Ātrāk nekā pārlūku!
35 attiecības: Absolūtais spožums, Acs, Apsīda, Astronomisks objekts, Astronoms, Binoklis, Frekvence, Gaisma, Habla kosmiskais teleskops, Hellēnisms, Hiparhs, Infrasarkanais starojums, Jupiters (planēta), Kanopuss, Marss (planēta), Mēness, Nanometrs, Neptūns (planēta), Planēta, Polārzvaigzne, Ptolemajs, Redzamā gaisma, Sarkanais milzis, Sarkanais punduris, Saturns (planēta), Saule, Sīriuss, Starptautiskā kosmosa stacija, Ultravioletais starojums, Vega, Venera (planēta), Zemes atmosfēra, Zvaigžņlielums, Zvaigzne, 1856. gads.
Absolūtais spožums
Absolūtais spožums ir lielums astronomijā, kuru izmanto debess ķermeņu spožuma raksturošanai.
Jaunums!!: Redzamais spožums un Absolūtais spožums · Redzēt vairāk »
Acs
Acis ir orgāni, kuri uztver gaismu un pēc tam pa optisko nervu nosūta uz smadzenēm.
Jaunums!!: Redzamais spožums un Acs · Redzēt vairāk »
Apsīda
Astronomijā apsīda ir astronomiskā objekta orbītas vistālākais vai vistuvākais punkts, attiecībā pret centrālo ķermeni.
Jaunums!!: Redzamais spožums un Apsīda · Redzēt vairāk »
Astronomisks objekts
Astronomisks objekts jeb debess ķermenis ir fizikāls ķermenis, kurš atrodas Visumā.
Jaunums!!: Redzamais spožums un Astronomisks objekts · Redzēt vairāk »
Astronoms
Astronoms" Astronoms ir zinātnieks, kas specializējies astronomijā.
Jaunums!!: Redzamais spožums un Astronoms · Redzēt vairāk »
Binoklis
Prizmatiskā binokļa uzbūve Binoklis (— ‘pa divi’ + oculus — ‘acs’) ir optisks instruments, ko veido divi tālskati (katrai acij savs) un kas paredzēts attālinātu priekšmetu novērošanai ar abām acīm vienlaicīgi.
Jaunums!!: Redzamais spožums un Binoklis · Redzēt vairāk »
Frekvence
Dažādas frekvences skaņas — apakšā attēlotajai skaņai ir visaugstākā frekvence, bet augšējai — viszemākā frekvence Frekvence jeb biežums ir svārstību skaits laika vienībā, piemēram, svārstību skaits sekundē.
Jaunums!!: Redzamais spožums un Frekvence · Redzēt vairāk »
Gaisma
ASV Gaisma parasti ir elektromagnētisks starojums, ko spēj uztvert cilvēka acs.
Jaunums!!: Redzamais spožums un Gaisma · Redzēt vairāk »
Habla kosmiskais teleskops
HST, uzņemts no ''Space Shuttle Discovery'' otrās apkopes misijas STS-82 laikā Habla kosmiskais teleskops (Hubble Space Telescope) jeb HST ir orbitālā observatorija, kas palaista un atrodas Zemā Zemes orbītā.
Jaunums!!: Redzamais spožums un Habla kosmiskais teleskops · Redzēt vairāk »
Hellēnisms
Vatikāna muzejs Hellēnisms ir antīkās vēstures periods no aptuveni 336.
Jaunums!!: Redzamais spožums un Hellēnisms · Redzēt vairāk »
Hiparhs
Hiparhs (dzimis ap 190 p.m.ē., miris ap 120 p.m.ē.) bija helēnisma laika grieķu astronoms, ģeogrāfs un matemātiķis.
Jaunums!!: Redzamais spožums un Hiparhs · Redzēt vairāk »
Infrasarkanais starojums
Divu cilvēku foto, daļējā infrasarkanajā (siltuma) starojumā Infrasarkanais jeb siltuma starojums ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu 1 000 000 nm līdz 760 mm (pēc citiem datiem 800 nm līdz 0,35 mm).
Jaunums!!: Redzamais spožums un Infrasarkanais starojums · Redzēt vairāk »
Jupiters (planēta)
Jupiters ir Saules sistēmas piektā, kā arī lielākā un masīvākā planēta un kopā ar Saturnu, Urānu un Neptūnu tiek klasificēts kā gāzu planēta, kas nozīmē, ka tā iekšējo sastāvu un atmosfēru galvenokārt veido ūdeņradis un hēlijs.
Jaunums!!: Redzamais spožums un Jupiters (planēta) · Redzēt vairāk »
Kanopuss
Kanopuss, pazīstams arī kā Kuģa Ķīļa Alfa jeb Kuģa Ķīļa α (α Car; Alpha Carinae), ir otra spožākā zvaigzne nakts debesīs (aiz Sīriusa), kas atrodas Kuģa Ķīļa zvaigznājā.
Jaunums!!: Redzamais spožums un Kanopuss · Redzēt vairāk »
Marss (planēta)
Marss ir Saules sistēmas ceturtā planēta, kuru nereti dēvē arī par "Sarkano planētu".
Jaunums!!: Redzamais spožums un Marss (planēta) · Redzēt vairāk »
Mēness
Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Kā sugas vārds mēness apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs). Mēness ir Zemei tuvākais debess ķermenis, tas ir tikai 4 reizes mazāks par Zemi, tāpēc sistēmu Zeme-Mēness sauc arī par dubultplanētu. Mēness astronomiskais simbols ir ☾. Mēness ir otrs spožākais debess spīdeklis pēc Saules, bet, atšķirībā no Saules, tas pats gaismu neizstaro. Mēness atstarotā Saules gaisma ir labi redzama naksnīgajās debesīs. Zeme Mēnesi apgaismo daudzreiz vairāk nekā Mēness Zemi. Uz Mēness nav gaismas kontrastu, atmosfēras kontrastu un ēnas kontrastu. Mēness virsma no Zemes ir labi saskatāma, bet, nokļūstot uz Mēness, Zemes virsma ir saskatāma sliktāk, jo traucē atmosfēra un mākoņi. Tiesa, no Zemes var saskatīt tikai vienu Mēness pusi (librāciju dēļ ilgstošākā laika periodā var redzēt vairāk kā 50% Mēness virsmas), otra puse ir vienmēr vērsta projām no Zemes, un to var apskatīt tikai ar kosmisko aparātu starpniecību. Dažreiz Mēness neredzamo pusi dēvē par Mēness tumšo pusi — tas ir pilnīgi nepareizi, jo Saule, Mēnesim rotējot, apspīd visu tā virsmu. Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas nolaidās uz Mēness.
Jaunums!!: Redzamais spožums un Mēness · Redzēt vairāk »
Nanometrs
Nanometrs (nm) ir metra miljardā daļa.
Jaunums!!: Redzamais spožums un Nanometrs · Redzēt vairāk »
Neptūns (planēta)
Neptūns ir viena no Saules sistēmas milzu planētām un astotā planēta no Saules.
Jaunums!!: Redzamais spožums un Neptūns (planēta) · Redzēt vairāk »
Planēta
Planēta (planētes asteres — "klejojošā zvaigzne", arī πλανῆται, "klejotāji") pēc Starptautiskās Astronomijas savienības (IAU) definīcijas ir debess ķermenis, kurš atrodas orbītā ap zvaigzni vai zvaigžņu miglāju, tajā nenotiek kodolreakcijas, kā arī planētas masas izraisītās gravitācijas dēļ tā ir ieguvusi lodveida (gandrīz apaļu) hidrostatiski līdzsvarotu formu un tās orbītas tuvumā nav citu planētām līdzīgu debess ķermeņu.
Jaunums!!: Redzamais spožums un Planēta · Redzēt vairāk »
Polārzvaigzne
Polārzvaigznes sistēma. Polārzvaigzne jeb Kinosura ir spožākā zvaigzne Mazā Lāča (Mazo Greizo Ratu) zvaigznājā ar vizuālo zvaigžņlielumu no +1,94 līdz +2,04.
Jaunums!!: Redzamais spožums un Polārzvaigzne · Redzēt vairāk »
Ptolemajs
Klaudijs Ptolemajs (dzimis ap 90. gadu, miris ap 168. gadu) bija sengrieķu valodā rakstošs 2. gadsimta astronoms, matemātiķis, ģeogrāfs, mūzikas teorētiķis, optiķis un astrologs no Ēģiptes, kas tolaik atradās Romas impērijas sastāvā.
Jaunums!!: Redzamais spožums un Ptolemajs · Redzēt vairāk »
Redzamā gaisma
Redzamā gaisma Redzamā gaisma jeb optiskais spektrs ir elektromagnētiskā spektra daļa, ko var saskatīt cilvēka acs.
Jaunums!!: Redzamais spožums un Redzamā gaisma · Redzēt vairāk »
Sarkanais milzis
Saules un sarkanā milža iekšējā uzbūve. ''ESO'' attēls. Sarkanais milzis ir liela un ne pārāk karsta zvaigzne, tās virsmas temperatūra ap 3000 K. Pārsvarā sarkanie milži ir maiņzvaigznes.
Jaunums!!: Redzamais spožums un Sarkanais milzis · Redzēt vairāk »
Sarkanais punduris
Sarkanais punduris mākslinieka skatījumā Sarkanais punduris ir galvenās secības pundurzvaigzne.
Jaunums!!: Redzamais spožums un Sarkanais punduris · Redzēt vairāk »
Saturns (planēta)
Saturns, viena no milzu planētām, ir Saules sistēmas sestā planēta no Saules.
Jaunums!!: Redzamais spožums un Saturns (planēta) · Redzēt vairāk »
Saule
Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.
Jaunums!!: Redzamais spožums un Saule · Redzēt vairāk »
Sīriuss
Sīriuss (arī Lielā Suņa Alfa jeb Lielā Suņa α) ir spožākā zvaigzne nakts debesīs.
Jaunums!!: Redzamais spožums un Sīriuss · Redzēt vairāk »
Starptautiskā kosmosa stacija
Starptautiskā kosmosa stacija (SKS) ir orbitālās stacijas starptautisks projekts, kurā piedalās piecas kosmiskās aģentūras no ASV (NASA), Kanādas (CSA), Krievijas (Roskosmos), Eiropas (ESA) un Japānas (JAXA).
Jaunums!!: Redzamais spožums un Starptautiskā kosmosa stacija · Redzēt vairāk »
Ultravioletais starojums
Ultravioletais starojums ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu, kas ir mazāks nekā redzamajai gaismai, bet garāks nekā rentgenstariem.
Jaunums!!: Redzamais spožums un Ultravioletais starojums · Redzēt vairāk »
Vega
Vega, pazīstama arī kā Liras Alfa jeb Liras α (α Lyr), ir spožākā zvaigzne Liras zvaigznājā, kā arī piektā spožākā zvaigzne nakts debesīs un ceturtā spožākā Ziemeļu puslodē.
Jaunums!!: Redzamais spožums un Vega · Redzēt vairāk »
Venera (planēta)
Venera jeb Venēra ir Saules sistēmas otrā planēta no Saules, kā arī karstākā un tuvākā planēta Zemei.
Jaunums!!: Redzamais spožums un Venera (planēta) · Redzēt vairāk »
Zemes atmosfēra
Atmosfēras slāņi - neatbilst mērogam Zemes atmosfēra ir ap Zemi esošais gāzu apvalks, ko Zemes tuvumā notur gravitācijas spēks.
Jaunums!!: Redzamais spožums un Zemes atmosfēra · Redzēt vairāk »
Zvaigžņlielums
Zvaigžņlielums ir bezdimensijas lielums, kuru izmanto astronomijā, lai raksturotu debess ķermeņu spožumu.
Jaunums!!: Redzamais spožums un Zvaigžņlielums · Redzēt vairāk »
Zvaigzne
angstrēmu izstarojumā Lielajā Magelāna mākonī Morgana-Kīnena zvaigžņu spektru un krāsu klasifikācija Zvaigzne ir masīva jonizētas gāzes — plazmas lode, kas izstaro gaismu un citu elektromagnētisko starojumu, kā arī elementārdaļiņas, un uztur sevi līdzsvarā starp pašas masas radīto gravitāciju un iekšējo spiedienu, kuras dziļumā notiek termiskās kodolsintēzes reakcijas.
Jaunums!!: Redzamais spožums un Zvaigzne · Redzēt vairāk »
1856. gads
1856.
Jaunums!!: Redzamais spožums un 1856. gads · Redzēt vairāk »
