Ātrāk nekā pārlūku!
129 attiecības: Acetilēns, Agregātstāvoklis, Aktivācijas enerģija, Alotropija, Alumīnija oksīds, Alumīnijs, Alus, Alva, Amonija hlorīds, Amonija jons, Amonija nitrāts, Amonjaks, Atmosfēra (mērvienība), Atoms, Ūdeņraža peroksīds, Ūdeņradis, Ūdens, Bārija karbonāts, Bārija oksīds, Bārija sulfāts, Bārijs, Benzols, Berilijs, Bromūdeņradis, Broms, Celsija grāds, Cinks, Darbs (fizika), Difūzija, Dimants, Dislāpekļa oksīds, Dzīvsudrabs, Dzelzs, Eksperiments, Enerģija, Entalpija, Entropija, Etanols, Etāns, Etiķskābe, Etilēns, Fosfāti, Fosfora(V) oksīds, Fosgēns, Gāzu konstante, Grafīts, Hesa likums, Hidroksiljons, Hlorūdeņradis, Hlors, ..., Hroms, Iekšējā enerģija, Inhibitors, Kadmijs, Kalcija hidroksīds, Kalcija karbonāts, Kalcija oksīds, Kalcijs, Karbonāti, Katalīze, Kālija hidroksīds, Kālija hlorāts, Kālija hlorīds, Kālija oksīds, Kālija sulfāts, Kālija sulfīds, Kāpināšana, Kelvins, Keramika, Kodolreakcija, Kolba, Koncentrācija, Kristālrežģis, Kurināmais, Laiks, Ledus, Magnijs, Maisījums, Mangāna dioksīds, Mangāns, Mēģene, Metanols, Metāns, Molekula, Mols, Naturālais logaritms, Nātrija hidroksīds, Nātrija oksīds, Nātrija silikāts, Niķelis, Nitrāti, Ogļskābe, Oglekļa dioksīds, Oglekļa monoksīds, Ogleklis, Oksidēšanas pakāpe, Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas, Ortofosforskābe, Propāns, Reizināšana, Sālsskābe, Sēra dioksīds, Sēra trioksīds, Sērūdeņradis, Sērs, Sērskābe, Siers, Silīcija dioksīds, Siltums, Skābeklis, Slāpekļa dioksīds, Slāpekļa(II) oksīds, Slāpekļa(III) oksīds, Slāpekļskābe, Slāpeklis, Spiediens, Stehiometrija, Stikls, Sudrabs, Sulfāti, Summa, Svins, Termodinamika, Titāna dioksīds, Titāns, Varš, Vīns, Vielas daudzums, Zelts. Izvērst indekss (79 vairāk) »
Acetilēns
Acetilēns (no — etiķis — un — viela; etīns, C2H2) ir vienkāršākais alkīns — ogļūdeņradis ar trīskāršo saiti molekulā.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Acetilēns · Redzēt vairāk »
Agregātstāvoklis
Agregātstāvoklis ir vielas pastāvēšanas veids.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Agregātstāvoklis · Redzēt vairāk »
Aktivācijas enerģija
skābekļa reakcijas norisi (šādas reakcijas bieži mēdz noritēt sarežģītāk — pēc ķēdes reakcijas mehānisma) Aktivācijas enerģija (parasti apzīmē ar Ea) ir minimālā enerģija, kas nepieciešama vielu molekulām, lai notiktu ķīmiskā reakcija.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Aktivācijas enerģija · Redzēt vairāk »
Alotropija
Dažādas oglekļa alotropiskās modifikācijas (pa kreisi — dimants, pa labi — grafīts) Alotropija — parādība, kad viens ķīmiskais elements veido vairākas vienkāršas vielas.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Alotropija · Redzēt vairāk »
Alumīnija oksīds
Alumīnija oksīds (Al2O3) ir alumīnija un skābekļa binārais savienojums.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Alumīnija oksīds · Redzēt vairāk »
Alumīnijs
Alumīnijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Al un atomskaitli 13.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Alumīnijs · Redzēt vairāk »
Alus
Dažāda šķirņu un veidu alus pudelēs Alus ir raudzēts alkoholisks dzēriens, ko iegūst, pārraudzējot apiņotu miežu vai kviešu iesala misu.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Alus · Redzēt vairāk »
Alva
Alva ir ķīmiskais elements ar simbolu Sn un atomskaitli 50.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Alva · Redzēt vairāk »
Amonija hlorīds
Amonija hlorīds jeb salmiaks (NH4Cl) ir viens no amonija sāļiem — balta, kristāliska, nedaudz higroskopiska viela bez smaržas un ar rūgti sāļu garšu.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Amonija hlorīds · Redzēt vairāk »
Amonija jons
Amonija jons jeb vienkārši amonijs ir pozitīvi lādēts vairākatomu jons ar formulu NH4+.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Amonija jons · Redzēt vairāk »
Amonija nitrāts
Amonija nitrāts jeb amonija salpetris (NH4NO3) ir balta, kristāliska viela, kas labi šķīst ūdenī un ir higroskopiska.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Amonija nitrāts · Redzēt vairāk »
Amonjaks
Amonjaks ir slāpekļa un ūdeņraža ķīmiskais savienojums, kura ķīmiskā formula ir NH3.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Amonjaks · Redzēt vairāk »
Atmosfēra (mērvienība)
Atmosfēra (apzīmējums atm) ir ārpussistēmu spiediena mērvienība, kas vienāda ar normālu atmosfēras spiedienu uz Zemes jūras līmenī, t.i., spiediens atbilst 760 mm augstam dzīvsudraba stabiņam 0°С temperatūrā ar dzīvsudraba blīvumu 13595,1 kg/m³ un normālu brīvās krišanas paātrinājumu 9,80665 m/s².
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Atmosfēra (mērvienība) · Redzēt vairāk »
Atoms
Hēlija atoma uzbūve un izmēri Atoms (atomos — ‘nedalāms’) ir vielas pamatvienība, kuru pamatā veido atoma kodols, un tam savukārt apkārt riņķo negatīvi uzlādēts elektronu mākonis.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Atoms · Redzēt vairāk »
Ūdeņraža peroksīds
Ūdeņraža peroksīds (ūdeņraža pārskābe, H2O2) ir bezkrāsains viskozs šķidrums, kas labi šķīst ūdenī.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Ūdeņraža peroksīds · Redzēt vairāk »
Ūdeņradis
Ūdeņradis ir periodiskās tabulas pirmais elements.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Ūdeņradis · Redzēt vairāk »
Ūdens
Ūdens ir plaši sastopams caurspīdīgs šķidrums, kam nav ne garšas, ne smaržas.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Ūdens · Redzēt vairāk »
Bārija karbonāts
Bārija karbonāts (BaCO3) ir cieta, balta, kristāliska, ūdenī nešķīstoša viela.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Bārija karbonāts · Redzēt vairāk »
Bārija oksīds
Bārija oksīds (BaO) ir balta cietviela, kas veidojas, degot bārijam vai termiski sadaloties bārija sāļiem.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Bārija oksīds · Redzēt vairāk »
Bārija sulfāts
Bārija sulfāts (BaSO4) ir balta, kristāliska viela, kas praktiski nešķīst ūdenī.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Bārija sulfāts · Redzēt vairāk »
Bārijs
Bārijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ba un atomskaitli 56.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Bārijs · Redzēt vairāk »
Benzols
Benzols (fenilūdeņradis, C6H6) parastos apstākļos ir bezkrāsains degtspējīgs šķidrums ar saldenu smaržu.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Benzols · Redzēt vairāk »
Berilijs
Berilijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Be un atomskaitli 4.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Berilijs · Redzēt vairāk »
Bromūdeņradis
Bromūdeņradis (HBr) ir broma un ūdeņraža binārais savienojums.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Bromūdeņradis · Redzēt vairāk »
Broms
Broms ir ķīmiskais elements ar simbolu Br un atomskaitli 35.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Broms · Redzēt vairāk »
Celsija grāds
Celsija grāds (°C) ir temperatūras mērvienība.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Celsija grāds · Redzēt vairāk »
Cinks
Cinks ir ķīmiskais elements ar simbolu Zn un atomskaitli 30.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Cinks · Redzēt vairāk »
Darbs (fizika)
Fizikā darbs ir enerģija, ko spēka iedarbības rezultātā saņem ķermenis.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Darbs (fizika) · Redzēt vairāk »
Difūzija
Difūzija ir atšķirīgu vielu daļiņu (atomu vai molekulu) savstarpēja sajaukšanās to siltumkustības un arī citu ārējo apstākļu, piemēram, atšķirīgu koncentrāciju dēļ.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Difūzija · Redzēt vairāk »
Dimants
Dimants (adamas — ‘neievainojamais’) ir oglekļa alotrops (citi oglekļa alotropi ir grafīts, fullerēns, karbīns, oglekļa nanocaurulītes, dimanta nanostienīši, lonsdaleīts un citi), kurā oglekļa atomi ir sakārtoti izometriski heksoktaedriskā kristāla režģī.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Dimants · Redzēt vairāk »
Dislāpekļa oksīds
Dislāpekļa oksīds (N2O) ir slāpekļa un skābekļa binārais savienojums — viens no slāpekļa oksīdiem.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Dislāpekļa oksīds · Redzēt vairāk »
Dzīvsudrabs
Dzīvsudrabs ir ķīmiskais elements ar simbolu Hg un atomskaitli 80.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Dzīvsudrabs · Redzēt vairāk »
Dzelzs
Dzelzs ir ķīmiskais elements ar simbolu Fe un atomskaitli 26.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Dzelzs · Redzēt vairāk »
Eksperiments
Eksperiments ( — ‘mēģinājums’) ir pētījuma metode (darbību un novērojumu kopums), ar kuras palīdzību pierāda cēloņsakarības starp parādībām.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Eksperiments · Redzēt vairāk »
Enerģija
Enerģijas veidu pārvērtības Enerģija fizikā tiek definēta kā matērijas dažādo kustības formu vispārīgais mērs, ar kuru kvantitatīvi raksturo fizikālos procesus un mijiedarbības.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Enerģija · Redzēt vairāk »
Entalpija
Entalpija (enthálpō — ‘sildīt’), siltuma funkcija jeb rašanās siltums ir termodinamiskais potenciāls, kas raksturo sistēmas siltumsaturu.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Entalpija · Redzēt vairāk »
Entropija
Termodinamikā ar entropiju mēra enerģijas daudzumu fiziskā sistēmā, ko nevar izmantot, lai veiktu darbu.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Entropija · Redzēt vairāk »
Etanols
Etanols (etilspirts, metilkarbinols, CH3CH2OH, EtOH) ir plašāk pazīstamais spirts.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Etanols · Redzēt vairāk »
Etāns
Etāns (C2H6) ir ogļūdeņradis.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Etāns · Redzēt vairāk »
Etiķskābe
Etiķskābe, pazīstama arī kā etānskābe, ir organisks savienojums, kurš piešķir etiķim tā skābo garšu un kodīgu smaržu.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Etiķskābe · Redzēt vairāk »
Etilēns
Etilēns (etēns, H2C.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Etilēns · Redzēt vairāk »
Fosfāti
Fosfāta jons Fosfāti ir fosforskābes sāļi.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Fosfāti · Redzēt vairāk »
Fosfora(V) oksīds
Fosfora(V) oksīds jeb fosfora pentoksīds (P4O10) ir balta, kristāliska, higroskopiska viela, kuru iegūst, sadedzinot fosforu.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Fosfora(V) oksīds · Redzēt vairāk »
Fosgēns
Fosgēns (COCl2) ir nedegoša, toksiska, viegli sašķidrināma gāze.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Fosgēns · Redzēt vairāk »
Gāzu konstante
Par gāzu konstanti sauc gan universālo gāzu konstanti, gan specifisko gāzu konstanti.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Gāzu konstante · Redzēt vairāk »
Grafīts
Grafīts. Grafīts ( — 'raksts') ir minerāls no elementu tīrradņu klases (sastāv tikai no viena elementa — oglekļa).
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Grafīts · Redzēt vairāk »
Hesa likums
Hesa likums ir termoķīmijas pamatlikums, kas tiek formulēts šādi: "Ķīmiskās reakcijas siltumefekts ir atkarīgs tikai no reaģējošo vielu sākuma un beigu stāvokļiem, bet nav atkarīgs no procesa starpstāvokļiem." Šo likumu krievu-šveiciešu ķīmiķis Germans Hess (Germain Heinrich Hess) atklāja un eksperimentāli pierādīja 1840.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Hesa likums · Redzēt vairāk »
Hidroksiljons
Hidroksiljons ir negatīvi lādēts divatomu jons, kas satur skābekli un ūdeņradi.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Hidroksiljons · Redzēt vairāk »
Hlorūdeņradis
Hlorūdeņradis (HCl) ir hlora un ūdeņraža binārais savienojums.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Hlorūdeņradis · Redzēt vairāk »
Hlors
Hlors ir ķīmiskais elements ar simbolu Cl un atomskaitli 17.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Hlors · Redzēt vairāk »
Hroms
Hroms ir ķīmiskais elements ar simbolu Cr un atomskaitli 24.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Hroms · Redzēt vairāk »
Iekšējā enerģija
Iekšējā enerģija fizikā (nepārtrauktas vides fizika, termodinamika, statistiskā fizika) ir termodinamiskas sistēmas pilnās enerģijas daļa, kurā neietilpst sistēmas kustības kinētiskā enerģija un mijiedarbības ar citām sistēmām potenciālā enerģija.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Iekšējā enerģija · Redzēt vairāk »
Inhibitors
Inhibitors var būt.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Inhibitors · Redzēt vairāk »
Kadmijs
Kadmijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Cd un atomskaitli 48.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Kadmijs · Redzēt vairāk »
Kalcija hidroksīds
Kalcija hidroksīds (Ca(OH)2, veldzētie kaļķi, dzēstie kaļķi) ir balta, cieta, kristāliska, sārmaina viela.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Kalcija hidroksīds · Redzēt vairāk »
Kalcija karbonāts
Kalcija karbonāts (CaCO3) ir balta, kristāliska viela.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Kalcija karbonāts · Redzēt vairāk »
Kalcija oksīds
Stipri eksotermiskā kaļķu dzēšanas reakcija, kuras laikā temperatūra var sasniegt 300 °C Kalcija oksīds (CaO, nedzēstie kaļķi) ir balta, kristāliska viela, kas reaģē ar ūdeni.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Kalcija oksīds · Redzēt vairāk »
Kalcijs
Kalcijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ca un atomskaitli 20.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Kalcijs · Redzēt vairāk »
Karbonāti
Karbonātjona modelis Karbonāti ir ogļskābes (H2CO3) sāļi.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Karbonāti · Redzēt vairāk »
Katalīze
cukura gabaliņš (kreisajā pusē) un cukura autokatalīze, kur degšanā radušies pelni darbojas kā katalizators (labajā pusē) Katalīze (katálusis — ‘sagraušana’) ir process, kas paātrina vai palēnina kādu ķīmisku reakciju katalizatora ietekmē.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Katalīze · Redzēt vairāk »
Kālija hidroksīds
Kālija hidroksīds (KOH) ir balta kristāliska viela, kas labi šķīst ūdenī.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Kālija hidroksīds · Redzēt vairāk »
Kālija hlorāts
Kālija hlorāts (Bertolē sāls, KClO3) ir hlorskābes kālija sāls.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Kālija hlorāts · Redzēt vairāk »
Kālija hlorīds
Kālija hlorīds (KCl) ir balta kristāliska viela, kas šķīst ūdenī.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Kālija hlorīds · Redzēt vairāk »
Kālija oksīds
Nosaukums Kālija oksīds Ķīmiskā formulaK2O Molmasa94,196 g/mol Blīvums2350 kg/m3 Šķīdība ūdenīreaģē veidojot KOH Kušanas temperatūra 350 °C (sadalās par K2O2 un K) Nosaukums Kālija superoksīds Ķīmiskā formulaKO2 Molmasa71,10 g/mol Blīvums2140 kg/m3 Kušanas temperatūra 425 °C (sadalās) Kālija oksīds ir cieta viela, kas reaģē ar ūdeni un gaisa mitrumu veidojot kālija hidroksīdu.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Kālija oksīds · Redzēt vairāk »
Kālija sulfāts
Kālija sulfāts (K2SO4) ir balta, kristāliska viela, kas šķīst ūdenī.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Kālija sulfāts · Redzēt vairāk »
Kālija sulfīds
Kālija sulfīds, K2S ir kālija un sēra binārais savienojums, ko var uzskatīt arī par sērūdeņražskābes sāli.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Kālija sulfīds · Redzēt vairāk »
Kāpināšana
Kāpināšana ir matemātiska operācija, kas atbilst lieluma atkārtotai reizināšanai ar sevi.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Kāpināšana · Redzēt vairāk »
Kelvins
Kelvins (simbols: K) ir temperatūras mērvienība, tā ir viena no septiņām SI pamatmērvienībām.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Kelvins · Redzēt vairāk »
Keramika
Smalkkeramika: Porcelāna figūriņa Keramika (keramos — ‘māli, podniecība’) ir neorganiski un nemetāliski materiāli, kas apdedzināti augstās temperatūrās, lai piešķirtu tiem mehānisko izturību un palielinātu blīvumu.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Keramika · Redzēt vairāk »
Kodolreakcija
neitroni ar zilām. Kodolreakcija ir process, kurā no viena veida atomiem rodas cita veida atomi.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Kodolreakcija · Redzēt vairāk »
Kolba
Dažādas stikla kolbas Kolba ir laboratorijās lietojams dažādas formas, bet biežāk apaļš stikla (retāk cita materiāla) trauks ar apaļu vai plakanu dibenu un šaurāku kaklu.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Kolba · Redzēt vairāk »
Koncentrācija
Koncentrācija vispārībā ir fizikāls lielums, kas raksturo daļiņu saturu kādā noteiktā tilpumā.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Koncentrācija · Redzēt vairāk »
Kristālrežģis
Kristālrežģis ir cietās vielās visbiežāk sastopamais daļiņu izvietojuma veids.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Kristālrežģis · Redzēt vairāk »
Kurināmais
Viens no izplatītākajiem kurināmajiem ir malka Kurināmais jeb degviela ir jebkura viela, kuru dedzinot iegūst enerģiju.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Kurināmais · Redzēt vairāk »
Laiks
Laiku visbiežāk mēra ar pulksteņiem. Attēlā viens no tiem — smilšu pulkstenis Laiks ir galvenais mērīšanas sistēmas elements, kuru lieto, lai varētu sakārtot secīgi notikumus, noteikt notikumu ilgumu, intervālu starp tiem, kā arī kvalitatīvi raksturot ķermeņu kustību.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Laiks · Redzēt vairāk »
Ledus
235px Ledus ir cieši sablīvētu ūdens kristāliņu kopums.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Ledus · Redzēt vairāk »
Magnijs
Magnijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Mg un atomskaitli 12.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Magnijs · Redzēt vairāk »
Maisījums
Dūmi ir degšanas procesā radies gāzes un cietu daļiņu maisījums Maisījums ir viendabīga vide, kas sastāv no ķīmiski nesaistītiem komponentiem.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Maisījums · Redzēt vairāk »
Mangāna dioksīds
Mangāna(IV) oksīds jeb mangāna dioksīds ir neorganisks ķīmiskais savienojums, zināmākais un visplašāk izmantotais mangāna oksīds.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Mangāna dioksīds · Redzēt vairāk »
Mangāns
Mangāns ir ķīmiskais elements ar simbolu Mn un atomskaitli 25.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Mangāns · Redzēt vairāk »
Mēģene
Divu veidu mēģenes Mēģenes, iestiprinātas turētājos Mēģene ir neliels cilindriskas, pagarinātas formas laboratorijas trauks ar apaļu, retāk plakanu vai konisku dibenu.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Mēģene · Redzēt vairāk »
Metanols
Metanols (metilspirts, CH3OH), ir vienkāršākais spirts.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Metanols · Redzēt vairāk »
Metāns
Metāns ir ķīmiskais savienojums, kura ķīmiskā formula ir CH4.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Metāns · Redzēt vairāk »
Molekula
3D attēli (pa kreisi un vidū) un 2D attēls (pa labi) parāda molekulu uzbūvi no dažādiem atomiem. Molekula ir mazākā vielas daļiņa, kas nosaka vielas ķīmisko sastāvu un visas fizikālās īpašības.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Molekula · Redzēt vairāk »
Mols
Mols ir SI vielas daudzuma mērvienība.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Mols · Redzēt vairāk »
Naturālais logaritms
Naturālā logaritma funkcijas grafiks. Naturālais logaritms ir logaritms, kura bāze ir skaitlis \ e, e.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Naturālais logaritms · Redzēt vairāk »
Nātrija hidroksīds
Nātrija hidroksīds (nātrija sārms, kodīgais nātrijs, kaustiskā soda, ziepju zāles, NaOH) ir sārms.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Nātrija hidroksīds · Redzēt vairāk »
Nātrija oksīds
Nātrija oksīds ir cieta, kristāliska viela (kubiski kristāli), kas veidojas, oksidējoties nātrijam.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Nātrija oksīds · Redzēt vairāk »
Nātrija silikāts
Nātrija silikāts ir dažādu nātrija un silīcija skābekli saturošo savienojumu ar vispārīgo formulu Na2(SiO2)nO kopīgs nosaukums.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Nātrija silikāts · Redzēt vairāk »
Niķelis
Niķelis ir ķīmiskais elements ar simbolu Ni un atomskaitli 28.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Niķelis · Redzēt vairāk »
Nitrāti
Nitrātjona molekulas modelis Nitrāti ir slāpekļskābes sāļi — pārsvarā baltas, kristāliskas vielas (izņemot tos nitrātus, kuru sastāvā ir krāsaini katjoni).
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Nitrāti · Redzēt vairāk »
Ogļskābe
Ogļskābe (H2CO3) ir vidēji stipra divvērtīga skābe, kas veidojas, ūdenī izšķīstot oglekļa dioksīdam CO2.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Ogļskābe · Redzēt vairāk »
Oglekļa dioksīds
Ogļskābā gāze jeb oglekļa dioksīds (CO2) ir smaga, bezkrāsaina gāze ar nedaudz skābenu smaržu un garšu.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Oglekļa dioksīds · Redzēt vairāk »
Oglekļa monoksīds
Oglekļa monoksīds (tvana gāze, tvans, CO) ir bezkrāsaina indīga, degtspējīga gāze bez garšas un smaržas, nedaudz vieglāka par gaisu (1,25 kg/m³ pie 0°C, salīdzinot ar atmosfēras vidējo 1,2922 šajā pašā temperatūrā).
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Oglekļa monoksīds · Redzēt vairāk »
Ogleklis
Ogleklis ir ķīmiskais elements ar simbolu C un atomskaitli 6.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Ogleklis · Redzēt vairāk »
Oksidēšanas pakāpe
Oksidēšanas pakāpe ir ķīmiskā elementa atoma nosacīts elektriskais lādiņš molekulā (pieņemot, ka savienojums sastāv no joniem un elektronu pāreja no viena atoma pie otra ir pilnīga).
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Oksidēšanas pakāpe · Redzēt vairāk »
Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas
molekulu kālija permanganātu (spēcīgu oksidētāju) Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas jeb redoksreakcijas ir tādas ķīmiskas reakcijas, kuru gaitā izmainās reaģējošo vielu sastāvā ietilpstošo ķīmisko elementu oksidēšanas pakāpes, jo elementu atomi viens otram atdod un pievieno elektronus.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas · Redzēt vairāk »
Ortofosforskābe
Ortofosforskābe (H3PO4) pieder pie fosfora(V) savienojumiem - fosforskābēm un ir vispazīstamākā no tām.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Ortofosforskābe · Redzēt vairāk »
Propāns
Propāns (C3H8) ir trešais vienkāršākais alkāns.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Propāns · Redzēt vairāk »
Reizināšana
Reizināšanas zīme. Reizināšana ir viena no četrām aritmētikas pamatdarbībām.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Reizināšana · Redzēt vairāk »
Sālsskābe
Sālsskābe jeb hlorūdeņražskābe ir hlorūdeņraža (HCl) šķīdums ūdenī.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Sālsskābe · Redzēt vairāk »
Sēra dioksīds
Sēra dioksīds (SO2) ir bezkrāsaina, korozīva, viegli sašķidrināma, indīga gāze.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Sēra dioksīds · Redzēt vairāk »
Sēra trioksīds
Sēra trioksīds jeb sēra(VI) oksīds (SO3) ir tipisks skābes veidojošais oksīds, kurā sēram ir augstākā oksidēšanas pakāpe +6.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Sēra trioksīds · Redzēt vairāk »
Sērūdeņradis
Sērūdeņradis (H2S) ir sēra un ūdeņraža binārais savienojums.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Sērūdeņradis · Redzēt vairāk »
Sērs
Sērs ir ķīmiskais elements ar simbolu S un atomskaitli 16.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Sērs · Redzēt vairāk »
Sērskābe
Sērskābe (H2SO4) tīrā veidā ir eļļains, viegli sasalstošs šķidrums.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Sērskābe · Redzēt vairāk »
Siers
Uzkodu paplāte ar dažādām siera šķirnēm Siers ir piena produkts, ko iegūst, sarecinot piena olbaltumvielu kazeīnu.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Siers · Redzēt vairāk »
Silīcija dioksīds
Silīcija dioksīds (SiO2) normālos apstākļos ir cieta kristāliska viela.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Silīcija dioksīds · Redzēt vairāk »
Siltums
Siltums fizikā ir termiskās enerģijas pāreja starp diviem ķermeņiem, kas ir dažādās temperatūrās.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Siltums · Redzēt vairāk »
Skābeklis
Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Skābeklis · Redzēt vairāk »
Slāpekļa dioksīds
Slāpekļa dioksīds jeb slāpekļa(IV) oksīds (NO2) ir slāpekļa un skābekļa binārais savienojums.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Slāpekļa dioksīds · Redzēt vairāk »
Slāpekļa(II) oksīds
Slāpekļa(II) oksīds (NO) ir viens no slāpekļa oksīdiem, kas pieder pie reti sastopamajiem sāļus neradošajiem oksīdiem.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Slāpekļa(II) oksīds · Redzēt vairāk »
Slāpekļa(III) oksīds
Slāpekļa(III) oksīds (N2O3) ir slāpekļa un skābekļa binārais savienojums — viens no slāpekļa oksīdiem.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Slāpekļa(III) oksīds · Redzēt vairāk »
Slāpekļskābe
Slāpekļskābe (HNO3) ir korozīvs šķidrums, kas sasalstot pārvēršas par caurspīdīgu kristālisku masu.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Slāpekļskābe · Redzēt vairāk »
Slāpeklis
Slāpeklis ir ķīmiskais elements, kuru apzīmē ar simbolu N un tā atomskaitlis ir 7.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Slāpeklis · Redzēt vairāk »
Spiediens
Spiediens ir perpendikulārs spēks, kas iedarbojas uz virsmas laukuma vienību.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Spiediens · Redzēt vairāk »
Stehiometrija
Metāna sadegšanas vienādojums. Redzams, ka no vienas metāna molekulas rodas 2 ūdens molekulas, t.i., šajā reakcijā metāna un ūdens stehiometriskā attiecība ir 1:2. Tāpat no vienādojuma var secināt, ka, lai metāns pilnīgi sadegtu, metāna un skābekļa attiecībai jābūt 1:2 Stehiometrija (no sengrieķu στοιχεῖον — 'elements' un μετρέω — 'mērīt') ir noteikumu sistēma ķīmijā, pēc kuras tiek noteikts vielu sastāvs un vielu daudzums ķīmiskajās reakcijās.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Stehiometrija · Redzēt vairāk »
Stikls
meteorīta trieciena rezultātā Stikls ir vienveidīgs amorfs ciets materiāls, kas rodas, ja izkausētu materiālu strauji atdzesē, tam nepagūstot izveidot kristāla struktūru.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Stikls · Redzēt vairāk »
Sudrabs
Sudrabs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ag un atomskaitli 47.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Sudrabs · Redzēt vairāk »
Sulfāti
Sulfāta jona struktūrformula. Visas saites šajā jonā ir vienāda garuma, jo negatīvie lādiņi π elektronu veidā ir delokalizēti. Sulfāti (no — 'sērs') ir sērskābes sāļi.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Sulfāti · Redzēt vairāk »
Summa
Par summu sauc skaitli, monomu vai polinomu, kas ir iegūts saskaitīšanas rezultātā.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Summa · Redzēt vairāk »
Svins
Svins ir ķīmiskais elements ar simbolu Pb un atomskaitli 82.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Svins · Redzēt vairāk »
Termodinamika
Viskozas vides (gāzes vai šķidruma) termiskā izplešanās Termodinamika (no sengrieķu therme — siltums, dynamis — spēks) ir fizikas nozare, kas nodarbojas ar dažādu enerģijas formu un enerģijas pārneses formu attiecībām.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Termodinamika · Redzēt vairāk »
Titāna dioksīds
Titāna dioksīds (TiO2) ir stabilākais titāna oksīds.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Titāna dioksīds · Redzēt vairāk »
Titāns
Titāns ir ķīmiskais elements ar simbolu Ti un atomskaitli 22.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Titāns · Redzēt vairāk »
Varš
Varš jeb kapars ir ķīmiskais elements ar simbolu Cu un atomskaitli 29.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Varš · Redzēt vairāk »
Vīns
Vīns ir alkoholisks dzēriens, ko gatavo, raudzējot vīnogu vai augļu un ogu sulas.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Vīns · Redzēt vairāk »
Vielas daudzums
Vielas daudzums ir daļiņu (atomu, molekulu, jonu, brīvo radikāļu) skaits.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Vielas daudzums · Redzēt vairāk »
Zelts
Zelts ir ķīmiskais elements ar simbolu Au un atomskaitli 79.
Jaunums!!: Ķīmiskā reakcija un Zelts · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Ķīmiska reakcija, Ķīmiskās reakcijas.
