Ātrāk nekā pārlūku!
32 attiecības: Alberts Romans, Alfrēds Audze, Ansis Cīrulis, Antons Grāmatiņš, Ķekavas kaujas, Ķemeru luterāņu baznīca, Žanis Bahs, Eduards Pēteris Pauls, Iskolats, Jānis Skujiņš (pulkvedis), Jānis Veikins, Jūlijs Rozentāls, Juris Aploks, Kārlis Ozols (virsnieks), Latviešu strēlnieki, Mārtiņš Peniķis, Nāves sala, Nikolajs Grundmanis, Ogres Brāļu kapi, Operācija "Dūres sitiens", Pavasara muiža, Pēteris Krievs, Pēteris Kubiļiūns, Pirmais pasaules karš Latvijā, Rūdolfs Bangerskis, Roberts Kļaviņš, Slokas kaujas (1915), Staņislavs Kambala, Teodors Pīrāgs, 1. latviešu strēlnieku brigāde, 12. armija (Krievijas Impērija), 1917. gada Krievijas revolūcija Latvijā.
Alberts Romans
Alberts Romans (1886—1942) bija latviešu virsnieks, Armijas Ekonomiskā veikala priekšnieka vietnieks.
Jaunums!!: 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulks un Alberts Romans · Redzēt vairāk »
Alfrēds Audze
Alfrēds Audze (1897-1930) bija Latvijas armijas pulkvedis, brīvības cīņu dalībnieks, Lāčplēša Kara un Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris.
Jaunums!!: 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulks un Alfrēds Audze · Redzēt vairāk »
Ansis Cīrulis
Ansis Cīrulis (dzimis Majoros, miris Rīgā) bija latviešu grafiķis, gleznotājs un lietišķās mākslas meistars, Latvijas Republikas pirmās pastmarkas meta un valsts karoga standarta autors.
Jaunums!!: 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulks un Ansis Cīrulis · Redzēt vairāk »
Antons Grāmatiņš
Antons Grāmatiņš (dzimis, miris) bija bataljona komandieris, latviešu leģionu tieslietu darbinieks, grieķu katoļu ticības teologs (1912.g.), Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris.
Jaunums!!: 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulks un Antons Grāmatiņš · Redzēt vairāk »
Ķekavas kaujas
1916. gada kaujās sašautā Doles-Ķekavas baznīca. 1916.
Jaunums!!: 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulks un Ķekavas kaujas · Redzēt vairāk »
Ķemeru luterāņu baznīca
Ķemeru evaņģēliski luteriskā baznīca ir luterāņu dievnams, kas atrodas Ķemeros Jūrmalā.
Jaunums!!: 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulks un Ķemeru luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »
Žanis Bahs
Žanis Bahs, arī Žanis Bachs (1885-1941) bija Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, Latvijas Bruņoto spēku ģenerālis (1936), nogalināts Komunarkas masu kapos Maskavas tuvumā.
Jaunums!!: 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulks un Žanis Bahs · Redzēt vairāk »
Eduards Pēteris Pauls
Eduards Pēteris Pauls (1880 — pēc 1941) bija latviešu strēlnieku virsnieks, 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljona komandieris (1916).
Jaunums!!: 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulks un Eduards Pēteris Pauls · Redzēt vairāk »
Iskolats
Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes izpildkomiteja jeb Iskolats (saīsinājums no) bija pārvaldes orgāns latviešu strēlnieku ieņemtajā Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulks un Iskolats · Redzēt vairāk »
Jānis Skujiņš (pulkvedis)
Jānis Skujiņš (1897-1942) bija latviešu strēlnieku komandieris, Latgales partizānu pulka komandieris, pulkvedis-leitnants (1919), pulkvedis (1939).
Jaunums!!: 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulks un Jānis Skujiņš (pulkvedis) · Redzēt vairāk »
Jānis Veikins
Jānis Veikins bija latviešu izcelsmes padomju militārais darbinieks, ģenerālmajors.
Jaunums!!: 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulks un Jānis Veikins · Redzēt vairāk »
Jūlijs Rozentāls
Jūlijs Rozentāls (1891—1941) bija Latvijas Bruņoto spēku virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks.
Jaunums!!: 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulks un Jūlijs Rozentāls · Redzēt vairāk »
Juris Aploks
Juris Aploks (1893—1938) bija latviešu strēlnieku virsnieks, vēlāk padomju militārais darbinieks.
Jaunums!!: 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulks un Juris Aploks · Redzēt vairāk »
Kārlis Ozols (virsnieks)
Kārlis Ozols bija latviešu izcelsmes padomju militārais darbinieks.
Jaunums!!: 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulks un Kārlis Ozols (virsnieks) · Redzēt vairāk »
Latviešu strēlnieki
Drūzma pie brīvprātīgo latviešu strēlnieku pieteikšanās punkta teātrī “Olimpija” (tagad ''Splendid Palace'') Elizabetes ielā 61 (1915). 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona brīvprātīgie 1915. gada 7. (20.) augustā. 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljona 2. rota. Latviešu strēlnieki bija latviešu karavīri, kas Latviešu strēlnieku pulku sastāvā piedalījās Pirmā pasaules kara, Latvijas brīvības cīņu un Krievijas pilsoņu kara kaujās.
Jaunums!!: 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulks un Latviešu strēlnieki · Redzēt vairāk »
Mārtiņš Peniķis
Ģenerālis Mārtiņš Peniķis parādes formā Mārtiņš Peniķis ( —) bija latviešu strēlnieku virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, Latvijas Bruņoto spēku ģenerālis, karaspēka virspavēlnieks (1928—1934).
Jaunums!!: 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulks un Mārtiņš Peniķis · Redzēt vairāk »
Nāves sala
3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona karavīri Nāves salā (1916). Nāves sala ir salu grupa Daugavas kreisajā piekrastē, Rīgas HES ūdenskrātuvē, Ķekavas novada Daugmales pagastā.
Jaunums!!: 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulks un Nāves sala · Redzēt vairāk »
Nikolajs Grundmanis
Nikolajs Grundmanis (—) bija latviešu strēlnieku virsnieks, Atsevišķās studentu rotas komandieris.
Jaunums!!: 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulks un Nikolajs Grundmanis · Redzēt vairāk »
Ogres Brāļu kapi
Ogres Brāļu kapi 2012. gadā Dolomīta siena pie Ogres Brāļu kapiem Ogres Brāļu kapi ir Brāļu kapi Ogrē, kas ietilpst Ogres kapu teritorijā.
Jaunums!!: 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulks un Ogres Brāļu kapi · Redzēt vairāk »
Operācija "Dūres sitiens"
Vācijas karaspēka uzbrukums Vidzemē un Igaunijā no 1918. gada 23. februāra līdz 4. martam. Vācijas Impērijas armija ieņemtajā Daugavpilī 1918. Operācija "Dūres sitiens" bija Vācijas Impērijas un Austroungārijas karaspēku militāra operācija Pirmā pasaules kara laikā no 1918.
Jaunums!!: 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulks un Operācija "Dūres sitiens" · Redzēt vairāk »
Pavasara muiža
Pirmajā pasaules karā sagrautā Pavasaru muižas ēka (attēls no: "Latvijas strēlnieks", 1923). Pavasara muiža 1791. gada Slokas draudzes novada kartē. Pavasara muiža vai Pavasaru muiža bija muiža Lielupes kreisajā krastā, kuras centrs atradās tagadējā Pavasaru ciemā Mārupes novada Salas pagastā.
Jaunums!!: 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulks un Pavasara muiža · Redzēt vairāk »
Pēteris Krievs
Pēteris Krievs (—)Latvijas Brīvības cīņas 1918 — 1920.
Jaunums!!: 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulks un Pēteris Krievs · Redzēt vairāk »
Pēteris Kubiļiūns
Pēteris Kubiļiūns (* — †) Lietuvas armijas ģenerālmajors, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
Jaunums!!: 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulks un Pēteris Kubiļiūns · Redzēt vairāk »
Pirmais pasaules karš Latvijā
Paziņojums par kara stāvokļa ieviešanu Vidzemes guberņā 1914. gada 31. (18.) jūlijā. Kurzemes un Zemgales okupācija, 1915 Rīgas (''Gouv. Riga''), kā arī Vidzemes dienviddaļas (''LIVLAND'') un Latgales (''LETTGALLEN'') provinču robežas un karaspēka vienību numuri. Pirmais pasaules karš Latviju skāra jau kara sākumā 1914.
Jaunums!!: 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulks un Pirmais pasaules karš Latvijā · Redzēt vairāk »
Rūdolfs Bangerskis
Rūdolfs Bangerskis (dzimis, miris) bija latviešu ģenerālis.
Jaunums!!: 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulks un Rūdolfs Bangerskis · Redzēt vairāk »
Roberts Kļaviņš
Roberts Kļaviņš (1885—1941) bija latviešu strēlnieku virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, Vidzemes divīzijas komandieris (1931—1934), ģenerālis (1931).
Jaunums!!: 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulks un Roberts Kļaviņš · Redzēt vairāk »
Slokas kaujas (1915)
Slokas kauju apvidus (1915). 1915.
Jaunums!!: 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulks un Slokas kaujas (1915) · Redzēt vairāk »
Staņislavs Kambala
Staņislavs Kambala ( —) bija latgaliešu sabiedriskais un politiskais darbinieks, latviešu strēlnieks.
Jaunums!!: 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulks un Staņislavs Kambala · Redzēt vairāk »
Teodors Pīrāgs
Teodors Pīrāgs (1893-1916) bija latviešu strēlnieku virsnieks, 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona 2.
Jaunums!!: 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulks un Teodors Pīrāgs · Redzēt vairāk »
1. latviešu strēlnieku brigāde
1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona karogs ar uzrakstu "Nebēdaities kara vīri, sidrabota saule lēc" (1915). 1.
Jaunums!!: 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulks un 1. latviešu strēlnieku brigāde · Redzēt vairāk »
12. armija (Krievijas Impērija)
12. armijas karavīri pirmajās kaujās pie Pšasnišas (1915). Cēsu stacijā (1915. gada 28. oktobrī). Bērzaines ģimnāzijas ēka pie Cēsīm, kurā līdz 1917. gada rudenim atradās 12. armijas štābs. Krievijas Impērijas 12.
Jaunums!!: 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulks un 12. armija (Krievijas Impērija) · Redzēt vairāk »
1917. gada Krievijas revolūcija Latvijā
1917.
Jaunums!!: 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulks un 1917. gada Krievijas revolūcija Latvijā · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljons.
