Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

"Aukstais" karagājiens uz Rēveli (1219)

1219.

15 attiecības: Folkvins, Krusta kari, Latgaļi, Lībieši, Livonijas bīskapija, Livonijas krusta kari, Pleskava, Salaca, Sontagana, Tallina, Turaida, Vācija, Vesiķis, Zobenbrāļu ordenis, 1219. gads.

Folkvins

Mestra Folkvīna zīmogs (kreisā pusē apakšā) Livonijas mestru saraksta lapā Romas pāvestam dāvātajā albumā ''Terra Mariana''. Folkvins jeb Folkvīns (vidusaugšvācu: Volkewîn, Volkwîn;, Volquinus, miris 1236. gada 22. septembrī) bija sakšu augstmanis, otrais Zobenbrāļu ordeņa mestrs (1209—1236).

Jaunums!!: "Aukstais" karagājiens uz Rēveli (1219) un Folkvins · Redzēt vairāk »

Jaunais gads

Čīlē Jaunais gads ir svētki, kad tiek svinēts jauna kalendārā gada sākums.

Jaunums!!: "Aukstais" karagājiens uz Rēveli (1219) un Jaunais gads · Redzēt vairāk »

Krusta kari

Krusta kari bija vairākas militārās kampaņas no 11.

Jaunums!!: "Aukstais" karagājiens uz Rēveli (1219) un Krusta kari · Redzēt vairāk »

Latgaļi

Kokneses, Tālavas valstis Garlība Merķeļa grāmatas "Latvieši...", 1797) Latgaļi, arī letgaļi vai leti (latīniski rakstītajos avotos: Lethi, Letthigalli; vāciski rakstītajos avotos: Letti, Lethi, baltkrievu: łatyhoły) bija austrumbaltu cilts, vēlāk pārveidojās par tautību, kas pēc Vidzemes līvu asimilēšanas izveidoja latviešu nācijas pamatu.

Jaunums!!: "Aukstais" karagājiens uz Rēveli (1219) un Latgaļi · Redzēt vairāk »

Lībieši

Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.

Jaunums!!: "Aukstais" karagājiens uz Rēveli (1219) un Lībieši · Redzēt vairāk »

Livonijas bīskapija

Livonijas bīskapija jeb Līvzemes bīskapija bija pirmā Romas Katoļu baznīcvalsts mūsdienu Latvijas sastāvā, kas līdz 1214.

Jaunums!!: "Aukstais" karagājiens uz Rēveli (1219) un Livonijas bīskapija · Redzēt vairāk »

Livonijas krusta kari

Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizācijas un kristianizācijas procesa daļa.

Jaunums!!: "Aukstais" karagājiens uz Rēveli (1219) un Livonijas krusta kari · Redzēt vairāk »

Pleskava

Pleskava, senāk arī Pliskava ir viena no senākajām Krievijas pilsētām pie Veļikajas upes Krievijas Federācijas rietumu daļā, Pleskavas apgabala administratīvais centrs ar 206 tūkstošiem iedzīvotāju (2013).

Jaunums!!: "Aukstais" karagājiens uz Rēveli (1219) un Pleskava · Redzēt vairāk »

Salaca

Salaca ir upe Ziemeļvidzemē.

Jaunums!!: "Aukstais" karagājiens uz Rēveli (1219) un Salaca · Redzēt vairāk »

Sontagana

Senās Igaunijas zemes 13. gadsimtā. Sontagana atradās Lēnes zemes dienvidos (kartē - ''Läänemaa''). Sontagana (no soo - “purvs” un tagana - “aiz”) bija sens igauņu novads tagadējā Pērnavas apriņķī, uz rietumiem un ziemeļrietumiem no Pērnavas, kas pirmo reizi 1210.

Jaunums!!: "Aukstais" karagājiens uz Rēveli (1219) un Sontagana · Redzēt vairāk »

Tallina

Tallina (agrāk — Rēvele) ir Igaunijas galvaspilsēta, lielākā pilsēta valstī un galvenā ostas pilsēta.

Jaunums!!: "Aukstais" karagājiens uz Rēveli (1219) un Tallina · Redzēt vairāk »

Turaida

Turaida var būt.

Jaunums!!: "Aukstais" karagājiens uz Rēveli (1219) un Turaida · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G8 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē trešā lielākā ekonomika2007. gada informācija. Salīdzinot ar citām valstīm: ASV: 13 807,550 Japāna: 4 381,576Vācija: 3 320,913Ķīna: 3 280,224 pēc IKP un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: "Aukstais" karagājiens uz Rēveli (1219) un Vācija · Redzēt vairāk »

Vesiķis

Vesiķis bija Gaujas labā krasta Turaidas novada līvu vecākais, kas pārņema līvu karadraudzes vadīšanu pēc tam, kad Kaupo pārtrauca pastāvīgi dzīvot Turaidas zemē.

Jaunums!!: "Aukstais" karagājiens uz Rēveli (1219) un Vesiķis · Redzēt vairāk »

Ziemassvētki

Ziemassvētki, Ziemsvētki jeb Ziemas svētki ir ikgadēji svētki, kuros svin ziemas saulgriežus un Jēzus Kristus dzimšanu.

Jaunums!!: "Aukstais" karagājiens uz Rēveli (1219) un Ziemassvētki · Redzēt vairāk »

Ziemassvētku vakars

20. gadsimta sākuma Ziemassvētku vakara glezna Ziemassvētku vakars tiek atzīmēts dienā pirms Ziemassvētkiem.

Jaunums!!: "Aukstais" karagājiens uz Rēveli (1219) un Ziemassvētku vakars · Redzēt vairāk »

Zobenbrāļu ordenis

Zobenbrāļu ordenis (1202 - 1237) jeb Kristus Bruņinieku brālība bija vācu bruņinieku-mūku ordenis Livonijā 13.

Jaunums!!: "Aukstais" karagājiens uz Rēveli (1219) un Zobenbrāļu ordenis · Redzēt vairāk »

1219. gads

1219.

Jaunums!!: "Aukstais" karagājiens uz Rēveli (1219) un 1219. gads · Redzēt vairāk »

2018. gads

2018.

Jaunums!!: "Aukstais" karagājiens uz Rēveli (1219) un 2018. gads · Redzēt vairāk »

2019. gads

2019.

Jaunums!!: "Aukstais" karagājiens uz Rēveli (1219) un 2019. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Karagājiens uz Rēveli (1219).

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »