Ātrāk nekā pārlūku!
31 attiecības: Eirodeju mūzika, Hamburga, Hannovere, Jaunais vilnis (mūzikas žanrs), Minhene, Singls, Tehno, Temps, Vācija, 1993. gads, 1994. gads, 1995. gads, 1996. gads, 1997. gads, 1998. gads, 1999. gads, 2000. gads, 2001. gads, 2002. gads, 2003. gads, 2004. gads, 2005. gads, 2006. gads, 2007. gads, 2008. gads, 2009. gads, 2010. gada Pasaules čempionāts hokejā, 2011. gads, 2012. gads, 2014. gads, 2016. gads.
Eirodeju mūzika
Eirodeju mūzika (eurodance) ir elektroniskās deju mūzikas apakšžanrs, kas 1990. gadu sākumā parādījās Rietumeiropā.
Jaunums!!: Scooter un Eirodeju mūzika · Redzēt vairāk »
Hamburga
Hamburga ir ostas pilsēta un federālā zeme Vācijas ziemeļos, Elbas upes grīvā, netālu no tās ietekas Ziemeļjūrā.
Jaunums!!: Scooter un Hamburga · Redzēt vairāk »
Hannovere
Hannovere ir Vācijas pilsēta, kas atrodas valsts ziemeļos, Leines upes krastos.
Jaunums!!: Scooter un Hannovere · Redzēt vairāk »
Jaunais vilnis (mūzikas žanrs)
Jaunais vilnis ir rokmūzikas žanrs, kas kopā ar pankroku radās 1970.
Jaunums!!: Scooter un Jaunais vilnis (mūzikas žanrs) · Redzēt vairāk »
Minhene
Minhene ir pilsēta Vācijas dienvidos, pie Izāras upes.
Jaunums!!: Scooter un Minhene · Redzēt vairāk »
Singls
Vinila platē ierakstīts singls Singls ir mūzikas izdevuma veids, kurā ir mazāk dziesmu nekā albumā un pat minialbumā.
Jaunums!!: Scooter un Singls · Redzēt vairāk »
Tehno
Tehno ir elektroniskās deju mūzikas apakšžanrs, kas parādījās Detroitā, ASV, 1980. gadu vidū un beigās.
Jaunums!!: Scooter un Tehno · Redzēt vairāk »
Temps
Temps ir kādas norises ātrums.
Jaunums!!: Scooter un Temps · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Scooter un Vācija · Redzēt vairāk »
1993. gads
1993.
Jaunums!!: Scooter un 1993. gads · Redzēt vairāk »
1994. gads
1994.
Jaunums!!: Scooter un 1994. gads · Redzēt vairāk »
1995. gads
1995.
Jaunums!!: Scooter un 1995. gads · Redzēt vairāk »
1996. gads
1996.
Jaunums!!: Scooter un 1996. gads · Redzēt vairāk »
1997. gads
1997.
Jaunums!!: Scooter un 1997. gads · Redzēt vairāk »
1998. gads
1998.
Jaunums!!: Scooter un 1998. gads · Redzēt vairāk »
1999. gads
1999.
Jaunums!!: Scooter un 1999. gads · Redzēt vairāk »
2000. gads
2000.
Jaunums!!: Scooter un 2000. gads · Redzēt vairāk »
2001. gads
2001.
Jaunums!!: Scooter un 2001. gads · Redzēt vairāk »
2002. gads
2002.
Jaunums!!: Scooter un 2002. gads · Redzēt vairāk »
2003. gads
2003.
Jaunums!!: Scooter un 2003. gads · Redzēt vairāk »
2004. gads
2004.
Jaunums!!: Scooter un 2004. gads · Redzēt vairāk »
2005. gads
2005.
Jaunums!!: Scooter un 2005. gads · Redzēt vairāk »
2006. gads
2006.
Jaunums!!: Scooter un 2006. gads · Redzēt vairāk »
2007. gads
2007.
Jaunums!!: Scooter un 2007. gads · Redzēt vairāk »
2008. gads
2008.
Jaunums!!: Scooter un 2008. gads · Redzēt vairāk »
2009. gads
2009.
Jaunums!!: Scooter un 2009. gads · Redzēt vairāk »
2010. gada Pasaules čempionāts hokejā
2010.
Jaunums!!: Scooter un 2010. gada Pasaules čempionāts hokejā · Redzēt vairāk »
2011. gads
2011.
Jaunums!!: Scooter un 2011. gads · Redzēt vairāk »
2012. gads
2012.
Jaunums!!: Scooter un 2012. gads · Redzēt vairāk »
2014. gads
2014.
Jaunums!!: Scooter un 2014. gads · Redzēt vairāk »
2016. gads
2016.
Jaunums!!: Scooter un 2016. gads · Redzēt vairāk »
