Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Skaņa

Indekss Skaņa

Maijvabole kustina savus spārnus vidēji 45 reizes sekundē. Tās dūkšanas frekvence ir aptuveni 45 Hz Bite kustina spārnus vidēji 200 reizes sekundē. Tās skanēšanas frekvence ir aptuveni 200 Hz Ods kustina spārnus vidēji 5000 reizes sekundē. Tā sīkšanas frekvence ir aptuveni 5000Hz Skaņa ir mehāniskās enerģijas pārvietošanās elastīgā vielā svārstību veidā.

98 attiecības: Acetons, Acs, Ala, Aleksandrs fon Humbolts, Alumīnijs, Amplitūda, Attālums, Auss, Ūdeņradis, Ūdens, Ūdens tvaiks, Čuguns, Balss, Blīvums, Bungādiņa, Cikādes, Cilindrs, Cilvēks, Circeņi, Decibels, Deguns, Delfīni, DO, Dzelzs, Dzirde, Enerģija, Fa (nots), Fizikāls ķermenis, Fizioloģija, Fonogrāfs, Frekvence, Gadalaiks, Gaiss, Gāze, Glicerīns, Granīts, Hēlijs, Infraskaņa, Junga modulis, Kaķis, Kauls, Kliedziens, Koks, Kompaktdisks, Krīts, LA, Laka, Lāzers, Leņķis, Logaritms, ..., Maņu orgānu sistēma, Medicīna, Mi, Mikrofons, Molekula, Molmasa, Mute, Nazis, Nervs, Pavasaris, Periods, Plastmasas, Porcelāns, Psiholoģija, Rīkle, RE, Sekunde, SI, Sikspārņi, Skaņas ātrums, Skaņuplate, Skaitlis, Slāpeklis, Smadzenes, Sol, Spiediens, Stars, Stikls, Suņi, Suns, Svārstības, Televizors, Tembrs, Temperatūra, Tonis, Troksnis, Trusis, Ultraskaņa, Vakuums, Varš, Vasara, Vārds, Vējš, Viļņa garums, Viela, Vulkāns, Zemestrīce, Zibens. Izvērst indekss (48 vairāk) »

Acetons

Acetons (propanons, dimetilketons, 2-propanons; (CH3)2CO) ir vienkāršākais, pazīstamākais un svarīgākais ketons.

Jaunums!!: Skaņa un Acetons · Redzēt vairāk »

Acs

Acis ir orgāni, kuri uztver gaismu un pēc tam pa optisko nervu nosūta uz smadzenēm.

Jaunums!!: Skaņa un Acs · Redzēt vairāk »

Ala

Gūtmaņa ala Siguldā Acsibi ala Ala ir dabiski veidojies dobums pazemē, kurā var iekļūt cilvēks.

Jaunums!!: Skaņa un Ala · Redzēt vairāk »

Aleksandrs fon Humbolts

Aleksandrs fon Humbolts (Friedrich Wilhelm Heinrich Alexander Freiherr von Humboldt; dzimis, miris) bija vācu dabas pētnieks, ceļotājs, ģeogrāfijas kā mūsdienīgas zinātnes pamatlicējs.

Jaunums!!: Skaņa un Aleksandrs fon Humbolts · Redzēt vairāk »

Alumīnijs

Alumīnijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Al un atomskaitli 13.

Jaunums!!: Skaņa un Alumīnijs · Redzēt vairāk »

Amplitūda

right Amplitūda (— ‘plašums’) ir maksimālā absolūtā vērtība y0, ko harmoniskajās svārstībās sasniedz kāds fizikāls lielums "s" (ķermeņa novirze no līdzsvara stāvokļa, ātrums, paātrinājums, strāva), mainoties laikā "t".

Jaunums!!: Skaņa un Amplitūda · Redzēt vairāk »

Attālums

Personas, kas atrodas dažādos attālumos viens no otra Attālums jeb distance ir iedomātas vai reālas līnijas garums, kas parasti ir starp diviem punktiem.

Jaunums!!: Skaņa un Attālums · Redzēt vairāk »

Auss

Auss ir dzirdes un līdzsvara pāra orgāns, kas uztver skaņu un ķermeņa stāvokļa izmaiņas.

Jaunums!!: Skaņa un Auss · Redzēt vairāk »

Ūdeņradis

Ūdeņradis ir periodiskās tabulas pirmais elements.

Jaunums!!: Skaņa un Ūdeņradis · Redzēt vairāk »

Ūdens

Ūdens ir plaši sastopams caurspīdīgs šķidrums, kam nav ne garšas, ne smaržas.

Jaunums!!: Skaņa un Ūdens · Redzēt vairāk »

Ūdens tvaiks

Ūdens tvaiks ir ūdens gāzveida agregātstāvoklī.

Jaunums!!: Skaņa un Ūdens tvaiks · Redzēt vairāk »

Čuguns

Aprūsējis 5 kg čuguna atsvars Čuguns (no) jeb ķets (no) ir dzelzs un oglekļa sakausējums, kura sastāvā parasti ir 2,0 līdz 4,3% oglekļa.

Jaunums!!: Skaņa un Čuguns · Redzēt vairāk »

Balss

Balss saišu spektogramma Balss ir skaņa, ko rada cilvēks runājot, kliedzot, raudot, dziedot, u.tml.

Jaunums!!: Skaņa un Balss · Redzēt vairāk »

Blīvums

Blīvums ir fizikāla ķermeņa masas attiecība pret tā tilpumu.

Jaunums!!: Skaņa un Blīvums · Redzēt vairāk »

Bungādiņa

Bungādiņa ir plāna membrāna, kas atrodas ārējās dzirdes ejas iekšējā galā.

Jaunums!!: Skaņa un Bungādiņa · Redzēt vairāk »

Cikādes

Cikādes (Auchenorrhyncha) ir blakšu kārtas (Hemiptera) apakškārta, kas aptver lielāko daļu no kādreizējās augu sūcēju kārtas (Homoptera) (apmēram 42 000 sugu).

Jaunums!!: Skaņa un Cikādes · Redzēt vairāk »

Cilindrs

Taisns riņķa cilindrs Cilindrs ((kulindros) — 'ritulis') ir telpiska figūra, ko ierobežo virsma, kuras punkti atrodas vienādā attālumā no ass un divas paralēlas plaknes, kas ir perpendikulāras šai asij.

Jaunums!!: Skaņa un Cilindrs · Redzēt vairāk »

Cilvēks

Cilvēks, precīzāk saprātīgais cilvēks (Homo sapiens), ir divkājains primāts, kurš ietilpst zīdītāju klasē, un kam piemīt saprāts un apziņa.

Jaunums!!: Skaņa un Cilvēks · Redzēt vairāk »

Circeņi

Circeņi, circeņu dzimta (Gryllidae) ir taisnspārņu kārtas (Orthoptera) dzimta.

Jaunums!!: Skaņa un Circeņi · Redzēt vairāk »

Decibels

Decibels (dB) ir relatīva logaritmiska vienība.

Jaunums!!: Skaņa un Decibels · Redzēt vairāk »

Deguns

Deguns ir anatomisks izvirzījums mugurkaulniekiem uz purna vai uz sejas (cilvēkam), kas atrodas virs mutes, un kuram ir elpošanas, ožas, barības iegūšanas un saziņas funkcijas.

Jaunums!!: Skaņa un Deguns · Redzēt vairāk »

Delfīni

Parastais delfīns (''Delphinus'') Par delfīniem sauc lielāko daļu zobvaļu apakškārtas (Odontoceti) dzīvnieku.

Jaunums!!: Skaņa un Delfīni · Redzēt vairāk »

DO

Do var būt.

Jaunums!!: Skaņa un DO · Redzēt vairāk »

Dzelzs

Dzelzs ir ķīmiskais elements ar simbolu Fe un atomskaitli 26.

Jaunums!!: Skaņa un Dzelzs · Redzēt vairāk »

Dzirde

250px Dzirde ir norišu kopums, kas palīdz cilvēkiem un dzīvniekiem uztvert skaņas, jeb akustiskās svārstības.

Jaunums!!: Skaņa un Dzirde · Redzēt vairāk »

Enerģija

Enerģijas veidu pārvērtības Enerģija fizikā tiek definēta kā matērijas dažādo kustības formu vispārīgais mērs, ar kuru kvantitatīvi raksturo fizikālos procesus un mijiedarbības.

Jaunums!!: Skaņa un Enerģija · Redzēt vairāk »

Fa (nots)

Fa (latīņu fa) jeb F ir ceturtā nots solfedžo.

Jaunums!!: Skaņa un Fa (nots) · Redzēt vairāk »

Fizikāls ķermenis

Fizikāls ķermenis jeb vienkārši ķermenis ir termins fizikā.

Jaunums!!: Skaņa un Fizikāls ķermenis · Redzēt vairāk »

Fizioloģija

Leonardo da Vinči "Vitrūvijas cilvēks" bija nozīmīgs solis fizioloģijas pētījumos Cilvēka fizioloģija (no grieķu: φυσις — 'daba' un λόγος — 'mācība') ir medicīnas apakšnozare, kas pēta šūnu, audu, orgānu un visa organisma funkcijas un to regulācijas mehānismus.

Jaunums!!: Skaņa un Fizioloģija · Redzēt vairāk »

Fonogrāfs

Edisona cilindra fonogrāfs 1899 Fonogrāfs ir ierīce, ar kuru varēja ierakstīt un atskaņot skaņas.

Jaunums!!: Skaņa un Fonogrāfs · Redzēt vairāk »

Frekvence

Dažādas frekvences skaņas — apakšā attēlotajai skaņai ir visaugstākā frekvence, bet augšējai — viszemākā frekvence Frekvence jeb biežums ir svārstību skaits laika vienībā, piemēram, svārstību skaits sekundē.

Jaunums!!: Skaņa un Frekvence · Redzēt vairāk »

Gadalaiks

Zeme vienā un tai pašā diennakts laikā dažādos gadalaikos Gadalaiks jeb gadskārta ir gada daļa, kurai raksturīgi noteikti laikapstākļi un parādības dabā.

Jaunums!!: Skaņa un Gadalaiks · Redzēt vairāk »

Gaiss

Gaiss ir dažādu gāzu maisījums, kas veido Zemes atmosfēru.

Jaunums!!: Skaņa un Gaiss · Redzēt vairāk »

Gāze

Metāla baloni gāzu uzglabāšanai paaugstinātā spiedienā. Gāze ir vielas agregātstāvoklis, kam raksturīga molekulu haotiska kustība.

Jaunums!!: Skaņa un Gāze · Redzēt vairāk »

Glicerīns

Glicerīns (propāntriols-1,2,3, glicerols, CH2OHCHOHCH2OH) ir caurspīdīgs, bezkrāsains, viskozs šķidrums ar saldu garšu.

Jaunums!!: Skaņa un Glicerīns · Redzēt vairāk »

Granīts

Granīta gabals Granīts (no, kas savukārt no — 'graudains') ir kristālisks iezis, kas sastāv no laukšpatiem (40—50%), kvarca (25—30%) un krāsainiem minerāliem (līdz 15%).

Jaunums!!: Skaņa un Granīts · Redzēt vairāk »

Hēlijs

Hēlijs (— 'Saule'; apzīmē ar He) ir ķīmiski visinertākais elements, kas tikpat kā neveido ķīmiskus savienojumus.

Jaunums!!: Skaņa un Hēlijs · Redzēt vairāk »

Infraskaņa

Infraskaņa ir ļoti zemas frekvences (mazāk nekā 20 Hz) skaņas svārstības.

Jaunums!!: Skaņa un Infraskaņa · Redzēt vairāk »

Junga modulis

Junga modulis jeb materiāla elastības modulis ir koeficients, kas raksturo materiāla pretestību stiepes vai spiedes elastīgajai deformācijai.

Jaunums!!: Skaņa un Junga modulis · Redzēt vairāk »

Kaķis

Mājas kaķis jeb kaķis (Felis silvestris catus), arī domesticētais kaķis ir mazs, plēsīgs kaķu dzimtas zīdītājs, kas pieradināts pirms vairāk nekā 9500 gadiem.

Jaunums!!: Skaņa un Kaķis · Redzēt vairāk »

Kauls

''Humerus'' — augšdelma kauls (labās rokas) Kauli ir izturīgi, pietiekoši elastīgi saistaudi, kas pilda balsta funkcijas.

Jaunums!!: Skaņa un Kauls · Redzēt vairāk »

Kliedziens

"Kliedziens" (veidota 1893.—1910. gadā"The Scream returns, damaged but younger". News.com.au..) ir nosaukums norvēģu mākslinieka Edvarda Munka ekspresionisma stilā gleznotai gleznu un grafiku sērijai, kurā parādīta agonijā esoša figūra ar asinssarkanām debesīm fonā.

Jaunums!!: Skaņa un Kliedziens · Redzēt vairāk »

Koks

Vecs ozols Koki ir daudzgadīgi augi ar vienu galveno stumbru.

Jaunums!!: Skaņa un Koks · Redzēt vairāk »

Kompaktdisks

Kompaktdisks (saīsināti CD, no) ir apaļas formas plakans polikarbonāta disks (optiskais disks), ko lieto cipardatu glabāšanai.

Jaunums!!: Skaņa un Kompaktdisks · Redzēt vairāk »

Krīts

Krīts ir mīksts, balts nogulumiezis.

Jaunums!!: Skaņa un Krīts · Redzēt vairāk »

LA

LA, La vai la var būt.

Jaunums!!: Skaņa un LA · Redzēt vairāk »

Laka

Laka ir gaisā sacietējošs šķidrums dažādu materiālu pārklāšanai.

Jaunums!!: Skaņa un Laka · Redzēt vairāk »

Lāzers

Lāzeru staru kūļi zaļā (520nm), zilā (445nm) un sarkanā (635nm) krāsā Eksperiments, kurā izmanto lāzera gaismu Lāzers ir elektroniski optiska ierīce, kas izstaro koherentu starojumu.

Jaunums!!: Skaņa un Lāzers · Redzēt vairāk »

Leņķis

Leņķis ir plaknes daļa, ko ierobežo divi stari, kam ir kopīgs sākumpunkts.

Jaunums!!: Skaņa un Leņķis · Redzēt vairāk »

Logaritms

Logaritma funkcijas ar dažādām bāzēm. Sarkanās funkcijas logaritms ir ar bāzi e (ln). Zaļās funkcijas logaritms ir ar bāzi 10 (lg) un purpurkrāsas funkcija ir logaritms ar bāzi 1,7. Logaritms ir matemātiska operācija, kas ir pretēja kāpināšanai (ja grib atgūt kāpinātāju).

Jaunums!!: Skaņa un Logaritms · Redzēt vairāk »

Maņu orgānu sistēma

redzi Maņu orgānu sistēma jeb sensorā sistēma ir daļa no nervu sistēmas, kas nodrošina apkārtējās vides kairinājumu uztveršanu.

Jaunums!!: Skaņa un Maņu orgānu sistēma · Redzēt vairāk »

Medicīna

Asklēpija rokās Medicīna ( — ‘ārstniecība’, ‘dziedniecība’) ir zinātnisku atziņu sistēma un praktiska darbība cilvēka veselības saglabāšanai.

Jaunums!!: Skaņa un Medicīna · Redzēt vairāk »

Mi

mi var būt.

Jaunums!!: Skaņa un Mi · Redzēt vairāk »

Mikrofons

Mikrofons Mikrofons (microphone) ir ierīce akustisku svārstību pārvēršanai elektriskās svārstībās skaņas pastiprināšanas, pārraidīšanas, ierakstīšanas vai mērīšanas nolūkos.

Jaunums!!: Skaņa un Mikrofons · Redzēt vairāk »

Molekula

3D attēli (pa kreisi un vidū) un 2D attēls (pa labi) parāda molekulu uzbūvi no dažādiem atomiem. Molekula ir mazākā vielas daļiņa, kas nosaka vielas ķīmisko sastāvu un visas fizikālās īpašības.

Jaunums!!: Skaņa un Molekula · Redzēt vairāk »

Molmasa

Molmasa (apzīmē ar M \) ir vielas masa, kuras daudzums ir viens mols.

Jaunums!!: Skaņa un Molmasa · Redzēt vairāk »

Mute

Cilvēka mute Mute ir ķermeņa atvere, caur kuru tiek uzņemta barība, daudzos gadījumos notiek arī elpošana.

Jaunums!!: Skaņa un Mute · Redzēt vairāk »

Nazis

Dažādi naži Nazis ir rokas griezējinstruments.

Jaunums!!: Skaņa un Nazis · Redzēt vairāk »

Nervs

Kājas nervi (iekrāsoti dzelteni) Nervs ir perifērās nervu sistēmas daļa, kas sastāv no vairākiem paralēliem nervu šķiedru kūlīšiem, kuri ir ietverti saistaudu apvalkā.

Jaunums!!: Skaņa un Nervs · Redzēt vairāk »

Pavasaris

dārza puķes. Pavasaris ir pārejas gadalaiks no ziemas uz vasaru.

Jaunums!!: Skaņa un Pavasaris · Redzēt vairāk »

Periods

Periods ir mazākais laika intervāls, pēc kura ķermeņa kustība pilnībā atkārtojas.

Jaunums!!: Skaņa un Periods · Redzēt vairāk »

Plastmasas

Dažādi izstrādājumi no plastmasas Plastmasas (plastikós — ‘veidojams;  — ‘mīkla, masa’) ir materiāli no lielmolekulāriem, parasti sintētiski iegūtiem polimēriem, retāk ķīmiski apstrādātiem dabiskiem polimēriem.

Jaunums!!: Skaņa un Plastmasas · Redzēt vairāk »

Porcelāns

Zili balti nokrāstots porcelāna šķīvis no Mingu Dinastijas Porcelāns ir balta (parasti) saķepusi masa ar blīvu, gaismcaurlaidīgu (plānā slānī), ūdensnecaurlaidīgu un gāznecaurlaidīgu drumstalu, kas sastāv no augstvērtīga māla, kvarca smiltīm un laukšpata.

Jaunums!!: Skaņa un Porcelāns · Redzēt vairāk »

Psiholoģija

Grieķu burts psī bieži tiek izmantots, lai apzīmētu psiholoģiju. Psiholoģija (psychē — 'dvēsele' + λόγος, logos — 'jēdziens, mācība') ir mācība, kas pievēršas psihisko parādību pētīšanai un zināšanu izmantošanai, lai veicinātu cilvēku spēju attīstību un apmierinātību ar dzīvi.

Jaunums!!: Skaņa un Psiholoģija · Redzēt vairāk »

Rīkle

deguna (''nasopharynx'') un balsenes daļās (''laryngopharynx'') Rīkle ir muskuļains orgāns mutes dobuma aizmugurē, rīkles dobuma daļa.

Jaunums!!: Skaņa un Rīkle · Redzēt vairāk »

RE

Re var apzīmēt:;Re.

Jaunums!!: Skaņa un RE · Redzēt vairāk »

Sekunde

Punkts iedegas vienu reizi sekundē Sekunde (simbols: s, dažreiz sek.) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) laika pamatmērvienība.

Jaunums!!: Skaņa un Sekunde · Redzēt vairāk »

SI

SI var būt:;si.

Jaunums!!: Skaņa un SI · Redzēt vairāk »

Sikspārņi

Sikspārņi (Chiroptera) ir zīdītāju klases (Mammalia) kārta.

Jaunums!!: Skaņa un Sikspārņi · Redzēt vairāk »

Skaņas ātrums

Skaņas ātrums ir ātrums, ar kādu vibrācijas (skaņa) viļņu veidā pārvietojas elastīgā vidē, t. i., cik lielu attālumu šie viļņi veic noteiktā laika posmā.

Jaunums!!: Skaņa un Skaņas ātrums · Redzēt vairāk »

Skaņuplate

Skaņuplate (saukta arī vinila plate jeb vienkārši plate) ir analogais skaņas nesējs, divpusējs, retāk vienpusējs disks, kas izveidots no sintētiskiem materiāliem (sākotnēji no šellakas), uz kura virsmas vai virsmām iespiesta nepārtraukta viļņaina iedobe jeb celiņš kā skaņas viļņu atveids.

Jaunums!!: Skaņa un Skaņuplate · Redzēt vairāk »

Skaitlis

Naturālie skaitļi Skaitlis ir abstrakts jēdziens, kas ir viens no matemātikas pamatjēdzieniem un apzīmē daudzumu.

Jaunums!!: Skaņa un Skaitlis · Redzēt vairāk »

Slāpeklis

Slāpeklis ir ķīmiskais elements, kuru apzīmē ar simbolu N un tā atomskaitlis ir 7.

Jaunums!!: Skaņa un Slāpeklis · Redzēt vairāk »

Smadzenes

Cilvēka smadzenes Smadzenes ir centrālās nervu sistēmas kontroles centrs, kas ir atbildīgs par uzvedību.

Jaunums!!: Skaņa un Smadzenes · Redzēt vairāk »

Sol

SOL var būt:;Sol.

Jaunums!!: Skaņa un Sol · Redzēt vairāk »

Spiediens

Spiediens ir perpendikulārs spēks, kas iedarbojas uz virsmas laukuma vienību.

Jaunums!!: Skaņa un Spiediens · Redzēt vairāk »

Stars

Stars Stars ir taisnes viena daļa kopā ar punktu, kurš to sadala divās daļās.

Jaunums!!: Skaņa un Stars · Redzēt vairāk »

Stikls

meteorīta trieciena rezultātā Stikls ir vienveidīgs amorfs ciets materiāls, kas rodas, ja izkausētu materiālu strauji atdzesē, tam nepagūstot izveidot kristāla struktūru.

Jaunums!!: Skaņa un Stikls · Redzēt vairāk »

Suņi

Suņu ģints (Canis) pieder pie suņu dzimtas (Canidae) plēsējiem.

Jaunums!!: Skaņa un Suņi · Redzēt vairāk »

Suns

Suns jeb mājas suns (Canis lupus familiaris) ir suņu dzimtas (Canidae) plēsējs, kas ir viena no pelēkā vilka (Canis lupus) pasugām.

Jaunums!!: Skaņa un Suns · Redzēt vairāk »

Svārstības

Svārstības jeb oscilācijas ir kustības, kuras precīzi vai aptuveni atkārtojas pēc noteiktiem laika intervāliem.

Jaunums!!: Skaņa un Svārstības · Redzēt vairāk »

Televizors

Televizors ((tēle) — 'tālu' + — 'skatītājs') jeb tālrādis ir elektroniska ierīce, kas paredzēta televīzijas pārraižu uztveršanai un demonstrēšanai, kā arī attēla un skaņas attēlošanai no dažādiem videosignāla avotiem (videomagnetofoniem, DVD atskaņotājiem).

Jaunums!!: Skaņa un Televizors · Redzēt vairāk »

Tembrs

Tembrs jeb skaņas nokrāsa ir īpašība, pēc kuras atšķir vienāda augstuma skaņas, kuras var būt dažādu mūzikas instrumentu vai cilvēka balss radītas.

Jaunums!!: Skaņa un Tembrs · Redzēt vairāk »

Temperatūra

Lielākā temperatūrā molekulas svārstību amplitūda palielinās Temperatūra ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa (vai vielas) sasilšanas pakāpi jeb siltumkustības intensitāti.

Jaunums!!: Skaņa un Temperatūra · Redzēt vairāk »

Tonis

Tonis jeb lielā sekunda ir viens no trim izplatītākajiem mūzikas intervāliem, kas atdala divas diatoniskā diapazona iedaļas (pārējie ir mazā sekunda un palielinātā sekunda).

Jaunums!!: Skaņa un Tonis · Redzēt vairāk »

Troksnis

Troksnis ir jebkura nepatīkama vai nevēlama skaņa, kā arī skaņu ar dažādu spiedienu frekvenci un intensitāti haotisks sakārtojums.

Jaunums!!: Skaņa un Troksnis · Redzēt vairāk »

Trusis

Trusis jeb Eiropas trusis (Oryctolagus cuniculus) ir zīdītāju klases (Mammalia) zaķu dzimtas (Leporidae) dzīvnieks, kas pieder Eiropas trušu ģintij (Oryctolagus).

Jaunums!!: Skaņa un Trusis · Redzēt vairāk »

Ultraskaņa

Ultraskaņa ir ciklisks skaņas spiediens ar lielāku frekvenci nekā cilvēka dzirdes augstākā robeža.

Jaunums!!: Skaņa un Ultraskaņa · Redzēt vairāk »

Vakuums

Sūknis vakuuma demonstrēšanai Liela vakuuma kamera Vakuums (no — 'tukšs') ir telpa, kurā gandrīz nav vielu.

Jaunums!!: Skaņa un Vakuums · Redzēt vairāk »

Varš

Varš jeb kapars ir ķīmiskais elements ar simbolu Cu un atomskaitli 29.

Jaunums!!: Skaņa un Varš · Redzēt vairāk »

Vasara

Lauks vasarā Vasara ir gadalaiks mērenajā joslā starp pavasari un rudeni.

Jaunums!!: Skaņa un Vasara · Redzēt vairāk »

Vārds

Vārds ir mazākā patstāvīgā valodas vienība.

Jaunums!!: Skaņa un Vārds · Redzēt vairāk »

Vējš

Pasaules lokālo vēju sistēma Pieter Kluyver (1816–1900) Vējš ir liela mēroga Zemes atmosfēras gāzu kustība jeb plūsma.

Jaunums!!: Skaņa un Vējš · Redzēt vairāk »

Viļņa garums

Viļņa garums λ ir attālums starp diviem viļņa punktiem ar vienādu fāzi Viļņa garums ir attālums starp diviem līdzās esošiem viļņa punktiem, kuriem ir vienāda fāze.

Jaunums!!: Skaņa un Viļņa garums · Redzēt vairāk »

Viela

Viela ir matērijas veids, kura sastāv no atomiem.

Jaunums!!: Skaņa un Viela · Redzēt vairāk »

Vulkāns

Stromboli vulkāna izvirdums (Itālija) ASV) Vulkāns ir ģeoloģisks veidojums — vieta, no kuras caur atveri zemes virsmā izplūst karsti, šķidri ieži — lava, pelni un gāzes.

Jaunums!!: Skaņa un Vulkāns · Redzēt vairāk »

Zemestrīce

Zemestrīču epicentru atrašanās vietas no 1963. gada līdz 1998. gadam. Katrs epicentrs ir iekrāsots kā melns punkts. Zemes tektonisko plātņu kustība. Zemestrīce ir pēkšņa enerģijas atbrīvošanās Zemes garozā, kā rezultātā veidojas seismiskie viļņi.

Jaunums!!: Skaņa un Zemestrīce · Redzēt vairāk »

Zibens

Zibens Arlingtonā (ASV) Zibens ir elektriskā izlāde starp mākoņiem vai starp mākoņiem un zemi negaisa, bet retāk stipra sniegputeņa vai vulkāna izvirduma laikā.

Jaunums!!: Skaņa un Zibens · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Dzirdamā skaņa.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »