Ātrāk nekā pārlūku!
98 attiecības: Albrehts Hoencollerns, Antans Sņečkus, Armēņi, Austrumprūsija, Azerbaidžāņi, Čerņahovska, Čerņahovskas rajons, Ņemana, Ņemanas rajons, Ņesterova, Ņesterovas rajons, Ņikita Hruščovs, Bagrationovska, Bagrationovskas rajons, Baltijas jūra, Baltijas kara flote, Baltijska, Baltijskas rajons, Baltkrievi, Baltkrievijas PSR, Brandenburga, Brjanska, Dzintars, Ebreji, Frīdrihs I Hoencollerns (Prūsija), Gruzīni, Gurjevska (Kaļiņingradas apgabals), Gurjevskas rajons, Guseva, Gusevas rajons, Gvardejska, Gvardejskas rajons, Jantarnija, Josifs Staļins, Kaļiņingradas apgabals, Karaļauči, Kazahi, Kembridžas Universitāte, Kirgīzi, Klaipēdas apgabals, Krasnoznamenska, Krasnoznamenskas rajons, Krievi, Krievija, Krievijas Federācijas administratīvais iedalījums, Krievijas PFSR, Krievu valoda, Laduškina, Latvieši, Lietuva, ..., Lietuvas PSR, Lietuvieši, Malborka, Mamonova, Mihails Gorbačovs, Moldāvi, Mordvieši, Nafta, Otrais pasaules karš, Ozjorska (Kaļiņingradas apgabals), Ozjorskas rajons, Padomju Savienība, Pārkrievošana, Pioņerska, Pioņerska (pilsēta), Poļeska, Poļeskas rajons, Poļi, Polija, Potsdamas konference, Pravdinska, Pravdinskas rajons, Prūši, Prūsija, Prūsijas Karaliste, Prūsijas krusta kari, Primorska (Kaļiņingradas apgabals), Rietumvācija, Septiņgadu karš, Slavska, Slavskas rajons, Sovetska (Kaļiņingradas apgabals), Svetlija, Svetlogorska, Svetlogorskas rajons, Tadžiki, Tatāri, Trīsdesmitgadu karš, Ukraiņi, Uzbeki, Vācieši, Vācija, Vācijas Demokrātiskā Republika, Vācu ordenis, Zeļenogradska, Zeļenogradskas rajons, Ziemeļrietumu federālais apgabals, 23. augusts. Izvērst indekss (48 vairāk) »
Albrehts Hoencollerns
Albrehts Hoencollerns (arī; dzimis, miris) bija Vācu ordeņa lielmestrs (1510—1525) un pirmais Prūsijas hercogs (1525—1568).
Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Albrehts Hoencollerns · Redzēt vairāk »
Antans Sņečkus
Antans Sņečkus kā Lietuvas Komunistiskās partijas pirmais sekretārs (1970) Antans Sņečkus, arī Antans Sniečkus (1903–1974) bija lietuviešu komunists, Lietuvas Komunistiskās partijas pirmais sekretārs (1936–1974).
Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Antans Sņečkus · Redzēt vairāk »
Armēņi
Armēņi (Հայ, hai)Pasaules zemes un tautas.
Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Armēņi · Redzēt vairāk »
Austrumprūsija
Austrumprūsijas karte 1881. gadā Austrumprūsijas karte 1944. gadā. Austrumprūsija (vai Mažoji Lietuva — 'Mazā Lietuva') bija viens no Prūsijas reģioniem Baltijas jūras piekrastes dienvidaustrumos, kas pastāvēja no 13. gadsimta līdz Otrā pasaules kara beigām 1945.
Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Austrumprūsija · Redzēt vairāk »
Azerbaidžāņi
Azerbaidžāņi jeb azeri (Azərilər) ir tjurku tauta, kas galvenokārt apdzīvo Irānas ziemeļrietumus un Azerbaidžānu, kā arī nozīmīgas kopienas dzīvo Turcijā un Krievijā.
Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Azerbaidžāņi · Redzēt vairāk »
Čerņahovska
Čerņahovska (līdz 1946. gadam Insterburga) ir pilsēta un rajona centrs Kaļiņingradas apgabalā.
Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Čerņahovska · Redzēt vairāk »
Čerņahovskas rajons
Čerņahovskas rajons ir Krievijas Federācijas Kaļiņingradas apgabala administratīvais rajons.
Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Čerņahovskas rajons · Redzēt vairāk »
Ņemana
Ņemana (līdz 1946. gadam — Ragnīte) ir pilsēta un rajona centrs Kaļiņingradas apgabala ziemeļos, uz austrumiem no Sovetskas, Nemunas upes kreisajā krastā.
Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Ņemana · Redzēt vairāk »
Ņemanas rajons
Ņemanas rajons ir Krievijas Federācijas Kaļiņingradas apgabala administratīvais rajons.
Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Ņemanas rajons · Redzēt vairāk »
Ņesterova
Ņesterova (līdz 1938. gadam - Štallupēnene, no 1938. līdz 1946. gadam Ēbenrode) ir pilsēta un rajona centrs Kaļiņingradas apgabala dienvidaustrumos, netālu no Lietuvas robežas.
Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Ņesterova · Redzēt vairāk »
Ņesterovas rajons
Ņesterovas rajons ir Kaļiņingradas apgabala administratīvais rajons Krievijas Federācijā.
Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Ņesterovas rajons · Redzēt vairāk »
Ņikita Hruščovs
Ņikita Hruščovs (dzimis, miris) bija PSKP CK pirmais sekretārs no 1953.
Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Ņikita Hruščovs · Redzēt vairāk »
Bagrationovska
Bagrationovska (līdz 1946. gadam — Preisišeilava jeb Prūšu Eilava) ir pilsēta un rajona centrs Kaļiņingradas apgabalā.
Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Bagrationovska · Redzēt vairāk »
Bagrationovskas rajons
Bagrationovskas rajons ir Krievijas Federācijas Kaļiņingradas apgabala administratīvais rajons.
Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Bagrationovskas rajons · Redzēt vairāk »
Baltijas jūra
Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.
Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Baltijas jūra · Redzēt vairāk »
Baltijas kara flote
Baltijas kara flotes zīmotne Baltijas kara flote ir Krievijas kara flotes sastāvdaļa Baltijas jūrā.
Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Baltijas kara flote · Redzēt vairāk »
Baltijska
Baltijska (līdz 1946. gadam Pillava) ir ostas pilsēta un rajona centrs Kaļiņingradas apgabalā.
Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Baltijska · Redzēt vairāk »
Baltijskas rajons
Baltijskas rajons ir Krievijas Federācijas Kaļiņingradas apgabala administratīvais rajons.
Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Baltijskas rajons · Redzēt vairāk »
Baltkrievi
Baltkrievi ir viena no Austrumeiropas nācijām, Baltkrievijas pamatiedzīvotāji.
Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Baltkrievi · Redzēt vairāk »
Baltkrievijas PSR
Baltkrievijas PSR bija 1919.
Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Baltkrievijas PSR · Redzēt vairāk »
Brandenburga
Brandenburga ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm.
Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Brandenburga · Redzēt vairāk »
Brjanska
Brjanska ir pilsēta Krievijas rietumos, Brjanskas apgabala administratīvais centrs.
Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Brjanska · Redzēt vairāk »
Dzintars
skudru tajā Dzintars ir sacietējuši fosilie sveķi, kas tiek augstu vērtēti to zeltainās krāsas dēļ.
Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Dzintars · Redzēt vairāk »
Ebreji
Ebreji ir semītu grupas tauta, kuras izcelsme ir Tuvie Austrumi.
Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Ebreji · Redzēt vairāk »
Frīdrihs I Hoencollerns (Prūsija)
Frīdrihs I (dzimis, miris) bija Brandenburgas kūrfirsts no tēva nāves 1688.
Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Frīdrihs I Hoencollerns (Prūsija) · Redzēt vairāk »
Gruzīni
Gruzīni jeb kartveli ir Kaukāza tauta, Gruzijas pamatiedzīvotāji.
Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Gruzīni · Redzēt vairāk »
Gurjevska (Kaļiņingradas apgabals)
Gurjevska (līdz 1946. gadam - Neihauzene) ir strauji augoša pilsēta un rajona centrs Kaļiņingradas apgabalā uz ziemeļaustrumiem no Kaļiņingradas.
Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Gurjevska (Kaļiņingradas apgabals) · Redzēt vairāk »
Gurjevskas rajons
Gurjevskas rajons ir Krievijas Federācijas Kaļiņingradas apgabala administratīvais rajons.
Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Gurjevskas rajons · Redzēt vairāk »
Guseva
Guseva (līdz 1946. gadam - Gumbinene) ir pilsēta un rajona centrs Kaļiņingradas apgabalā uz austrumiem no Čerņahovskas pie Pisas upes.
Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Guseva · Redzēt vairāk »
Gusevas rajons
Gusevas rajons ir Krievijas Federācijas Kaļiņingradas apgabala administratīvais rajons.
Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Gusevas rajons · Redzēt vairāk »
Gvardejska
Gvardejska (līdz 1946. gadam - Tapiava) ir pilsēta un rajona centrs Kaļiņingradas apgabalā uz austrumiem no Kaļiņingradas, vietā, kur no Pregoļas upes atdalās Deimas upe.
Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Gvardejska · Redzēt vairāk »
Gvardejskas rajons
Gvardejskas rajons ir Krievijas Kaļiņingradas apgabala administratīvais rajons.
Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Gvardejskas rajons · Redzēt vairāk »
Jantarnija
Jantarnija (– ‘Dzintarainā’), līdz 1946.
Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Jantarnija · Redzēt vairāk »
Josifs Staļins
Josifs Džugašvili (dzimis, miris), kopš 1912.
Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Josifs Staļins · Redzēt vairāk »
Kaļiņingradas apgabals
Kaļiņingradas apgabals ir Krievijas Federācijas eksklāvs pie Baltijas jūras starp Poliju dienvidos un Lietuvu ziemeļos un austrumos.
Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Kaļiņingradas apgabals · Redzēt vairāk »
Karaļauči
Karaļauči jeb Kēnigsberga (prūšu: Kunnegsgarbs — ‘ķēniņkalns’), Krievijas avotos — Kaļiņingrada, ir Krievijas Federācijā ietilpstoša pilsēta valsts galējos rietumos, neaizsalstoša Baltijas jūras osta un eksklāva Kaļiņingradas apgabala centrs.
Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Karaļauči · Redzēt vairāk »
Kazahi
Kazahi ir tjurku tauta un Kazahstānas pamatiedzīvotāji, kā arī mazākumtautība atsevišķos citu valstu rajonos Centrālāzijas ziemeļos.
Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Kazahi · Redzēt vairāk »
Kembridžas Universitāte
Kembridžas Universitāte (vai Cambridge University) ir sabiedriski finansēta universitāte Kembridžā, Apvienotajā Karalistē.
Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Kembridžas Universitāte · Redzēt vairāk »
Kirgīzi
Kirgīzi (kirgīzu: кыргыздар) ir viena no tjurku tautām un Kirgizstānas pamatiedzīvotāji.
Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Kirgīzi · Redzēt vairāk »
Klaipēdas apgabals
Klaipēdas apgabals (sarkanīgā krāsā) un citas Lietuvas strīdus teritorijas (1918—1940). Klaipēdas apgabala vēsturiskais karogs no 1919. līdz 1924. gadam, ''de facto'' līdz 1939. gadam Klaipēdas apgabals ir vēsturiska Vācu impērijas teritorija, kas tika izveidota 1920.
Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Klaipēdas apgabals · Redzēt vairāk »
Krasnoznamenska
Krasnoznamenska (līdz 1938. gadam Lazdēnene, no 1938. līdz 1946. gadam — Hāzelberga, pilsētas lietuviskais nosaukums — Lazdīni) ir pilsēta un rajona centrs Kaļiņingradas apgabala ziemeļaustrumos pie Šešupes.
Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Krasnoznamenska · Redzēt vairāk »
Krasnoznamenskas rajons
Krasnoznamenskas rajons ir Krievijas Federācijas Kaļiņingradas apgabala administratīvais rajons.
Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Krasnoznamenskas rajons · Redzēt vairāk »
Krievi
Krievi (pašnosaukums — русские) ir austrumslāvu tauta Austrumeiropā, skaitliski lielākā slāvu tauta.
Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Krievi · Redzēt vairāk »
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Krievija · Redzēt vairāk »
Krievijas Federācijas administratīvais iedalījums
Krievijas Federācijas administratīvais iedalījums (2014). Krievijas Federācijas administratīvais iedalījums ir vairāku līmeņu pārvaldes sistēma.
Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Krievijas Federācijas administratīvais iedalījums · Redzēt vairāk »
Krievijas PFSR
Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika (KPFSR) (krievu: Росси́йская Сове́тская Федерати́вная Социалисти́ческая Респу́блика, РСФСР) bija valsts Padomju Savienībā jeb PSRS (1922—1991).
Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Krievijas PFSR · Redzēt vairāk »
Krievu valoda
Krievu valoda (русский язык, russkij jazyk) ir teritoriāli ļoti plaši izplatīta Eirāzijas kontinentā un ir skaitliski lielākā no slāvu valodām.
Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Krievu valoda · Redzēt vairāk »
Laduškina
Laduškina (līdz 1946. gadam - Ludvigsorta) ir pilsēta Kaļiņingradas apgabala rietumos, netālu no Vislas lagūnas.
Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Laduškina · Redzēt vairāk »
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Latvieši · Redzēt vairāk »
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Lietuva · Redzēt vairāk »
Lietuvas PSR
Lietuvas PSR bija 1940.
Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Lietuvas PSR · Redzēt vairāk »
Lietuvieši
Lietuvieši (lietuviai) jeb vēsturiski leiši (no senā pašnosaukuma leičiai) ir Ziemeļeiropas baltu tauta, kuras lielāka daļa dzīvo Lietuvā.
Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Lietuvieši · Redzēt vairāk »
Malborka
Malborka ir pilsēta Polijas ziemeļos, Pomožes vojevodistē pie Vislas attekas Nogatas.
Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Malborka · Redzēt vairāk »
Mamonova
Mamonova (līdz 1947. gadam - Heiligenbeile) ir pilsēta Kaļiņingradas apgabala rietumos, netālu no Vislas lagūnas.
Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Mamonova · Redzēt vairāk »
Mihails Gorbačovs
Mihails Gorbačovs (dzimis, miris) bija padomju, vēlāk Krievijas politiķis.
Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Mihails Gorbačovs · Redzēt vairāk »
Moldāvi
Moldāvi, arī moldāvieši (moldāvu un), ir romāņu tauta Austrumeiropā.
Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Moldāvi · Redzēt vairāk »
Mordvieši
Mordvieši ir apvienojošs nosaukums divām radniecīgām Krievijas Pievolgas reģionā dzīvojošām somugru tautām — erzjiem un mokšiem.
Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Mordvieši · Redzēt vairāk »
Nafta
Teksasā. Nafta ir degtspējīgs eļļains šķidrums tumšā krāsā, derīgais izraktenis, kas sastāv no ogļūdeņražiem un citiem piemaisījumiem.
Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Nafta · Redzēt vairāk »
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Ozjorska (Kaļiņingradas apgabals)
Ozjorska (līdz 1938. gadam — Darkēmene, no 1938. līdz 1946. gadam Angerapa) ir pilsēta un rajona centrs Kaļiņingradas apgabala dienvidaustrumos pie Angrapas upes, netālu no Polijas robežas.
Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Ozjorska (Kaļiņingradas apgabals) · Redzēt vairāk »
Ozjorskas rajons
Ozjorskas rajons ir Krievijas Federācijas Kaļiņingradas apgabala administratīvais rajons.
Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Ozjorskas rajons · Redzēt vairāk »
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »
Pārkrievošana
eļļas glezna "Uzbrukums" (''Hyökkäys''), kurā Somijas pārkrievošana attēlota kā somu tautasmeitai uzbrūkošs krievu divgalvainais ērglis, kas plēš viņas likumu grāmatu Pārkrievošana, krieviskošana jeb rusifikācija (no — 'krievi' un fico — 'taisu') ir Krievijas Impērijā, Padomju Savienībā un Krievijas Federācijā īstenota valdības politika valsts mazākumtautību iedzīvotāju pārtautošanai, mēģinot panākt to valodu un kultūru aizstāšanu ar krievu valodu un krievu kultūru.
Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Pārkrievošana · Redzēt vairāk »
Pioņerska
Pioņerska (Пионерская) var būt.
Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Pioņerska · Redzēt vairāk »
Pioņerska (pilsēta)
Pioņerska (līdz 1946. gadam — Neikūrene) ir kūrortpilsēta Kaļiņingradas apgabalā, uz ziemeļrietumiem no Kaļiņingradas pie Baltijas jūras.
Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Pioņerska (pilsēta) · Redzēt vairāk »
Poļeska
Poļeska, līdz 1946.
Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Poļeska · Redzēt vairāk »
Poļeskas rajons
Poļeskas rajons ir Krievijas Federācijas Kaļiņingradas apgabala administratīvais rajons.
Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Poļeskas rajons · Redzēt vairāk »
Poļi
Poļi ir tauta Centrāleiropā, Polijas pamatiedzīvotāji.
Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Poļi · Redzēt vairāk »
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Polija · Redzēt vairāk »
Potsdamas konference
Etlijs, Trumens un Staļins Potsdamas konferencē Karte ar 1939. gada robežām un vācu iedzīvotāju īpatsvaru agrākajās Vācijas teritorijās, kuras pēc Potsdamas konferences piešķīra Polijai un PSRS Potsdamas konference notika 1945.
Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Potsdamas konference · Redzēt vairāk »
Pravdinska
Pravdinska (līdz 1946. gadam — Frīdlande Austrumprūsijā) ir pilsēta un rajona centrs Kaļiņingradas apgabala dienvidos pie Lavas upes.
Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Pravdinska · Redzēt vairāk »
Pravdinskas rajons
Pravdinskas rajons ir Krievijas Federācijas Kaļiņingradas apgabala administratīvais rajons.
Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Pravdinskas rajons · Redzēt vairāk »
Prūši
Ziemeļu krusta karu sākšanas Parkūns, Potrimps un Pikols Prūši (senprūšu: prūsai; vai Prußen) bija rietumbaltu tauta, kas dzīvoja senajā Prūsijā.
Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Prūši · Redzēt vairāk »
Prūsija
Prūsijas un Mazovijas karte 14. gadsimtā (Abrahams Ortēlijs, ''Theatrum Orbis Terrarum''.) Malborkas apriņķa ģerbonī. Prūsijas Karaliste Vācijas impērijas sastāvā (iekrāsota tumši zilā krāsā). Prūsija (prūšu: Prūsa) bija zeme, kas ar dažādiem nosaukumiem Centrāleiropas ziemeļos pie Baltijas jūras pastāvēja no viduslaikiem līdz Otrajam pasaules karam.
Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Prūsija · Redzēt vairāk »
Prūsijas Karaliste
Prūsijas teritorija impērijas laikā Prūsijas ģerbonis Prūsijas Karaliste bija viena no vācu valstīm Centrāleiropā Jaunajos laikos, pastāvēja no 1701.
Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Prūsijas Karaliste · Redzēt vairāk »
Prūsijas krusta kari
Prūsijas krusta karu un Livonijas krusta karu norise Prūšu cilšu zemes Prūsijas krusta kari bija daļa no Ziemeļu krusta kariem, un apzīmē baltu tautas prūšu apdzīvotās Prūsijas iekarošanu un kristīšanu, ko no 1217.
Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Prūsijas krusta kari · Redzēt vairāk »
Primorska (Kaļiņingradas apgabals)
Primorska (līdz 1946. gadam — Fišhauzene) ir pilsēta Kaļiņingradas apgabalā.
Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Primorska (Kaļiņingradas apgabals) · Redzēt vairāk »
Rietumvācija
Rietumvācija (vācu: Westdeutschland vai West Deutschland) bija izplatīts neformāls Vācijas Federatīvās Republikas nosaukums no 1949.
Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Rietumvācija · Redzēt vairāk »
Septiņgadu karš
Austrijas-Francijas-Krievijas un Prūsijas-Lielbritānijas-Hanoveres koalīcijas pirms kara sākuma 1756. gadā. Krievijas Impērijas uzbrukums Prūsijai cauri formāli neitrālās Kurzemes hercogistes un Polijas-Lietuvas teritorijai (1757-1759). Septiņgadu karš (Vācijā to dažreiz sauc arī par Trešo Silēzijas karu) notika starp 1756.
Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Septiņgadu karš · Redzēt vairāk »
Slavska
Slavska (līdz 1946. gadam — Heinrihsvalde) ir pilsēta un rajona centrs Kaļiņingradas apgabala ziemeļos.
Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Slavska · Redzēt vairāk »
Slavskas rajons
Slavskas rajons ir Krievijas Federācijas Kaļiņingradas apgabala administratīvais rajons.
Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Slavskas rajons · Redzēt vairāk »
Sovetska (Kaļiņingradas apgabals)
Sovetska, līdz 1946.
Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Sovetska (Kaļiņingradas apgabals) · Redzēt vairāk »
Svetlija
Svetlija (līdz 1947. gadam - Cimmerbūde) ir pilsēta Kaļiņingradas apgabalā.
Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Svetlija · Redzēt vairāk »
Svetlogorska
Svetlogorska (līdz 1946. gadam — Raušene) ir kūrortpilsēta un rajona centrs Kaļiņingradas apgabala rietumos pie Baltijas jūras.
Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Svetlogorska · Redzēt vairāk »
Svetlogorskas rajons
Svetlogorskas rajons ir Krievijas Kaļiņingradas apgabala administratīvais rajons.
Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Svetlogorskas rajons · Redzēt vairāk »
Tadžiki
Tadžiki (dari) ir vispārējs nosaukums plašai persiešu valodā (tadžiku valodā un dari) runājošai cilvēku grupai, kas mūsdienās galvenokārt dzīvo Afganistānā, Tadžikistānā un Uzbekistānā.
Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Tadžiki · Redzēt vairāk »
Tatāri
Tatāri (tatāru: Tatarlar vai Татарлар) ir tjurku tauta, kas kompakti dzīvo Krievijas Federācijas Tatarstānas (53,2 % no iedzīvotājiem) un Baškortostānas (25,4 % no iedzīvotājiem) republikās, bet izkaisīti arī citur Krievijas Federācijā, Uzbekistānā, Kazahstānā, Ukrainā, Kirgizstānā, Tadžikistānā, Azerbaidžānā, Turkmenistānā un Afganistānā.
Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Tatāri · Redzēt vairāk »
Trīsdesmitgadu karš
Trīsdesmitgadu karš (1618—1648) bija karš Eiropā par ietekmes sadali starp diviem nesamierināmiem kristīgās ticības novirzieniem — katolicismu un protestantismu.
Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Trīsdesmitgadu karš · Redzēt vairāk »
Ukraiņi
Ukraiņi ir austrumslāvu tauta un Ukrainas pamatiedzīvotāji (vairāk nekā 75% valsts iedzīvotāju).
Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Ukraiņi · Redzēt vairāk »
Uzbeki
Uzbeki (uzbeku: O‘zbeklar) ir viena no tjurku tautām un Uzbekistānas pamatiedzīvotāji.
Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Uzbeki · Redzēt vairāk »
Vācieši
Vācieši ir ģermāņu tauta, kuras izcelsme ir Centrāleiropa.
Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Vācieši · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Vācija · Redzēt vairāk »
Vācijas Demokrātiskā Republika
Vācijas Demokrātiskā Republika bija sociālistiska valsts Centrāleiropā, mūsdienu Vācijas teritorijas austrumdaļā, kas pastāvēja no 1949.
Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Vācijas Demokrātiskā Republika · Redzēt vairāk »
Vācu ordenis
Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.
Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Vācu ordenis · Redzēt vairāk »
Zeļenogradska
Zeļenogradska (līdz 1946. gadam — Kranca) ir kūrortpilsēta un rajona centrs Kaļiņingradas apgabala rietumos pie Baltijas jūras, vietā, kur Kuršu kāpa savienojas ar kontinentu.
Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Zeļenogradska · Redzēt vairāk »
Zeļenogradskas rajons
Zeļenogradskas rajons ir Krievijas Federācijas Kaļiņingradas apgabala administratīvais rajons.
Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Zeļenogradskas rajons · Redzēt vairāk »
Ziemeļrietumu federālais apgabals
Ziemeļrietumu federālā apgabala atrašanās vieta Ziemeļrietumu federālais apgabals ir viens no Krievijas federālajiem apgabaliem.
Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un Ziemeļrietumu federālais apgabals · Redzēt vairāk »
23. augusts
23.
Jaunums!!: Kaļiņingradas apgabals un 23. augusts · Redzēt vairāk »
