Satura rādītājs
18 attiecības: Anno, Dabrelis, Gauja, Indriķa hronika, Jersikas miera līgums, Kaupo, Kārlis fon Lēviss of Menārs, Lībieši, Livonijas bīskapi, Livonijas bīskapija, Ninnus, Pagānisms, Sāmsala, Tāra, Tenu Karma, Tors (mitoloģija), Vesiķis, Zobenbrāļu ordenis.
Anno
Anno bija Turaidas novada līvu valdnieks.
Skatīt Turaida (zeme) un Anno
Dabrelis
Dabrelis (latīniski: senior terrae Dabrelis, miris 1211. gadā) bija Turaidas līvu zemes Gaujas kreisā krasta ("Dabreļa daļas") vecākais, kas piedalījās krusta karos Līvzemē un Igaunijā (1206-1211).
Skatīt Turaida (zeme) un Dabrelis
Gauja
Gaujas sateces baseins (oranžs) Gauja ir Latvijas garākā upe, kas tek tikai pa Latvijas teritoriju.
Skatīt Turaida (zeme) un Gauja
Indriķa hronika
Indriķa Livonijas hronikas manuskripta lapa. Indriķa Livonijas hronika (latīniski: Heinrici Cronicon Lyvoniae) ir Latvijas un Igaunijas vēstures pirmavots.
Skatīt Turaida (zeme) un Indriķa hronika
Jersikas miera līgums
Jersikas miera līgums bija 1212.
Skatīt Turaida (zeme) un Jersikas miera līgums
Kaupo
Kaupo piemineklis pie Krimuldas baznīcas. Kaupo no Turaidas (latīņu: Kaupo, vidusaugšvācu: Kōpe, "Jēkabs") (? —) bija Turaidas novada līvu valdnieks.
Skatīt Turaida (zeme) un Kaupo
Kārlis fon Lēviss of Menārs
Kārlis Voldemārs fon Lēviss of Menārs (1855 - 1930) bija vācbaltu bibliotekārs, kartogrāfs un vēsturnieks.
Skatīt Turaida (zeme) un Kārlis fon Lēviss of Menārs
Lībieši
Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.
Skatīt Turaida (zeme) un Lībieši
Livonijas bīskapi
Livonijas bīskapi valdīja Livonijas bīskapijas teritorijā senajā Līvzemē, pakāpeniski pievienojot Letijas zemes, līdz 1255.
Skatīt Turaida (zeme) un Livonijas bīskapi
Livonijas bīskapija
Livonijas bīskapija jeb Līvzemes bīskapija bija pirmā Romas Katoļu baznīcvalsts mūsdienu Latvijas sastāvā, kas līdz 1214.
Skatīt Turaida (zeme) un Livonijas bīskapija
Ninnus
Ninnus (? — 1211) bija Gaujas līvu vecākais, kas pieminēts Livonijas Indriķa hronikā 1210.
Skatīt Turaida (zeme) un Ninnus
Pagānisms
Stonhendžas megalīti tiek saistīti ar pagānu rituāliem Pagānisms jeb pagānība (no — 'lauku') ir termins, kuru 4.
Skatīt Turaida (zeme) un Pagānisms
Sāmsala
Sāmsala jeb Sāremā ir lielākā Igaunijai piederošā sala un trešā lielākā sala Baltijas jūrā.
Skatīt Turaida (zeme) un Sāmsala
Tāra
''Taarausk'' simbols — rats Tāra igauņu mitoloģijā ir dievs, kas bija pazīstams sāmsaliešiem un, iespējams, arī kontinentālajiem igauņiem.
Skatīt Turaida (zeme) un Tāra
Tenu Karma
Tenu Karma (dzimis, miris) bija igauņu valodnieks, tulkotājs.
Skatīt Turaida (zeme) un Tenu Karma
Tors (mitoloģija)
"Tora kauja pret milžiem", Mortena Eskila Vinges glezna (1872). Tors (senangļu: Þunor, senaugšvācu: Punra) senskandināvu mitoloģijā ir pērkona un auglības dievs, Odina un Jerdas dēls.
Skatīt Turaida (zeme) un Tors (mitoloģija)
Vesiķis
Vesiķis bija Gaujas labā krasta Turaidas novada līvu vecākais, kas pārņema līvu karadraudzes vadīšanu pēc tam, kad Kaupo pārtrauca pastāvīgi dzīvot Turaidas zemē.
Skatīt Turaida (zeme) un Vesiķis
Zobenbrāļu ordenis
Zobenbrāļu ordenis (1202—1237) jeb Kristus Bruņinieku brālība bija vācu bruņinieku-mūku ordenis Livonijā 13.
Skatīt Turaida (zeme) un Zobenbrāļu ordenis
Zināms kā Turaidas zeme, Turaidas zemes.