvielu veidošanās Humusvielas ir bioloģiski noturīgas, lielmolekulāras, heterogēnas uzbūves dabiskas izcelsmes organiskas vielas ar plašu krāsu spektru (no dzeltenas līdz melnai).
Jaunums!!: Dēdēšana un Humusvielas · Redzēt vairāk »
Ieži
Ieži ir dabiskas izcelsmes minerālu sakopojumi, kas veido Zemes garozu (litosfēru un mantijas augšējo daļu).
Jaunums!!: Dēdēšana un Ieži · Redzēt vairāk »
Kaolinīts
Kaolinīts ir minerāls no slāņaino silikātu apakšklases.
Jaunums!!: Dēdēšana un Kaolinīts · Redzēt vairāk »
Kvarcs
Kvarcs — viens no visplašāk izplatītajiem minerāliem.
Jaunums!!: Dēdēšana un Kvarcs · Redzēt vairāk »
Limonīts
thumb Limonīts ir purva rūda, kas izgulsnējas no avotu, purvu un ezeru ūdeņiem ar paaugstinātu dzelzs saturu (satur dzelzs hidroksīdu).
Jaunums!!: Dēdēšana un Limonīts · Redzēt vairāk »
Minerāls
Dažādi minerāli Minerāls ir savienojums, kas veidojies dabiskos fizikāli ķīmiskajos procesos un kuram piemīt noteikts ķīmiskais sastāvs un kristāliskā struktūra.
Jaunums!!: Dēdēšana un Minerāls · Redzēt vairāk »
Oglekļa dioksīds
Ogļskābā gāze jeb oglekļa dioksīds (CO2) ir smaga, bezkrāsaina gāze ar nedaudz skābenu smaržu un garšu.
Jaunums!!: Dēdēšana un Oglekļa dioksīds · Redzēt vairāk »
Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas
molekulu kālija permanganātu (spēcīgu oksidētāju) Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas jeb redoksreakcijas ir tādas ķīmiskas reakcijas, kuru gaitā izmainās reaģējošo vielu sastāvā ietilpstošo ķīmisko elementu oksidēšanas pakāpes, jo elementu atomi viens otram atdod un pievieno elektronus.
Jaunums!!: Dēdēšana un Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas · Redzēt vairāk »
Ortoklazs
Ortoklazs pieder laukšpatu minerālu grupai (ķīmiskā formula KAlSi3O8), kas ietilpst tektosilikātu minerālu iedalījumam, no kā tālāk veidojās magmatiskie ieži.
Jaunums!!: Dēdēšana un Ortoklazs · Redzēt vairāk »
Pirīts
Pirīts, zināms arī kā dzelzs kolčedāns, sēra kolčedāns, "kaķu" zelts, muļķu zelts vai sērdzelznis, ir sulfīdu klases minerāls ar ķīmisko formulu FeS2 (dzelzs(II) disulfīds).
Jaunums!!: Dēdēšana un Pirīts · Redzēt vairāk »
Porcelāns
Zili balti nokrāstots porcelāna šķīvis no Mingu Dinastijas Porcelāns ir balta (parasti) saķepusi masa ar blīvu, gaismcaurlaidīgu (plānā slānī), ūdensnecaurlaidīgu un gāznecaurlaidīgu drumstalu, kas sastāv no augstvērtīga māla, kvarca smiltīm un laukšpata.
Jaunums!!: Dēdēšana un Porcelāns · Redzēt vairāk »
Skābeklis
Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.
Jaunums!!: Dēdēšana un Skābeklis · Redzēt vairāk »
Smilšakmens
Devona smilšakmens nogulumi Gaujas krastā Smilšakmens ir drupiezis, kas ir veidojies, sacementējoties smiltīm.
Jaunums!!: Dēdēšana un Smilšakmens · Redzēt vairāk »
Smiltis
Namiba tuksnesī Smiltis ir nogulumiezis, kā arī mākslīgs materiāls, ko veido irdens mazu iežu graudiņu maisījums, kuru izmērs var būt no 0,063 līdz 2 mm.
Jaunums!!: Dēdēšana un Smiltis · Redzēt vairāk »
Sulfāti
Sulfāta jona struktūrformula. Visas saites šajā jonā ir vienāda garuma, jo negatīvie lādiņi π elektronu veidā ir delokalizēti. Sulfāti (no — 'sērs') ir sērskābes sāļi.
Jaunums!!: Dēdēšana un Sulfāti · Redzēt vairāk »
Temperatūra
Lielākā temperatūrā molekulas svārstību amplitūda palielinās Temperatūra ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa (vai vielas) sasilšanas pakāpi jeb siltumkustības intensitāti.
Jaunums!!: Dēdēšana un Temperatūra · Redzēt vairāk »
