Aleksandrs I Batenbergs un Krievu—turku karš (1877—1878)
Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.
Starpība starp Aleksandrs I Batenbergs un Krievu—turku karš (1877—1878)
Aleksandrs I Batenbergs vs. Krievu—turku karš (1877—1878)
Aleksandra I kapavieta Aleksandrs I; dzimis, miris) bija Bulgārijas kņazistes pirmais kņazs no 1879. gada 29. aprīļa līdz 1886. gada 7. septembrim. Dzimis Veronā, Hesenes prinča Aleksandra morgāniskā laulībā. Krievijas cara Aleksandra II brālēns, jo cara sieva Marija Aleksandrovna bija Aleksandra I tēvamāsa, tāpēc jaunībā Aleksandrs bieži uzturējās Sanktpēterburgā. Pavadīja imperatoru Aleksandru II krievu-turku kara laikā 1877. gadā. Krievijas militārajai uzvarai seko Sanstefano līgums, kas paredz plašas bulgāru valsts izveidošanu. Rietumvalstu spiediena rezultātā seko Berlīnes kongress, kas paredz daudz mazākas bulgāru kņazistes izveidošanu, kurai jāpaliek par Osmaņu impērijas vasaļvalsti. Bulgārijas Nacionālā asambleja nobalsoja par Aleksandru I kā Bulgārijas kņazu. Pirms tam apmeklēdams Krievijas imperatoru un Osmaņu sultānu, Aleksandrs I ieradās Bulgārijā, kur tika uzņemts ar entuziasmu. 1879. gada 8. jūlijā viņš zvērēja pie Tirnovas konstitūcijas un iegāja galvaspilsētā Sofijā. Nevēlēdamies būt tikai marionete Krievijas rokās, tomēr būdams politiskajā dzīvē nepieredzējis un nepazīdams Bulgārijas apstākļus, Aleksandrs I pamazām zaudēja atbalstu savā valstī. 1880. gadā viņš atlaiž parlamentu un 1881. gada 9. maijā aptur liberālās Tirnovas konstitūcijas darbību. 1883. gada 19. septembrī viņš konstitūcijas darbību atjaunoja, izraisot konfliktu ar Krieviju. Lai saglabātu reģionā mieru un Krievijas politiskās intereses, sāka rasties nepieciešamība pēc ambiciozā kņaza gāšanas. Naktī uz 1885. gada 18. septembri Austrumrumēlijā sākas plaša sacelšanās. Province pasludināja savu neatkarību un apvienošanos ar Bulgāriju. Serbijas karalistes karalis Milans I izmantoja šo brīdi, lai izvirzītu bulgāriem teritoriālās pretenzijas, un pieteica karu. Jau 19. novembrī serbi cieš smagu sakāvi. No sagrāves serbus glāba tikai Austroungārijas impērijas iejaukšanās. 1886. gada 3. martā Bukarestē tiek noslēgts miera līgums. Pārāk ambiciozo kņazu šī uzvara tomēr neglāba. 1886. gada 20. augustā, armijas spiediena rezultātā Aleksandrs I Batenbergs atsakās no troņa un tiek nosūtīts uz Krievijas teritoriju. Krievija ļauj kņazam doties trimdā uz netālo Lembergu, Austroungārijā. Apvērsuma rīkotājiem trūkst atbalsta, un astoņas dienas vēlāk notiek jauns valsts apvērsums, kura rezultātā pie varas atgriežas Aleksandrs I Batenbergs. Šajā brīdī Krievija skaidri liek saprast, ka neatbalsta kņaza varas atjaunošanu un viņš 1886. gada 8. septembrī otro reizi atsakās no troņa. Pēc dažiem gadiem apprecēdams austriešu aktrisi Johannu Loizingeri, Aleksandrs dzīves atlikušo daļu pavadīja Grācā, kur arī miris. Vēlāk pārapbedīts Sofijā. Krievu—turku karš (1877—1878) bija militārs konflikts starp Osmaņu impēriju un Krievijas Impēriju, kas izrietēja no Krievijas centieniem iegūt piekļuvi Vidusjūrai, pakļaujot Osmaņu impērijai piederošās Balkānu pussalas teritorijas.
Līdzības starp Aleksandrs I Batenbergs un Krievu—turku karš (1877—1878)
Aleksandrs I Batenbergs un Krievu—turku karš (1877—1878) ir 5 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Austroungārija, Berlīnes kongress, Bulgārijas kņaziste, Osmaņu impērija, Serbijas karaliste.
Austroungārija, oficiālais nosaukums Impērijas padomē pārstāvētās karalistes un zemes un Sv.
Aleksandrs I Batenbergs un Austroungārija · Austroungārija un Krievu—turku karš (1877—1878) · Redzēt vairāk »
Berlīnes kongresa noteiktās robežas Balkānos Balkānu dalījums Berlīnes kongresa rezultātā Berlīnes kongress noritēja Vācijas Impērijas galvaspilsētā Berlīnē no 1878.
Aleksandrs I Batenbergs un Berlīnes kongress · Berlīnes kongress un Krievu—turku karš (1877—1878) · Redzēt vairāk »
Sanstefano līgumā paredzētās Bulgārijas robežas Bulgārijas kņazistes robežas pēc Berlīnes kongresa Bulgārijas kņaziste bija faktiski neatkarīga, bet juridiski Osmaņu impērijas vasaļvalsts, kas izveidojās 1878.
Aleksandrs I Batenbergs un Bulgārijas kņaziste · Bulgārijas kņaziste un Krievu—turku karš (1877—1878) · Redzēt vairāk »
Osmaņu impērija (osmaņu turku: دولت عليه عثمانيه — Devlet-i Âliye-yi Osmâniyye, Diženā Osmaņu valsts; turku: Osmanlı Devleti, Osmaņu valsts un Osmanlı İmparatorluğu, Osmaņu impērija), citur pazīstama arī kā Turku impērija, bija impērija, kas pastāvēja no 1299.
Aleksandrs I Batenbergs un Osmaņu impērija · Krievu—turku karš (1877—1878) un Osmaņu impērija · Redzēt vairāk »
Serbijas robežu izmaiņas 1817.-1913. Karalis Milans I ar troņmantinieku Aleksandru, 1888. Aleksandrs I un karaliene Draga Petara I kronēšana, 1904 Serbijas karaliste (serbu: Краљевина Србија, Kraljevina Srbija) bija valsts tagadējās Serbijas un Kosovas teritorijā, kas pastāvēja no 1882.
Aleksandrs I Batenbergs un Serbijas karaliste · Krievu—turku karš (1877—1878) un Serbijas karaliste · Redzēt vairāk »
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Aleksandrs I Batenbergs un Krievu—turku karš (1877—1878) ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Aleksandrs I Batenbergs un Krievu—turku karš (1877—1878)
Salīdzinājums starp Aleksandrs I Batenbergs un Krievu—turku karš (1877—1878)
Aleksandrs I Batenbergs ir 19 attiecības, bet Krievu—turku karš (1877—1878) ir 34. Tā kā viņi ir kopīgs 5, Jaccard indekss ir 9.43% = 5 / (19 + 34).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Aleksandrs I Batenbergs un Krievu—turku karš (1877—1878). Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet:
Ātrāk nekā pārlūku!
