Ātrāk nekā pārlūku!
20 attiecības: Austrija, Šveice, Beļģija, Borodinas kauja, Elba (sala), Franči, Francija, Francijas revolucionārie kari, Goda Leģiona ordenis, Kauņa, Leipcigas kauja, Luijs XVIII, Napoleona kari, Nemuna, Parīze, Portugāle, Spānija, Vaterlo kauja, Vācija, 1812. gada karš.
Austrija
Austrija, oficiāli Austrijas Republika (Republik Österreich), ir valsts Centrāleiropā.
Jaunums!!: Mišels Nejs un Austrija · Redzēt vairāk »
Šveice
Šveice, oficiāli Šveices Konfederācija (saīsinājumā CH), ir federāla valsts Rietumeiropā, kuru veido 26 kantoni.
Jaunums!!: Mišels Nejs un Šveice · Redzēt vairāk »
Beļģija
Beļģija ((izruna), (izruna)), oficiāli Beļģijas Karaliste (Koninkrijk België, Royaume de Belgique, Königreich Belgien), ir valsts Eiropas ziemeļrietumos.
Jaunums!!: Mišels Nejs un Beļģija · Redzēt vairāk »
Borodinas kauja
Napoleons Borodinas kaujas laikā Borodinas kauja, pazīstama arī kā Maskavas kauja, bija 1812. gada kara lielākā kauja, kas notika 1812.
Jaunums!!: Mišels Nejs un Borodinas kauja · Redzēt vairāk »
Elba (sala)
Elba ir Itālijai piederoša sala Tirēnu jūrā.
Jaunums!!: Mišels Nejs un Elba (sala) · Redzēt vairāk »
Franči
Franči Franči, vienskaitlī francūzis vai francūziete, ir Francijas iedzīvotāji un pilsoņi, kā arī tie pilsoņi, kuri dzīvo ārpus Francijas teritorijas.
Jaunums!!: Mišels Nejs un Franči · Redzēt vairāk »
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
Jaunums!!: Mišels Nejs un Francija · Redzēt vairāk »
Francijas revolucionārie kari
Francijas revolucionārie kari Francijas revolucionārie kari (franču: Guerres de la Révolution française) ir konfliktu sērija, kuros bija iesaistīta Francijas Pirmā Republika un kuri norisinājās Eiropā no 1792.
Jaunums!!: Mišels Nejs un Francijas revolucionārie kari · Redzēt vairāk »
Goda Leģiona ordenis
Kavaliera šķiras Goda Leģiona ordeņa medaļa Francijas Nacionālais Goda Leģiona ordenis ir Francijas ordenis, ko iedibinājis Napoleons Bonaparts.
Jaunums!!: Mišels Nejs un Goda Leģiona ordenis · Redzēt vairāk »
Kauņa
Kauņa ir pēc iedzīvotāju skaita Lietuvas otrā lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Mišels Nejs un Kauņa · Redzēt vairāk »
Leipcigas kauja
Leipcigas kauja, arī Tautu kauja, bija nozīmīga kauja pret Napoleona Bonaparta spēkiem, kas norisinājās no līdz.
Jaunums!!: Mišels Nejs un Leipcigas kauja · Redzēt vairāk »
Luijs XVIII
Luijs XVIII (dzimis, miris)) jeb Ludviķis XVIII bija Burbonu dinastijas Francijas un Navarras karalis laikā no 1814. līdz 1824. gadam, izņemot simts dienas 1815. gadā, kad Napoleons īslaicīgi atjaunoja savu varu Parīzē. Trimdas laikā ar Krievijas Impērijas ķeizaru Pāvila I un Aleksandra I atbalstu divas reizes ilgstoši uzturējās Jelgavas pilī (1798-1801 un 1804-1807).
Jaunums!!: Mišels Nejs un Luijs XVIII · Redzēt vairāk »
Napoleona kari
Imperators armijai piešķir simboliskos ērgļus, 1804. gada 5. decembris Austerlicas kauja Napoleona kari bija globālu karu sērija pēc Franču revolūcijas Napoleona vadībā starp Franciju un tās sabiedrotajiem pret vairākām citu valstu koalīcijām.
Jaunums!!: Mišels Nejs un Napoleona kari · Redzēt vairāk »
Nemuna
Sateces baseins Nemuna ir visgarākā Lietuvas upe.
Jaunums!!: Mišels Nejs un Nemuna · Redzēt vairāk »
Parīze
Parīze (IPA) ir Francijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta valstī, kā arī Ildefransas reģiona administratīvais centrs un viens no valsts departamentiem.
Jaunums!!: Mišels Nejs un Parīze · Redzēt vairāk »
Portugāle
Portugāle, oficiāli Portugāles Republika (República Portuguesa), ir Dienvideiropas valsts, kas atrodas Pireneju pussalā.
Jaunums!!: Mišels Nejs un Portugāle · Redzēt vairāk »
Spānija
Spānija (izrunā), oficiāli Spānijas Karaliste (Reino de España), ir valsts, kura atrodas Pireneju pussalā, Dienvidrietumeiropā.
Jaunums!!: Mišels Nejs un Spānija · Redzēt vairāk »
Vaterlo kauja
Vaterlo kauja notika netālu no Vaterlo starp Napoleona Bonaparta Pirmo Francijas impēriju un Septītās koalīcijas aliansi (Lielbritānija, Prūsija, Austrija un citas valstis), kuru vadīja alianses komandieri Velingtonas hercogs un ģenerālis fon Blihers.
Jaunums!!: Mišels Nejs un Vaterlo kauja · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Mišels Nejs un Vācija · Redzēt vairāk »
1812. gada karš
1812.
Jaunums!!: Mišels Nejs un 1812. gada karš · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Michel Ney, Nejs, Ney.
