Ātrāk nekā pārlūku!Līdzības starp Latviešu strēlnieki un Pēteris Zutis (1897—1977)
Latviešu strēlnieki un Pēteris Zutis (1897—1977) ir 16 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Aleksandrs Kolčaks, Baltā kustība, Februāra revolūcija, Jozefs Dovbors-Musņickis, Krievijas Impērija, Krievijas Impērijas armija, Krievijas pilsoņu karš, Krievijas SFPR, Lielais terors, Maskava, Oktobra revolūcija, Pirmais pasaules karš, Rahačova, Sarkanā armija, Vācijas Impērija, 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulks.
Aleksandrs Kolčaks
Aleksandrs Kolčaks (dzimis, miris) bija krievu kara jūrnieks, polārpētnieks un viens no Baltās kustības līderiem Krievijas pilsoņu kara laikā.
Aleksandrs Kolčaks un Latviešu strēlnieki · Aleksandrs Kolčaks un Pēteris Zutis (1897—1977) ·
Baltā kustība
Baltās kustības plakāts, kas aicina cīnīties par vienotu Krieviju Baltā kustība (tāpat tiek izmantoti nosaukumi Baltā gvarde, Baltā lieta, Baltā ideja bija kustība Krievijas pilsoņu karā, kura gan politiski, gan militāri apvienoja pret boļševikiem noskaņotus cilvēkus laikā no 1917. līdz 1923. gadam, kā arī vēlākajā emigrācijā. Šajā kustībā iekļāvās visdažādāko politisko uzskatu cilvēki, kuri pirms Februāra un vēlākās Oktobra revolūcijas nereti bija pat naidīgi noskaņoti savā starpā. Tāpat šai kustībai nebija vienotu ideoloģisku nostādņu. Šie un citi faktori noveda pie tā, ka kustība nekad nebija vienota ne mērķos, ne arī darbībā. Militārajā jomā lielu nozīmi Baltās kustības karaspēkā spēlēja bijušie Krievijas Impērijas armijas virsnieki. Pēc Oktobra revolūcijas lielākajai daļa no viņiem draudēja represijas, kā arī daudzi tika padzīti pēc tam, kad notika karaspēku vienību vēlēšanas, kurās karavīri ievēlēja savus komandierus. Šīs kustības atbalstītāju un dalībnieku vidū bija arī vairāki tūkstoši latviešu virsnieku un karavīru, piemēram, Rūdolfs Bangerskis, Kārlis Goppers, kuri baltgvardu armijā ieņēma augstus amatus. Krievijas pilsoņu kara laikā Baltās kustības karaspēka vienībām, kuras karoja pret boļševikiem dažādās frontēs, izdevās gūt ievērojamus panākumus, iegūstot kontroli pār lielām teritorijām bijušās impērijas perifērijā, tomēr Krievzemes vēsturiskā pamatdaļa un divas galvaspilsētas — Petrograda un Maskava — netika ieņemtas. Cerība uz rietumvalstu palīdzību neattaisnojās, jo tās pēc Pirmā pasaules kara nebija gatavas tieši iesaistīties karadarbībā. Boļševikiem pēc ilgām un smagām cīņām izdevās sakaut baltgvardu armijas dažādās frontēs citu pēc citas, līdz beigās boļševiki guva uzvaru visā Krievijas pilsoņu karā. Baltās kustības pārstāvji bija spiesti doties emigrācijā, kur izveidoja nozīmīgu krievu diasporu, kurā attīstījās sava kultūras un politiskā dzīve.
Baltā kustība un Latviešu strēlnieki · Baltā kustība un Pēteris Zutis (1897—1977) ·
Februāra revolūcija
Nekārtības Petrogradas ielās Revolucionāru mītiņš Februāra revolūcija bija pavērsiena punkts Krievijas Impērijas un pasaules vēsturē, tā aizsāka 1917. gada Krievijas revolūciju, kuras rezultātā sabruka Krievijas Impērija un etnisko minoritāšu nomaļu reģioni, tai skaitā Latvija, ieguva neatkarību.
Februāra revolūcija un Latviešu strēlnieki · Februāra revolūcija un Pēteris Zutis (1897—1977) ·
Jozefs Dovbors-Musņickis
Jozefs Dovbors-Musņickis (vidū) ar 1. Poļu korpusa štāba virsniekiem (1918) Jozefs Dovbors-Musņickis (1867—1937) bija poļu virsnieks, viens no atjaunotās Polijas Republikas armijas veidotājiem 1918.
Jozefs Dovbors-Musņickis un Latviešu strēlnieki · Jozefs Dovbors-Musņickis un Pēteris Zutis (1897—1977) ·
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Krievijas Impērija un Latviešu strēlnieki · Krievijas Impērija un Pēteris Zutis (1897—1977) ·
Krievijas Impērijas armija
Krievijas armijas kareivji, 1917 Krievijas Impērijas armija, Krievijas Impērijas sauszemes bruņotie spēki no 1721.
Krievijas Impērijas armija un Latviešu strēlnieki · Krievijas Impērijas armija un Pēteris Zutis (1897—1977) ·
Krievijas pilsoņu karš
deklarētā autonomā Latvijas valsts kļūdaini apzīmēta kā ''Latvia (18 XI 1917)'' Baltās kustības uzbrukumu apstādināšanas līnijas dažādās frontēs, ar dzeltenu Sarkanās armijas frontes 1919. gada vasarā Pilsoņu kara frontes 1919. gada martā (karte no ''The New York Times'', 1919) Krievijas pilsoņu karš bija Oktobra revolūcijas izraisīts pilsoņu karš bijušās Krievijas Impērijas teritorijā starp lielinieku atbalstītājiem un to pretiniekiem.
Krievijas pilsoņu karš un Latviešu strēlnieki · Krievijas pilsoņu karš un Pēteris Zutis (1897—1977) ·
Krievijas SFPR
Krievijas Sociālistiskā Federatīvā Padomju Republika (KSFPR, arī Padomju Krievija) (krievu: Росси́йская Социалисти́ческая Федерати́вная Сове́тская Респу́блика) bija valsts, kas izveidojās pēc tam, kad Ļeņina vadītie boļševiki 1917.
Krievijas SFPR un Latviešu strēlnieki · Krievijas SFPR un Pēteris Zutis (1897—1977) ·
Lielais terors
Vinnicas slaktiņa upuru līķiem Lielais terors bija politiskās represijas un vajāšanas Padomju Savienībā no 1936.
Latviešu strēlnieki un Lielais terors · Lielais terors un Pēteris Zutis (1897—1977) ·
Maskava
Maskava ir Krievijas Federācijas galvaspilsēta un Krievijas federālā pilsēta, kas atrodas valsts rietumu daļā pie Maskavas upes, aptuveni 641 km uz dienvidaustrumiem no Sanktpēterburgas.
Latviešu strēlnieki un Maskava · Maskava un Pēteris Zutis (1897—1977) ·
Oktobra revolūcija
Petrogradā 1917. gada oktobrī. Oktobra revolūcija ir pretrunīgi vērtēts notikums Krievijas vēsturē, daļa no 1917. gada Krievijas revolūcijas.
Latviešu strēlnieki un Oktobra revolūcija · Oktobra revolūcija un Pēteris Zutis (1897—1977) ·
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Latviešu strēlnieki un Pirmais pasaules karš · Pirmais pasaules karš un Pēteris Zutis (1897—1977) ·
Rahačova
Rahačova jeb Rogačova ir pilsēta Baltkrievijā, Gomeļas apgabala ziemeļos, Rahačovas rajona centrs pie Drucas ietekas Dņeprā.
Latviešu strēlnieki un Rahačova · Pēteris Zutis (1897—1977) un Rahačova ·
Sarkanā armija
Sarkanās armijas karogs Sarkanā armija jeb Strādnieku un zemnieku Sarkanā armija bija viens no Padomju Krievijas, vēlāk PSRS bruņoto spēku nosaukumiem, ko oficiāli lietoja laikā no 1918.
Latviešu strēlnieki un Sarkanā armija · Pēteris Zutis (1897—1977) un Sarkanā armija ·
Vācijas Impērija
Vācijas Impērija (vācu: Deutsches Reich) jeb Vācijas Ķeizarvalsts (vācu: Deutsches Kaiserreich) tika nodibināta 1871.
Latviešu strēlnieki un Vācijas Impērija · Pēteris Zutis (1897—1977) un Vācijas Impērija ·
1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulks
1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona karogs ar uzrakstu "Nebēdaities kara vīri, sidrabota saule lēc" (1915). L. Bolšteins, E. Bullis, J. Kleinbergs, V. Amatnieks. Trešajā rindā: praporščiki T. Kalniņš, V. Bekmanis, V. Gailis, K. Šepko, J. Lutcars, Ž. Elmuts, M. Austriņš, J. Šnuka, Sīlis, O. Everts. Ceturtajā rindā: praporščiki Briedis (I), N. Vildbergs, Briedis (II). 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona rota 1915. gada oktobrī. 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona apbalvotie karavīri ar poručiku F.Briedi pēc Jura krustu saņemšanas 1915. gadā. 1. Daugavgrīvas LSP strēlnieki Ziemassvētku kaujās (1917. gada janvārī). 1.
1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulks un Latviešu strēlnieki · 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulks un Pēteris Zutis (1897—1977) ·
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Latviešu strēlnieki un Pēteris Zutis (1897—1977) ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Latviešu strēlnieki un Pēteris Zutis (1897—1977)
Salīdzinājums starp Latviešu strēlnieki un Pēteris Zutis (1897—1977)
Latviešu strēlnieki ir 153 attiecības, bet Pēteris Zutis (1897—1977) ir 38. Tā kā viņi ir kopīgs 16, Jaccard indekss ir 8.38% = 16 / (153 + 38).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Latviešu strēlnieki un Pēteris Zutis (1897—1977). Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet:
