Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Nedēļa

Indekss Nedēļa

Nedēļa ir noteikts laika periods, kurā ietilpst septiņas diennaktis, lai gan atsevišķām kultūrām var būt atšķirīgs dienu skaits nedēļā.

42 attiecības: Antropoloģija, Apriņķojuma periods, Arveds Švābe, Babilonija, Bībele, Centrālāzija, Ceturtdiena, Diennakts, Dievs, Ebreji, Februāris, Gads, Galvenā enciklopēdiju redakcija, Garais gads, Globalizācija, ISO 8601, Jānis Krodznieks, Jātvingi, Konstantīns I, Korāns, Kristieši, Kristietība, Laiks, Latīņu raksts, Lietuva, Mēnesis, Mēness, Otrdiena, Pēteris Šmits, Piektdiena, Pirmdiena, Planēta, Sabats, Saule, Senā Ēģipte, Senā Roma, Sestdiena, Strādāšana, Svētdiena, Tirgus, Trešdiena, 4. janvāris.

Antropoloģija

Antropoloģija ((antropos) — 'cilvēks' un (logos) — 'mācība') ir zinātne par cilvēkiem šī jēdziena visplašākajā nozīmē.

Jaunums!!: Nedēļa un Antropoloģija · Redzēt vairāk »

Apriņķojuma periods

Apriņķojuma periods, arī orbitālais periods ir laika posms, kurā debess ķermenis veic pilnu apriņķojumu ap centrālo ķermeni attiecībā pret noteiktu atskaites punktu.

Jaunums!!: Nedēļa un Apriņķojuma periods · Redzēt vairāk »

Arveds Švābe

Arveds Švābe (—) bija latviešu jurists, literāts un vēsturnieks.

Jaunums!!: Nedēļa un Arveds Švābe · Redzēt vairāk »

Babilonija

Hammurapi likumu kodekss. Luvra. Babilonija bija sens kultūras reģions Senās Divupes centrālajā un dienvidu daļā (mūsdienu Irākas teritorijā).

Jaunums!!: Nedēļa un Babilonija · Redzēt vairāk »

Bībele

Gūtenberga bībele Bībele (tanakh,, hē biblos — ‘grāmata’) ir nosaukums, kuru lieto jūdaistu, kristiešu un dažu mazāk izplatītu reliģiju (piemēram, samariešu un rastafari) svēto tekstu apzīmēšanai.

Jaunums!!: Nedēļa un Bībele · Redzēt vairāk »

Centrālāzija

Centrālāzijas atrašanās vieta pasaulē Centrālāzija ir liels sauszemes ieskauts reģions Āzijā.

Jaunums!!: Nedēļa un Centrālāzija · Redzēt vairāk »

Ceturtdiena

Ceturtdiena ir nedēļas ceturtā diena.

Jaunums!!: Nedēļa un Ceturtdiena · Redzēt vairāk »

Diennakts

Diennakts ir laika mērīšanas vienība jeb laika periods, kurā Zeme vienreiz apgriežas ap savu asi.

Jaunums!!: Nedēļa un Diennakts · Redzēt vairāk »

Dievs

Sikstas kapelā) Dievs ir visaugstākā būtne un vienīgā dievība monoteismā.

Jaunums!!: Nedēļa un Dievs · Redzēt vairāk »

Ebreji

Ebreji ir semītu grupas tauta, kuras izcelsme ir Tuvie Austrumi.

Jaunums!!: Nedēļa un Ebreji · Redzēt vairāk »

Februāris

Februāris (no — tīrīt, par godu seno romiešu attīrīšanās rituālam Februa) ir gada otrais mēnesis.

Jaunums!!: Nedēļa un Februāris · Redzēt vairāk »

Gads

Gads ir laika mērvienība.

Jaunums!!: Nedēļa un Gads · Redzēt vairāk »

Galvenā enciklopēdiju redakcija

Galvenā enciklopēdiju redakcija bija izdevniecība, kas izdeva zinātnisko un populārzinātnisko uzziņu literatūru.

Jaunums!!: Nedēļa un Galvenā enciklopēdiju redakcija · Redzēt vairāk »

Garais gads

Garais gads ir kalendārais gads, kurā ir 366, nevis 365 diennaktis, kā tas ir parastajā gadā.

Jaunums!!: Nedēļa un Garais gads · Redzēt vairāk »

Globalizācija

Globalizācija ir daudzpusīga norise, kas saistīta ar saimnieciskām, sabiedriskām, tehnoloģiskām, politiskām un citām izmaiņām, ar kurām vairums pasaules valstu un ģeogrāfisko reģionu kļūst savstarpēji ciešāk saistīti, taču arī vairāk atkarīgi viens no otra.

Jaunums!!: Nedēļa un Globalizācija · Redzēt vairāk »

ISO 8601

ISO 8601 ir starptautisks standarts datuma un laika pierakstam, ko izdevusi Starptautiskā standartu organizācija (International Organization for Standardization, ISO).

Jaunums!!: Nedēļa un ISO 8601 · Redzēt vairāk »

Jānis Krodznieks

Jānis Krodznieks (dzimis, miris), īstajā vārdā Jānis Krīgers, bija latviešu vēsturnieks.

Jaunums!!: Nedēļa un Jānis Krodznieks · Redzēt vairāk »

Jātvingi

Aptuvenās jātvingu zemes robežas pirms iekarojumiem Jātvingi, sudāvi jeb dainavi bija prūšiem radniecīga rietumbaltu cilts, kas apdzīvoja Vislas labā krasta pietekas, Rietumu Bugas vidusteci un Bugas pieteku pie Jātves upes tagadējās Lietuvas, Baltkrievijas, Polijas un Ukrainas teritorijās.

Jaunums!!: Nedēļa un Jātvingi · Redzēt vairāk »

Konstantīns I

Cēzars Flāvijs Valērijs Konstantīns Augusts, pazīstams arī kā Konstantīns I, Konstantīns Lielais vai Svētais Konstantīns (dzimis, miris), bija Romas imperators no 306.

Jaunums!!: Nedēļa un Konstantīns I · Redzēt vairāk »

Korāns

Korāns Korāns (al qurʼān - burtiski: lasīšana) ir galvenais islāma reliģiskais teksts (islāma svētie raksti).

Jaunums!!: Nedēļa un Korāns · Redzēt vairāk »

Kristieši

Kristiešu īpatsvars visās pasaules valstīs Kristieši ir kristietības piekritēji.

Jaunums!!: Nedēļa un Kristieši · Redzēt vairāk »

Kristietība

Kristietība (Khristos) ir monoteiska reliģija, kas balstās uz Jēzus Kristus dzīvi un mācību, kāda tā aprakstīta Jaunajā Derībā.

Jaunums!!: Nedēļa un Kristietība · Redzēt vairāk »

Laiks

Laiku visbiežāk mēra ar pulksteņiem. Attēlā viens no tiem — smilšu pulkstenis Laiks ir galvenais mērīšanas sistēmas elements, kuru lieto, lai varētu sakārtot secīgi notikumus, noteikt notikumu ilgumu, intervālu starp tiem, kā arī kvalitatīvi raksturot ķermeņu kustību.

Jaunums!!: Nedēļa un Laiks · Redzēt vairāk »

Latīņu raksts

Latīņu raksts ir fonogrāfiska vokāliski konsonantiska rakstība.

Jaunums!!: Nedēļa un Latīņu raksts · Redzēt vairāk »

Lietuva

Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.

Jaunums!!: Nedēļa un Lietuva · Redzēt vairāk »

Mēnesis

Mēnesis ir laika vienība, kuru lieto kalendāros, un vēsturiski ir veidojies, kā laika posms, kurā nomainās visas četras mēness fāzes (29,53 dienas).

Jaunums!!: Nedēļa un Mēnesis · Redzēt vairāk »

Mēness

Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Kā sugas vārds mēness apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs). Mēness ir Zemei tuvākais debess ķermenis, tas ir tikai 4 reizes mazāks par Zemi, tāpēc sistēmu Zeme-Mēness sauc arī par dubultplanētu. Mēness astronomiskais simbols ir ☾. Mēness ir otrs spožākais debess spīdeklis pēc Saules, bet, atšķirībā no Saules, tas pats gaismu neizstaro. Mēness atstarotā Saules gaisma ir labi redzama naksnīgajās debesīs. Zeme Mēnesi apgaismo daudzreiz vairāk nekā Mēness Zemi. Uz Mēness nav gaismas kontrastu, atmosfēras kontrastu un ēnas kontrastu. Mēness virsma no Zemes ir labi saskatāma, bet, nokļūstot uz Mēness, Zemes virsma ir saskatāma sliktāk, jo traucē atmosfēra un mākoņi. Tiesa, no Zemes var saskatīt tikai vienu Mēness pusi (librāciju dēļ ilgstošākā laika periodā var redzēt vairāk kā 50% Mēness virsmas), otra puse ir vienmēr vērsta projām no Zemes, un to var apskatīt tikai ar kosmisko aparātu starpniecību. Dažreiz Mēness neredzamo pusi dēvē par Mēness tumšo pusi — tas ir pilnīgi nepareizi, jo Saule, Mēnesim rotējot, apspīd visu tā virsmu. Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas nolaidās uz Mēness.

Jaunums!!: Nedēļa un Mēness · Redzēt vairāk »

Otrdiena

Otrdiena ir nedēļas otrā diena starp pirmdienu un trešdienu.

Jaunums!!: Nedēļa un Otrdiena · Redzēt vairāk »

Pēteris Šmits

Pēteris Šmits-Smiters, arī Šmidts (dzimis, miris), bija latviešu orientālists sinologs, valodnieks un etnogrāfs.

Jaunums!!: Nedēļa un Pēteris Šmits · Redzēt vairāk »

Piektdiena

Piektdiena ir nedēļas piektā diena.

Jaunums!!: Nedēļa un Piektdiena · Redzēt vairāk »

Pirmdiena

Pirmdiena ir nedēļas diena, kas seko svētdienai un ir pirms otrdienas.

Jaunums!!: Nedēļa un Pirmdiena · Redzēt vairāk »

Planēta

Planēta (planētes asteres — "klejojošā zvaigzne", arī πλανῆται, "klejotāji") pēc Starptautiskās Astronomijas savienības (IAU) definīcijas ir debess ķermenis, kurš atrodas orbītā ap zvaigzni vai zvaigžņu miglāju, tajā nenotiek kodolreakcijas, kā arī planētas masas izraisītās gravitācijas dēļ tā ir ieguvusi lodveida (gandrīz apaļu) hidrostatiski līdzsvarotu formu un tās orbītas tuvumā nav citu planētām līdzīgu debess ķermeņu.

Jaunums!!: Nedēļa un Planēta · Redzēt vairāk »

Sabats

Sabata maizes kukuļi Sabats ((shabbāt) — 'atpūta' vai 'pārtraukums') ir ebreju nedēļas septītā diena, tiek uzskatīts par vissvarīgākajiem ebreju reliģiskajiem svētkiem.

Jaunums!!: Nedēļa un Sabats · Redzēt vairāk »

Saule

Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.

Jaunums!!: Nedēļa un Saule · Redzēt vairāk »

Senā Ēģipte

Piramīdas ir simbols, kas visbiežāk asociējas ar Seno Ēģipti Senā Ēģipte (no), pašnosaukums Kemeta (no Ta-Kemet — "melnā zeme"), bija sena civilizācija, kas pastāvēja Āfrikas ziemeļaustrumos pie Nīlas upes.

Jaunums!!: Nedēļa un Senā Ēģipte · Redzēt vairāk »

Senā Roma

Bizantijas impērija Senā Roma bija Seno laiku valsts, kas radās aptuveni 10.

Jaunums!!: Nedēļa un Senā Roma · Redzēt vairāk »

Sestdiena

Saturns, kam par godu daudzas tautas šo dienu nosaukušas par "Saturna dienu". Sestdiena ir nedēļas sestā diena.

Jaunums!!: Nedēļa un Sestdiena · Redzēt vairāk »

Strādāšana

Kalējs strādā smēdē Strādāšana jeb darbs ir mērķtiecīga materiālu vai garīgu vērtību radīšana, kas apmierina indivīda vai sabiedrības vajadzības.

Jaunums!!: Nedēļa un Strādāšana · Redzēt vairāk »

Svētdiena

Svētdiena, senāk latviešu tradīcijās arī pussvēte vai pussvēta, līdzīgi kā citur Eiropā, ir nedēļas septītā diena, bet citās valstīs, piemēram, ASV, Kanādā, Japānā, svētdiena ir nedēļas pirmā diena.

Jaunums!!: Nedēļa un Svētdiena · Redzēt vairāk »

Tirgus

Rīgas Centrāltirgus Sakņu paviljons Tirgus saimniecībā ir saimniecisko, juridisko un citu nosacījumu kopums, ar kura palīdzību pārdevēji un pircēji, kas tirgū ir galvenās darbojošās puses, brīvprātīgi vienojas par preču vai pakalpojumu apmaiņu, t.i., veic tirdzniecību.

Jaunums!!: Nedēļa un Tirgus · Redzēt vairāk »

Trešdiena

Trešdiena ir nedēļas trešā diena starp otrdienu un ceturtdienu.

Jaunums!!: Nedēļa un Trešdiena · Redzēt vairāk »

4. janvāris

4.

Jaunums!!: Nedēļa un 4. janvāris · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »