Ātrāk nekā pārlūku!
70 attiecības: Aisbergs, Apsīda, Argons, Astronomiskā vienība, Atmosfēra, Atmosfēras spiediens, Attēls, Augi, Bioloģija, Celsija grāds, Cilvēku misija uz Marsu, Deimoss (pavadonis), Diametrs, Diennakts, Dienvidu puslode, Ekvators, Erozija, Foboss (pavadonis), Formaldehīds, Gadalaiks, Gads, Gravitācija, Hipotēze, Jupiters (planēta), Kelvins, Kilometrs, Krauja, Kriptons, Ksenons, Ledājs, Lielais Sirts, Marsa izpēte, Marsa pavadoņi, Marss (mitoloģija), Maunakea, Mēness, Metāns, Miljons, Neons, Oglekļa dioksīds, Oglekļa monoksīds, Ogleklis, Olimpa kalns (Marss), Orbītas ekscentricitāte, Ozons, Pangeja, Paskāls, Paugurs, Pavasaris, Planēta, ..., Plātņu tektonika, Plutons (pundurplanēta), Reljefs, Saule, Saules sistēma, Skābeklis, Slāpekļa oksīdi, Slāpeklis, Smiltis, Starpplanētu zonde, Temperatūra, Triecienkrāteris, Vasara, Vējš, Venera (planēta), Vulkāns, Zeme, Zemes grupas planētas, Ziemeļu Ledus okeāns, Ziemeļu puslode. Izvērst indekss (20 vairāk) »
Aisbergs
Aisbergs pie Grenlandes Aisbergs (— 'ledus kalns') jeb leduskalns ir Pasaules okeānā dreifējošs, no ledājiem (parasti šelfa ledājiem) atdalījies ledus gabals ar ļoti lielu masu, no segledāja (ledusvairoga) atšķēlies un okeānā iekritis milzīgs ledus blāķis.
Jaunums!!: Marss (planēta) un Aisbergs · Redzēt vairāk »
Apsīda
Astronomijā apsīda ir astronomiskā objekta orbītas vistālākais vai vistuvākais punkts, attiecībā pret centrālo ķermeni.
Jaunums!!: Marss (planēta) un Apsīda · Redzēt vairāk »
Argons
Argons ir ķīmiskais elements ar simbolu Ar (līdz 1957. gadam tā simbols bija A) un atomskaitli 18.
Jaunums!!: Marss (planēta) un Argons · Redzēt vairāk »
Astronomiskā vienība
Astronomiskā vienība (au jeb AU, arī ua), pilnā nosaukumā astronomiskā garuma vienība ir garuma mērvienība, kas vienāda ar 149 597 870 700 metriem un atbilst aptuveni vidējam attālumam no Zemes līdz Saulei (un vienāda ar Zemes orbītas lielo pusasi).
Jaunums!!: Marss (planēta) un Astronomiskā vienība · Redzēt vairāk »
Atmosfēra
Jupitera aktīvo atmosfēru. Atmosfēra (atmós — 'tvaiks' un, sphaîra — 'lode') ir gāzveida apvalks, ko debess ķermeņi savas gravitācijas dēļ notur ap sevi.
Jaunums!!: Marss (planēta) un Atmosfēra · Redzēt vairāk »
Atmosfēras spiediens
15 gadu vidējais atmosfēras spiediens jūras līmenī (augšā vasaras, apakšā ziemas atmosfēras spiediens) Atmosfēras spiediens ir Zemes atmosfēras hidrostatiskais spiediens, kas rodas, Zemes gravitācijas dēļ gaisam pievelkoties pie Zemes virsmas.
Jaunums!!: Marss (planēta) un Atmosfēras spiediens · Redzēt vairāk »
Attēls
Augšējā attēlā parādīta fotogrāfija, savukārt apakšējā attēlā šī paša situācija ir attēlota zīmējumā Attēls vai zīmējums ir materiālās kultūras elements, kas parasti ir divdimensionāls un satur vizuāli uztveramu informāciju.
Jaunums!!: Marss (planēta) un Attēls · Redzēt vairāk »
Augi
Augu evolūcijas galvenie posmi Augi, augu valsts (Plantae) ir viena no dzīvo organismu valstīm.
Jaunums!!: Marss (planēta) un Augi · Redzēt vairāk »
Bioloģija
Viena no bioloģijas nozarēm ir zooloģija, kur tiek pētīti dzīvnieki. Bioloģija ((bios) — ‘dzīvība’; λόγος (logos) — ‘jēdziens, zinātne’) ir dabas zinātne par dzīvību visās tās izpausmēs un par dzīvās matērijas organizāciju molekulārā, šūnu, audu, orgānu, organismu un organismu kopu līmenī.
Jaunums!!: Marss (planēta) un Bioloģija · Redzēt vairāk »
Celsija grāds
Celsija grāds (°C) ir temperatūras mērvienība.
Jaunums!!: Marss (planēta) un Celsija grāds · Redzēt vairāk »
Cilvēku misija uz Marsu
Mūsdienu atveidojums kā varētu izskatīties pirmo cilvēku misija uz Marsa. Mūsdienu mākslinieka interpretācija, kā varētu izskatīties pirmo cilvēku nosēšanās un bāzes izveidošana uz Marsa virsmas. Cilvēku misija uz Marsu ir aktuāls temats mūsdienu zinātnes un zinātniskās fantastikas darbos ar galveno ieceri nogādāt pirmos astronautus uz Marsa virsmas.
Jaunums!!: Marss (planēta) un Cilvēku misija uz Marsu · Redzēt vairāk »
Deimoss (pavadonis)
Deimoss ir mazākais un ārējais no diviem Marsa pavadoņiem.
Jaunums!!: Marss (planēta) un Deimoss (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Diametrs
200px Diametrs ir lielākais attālums starp diviem kādas figūras punktiem vai arī nogrieznis, kas tos savieno ar riņķa līnijas centru un ar kādu no tās punktiem.
Jaunums!!: Marss (planēta) un Diametrs · Redzēt vairāk »
Diennakts
Diennakts ir laika mērīšanas vienība jeb laika periods, kurā Zeme vienreiz apgriežas ap savu asi.
Jaunums!!: Marss (planēta) un Diennakts · Redzēt vairāk »
Dienvidu puslode
Dienvidu puslode Dienvidu puslode ir puse no jebkura debesu ķermeņa virsmas, kas atrodas dienvidos no ekvatora.
Jaunums!!: Marss (planēta) un Dienvidu puslode · Redzēt vairāk »
Ekvators
Pasaules karte ar ekvatoru kā sarkanu līniju. Ekvators ir iedomāta līnija apkārt Zemeslodei, kas atrodas vienādā attālumā no Ziemeļpola un Dienvidpola.
Jaunums!!: Marss (planēta) un Ekvators · Redzēt vairāk »
Erozija
Erozijas rezultātā dabiski izveidojusies arka Jordānijā Erozija (— ‘izskalošana’, ‘sairšana’) ir augsnes un iežu noārdīšanās un pārvietošana dabisku procesu rezultātā, piemēram, vēja vai ūdens iedarbībā.
Jaunums!!: Marss (planēta) un Erozija · Redzēt vairāk »
Foboss (pavadonis)
Foboss ir lielākais un tuvākais no diviem Marsa dabiskajiem pavadoņiem.
Jaunums!!: Marss (planēta) un Foboss (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Formaldehīds
Formaldehīds (metanāls, HCHO) ir gāze ar izteiktu, asu smaku.
Jaunums!!: Marss (planēta) un Formaldehīds · Redzēt vairāk »
Gadalaiks
Zeme vienā un tai pašā diennakts laikā dažādos gadalaikos Gadalaiks jeb gadskārta ir gada daļa, kurai raksturīgi noteikti laikapstākļi un parādības dabā.
Jaunums!!: Marss (planēta) un Gadalaiks · Redzēt vairāk »
Gads
Gads ir laika mērvienība.
Jaunums!!: Marss (planēta) un Gads · Redzēt vairāk »
Gravitācija
Parabola, gravitācijas parādība Fizikā gravitācija ir dabas parādība, kas izpaužas kā savstarpēja pievilkšanās starp fizikāliem ķermeņiem.
Jaunums!!: Marss (planēta) un Gravitācija · Redzēt vairāk »
Hipotēze
Hipotēze (— 'pamats, pieņēmums') ir pieņēmums, kurā uz vairāku faktu pamata secināta kāda objekta, sakarības vai parādības cēloņa esamība, turklāt šis secinājums nav uzskatāms par neapstrīdamu.
Jaunums!!: Marss (planēta) un Hipotēze · Redzēt vairāk »
Jupiters (planēta)
Jupiters ir Saules sistēmas piektā, kā arī lielākā un masīvākā planēta un kopā ar Saturnu, Urānu un Neptūnu tiek klasificēts kā gāzu planēta, kas nozīmē, ka tā iekšējo sastāvu un atmosfēru galvenokārt veido ūdeņradis un hēlijs.
Jaunums!!: Marss (planēta) un Jupiters (planēta) · Redzēt vairāk »
Kelvins
Kelvins (simbols: K) ir temperatūras mērvienība, tā ir viena no septiņām SI pamatmērvienībām.
Jaunums!!: Marss (planēta) un Kelvins · Redzēt vairāk »
Kilometrs
Kilometrs (saīsinājumā km) ir SI sistēmas garuma atvasinātā mērvienība.
Jaunums!!: Marss (planēta) un Kilometrs · Redzēt vairāk »
Krauja
Krauja var būt.
Jaunums!!: Marss (planēta) un Krauja · Redzēt vairāk »
Kriptons
Kriptons ir ķīmiskais elements ar simbolu Kr un atomskaitli 36.
Jaunums!!: Marss (planēta) un Kriptons · Redzēt vairāk »
Ksenons
Ksenons ir ķīmiskais elements ar simbolu Xe un atomskaitli 54.
Jaunums!!: Marss (planēta) un Ksenons · Redzēt vairāk »
Ledājs
Argentīnā Alpos — lielākais un garākais šļūdonis Alpos Ledājs ir ledus masa, kura radusies galvenokārt atmosfēras ietekmē, un kura lēni tek lejup sava smaguma spēka dēļ.
Jaunums!!: Marss (planēta) un Ledājs · Redzēt vairāk »
Lielais Sirts
Lielais Sirts ir tumšs plankums uz Marsa virsmas (albedo elements), kas teleskopos ir saskatāms arī no Zemes.
Jaunums!!: Marss (planēta) un Lielais Sirts · Redzēt vairāk »
Marsa izpēte
Viens no pašgājējiem, kas ir nosēdies uz Marsa virsmas. Marsa izpēte ir svarīga Visuma izpētes daļa, kuras uzdevums ir izpētīt Marsu un tajā aktīvi ir iesaistījušās ASV, AAE, Eiropas Savienība, Indija, Japāna, Krievijas Federācija un Ķīnas Tautas Republika.
Jaunums!!: Marss (planēta) un Marsa izpēte · Redzēt vairāk »
Marsa pavadoņi
Foboss (augšā) un Deimoss (lejā). Marsa pavadoņi ir Foboss un Deimoss.
Jaunums!!: Marss (planēta) un Marsa pavadoņi · Redzēt vairāk »
Marss (mitoloģija)
Romiešu dieva Marsa statuja Marss romiešu mitoloģijā ir kara dievs.
Jaunums!!: Marss (planēta) un Marss (mitoloģija) · Redzēt vairāk »
Maunakea
Maunakea (Mauna Kea) ir vulkāns Havaju salās, ASV.
Jaunums!!: Marss (planēta) un Maunakea · Redzēt vairāk »
Mēness
Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Kā sugas vārds mēness apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs). Mēness ir Zemei tuvākais debess ķermenis, tas ir tikai 4 reizes mazāks par Zemi, tāpēc sistēmu Zeme-Mēness sauc arī par dubultplanētu. Mēness astronomiskais simbols ir ☾. Mēness ir otrs spožākais debess spīdeklis pēc Saules, bet, atšķirībā no Saules, tas pats gaismu neizstaro. Mēness atstarotā Saules gaisma ir labi redzama naksnīgajās debesīs. Zeme Mēnesi apgaismo daudzreiz vairāk nekā Mēness Zemi. Uz Mēness nav gaismas kontrastu, atmosfēras kontrastu un ēnas kontrastu. Mēness virsma no Zemes ir labi saskatāma, bet, nokļūstot uz Mēness, Zemes virsma ir saskatāma sliktāk, jo traucē atmosfēra un mākoņi. Tiesa, no Zemes var saskatīt tikai vienu Mēness pusi (librāciju dēļ ilgstošākā laika periodā var redzēt vairāk kā 50% Mēness virsmas), otra puse ir vienmēr vērsta projām no Zemes, un to var apskatīt tikai ar kosmisko aparātu starpniecību. Dažreiz Mēness neredzamo pusi dēvē par Mēness tumšo pusi — tas ir pilnīgi nepareizi, jo Saule, Mēnesim rotējot, apspīd visu tā virsmu. Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas nolaidās uz Mēness.
Jaunums!!: Marss (planēta) un Mēness · Redzēt vairāk »
Metāns
Metāns ir ķīmiskais savienojums, kura ķīmiskā formula ir CH4.
Jaunums!!: Marss (planēta) un Metāns · Redzēt vairāk »
Miljons
Miljona pieraksts normālformā. Miljona vizualizācijas piemērs. Miljons jeb 1000000 ir naturāls skaitlis, kas seko aiz 999999.
Jaunums!!: Marss (planēta) un Miljons · Redzēt vairāk »
Neons
Neons ir ķīmiskais elements — cēlgāze, kura simbols ir Ne un atomskaitlis ir 10.
Jaunums!!: Marss (planēta) un Neons · Redzēt vairāk »
Oglekļa dioksīds
Ogļskābā gāze jeb oglekļa dioksīds (CO2) ir smaga, bezkrāsaina gāze ar nedaudz skābenu smaržu un garšu.
Jaunums!!: Marss (planēta) un Oglekļa dioksīds · Redzēt vairāk »
Oglekļa monoksīds
Oglekļa monoksīds (tvana gāze, tvans, CO) ir bezkrāsaina indīga, degtspējīga gāze bez garšas un smaržas, nedaudz vieglāka par gaisu (1,25 kg/m³ pie 0°C, salīdzinot ar atmosfēras vidējo 1,2922 šajā pašā temperatūrā).
Jaunums!!: Marss (planēta) un Oglekļa monoksīds · Redzēt vairāk »
Ogleklis
Ogleklis ir ķīmiskais elements ar simbolu C un atomskaitli 6.
Jaunums!!: Marss (planēta) un Ogleklis · Redzēt vairāk »
Olimpa kalns (Marss)
Olimpa kalns ir liels vairogvulkāns uz Marsa.
Jaunums!!: Marss (planēta) un Olimpa kalns (Marss) · Redzēt vairāk »
Orbītas ekscentricitāte
Orbītu piemēri ar dažādām ekscentricitātēm Orbītas ekscentricitāte ir orbītas formu raksturojošs parametrs.
Jaunums!!: Marss (planēta) un Orbītas ekscentricitāte · Redzēt vairāk »
Ozons
Ozons ( — ‘tāds, kam ir smaka’) ir zilgana gāze ar īpatnēju, spēcīgu smaržu (lielākā koncentrācijā — indīgs).
Jaunums!!: Marss (planēta) un Ozons · Redzēt vairāk »
Pangeja
Mūsdienu kontinentu izvietojums Pangejā Pangeja (no pan "viss" un Γαῖα Gaia "Zeme", latinizēta kā Gæa) bija superkontinents, kas izveidojās paleozojā un sadalījās mezozoja ērā.
Jaunums!!: Marss (planēta) un Pangeja · Redzēt vairāk »
Paskāls
Paskāls (simbols: Pa) ir SI spiediena mērvienība.
Jaunums!!: Marss (planēta) un Paskāls · Redzēt vairāk »
Paugurs
Pauguraina ainava Paugurs, arī pakalns ir reljefa forma, kam raksturīgs relatīvi neliels, tomēr izteikts zemes virsas paaugstinājums (relatīvi līdz 200 m) virs apkārtējiem pazeminājumiem, salīdzinoši lēzenas nogāzes un virsotne.
Jaunums!!: Marss (planēta) un Paugurs · Redzēt vairāk »
Pavasaris
dārza puķes. Pavasaris ir pārejas gadalaiks no ziemas uz vasaru.
Jaunums!!: Marss (planēta) un Pavasaris · Redzēt vairāk »
Planēta
Planēta (planētes asteres — "klejojošā zvaigzne", arī πλανῆται, "klejotāji") pēc Starptautiskās Astronomijas savienības (IAU) definīcijas ir debess ķermenis, kurš atrodas orbītā ap zvaigzni vai zvaigžņu miglāju, tajā nenotiek kodolreakcijas, kā arī planētas masas izraisītās gravitācijas dēļ tā ir ieguvusi lodveida (gandrīz apaļu) hidrostatiski līdzsvarotu formu un tās orbītas tuvumā nav citu planētām līdzīgu debess ķermeņu.
Jaunums!!: Marss (planēta) un Planēta · Redzēt vairāk »
Plātņu tektonika
Zemes garozas plātņu kustība Plātņu tektonika ir mūsdienu ģeoloģiska teorija par litosfēras kustību.
Jaunums!!: Marss (planēta) un Plātņu tektonika · Redzēt vairāk »
Plutons (pundurplanēta)
Plutons jeb 134340 Pluto (simboli: ⯓ vai ♇) ir pundurplanēta Saules sistēmā.
Jaunums!!: Marss (planēta) un Plutons (pundurplanēta) · Redzēt vairāk »
Reljefs
Pasaules reljefa karte Reljefs (no) ir sauszemes, jūru un okeānu dibenu virsmas nelīdzenumu kopums, kuri ir dažādi pēc izmēra, izcelsmes, vecuma un attīstības vēstures.
Jaunums!!: Marss (planēta) un Reljefs · Redzēt vairāk »
Saule
Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.
Jaunums!!: Marss (planēta) un Saule · Redzēt vairāk »
Saules sistēma
Saules sistēma ir Saule un ap to riņķojošo debess ķermeņu kopums — astoņas planētas, kas veido planētu sistēmas, kā arī citi ievērojami mazāki ķermeņi, piemēram, pundurplanētas un Saules sistēmas mazie ķermeņi, piemēram, komētas un asteroīdi.
Jaunums!!: Marss (planēta) un Saules sistēma · Redzēt vairāk »
Skābeklis
Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.
Jaunums!!: Marss (planēta) un Skābeklis · Redzēt vairāk »
Slāpekļa oksīdi
Slāpekļa oksīdi ir slāpekļa un skābekļa binārie savienojumi.
Jaunums!!: Marss (planēta) un Slāpekļa oksīdi · Redzēt vairāk »
Slāpeklis
Slāpeklis ir ķīmiskais elements, kuru apzīmē ar simbolu N un tā atomskaitlis ir 7.
Jaunums!!: Marss (planēta) un Slāpeklis · Redzēt vairāk »
Smiltis
Namiba tuksnesī Smiltis ir nogulumiezis, kā arī mākslīgs materiāls, ko veido irdens mazu iežu graudiņu maisījums, kuru izmērs var būt no 0,063 līdz 2 mm.
Jaunums!!: Marss (planēta) un Smiltis · Redzēt vairāk »
Starpplanētu zonde
Starpplanētu zonde Voyager Starpplanētu zonde, automātiskā starpplanētu stacija jeb kosmiskā zonde — automātisks kosmiskais aparāts, kas paredzēts lidojumam starpplanētu telpā, visbiežāk - uz citas planētas apkaimi, bet mērķis tam var būt arī Mēness, asteroīds vai komēta.
Jaunums!!: Marss (planēta) un Starpplanētu zonde · Redzēt vairāk »
Temperatūra
Lielākā temperatūrā molekulas svārstību amplitūda palielinās Temperatūra ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa (vai vielas) sasilšanas pakāpi jeb siltumkustības intensitāti.
Jaunums!!: Marss (planēta) un Temperatūra · Redzēt vairāk »
Triecienkrāteris
Arizonas triecienkrāteris. Triecienkrāteris (arī meteorīta krāteris) ir kosmiska ķermeņa virsmas padziļinājums, kas izveidojies, mazākam ķermenim (piemēram, meteorītam) ietriecoties virsmā.
Jaunums!!: Marss (planēta) un Triecienkrāteris · Redzēt vairāk »
Vasara
Lauks vasarā Vasara ir gadalaiks mērenajā joslā starp pavasari un rudeni.
Jaunums!!: Marss (planēta) un Vasara · Redzēt vairāk »
Vējš
Pasaules lokālo vēju sistēma Pieter Kluyver (1816–1900) Vējš ir liela mēroga Zemes atmosfēras gāzu kustība jeb plūsma.
Jaunums!!: Marss (planēta) un Vējš · Redzēt vairāk »
Venera (planēta)
Venera jeb Venēra ir Saules sistēmas otrā planēta no Saules, kā arī karstākā un tuvākā planēta Zemei.
Jaunums!!: Marss (planēta) un Venera (planēta) · Redzēt vairāk »
Vulkāns
Stromboli vulkāna izvirdums (Itālija) ASV) Vulkāns ir ģeoloģisks veidojums — vieta, no kuras caur atveri zemes virsmā izplūst karsti, šķidri ieži — lava, pelni un gāzes.
Jaunums!!: Marss (planēta) un Vulkāns · Redzēt vairāk »
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Jaunums!!: Marss (planēta) un Zeme · Redzēt vairāk »
Zemes grupas planētas
Zemes grupas planētas: Merkurs, Venera, Zeme un Marss. Planētu izmēri ir proporcionāli. Zemes grupas planētas, sauktas arī par cietzemes planētām, ir Saules sistēmas četras planētas, kuras atrodas vistuvāk Saulei.
Jaunums!!: Marss (planēta) un Zemes grupas planētas · Redzēt vairāk »
Ziemeļu Ledus okeāns
Ziemeļu Ledus okeāns jeb Arktiskais okeāns ir mazākais un seklākais no pasaules pieciem okeāniem, lielākā daļa okeāna atrodas aiz arktiskā polārā loka.
Jaunums!!: Marss (planēta) un Ziemeļu Ledus okeāns · Redzēt vairāk »
Ziemeļu puslode
Ziemeļu puslode Ziemeļu puslode ir puse no Zemes virsmas, kas atrodas ziemeļos no ekvatora.
Jaunums!!: Marss (planēta) un Ziemeļu puslode · Redzēt vairāk »
