Ātrāk nekā pārlūku!
38 attiecības: Aleksandrs Kolčaks, Apvienotā valsts politiskā pārvalde, Arhitekts, Ķēču pagasts, Ļeņina ordenis, Ņižņijnovgoroda, Baltā kustība, Buguļma, Februāra revolūcija, Gomeļa, Iekšlietu Tautas komisariāta Valsts Politpārvalde, Inženierija, Jozefs Dovbors-Musņickis, Krievijas Impērija, Krievijas Impērijas armija, Krievijas PFSR, Krievijas pilsoņu karš, Krievijas SFPR, Latviešu strēlnieki, Lielais terors, Maskava, Oktobra revolūcija, Omska, Orša, Otrā pasaules kara Austrumu fronte, Padomju Savienības Komunistiskā partija, Pirmais pasaules karš, Rahačova, Rīga, Sarkanā armija, Sarkanā Karoga ordenis, Sengiļeja, Svētā Jura krusts, Ufa, Vācijas Impērija, Viskrievijas Ārkārtas komisija, 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulks, 12. armijas kareivju deputātu padomes izpildkomiteja.
Aleksandrs Kolčaks
Aleksandrs Kolčaks (dzimis, miris) bija krievu kara jūrnieks, polārpētnieks un viens no Baltās kustības līderiem Krievijas pilsoņu kara laikā.
Jaunums!!: Pēteris Zutis (1897—1977) un Aleksandrs Kolčaks · Redzēt vairāk »
Apvienotā valsts politiskā pārvalde
PSRS Tautas komisāru padomes Apvienotā valsts politiskā pārvalde, pazīstama kā OGPU (krievu: Объединённое государственное политическое управление при Совете НародныхКомиссаров СССР, ОГПУ при СНК СССР), bija Padomju Savienības valsts drošības iestāde.
Jaunums!!: Pēteris Zutis (1897—1977) un Apvienotā valsts politiskā pārvalde · Redzēt vairāk »
Arhitekts
Arhitekts pie rasējamā dēļa. 1893. gada kokgriezums Arhitekts (no grieķu valodas αρχι; arhi — «galvenais» un τέκτονασ; tektonas — «būvnieks») ir persona, kas profesionāli strādā ar arhitektūru saistītās jomās.
Jaunums!!: Pēteris Zutis (1897—1977) un Arhitekts · Redzēt vairāk »
Ķēču pagasts
Ķēču pagasts bija viena no Rīgas apriņķa pašvaldībām tā austrumos.
Jaunums!!: Pēteris Zutis (1897—1977) un Ķēču pagasts · Redzēt vairāk »
Ļeņina ordenis
Ļeņina ordenis (variants, ko lietoja no 1936. līdz 1943. gadam) Ļeņina ordenis bija augstākais apbalvojums Padomju Savienībā (1930—1991).
Jaunums!!: Pēteris Zutis (1897—1977) un Ļeņina ordenis · Redzēt vairāk »
Ņižņijnovgoroda
Ņižņijnovgoroda ir sena pilsēta Krievijas Eiropas daļā, Ņižņijnovgorodas apgabala un Volgas federālā apgabala centrs, Krievijas Federācijas ceturtā lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Pēteris Zutis (1897—1977) un Ņižņijnovgoroda · Redzēt vairāk »
Baltā kustība
Baltās kustības plakāts, kas aicina cīnīties par vienotu Krieviju Baltā kustība (tāpat tiek izmantoti nosaukumi Baltā gvarde, Baltā lieta, Baltā ideja bija kustība Krievijas pilsoņu karā, kura gan politiski, gan militāri apvienoja pret boļševikiem noskaņotus cilvēkus laikā no 1917. līdz 1923. gadam, kā arī vēlākajā emigrācijā. Šajā kustībā iekļāvās visdažādāko politisko uzskatu cilvēki, kuri pirms Februāra un vēlākās Oktobra revolūcijas nereti bija pat naidīgi noskaņoti savā starpā. Tāpat šai kustībai nebija vienotu ideoloģisku nostādņu. Šie un citi faktori noveda pie tā, ka kustība nekad nebija vienota ne mērķos, ne arī darbībā. Militārajā jomā lielu nozīmi Baltās kustības karaspēkā spēlēja bijušie Krievijas Impērijas armijas virsnieki. Pēc Oktobra revolūcijas lielākajai daļa no viņiem draudēja represijas, kā arī daudzi tika padzīti pēc tam, kad notika karaspēku vienību vēlēšanas, kurās karavīri ievēlēja savus komandierus. Šīs kustības atbalstītāju un dalībnieku vidū bija arī vairāki tūkstoši latviešu virsnieku un karavīru, piemēram, Rūdolfs Bangerskis, Kārlis Goppers, kuri baltgvardu armijā ieņēma augstus amatus. Krievijas pilsoņu kara laikā Baltās kustības karaspēka vienībām, kuras karoja pret boļševikiem dažādās frontēs, izdevās gūt ievērojamus panākumus, iegūstot kontroli pār lielām teritorijām bijušās impērijas perifērijā, tomēr Krievzemes vēsturiskā pamatdaļa un divas galvaspilsētas — Petrograda un Maskava — netika ieņemtas. Cerība uz rietumvalstu palīdzību neattaisnojās, jo tās pēc Pirmā pasaules kara nebija gatavas tieši iesaistīties karadarbībā. Boļševikiem pēc ilgām un smagām cīņām izdevās sakaut baltgvardu armijas dažādās frontēs citu pēc citas, līdz beigās boļševiki guva uzvaru visā Krievijas pilsoņu karā. Baltās kustības pārstāvji bija spiesti doties emigrācijā, kur izveidoja nozīmīgu krievu diasporu, kurā attīstījās sava kultūras un politiskā dzīve.
Jaunums!!: Pēteris Zutis (1897—1977) un Baltā kustība · Redzēt vairāk »
Buguļma
Buguļma vai Begelme ir pilsēta Tatarstānā Krievijas Federācijā.
Jaunums!!: Pēteris Zutis (1897—1977) un Buguļma · Redzēt vairāk »
Februāra revolūcija
Nekārtības Petrogradas ielās Revolucionāru mītiņš Februāra revolūcija bija pavērsiena punkts Krievijas Impērijas un pasaules vēsturē, tā aizsāka 1917. gada Krievijas revolūciju, kuras rezultātā sabruka Krievijas Impērija un etnisko minoritāšu nomaļu reģioni, tai skaitā Latvija, ieguva neatkarību.
Jaunums!!: Pēteris Zutis (1897—1977) un Februāra revolūcija · Redzēt vairāk »
Gomeļa
Gomeļa jeb Homjeļa ir pilsēta Baltkrievijas dienvidaustrumos pie Sožas upes, apgabala centrs.
Jaunums!!: Pēteris Zutis (1897—1977) un Gomeļa · Redzēt vairāk »
Iekšlietu Tautas komisariāta Valsts Politpārvalde
Krievijas SFPR Iekšlietu Tautas komisariāta Valsts Politpārvalde, arī GPU (krievu: Государственное Политическое Управление (ГПУ) при НКВД РСФСР) Izveidota pēc Ļeņina priekšlikuma IX Padomju kongresam 1922.
Jaunums!!: Pēteris Zutis (1897—1977) un Iekšlietu Tautas komisariāta Valsts Politpārvalde · Redzēt vairāk »
Inženierija
Zobratu darbības animācija Inženierija piemēro zinātniskās un tehniskās zināšanas dažādu tehnisku problēmu risināšanai.
Jaunums!!: Pēteris Zutis (1897—1977) un Inženierija · Redzēt vairāk »
Jozefs Dovbors-Musņickis
Jozefs Dovbors-Musņickis (vidū) ar 1. Poļu korpusa štāba virsniekiem (1918) Jozefs Dovbors-Musņickis (1867—1937) bija poļu virsnieks, viens no atjaunotās Polijas Republikas armijas veidotājiem 1918.
Jaunums!!: Pēteris Zutis (1897—1977) un Jozefs Dovbors-Musņickis · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Pēteris Zutis (1897—1977) un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērijas armija
Krievijas armijas kareivji, 1917 Krievijas Impērijas armija, Krievijas Impērijas sauszemes bruņotie spēki no 1721.
Jaunums!!: Pēteris Zutis (1897—1977) un Krievijas Impērijas armija · Redzēt vairāk »
Krievijas PFSR
Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika (KPFSR) (krievu: Росси́йская Сове́тская Федерати́вная Социалисти́ческая Респу́блика, РСФСР) bija valsts Padomju Savienībā jeb PSRS (1922—1991).
Jaunums!!: Pēteris Zutis (1897—1977) un Krievijas PFSR · Redzēt vairāk »
Krievijas pilsoņu karš
deklarētā autonomā Latvijas valsts kļūdaini apzīmēta kā ''Latvia (18 XI 1917)'' Baltās kustības uzbrukumu apstādināšanas līnijas dažādās frontēs, ar dzeltenu Sarkanās armijas frontes 1919. gada vasarā Pilsoņu kara frontes 1919. gada martā (karte no ''The New York Times'', 1919) Krievijas pilsoņu karš bija Oktobra revolūcijas izraisīts pilsoņu karš bijušās Krievijas Impērijas teritorijā starp lielinieku atbalstītājiem un to pretiniekiem.
Jaunums!!: Pēteris Zutis (1897—1977) un Krievijas pilsoņu karš · Redzēt vairāk »
Krievijas SFPR
Krievijas Sociālistiskā Federatīvā Padomju Republika (KSFPR, arī Padomju Krievija) (krievu: Росси́йская Социалисти́ческая Федерати́вная Сове́тская Респу́блика) bija valsts, kas izveidojās pēc tam, kad Ļeņina vadītie boļševiki 1917.
Jaunums!!: Pēteris Zutis (1897—1977) un Krievijas SFPR · Redzēt vairāk »
Latviešu strēlnieki
Drūzma pie brīvprātīgo latviešu strēlnieku pieteikšanās punkta teātrī “Olimpija” (tagad ''Splendid Palace'') Elizabetes ielā 61 (1915). 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona brīvprātīgie 1915. gada 7. (20.) augustā. 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljona 2. rota. Latviešu strēlnieki bija latviešu karavīri, kas Latviešu strēlnieku pulku sastāvā piedalījās Pirmā pasaules kara, Latvijas brīvības cīņu un Krievijas pilsoņu kara kaujās.
Jaunums!!: Pēteris Zutis (1897—1977) un Latviešu strēlnieki · Redzēt vairāk »
Lielais terors
Vinnicas slaktiņa upuru līķiem Lielais terors bija politiskās represijas un vajāšanas Padomju Savienībā no 1936.
Jaunums!!: Pēteris Zutis (1897—1977) un Lielais terors · Redzēt vairāk »
Maskava
Maskava ir Krievijas Federācijas galvaspilsēta un Krievijas federālā pilsēta, kas atrodas valsts rietumu daļā pie Maskavas upes, aptuveni 641 km uz dienvidaustrumiem no Sanktpēterburgas.
Jaunums!!: Pēteris Zutis (1897—1977) un Maskava · Redzēt vairāk »
Oktobra revolūcija
Petrogradā 1917. gada oktobrī. Oktobra revolūcija ir pretrunīgi vērtēts notikums Krievijas vēsturē, daļa no 1917. gada Krievijas revolūcijas.
Jaunums!!: Pēteris Zutis (1897—1977) un Oktobra revolūcija · Redzēt vairāk »
Omska
Omska ir lielpilsēta Krievijas Federācijā pie Omas ietekas Irtišā.
Jaunums!!: Pēteris Zutis (1897—1977) un Omska · Redzēt vairāk »
Orša
Orša ir pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, Oršas rajona centrs pie Oršicas upes ietekas Dņeprā.
Jaunums!!: Pēteris Zutis (1897—1977) un Orša · Redzēt vairāk »
Otrā pasaules kara Austrumu fronte
Otrā pasaules kara Austrumu fronte bija viens no Otrā pasaules kara karadarbības teātriem, kas sevī ietvēra vienus no lielākajiem aplenkumiem un asiņainākajām kaujām cilvēces vēsturē — kauju par Maskavu, Ļeņingradas blokādi, kauju par Sevastopoli, Staļingradas kauju, kauju par Kaukāzu, Kurskas kauju, kā arī kauju par Dņepru.
Jaunums!!: Pēteris Zutis (1897—1977) un Otrā pasaules kara Austrumu fronte · Redzēt vairāk »
Padomju Savienības Komunistiskā partija
PSKP biedra karte (1989) Padomju Savienības Komunistiskā partija jeb PSKP (КПСС) bija valdošā un vienīgā politiskā partija PSRS.
Jaunums!!: Pēteris Zutis (1897—1977) un Padomju Savienības Komunistiskā partija · Redzēt vairāk »
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Jaunums!!: Pēteris Zutis (1897—1977) un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Rahačova
Rahačova jeb Rogačova ir pilsēta Baltkrievijā, Gomeļas apgabala ziemeļos, Rahačovas rajona centrs pie Drucas ietekas Dņeprā.
Jaunums!!: Pēteris Zutis (1897—1977) un Rahačova · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Pēteris Zutis (1897—1977) un Rīga · Redzēt vairāk »
Sarkanā armija
Sarkanās armijas karogs Sarkanā armija jeb Strādnieku un zemnieku Sarkanā armija bija viens no Padomju Krievijas, vēlāk PSRS bruņoto spēku nosaukumiem, ko oficiāli lietoja laikā no 1918.
Jaunums!!: Pēteris Zutis (1897—1977) un Sarkanā armija · Redzēt vairāk »
Sarkanā Karoga ordenis
Sarkanā Karoga ordenis bija pirmais padomju ordenis.
Jaunums!!: Pēteris Zutis (1897—1977) un Sarkanā Karoga ordenis · Redzēt vairāk »
Sengiļeja
Sengiļeja ir pilsēta Krievijas Federācijā, Uļjanovskas apgabalā.
Jaunums!!: Pēteris Zutis (1897—1977) un Sengiļeja · Redzēt vairāk »
Svētā Jura krusts
Svētā Jura krusts (saīsināti: Sv. Jura krusts, Jura krusts) bija Krievijas Impērijas apbalvojums militārpersonām, ar kuru apbalvoja apakšvirsniekus, karavīrus un matrožus.
Jaunums!!: Pēteris Zutis (1897—1977) un Svētā Jura krusts · Redzēt vairāk »
Ufa
Ufa, arī Efe, ir Baškortostānas galvaspilsēta Krievijas Federācijā.
Jaunums!!: Pēteris Zutis (1897—1977) un Ufa · Redzēt vairāk »
Vācijas Impērija
Vācijas Impērija (vācu: Deutsches Reich) jeb Vācijas Ķeizarvalsts (vācu: Deutsches Kaiserreich) tika nodibināta 1871.
Jaunums!!: Pēteris Zutis (1897—1977) un Vācijas Impērija · Redzēt vairāk »
Viskrievijas Ārkārtas komisija
Felikss Džeržinskis (sēž vidū) Viskrievijas Ārkārtas komisijas prezidija sēdē (1919). Sēž no kreisās Pavlunovskis (3.), Jēkabs Peterss (4.), Ksenofontovs (6.), Mārtiņš Lācis (7.), stāv no kreisās Mesings (1.), Morozs (2.), Medveģs (3.), Beļenkijs (4.), Redens (5.), Voroncovs (6.), Skvorcovs-Stepanovs (7.). Čekas kolēģijas sēde 1921. gadā. No kreisās: Jēkabs Peterss, Jozefs Unšlihts, Ābrams Beļenkijs (stāv), Felikss Dzeržinskis, Vjačeslavs Menžinskis. Viskrievijas Ārkārtas komisija cīņai ar kontrrevolūciju, spekulāciju un sabotāžu (VĀK) (ВЧК) vai nereti arī Čeka (no) bija pirmā lielinieku organizētā politiskā policija, kurai piemita arī slepenpoliciju represīvās funkcijas.
Jaunums!!: Pēteris Zutis (1897—1977) un Viskrievijas Ārkārtas komisija · Redzēt vairāk »
1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulks
1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona karogs ar uzrakstu "Nebēdaities kara vīri, sidrabota saule lēc" (1915). L. Bolšteins, E. Bullis, J. Kleinbergs, V. Amatnieks. Trešajā rindā: praporščiki T. Kalniņš, V. Bekmanis, V. Gailis, K. Šepko, J. Lutcars, Ž. Elmuts, M. Austriņš, J. Šnuka, Sīlis, O. Everts. Ceturtajā rindā: praporščiki Briedis (I), N. Vildbergs, Briedis (II). 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona rota 1915. gada oktobrī. 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona apbalvotie karavīri ar poručiku F.Briedi pēc Jura krustu saņemšanas 1915. gadā. 1. Daugavgrīvas LSP strēlnieki Ziemassvētku kaujās (1917. gada janvārī). 1.
Jaunums!!: Pēteris Zutis (1897—1977) un 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulks · Redzēt vairāk »
12. armijas kareivju deputātu padomes izpildkomiteja
Ziemeļu frontes 12.
Jaunums!!: Pēteris Zutis (1897—1977) un 12. armijas kareivju deputātu padomes izpildkomiteja · Redzēt vairāk »
