22 attiecības: Augājs, Auglis, Augu veģetatīvā pavairošana, Austrālija (kontinents), Dzimta (bioloģija), Ežgalvītes, Graudzāļu rinda, Lakstaugs, Lapa, Latvija, Lietuva, Mērenā josla, Okeānija, Piekraste, Platlapu vilkvālīte, Putekšņlapa, Stumbrs, Subantarktika, Tuksnesis, Vilkvālītes, Zieds, Ziemeļu puslode.
Augājs
Augājs jeb veģetācija (no vegetare — 'augt') vispārīgā izpratnē apzīmē augu valsti, kas klāj zemes virskārtu kādā reģionā.
Jaunums!!: Vilkvālīšu dzimta un Augājs · Redzēt vairāk »
Auglis
Pogaļa ir liliju dzimtas augu auglis Auglis botānikā ir segsēkļu vairošanās orgāns, kas sēklu nogatavošanās laikā attīstās no auglenīcas.
Jaunums!!: Vilkvālīšu dzimta un Auglis · Redzēt vairāk »
Augu veģetatīvā pavairošana
Augu veģetatīvā pavairošana ir augu pavairošana, izmantojot to orgānus vai orgānu pārveidnes, kuri satur meristematiskos audus.
Jaunums!!: Vilkvālīšu dzimta un Augu veģetatīvā pavairošana · Redzēt vairāk »
Austrālija (kontinents)
Austrālija ir 7 686 850 kvadrātkilometrus liels kontinents uz Indoaustrālijas plātnes.
Jaunums!!: Vilkvālīšu dzimta un Austrālija (kontinents) · Redzēt vairāk »
Dzimta (bioloģija)
Dzimta ir organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.
Jaunums!!: Vilkvālīšu dzimta un Dzimta (bioloģija) · Redzēt vairāk »
Ežgalvītes
Ežgalvītes ir augu ģints, kuru pirmo teizi aprakstīja Linnejs 1753.
Jaunums!!: Vilkvālīšu dzimta un Ežgalvītes · Redzēt vairāk »
Graudzāļu rinda
Graudzāļu rinda (Poales) ir viendīgļlapju klases augu rinda.
Jaunums!!: Vilkvālīšu dzimta un Graudzāļu rinda · Redzēt vairāk »
Lakstaugs
Lakstaugs Lakstaugs vai zālaugs ir viens no galvenajām un izplatītākajām augu formām, kura virszemes daļas (stumbrs, lapas) veģetatīvā perioda beigās atmirst.
Jaunums!!: Vilkvālīšu dzimta un Lakstaugs · Redzēt vairāk »
Lapa
Lapa var būt.
Jaunums!!: Vilkvālīšu dzimta un Lapa · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Vilkvālīšu dzimta un Latvija · Redzēt vairāk »
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Vilkvālīšu dzimta un Lietuva · Redzēt vairāk »
Mērenā josla
Mēreno joslu atrašanās vietas uz Zemes Mērenajā joslā cauru gadu valda mēreno platumu gaisa masas.
Jaunums!!: Vilkvālīšu dzimta un Mērenā josla · Redzēt vairāk »
Okeānija
Polinēzijā Okeānija ir ģeogrāfisks reģions Klusā okeāna centrālajā daļā un tā rietumu daļā.
Jaunums!!: Vilkvālīšu dzimta un Okeānija · Redzēt vairāk »
Piekraste
Atlantijas okeāna Brazīlijas piekraste Piekraste ir jūras vai iekšzemes ūdenstilpes krastam pieguļoša sauszemes teritorija, kur vērojamas ūdens baseina darbības pēdas.
Jaunums!!: Vilkvālīšu dzimta un Piekraste · Redzēt vairāk »
Platlapu vilkvālīte
Platlapu vilkvālīte ir vilkvālīšu dzimtas augu suga ar kosmopolītisku izplatību.
Jaunums!!: Vilkvālīšu dzimta un Platlapu vilkvālīte · Redzēt vairāk »
Putekšņlapa
Amariļļa zieda putekšņlapas Putekšņlapa ir daļa no ziedauga zieda, zieda vīrišķais reproduktīvais orgāns, kas ražo putekšņus.
Jaunums!!: Vilkvālīšu dzimta un Putekšņlapa · Redzēt vairāk »
Stumbrs
Kaktusa stumbrs Stumbrs, arī stublājs, ir auga daļa, kas pilda auga ass un balsta, transporta un jaunu audu veidošanas funkcijas.
Jaunums!!: Vilkvālīšu dzimta un Stumbrs · Redzēt vairāk »
Subantarktika
Subantarktika vai subantarktiskā josla ir klimatiskā josla Dienvidu puslodē starp Antarktiku dienvidos un mēreno joslu ziemeļos.
Jaunums!!: Vilkvālīšu dzimta un Subantarktika · Redzēt vairāk »
Tuksnesis
border.
Jaunums!!: Vilkvālīšu dzimta un Tuksnesis · Redzēt vairāk »
Vilkvālītes
Vilkvālītes ir vilkvālīšu dzimtas ģints, kurā ir klasificētas aptuveni 30 augu sugas.
Jaunums!!: Vilkvālīšu dzimta un Vilkvālītes · Redzēt vairāk »
Zieds
ārumu dz.) Zieds ir segsēkļu dzimumvairošanās orgāns, kura funkcija ir pēc apputeksnēšanās ražot sēklas.
Jaunums!!: Vilkvālīšu dzimta un Zieds · Redzēt vairāk »
Ziemeļu puslode
Ziemeļu puslode Ziemeļu puslode ir puse no Zemes virsmas, kas atrodas ziemeļos no ekvatora.
Jaunums!!: Vilkvālīšu dzimta un Ziemeļu puslode · Redzēt vairāk »