Ātrāk nekā pārlūku!
16 attiecības: Amerikas Savienotās Valstis, Austrālija, Austrālija (kontinents), Austrālijas galvaspilsētas teritorija, Šveice, Britu impērija, Fidži, Francija, Jaundienvidvelsa, Jaunzēlande, Kanāda, Kanbera, Melburna, Sidneja, Tasmanija, Vācija.
Amerikas Savienotās Valstis
Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.
Jaunums!!: Austrālijas federalizēšana un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »
Austrālija
Austrālija, oficiāli Austrālijas Savienība (Commonwealth of Australia), ir valsts Zemes dienvidu puslodē.
Jaunums!!: Austrālijas federalizēšana un Austrālija · Redzēt vairāk »
Austrālija (kontinents)
Austrālija ir 7 686 850 kvadrātkilometrus liels kontinents uz Indoaustrālijas plātnes.
Jaunums!!: Austrālijas federalizēšana un Austrālija (kontinents) · Redzēt vairāk »
Austrālijas galvaspilsētas teritorija
Austrālijas galvaspilsētas teritorija ir viena no Austrālijas administratīvajām vienībām.
Jaunums!!: Austrālijas federalizēšana un Austrālijas galvaspilsētas teritorija · Redzēt vairāk »
Šveice
Šveice, oficiāli Šveices Konfederācija (saīsinājumā CH), ir federāla valsts Rietumeiropā, kuru veido 26 kantoni.
Jaunums!!: Austrālijas federalizēšana un Šveice · Redzēt vairāk »
Britu impērija
Britu Impērija, latviešu vēstures literatūrā dēvēta arī par Lielbritānijas Impēriju, bija koloniāla lielvara, kas ietvēra Lielbritānijas un Īrijas Apvienoto Karalisti un tās domīnijas, kolonijas un atkarīgās teritorijas.
Jaunums!!: Austrālijas federalizēšana un Britu impērija · Redzēt vairāk »
Fidži
Fidži (fidžiešu: Matanitu ko Viti;; hindi:फ़िजी), pilnā nosaukumā Fidži Salu Republika, ir neatkarīga salu valsts Melanēzijā, Okeānijas Klusajā okeānā dienvidu daļā.
Jaunums!!: Austrālijas federalizēšana un Fidži · Redzēt vairāk »
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
Jaunums!!: Austrālijas federalizēšana un Francija · Redzēt vairāk »
Jaundienvidvelsa
Jaundienvidvelsa ir Austrālijas visapdzīvotākais štats.
Jaunums!!: Austrālijas federalizēšana un Jaundienvidvelsa · Redzēt vairāk »
Jaunzēlande
Jaunzēlande ir valsts Okeānijas dienvidrietumos un Klusā okeāna dienvidrietumu daļā.
Jaunums!!: Austrālijas federalizēšana un Jaunzēlande · Redzēt vairāk »
Kanāda
Kanāda ir valsts, kas aizņem lielāko daļu no Ziemeļamerikas ziemeļiem.
Jaunums!!: Austrālijas federalizēšana un Kanāda · Redzēt vairāk »
Kanbera
Kanbera ir Austrālijas galvaspilsēta un valsts astotā lielākā pilsēta pēc iedzīvotāju skaita.
Jaunums!!: Austrālijas federalizēšana un Kanbera · Redzēt vairāk »
Melburna
Melburna ir otrā lielākā Austrālijas pilsēta un Viktorijas štata galvaspilsēta.
Jaunums!!: Austrālijas federalizēšana un Melburna · Redzēt vairāk »
Sidneja
Sidneja (angļu: Sydney) ir lielākā Austrālijas pilsēta, Jaundienvidvelsas štata administratīvais centrs.
Jaunums!!: Austrālijas federalizēšana un Sidneja · Redzēt vairāk »
Tasmanija
Tasmanija ir sala un štats Austrālijas dienvidu piekrastē.
Jaunums!!: Austrālijas federalizēšana un Tasmanija · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Austrālijas federalizēšana un Vācija · Redzēt vairāk »
