Ātrāk nekā pārlūku!
48 attiecības: Absolūtā nulle, Aleksejs Abrikosovs, Alfa daļiņa, Alfa sabrukšana, Atmosfēra, Atommasa, Blīvums, Deitērijs, Dolārs, Elektronvolts, Gāzu planēta, Geigera skaitītājs, Grams, Hēlijs, Izlāde, Izotops, Kelvins, Kilograms, Kodolsintēze, Kosmiskais starojums, Litijs, Luiss Alvaress, Masas skaitlis, Mēness, Nafta, Neitrons, Nobela prēmija, Protons, Regolīts, Saule, Saules vējš, Supravadītspēja, Tonna, Torijs, Tritijs, Tritons (atoma kodols), Urāns (elements), Viršanas temperatūra, Vitālijs Ginzburgs, Vulkāns, Zeme, Zemes garoza, Zemes mantija, 1934. gads, 1939. gads, 1943. gads, 1972. gads, 2003. gads.
Absolūtā nulle
Absolūtā nulle atbilst -273,15 °C Absolūtā nulle ir temperatūra, pie kuras apstājas pilnīgi visa siltumkustība.
Jaunums!!: Hēlijs-3 un Absolūtā nulle · Redzēt vairāk »
Aleksejs Abrikosovs
Aleksejs Abrikosovs (dzimis, miris) bija PSRS, Krievijas un amerikāņu fiziķis teorētiķis.
Jaunums!!: Hēlijs-3 un Aleksejs Abrikosovs · Redzēt vairāk »
Alfa daļiņa
Alfa daļiņa (α daļiņa) ir pozitīvi lādēts hēlija-4 atoma kodols, kas sastāv no 2 protoniem un 2 neitroniem.
Jaunums!!: Hēlijs-3 un Alfa daļiņa · Redzēt vairāk »
Alfa sabrukšana
Alfa sabrukšana ir atoma kodola radioaktīvās sabrukšanas veids, kurā tiek izstarota alfa daļiņa jeb hēlija atoma kodols.
Jaunums!!: Hēlijs-3 un Alfa sabrukšana · Redzēt vairāk »
Atmosfēra
Jupitera aktīvo atmosfēru. Atmosfēra (atmós — 'tvaiks' un, sphaîra — 'lode') ir gāzveida apvalks, ko debess ķermeņi savas gravitācijas dēļ notur ap sevi.
Jaunums!!: Hēlijs-3 un Atmosfēra · Redzēt vairāk »
Atommasa
Atommasa jeb relatīvā molekulmasa M_r \ ir dotās vielas molekulas (vai atoma) masas m_0 \ attiecība pret 1/12 oglekļa atoma masas m_ \: Tā galvenokārt koncentrēta atoma kodolā, kura tilpums ir aptuveni 10-15 daļa no atoma tilpuma.
Jaunums!!: Hēlijs-3 un Atommasa · Redzēt vairāk »
Blīvums
Blīvums ir fizikāla ķermeņa masas attiecība pret tā tilpumu.
Jaunums!!: Hēlijs-3 un Blīvums · Redzēt vairāk »
Deitērijs
Deitērija vieta izotopu tabulā Deitērijs ( — otrais, otrējais) jeb smagais ūdeņradis ir ūdeņraža otrs stabilais izotops.
Jaunums!!: Hēlijs-3 un Deitērijs · Redzēt vairāk »
Dolārs
ASV dolāra banknote Dolārs (bieži tiek apzīmēta ar dolāra zīmi $) ir oficiālā valūta vairākās valstīs.
Jaunums!!: Hēlijs-3 un Dolārs · Redzēt vairāk »
Elektronvolts
Elektronvolts (saīsināti eV) ir enerģijas ārpussistēmas mērvienība, kas plaši tiek lietota atomfizikā, kvantu fizikā un citās fizikas nozarēs.
Jaunums!!: Hēlijs-3 un Elektronvolts · Redzēt vairāk »
Gāzu planēta
Saules sistēmas gāzu planētas (Jupiters, Saturns, Urāns, Neptūns) un Saule Saturns — viens no gāzes gigantiem Saules sistēmā Gāzu planēta ir liela, masīva planēta, kuru aptver gredzens un kurai ir plašs gāzu (galvenokārt ūdeņraža un hēlija) apvalks un nav cietas virsmas.
Jaunums!!: Hēlijs-3 un Gāzu planēta · Redzēt vairāk »
Geigera skaitītājs
Novecojuši Geigera skaitītāji СТС-5 ar plānsienas metāliskiem korpusiem Geigera skaitītājs jeb Geigera—Millera skaitītājs ir gāzizlādes ierīce, kas paredzēta jonizējošā starojuma daļiņu reģistrēšanai.
Jaunums!!: Hēlijs-3 un Geigera skaitītājs · Redzēt vairāk »
Grams
Grams (SI simbols: g) ir metriskā sistēmas masas mērvienība, kas pielīdzināma kilograma daļai.
Jaunums!!: Hēlijs-3 un Grams · Redzēt vairāk »
Hēlijs
Hēlijs (— 'Saule'; apzīmē ar He) ir ķīmiski visinertākais elements, kas tikpat kā neveido ķīmiskus savienojumus.
Jaunums!!: Hēlijs-3 un Hēlijs · Redzēt vairāk »
Izlāde
Zibens izlāde Izlāde ir atbrīvošanās no kādā sistēmā uzkrātās elektriskās enerģijas.
Jaunums!!: Hēlijs-3 un Izlāde · Redzēt vairāk »
Izotops
Ūdeņraža izotopu atomu uzbūve Izotopi (no grieķu ισος — vienāds, un τόπος — vieta) ir atomi, kuru kodolos ir vienāds skaits protonu, bet dažāds skaits neitronu.
Jaunums!!: Hēlijs-3 un Izotops · Redzēt vairāk »
Kelvins
Kelvins (simbols: K) ir temperatūras mērvienība, tā ir viena no septiņām SI pamatmērvienībām.
Jaunums!!: Hēlijs-3 un Kelvins · Redzēt vairāk »
Kilograms
collās) Kilograms (simbols: kg) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) masas pamatmērvienība, kas ir vienāds ar cilindrisku etalonu, kas izgatavots no irīdija-platīna sakausējuma, un atrodas Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā (Bureau international des poids et mesures).
Jaunums!!: Hēlijs-3 un Kilograms · Redzēt vairāk »
Kodolsintēze
tritija kodolsintēzes modelis. Kodolsintēze ir process, kura laikā pretēji kodolu dalīšanās procesam notiek kodolu saplūšana.
Jaunums!!: Hēlijs-3 un Kodolsintēze · Redzēt vairāk »
Kosmiskais starojums
Kosmiskā starojuma plūsma atkarībā no to enerģijas Kosmiskais starojums ir ar augstu enerģiju apveltītu elementārdaļiņu plūsma, kas galvenokārt nāk no Saules sistēmas ārpuses.
Jaunums!!: Hēlijs-3 un Kosmiskais starojums · Redzēt vairāk »
Litijs
Litijs ir vieglākais no ķīmiskajiem elementiem, kas brīvā veidā normālos apstākļos nav gāze.
Jaunums!!: Hēlijs-3 un Litijs · Redzēt vairāk »
Luiss Alvaress
Luiss Volters Alvaress ( —) — bija ASV fiziķis.
Jaunums!!: Hēlijs-3 un Luiss Alvaress · Redzēt vairāk »
Masas skaitlis
Atoma masas skaitlis ir kodolā esošo protonu un neitronu kopīgais skaits.
Jaunums!!: Hēlijs-3 un Masas skaitlis · Redzēt vairāk »
Mēness
Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Kā sugas vārds mēness apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs). Mēness ir Zemei tuvākais debess ķermenis, tas ir tikai 4 reizes mazāks par Zemi, tāpēc sistēmu Zeme-Mēness sauc arī par dubultplanētu. Mēness astronomiskais simbols ir ☾. Mēness ir otrs spožākais debess spīdeklis pēc Saules, bet, atšķirībā no Saules, tas pats gaismu neizstaro. Mēness atstarotā Saules gaisma ir labi redzama naksnīgajās debesīs. Zeme Mēnesi apgaismo daudzreiz vairāk nekā Mēness Zemi. Uz Mēness nav gaismas kontrastu, atmosfēras kontrastu un ēnas kontrastu. Mēness virsma no Zemes ir labi saskatāma, bet, nokļūstot uz Mēness, Zemes virsma ir saskatāma sliktāk, jo traucē atmosfēra un mākoņi. Tiesa, no Zemes var saskatīt tikai vienu Mēness pusi (librāciju dēļ ilgstošākā laika periodā var redzēt vairāk kā 50% Mēness virsmas), otra puse ir vienmēr vērsta projām no Zemes, un to var apskatīt tikai ar kosmisko aparātu starpniecību. Dažreiz Mēness neredzamo pusi dēvē par Mēness tumšo pusi — tas ir pilnīgi nepareizi, jo Saule, Mēnesim rotējot, apspīd visu tā virsmu. Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas nolaidās uz Mēness.
Jaunums!!: Hēlijs-3 un Mēness · Redzēt vairāk »
Nafta
Teksasā. Nafta ir degtspējīgs eļļains šķidrums tumšā krāsā, derīgais izraktenis, kas sastāv no ogļūdeņražiem un citiem piemaisījumiem.
Jaunums!!: Hēlijs-3 un Nafta · Redzēt vairāk »
Neitrons
Neitrons (no - 'neitrāls; ne viens, ne otrs') ir atoma kodola sastāvā esošas subatomāras daļiņas, kas ir bez lādiņa.
Jaunums!!: Hēlijs-3 un Neitrons · Redzēt vairāk »
Nobela prēmija
Nobela prēmija ir ikgadēja starptautiska balva, ko piešķir cilvēkiem, kas ir veikuši izcilus pētījumus, atklājumus vai devuši ievērojamu sniegumu sabiedrībai zinātnē un kultūrā.
Jaunums!!: Hēlijs-3 un Nobela prēmija · Redzēt vairāk »
Protons
Protons ir pozitīvi lādēta daļiņa, kas sastāv no trim kvarkiem (diviem u kvarkiem un viena d kvarka) un parasti atrodas atoma centrā.
Jaunums!!: Hēlijs-3 un Protons · Redzēt vairāk »
Regolīts
Regolīts ir irdens materiāls, kas klāj atmosfēras neieskautu planētu, pavadoņu un asteroīdu virsmu un veidojas mikrometeorītu erozijas rezultātā.
Jaunums!!: Hēlijs-3 un Regolīts · Redzēt vairāk »
Saule
Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.
Jaunums!!: Hēlijs-3 un Saule · Redzēt vairāk »
Saules vējš
Zemes magnetosfēra pasargā Zemi no Saules vēja iedarbības. Saules vējš ir jonizētu daļiņu (pārsvarā hēlija — ūdeņraža plazmas) plūsma, kas izplūst no Saules vainaga apkārtējā kosmiskajā telpā ar ātrumu 300—1200 km/s.
Jaunums!!: Hēlijs-3 un Saules vējš · Redzēt vairāk »
Supravadītspēja
Supravadītspēja ir strāvas vadīšana bez pretestības.
Jaunums!!: Hēlijs-3 un Supravadītspēja · Redzēt vairāk »
Tonna
Tonna ir standarta masas mērvienība un tā ir vienāda ar 1000 kilogramiem.
Jaunums!!: Hēlijs-3 un Tonna · Redzēt vairāk »
Torijs
Torijs ir vāji radioaktīvs ķīmiskais elements ar simbolu Th un atomskaitli 90.
Jaunums!!: Hēlijs-3 un Torijs · Redzēt vairāk »
Tritijs
Tritija vieta izotopu tabulā Tritijs ((tritos) — 'trešais, trešējais') jeb pārsmagais ūdeņradis ir trešais no ūdeņraža izotopiem.
Jaunums!!: Hēlijs-3 un Tritijs · Redzēt vairāk »
Tritons (atoma kodols)
Tritons ir ūdeņraža pārsmagā izotopa — tritija — atoma kodols.
Jaunums!!: Hēlijs-3 un Tritons (atoma kodols) · Redzēt vairāk »
Urāns (elements)
Urāns ir ķīmiskais elements ar simbolu U un atomskaitli 92.
Jaunums!!: Hēlijs-3 un Urāns (elements) · Redzēt vairāk »
Viršanas temperatūra
Viršanas jeb vārīšanās temperatūra ir temperatūra, kurā viela no šķidrā agregātstāvokļa pāriet gāzveida stāvoklī (pievadot enerģiju) (vai kondensējas (aizvadot enerģiju)).
Jaunums!!: Hēlijs-3 un Viršanas temperatūra · Redzēt vairāk »
Vitālijs Ginzburgs
Vitālijs Ginzburgs (dzimis 1916. gada 4.oktobrī, miris 2009. gada 8. novembrī) bija ebreju tautības PSRS un Krievijas fiziķis teorētiķis.
Jaunums!!: Hēlijs-3 un Vitālijs Ginzburgs · Redzēt vairāk »
Vulkāns
Stromboli vulkāna izvirdums (Itālija) ASV) Vulkāns ir ģeoloģisks veidojums — vieta, no kuras caur atveri zemes virsmā izplūst karsti, šķidri ieži — lava, pelni un gāzes.
Jaunums!!: Hēlijs-3 un Vulkāns · Redzēt vairāk »
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Jaunums!!: Hēlijs-3 un Zeme · Redzēt vairāk »
Zemes garoza
kodola līdz eksosfērai. Ģeoloģijā garoza ir planētas ārējais slānis, daļa no tās litosfēras.
Jaunums!!: Hēlijs-3 un Zemes garoza · Redzēt vairāk »
Zemes mantija
Zemes iekšējā uzbūve. 1. kontinenta Zemes garoza, 2. okeāniskā zemes garoza, 3. '''augšējā mantija''', 4. '''apakšējā mantija''', 5. ārējais kodols, 6. iekšējais kodols, A: '''zemes garozas — mantijas robeža''', B: '''kodola — mantijas robeža''', C: ārējā un iekšējā kodola robeža Zemes mantija ir viena no trijām galvenajām Zemes iekšējām ģeosfērām.
Jaunums!!: Hēlijs-3 un Zemes mantija · Redzēt vairāk »
1934. gads
1934.
Jaunums!!: Hēlijs-3 un 1934. gads · Redzēt vairāk »
1939. gads
1939 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā.
Jaunums!!: Hēlijs-3 un 1939. gads · Redzēt vairāk »
1943. gads
1943.
Jaunums!!: Hēlijs-3 un 1943. gads · Redzēt vairāk »
1972. gads
1972 bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās sestdienā.
Jaunums!!: Hēlijs-3 un 1972. gads · Redzēt vairāk »
2003. gads
2003.
Jaunums!!: Hēlijs-3 un 2003. gads · Redzēt vairāk »
