Satura rādītājs
15 attiecības: Folkvins, Krusta kari, Latgaļi, Lībieši, Livonijas bīskapija, Livonijas krusta kari, Pleskava, Salaca, Sontagana, Tallina, Turaida (zeme), Vācija, Vesiķis, Zobenbrāļu ordenis, 1219. gads.
Folkvins
Mestra Folkvīna zīmogs (kreisā pusē apakšā) Livonijas mestru saraksta lapā Romas pāvestam dāvātajā albumā ''Terra Mariana''. Folkvins jeb Folkvīns (vidusaugšvācu: Volkewîn, Volkwîn;, Volquinus, miris 1236. gada 22. septembrī) bija sakšu augstmanis, otrais Zobenbrāļu ordeņa mestrs (1209—1236).
Skatīt "Aukstais" karagājiens uz Rēveli (1219) un Folkvins
Krusta kari
Krusta kari bija vairākas militārās kampaņas no 11.
Skatīt "Aukstais" karagājiens uz Rēveli (1219) un Krusta kari
Latgaļi
Kokneses, Tālavas valstis R. Vitrams, 1939, 1954). Garlība Merķeļa grāmatas "Latvieši...", 1797) Latgaļi, arī letgaļi vai leti (latīniski rakstītajos avotos: Lethi, Letthigalli; vāciski rakstītajos avotos: Letti, Lethi, baltkrievu: łatyhoły) bija austrumbaltu cilts, vēlāk pārveidojās par tautību, kas pēc Vidzemes līvu asimilēšanas izveidoja latviešu nācijas pamatu.
Skatīt "Aukstais" karagājiens uz Rēveli (1219) un Latgaļi
Lībieši
Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.
Skatīt "Aukstais" karagājiens uz Rēveli (1219) un Lībieši
Livonijas bīskapija
Livonijas bīskapija jeb Līvzemes bīskapija bija pirmā Romas Katoļu baznīcvalsts mūsdienu Latvijas sastāvā, kas līdz 1214.
Skatīt "Aukstais" karagājiens uz Rēveli (1219) un Livonijas bīskapija
Livonijas krusta kari
Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizēšanas un kristianizēšanas daļa.
Skatīt "Aukstais" karagājiens uz Rēveli (1219) un Livonijas krusta kari
Pleskava
Pleskava, senāk arī Pliskava ir viena no senākajām Krievijas pilsētām pie Veļikajas upes Krievijas Federācijas pašos rietumos, netālu no Igaunijas un Latvijas robežas.
Skatīt "Aukstais" karagājiens uz Rēveli (1219) un Pleskava
Salaca
Salaca ir upe Ziemeļvidzemē.
Skatīt "Aukstais" karagājiens uz Rēveli (1219) un Salaca
Sontagana
Senās Igaunijas zemes 13. gadsimtā. Sontagana atradās Lēnes zemes dienvidos (kartē - ''Läänemaa''). Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Sontagana (no soo - “purvs” un tagana - “aiz”) bija sens igauņu novads tagadējā Pērnavas apriņķī, uz rietumiem un ziemeļrietumiem no Pērnavas, kas pirmo reizi 1210.
Skatīt "Aukstais" karagājiens uz Rēveli (1219) un Sontagana
Tallina
Tallina (agrāk — Rēvele) ir Igaunijas galvaspilsēta, lielākā pilsēta valstī un galvenā ostas pilsēta.
Skatīt "Aukstais" karagājiens uz Rēveli (1219) un Tallina
Turaida (zeme)
Turaida ( — 'Tāras dārzs') bija Gaujas līvu zeme Gaujas lejtecē.
Skatīt "Aukstais" karagājiens uz Rēveli (1219) un Turaida (zeme)
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu.
Skatīt "Aukstais" karagājiens uz Rēveli (1219) un Vācija
Vesiķis
Vesiķis bija Gaujas labā krasta Turaidas novada līvu vecākais, kas pārņema līvu karadraudzes vadīšanu pēc tam, kad Kaupo pārtrauca pastāvīgi dzīvot Turaidas zemē.
Skatīt "Aukstais" karagājiens uz Rēveli (1219) un Vesiķis
Zobenbrāļu ordenis
Zobenbrāļu ordenis (1202—1237) jeb Kristus Bruņinieku brālība bija vācu bruņinieku-mūku ordenis Livonijā 13.
Skatīt "Aukstais" karagājiens uz Rēveli (1219) un Zobenbrāļu ordenis
1219. gads
1219.
Skatīt "Aukstais" karagājiens uz Rēveli (1219) un 1219. gads
Zināms kā Karagājiens uz Rēveli (1219).