Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Ādolfs Hitlers

Indekss Ādolfs Hitlers

Ādolfs Hitlers (dzimis, miris) bija NSDAP līderis, no 1933.

80 attiecības: Alkohols, Alus pučs, Amerikas Savienotās Valstis, Antons Drekslers, Arhitekts, Armija, Ass valstis, Atentāts, Attēls, Austrija, Austroungārija, Austrumprūsija, Čehoslovākija, Ņujorka, Baltais nams, Berlīne, Birža, Braunava pie Innas, Cietums, Diktators, Dzelzs krusts, Ebreji, Eiropa, Ekonomika, Eva Brauna, Fīrera bunkurs, Fīrers, Glezniecība, Holokausts, Indoeiropieši, Jozefs Gebelss, Kaprālis, Kara fronte, Karš, Kārlis Dēnics, Kurts fon Šleihers, Landsbergas cietums, Lielā depresija, Makss Planks, Mana cīņa, Māksla, Nacionālisms, Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija, Nāve, Nobela prēmija, Otrais pasaules karš, Pašnāvība, Padomju Savienība, Pauls fon Hindenburgs, Pāzevalka, ..., Pirmais pasaules karš, Polija, Politiķis, Politiskā partija, Premjerministrs, Rakstnieks, Skice, Slimnīca, Smēķēšana, Smēķēšanas ierobežošana, Sturmabteilung, Trešais reihs, Valdība, Valsts, Valsts apvērsums, Valsts vadītājs, Vācija, Vācijas kanclers, Vīne, Veģetārisms, Vilhelms Reihs, 1921. gads, 1925. gads, 1930. gads, 1932. gads, 1933. gads, 1934. gads, 1945. gads, 29. aprīlis, 7. aprīlis. Izvērst indekss (30 vairāk) »

Alkohols

Alkohols (al kuhl — ‘smalks pulveris’) var būt.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Alkohols · Redzēt vairāk »

Alus pučs

Pučam veltīta pastmarka (1935) Alus pučs, arī Hitlera pučs vai Hitlera-Lūdendorfa pučs bija Bavārijas labējo spēku neveiksmīgs mēģinājums sagrābt varu Minhenē, kas norisinājās 1923.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Alus pučs · Redzēt vairāk »

Amerikas Savienotās Valstis

Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV jeb Savienotās Valstis (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »

Antons Drekslers

thumb Antons Drekslers (—) Vācu strādnieku partijas dibinātājs (vēlākā NSDAP).

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Antons Drekslers · Redzēt vairāk »

Arhitekts

Arhitekts pie rasējamā dēļa. 1893. gada kokgriezums Arhitekts ir persona, kas profesionāli strādā ar arhitektūru saistītās jomās.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Arhitekts · Redzēt vairāk »

Armija

Armija var būt.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Armija · Redzēt vairāk »

Ass valstis

Sabiedrotās valstis un to kolonijas - zaļā krāsā, neitrālās valstis un to kolonijas - pelēkā krāsā. Ass valstis ir termins, ko pamatā attiecina uz nacistu Vāciju, fašistu Itāliju un Japānas impēriju.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Ass valstis · Redzēt vairāk »

Atentāts

Abrahamu Linkolnu 1865.gadā. Mākslinieka zīmējums. Atentāts ir sabiedriska darbinieka slepkavība vai tās mēģinājums (no ad-temptāre - "mēģinājums izdarīt").

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Atentāts · Redzēt vairāk »

Attēls

Augšējā attēlā parādīta fotogrāfija, savukārt apakšējā attēlā šī paša situācija ir attēlota zīmējumā Attēls vai zīmējums ir materiālās kultūras elements, kas parasti ir divdimensionāls un satur vizuāli uztveramu informāciju.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Attēls · Redzēt vairāk »

Austrija

Austrija, oficiāli Austrijas Republika (Republik Österreich), ir valsts Centrāleiropā.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Austrija · Redzēt vairāk »

Austroungārija

Austroungārija, oficiālais nosaukums Impērijas padomē pārstāvētās karalistes un zemes un Sv.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Austroungārija · Redzēt vairāk »

Austrumprūsija

Austrumprūsijas karte 1881. gadā Austrumprūsijas karte 1944. gadā. Austrumprūsija (vai Mažoji Lietuva — 'Mazā Lietuva') bija viens no Prūsijas reģioniem Baltijas jūras piekrastes dienvidaustrumos, kas pastāvēja no 13. gadsimta līdz Otrā pasaules kara beigām 1945.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Austrumprūsija · Redzēt vairāk »

Čehoslovākija

Čehoslovākija (čehu un slovāku: Československo, pēc 1990. gada Česko-Slovensko) bija slāvu tautu valsts Centrāleiropā, mūsdienu Čehijas, Slovākijas un Ukrainas valstu robežās, kas ar dažādiem nosaukumiem un politiskajām sistēmām pastāvēja no 1918.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Čehoslovākija · Redzēt vairāk »

Ņujorka

Ņujorka ir pilsēta Ņujorkas štatā, ASV, tā ir visapdzīvotāka pilsēta ASV un Ņujorkas Metropoles centrs, kas ir viena no apdzīvotākajām metropolēm pasaulē.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Ņujorka · Redzēt vairāk »

Baltais nams

Baltais nams ir ASV prezidenta rezidence Vašingtonā.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Baltais nams · Redzēt vairāk »

Berlīne

Berlīne (izrunā) ir Vācijas galvaspilsēta, kā arī atsevišķa federālā zeme.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Berlīne · Redzēt vairāk »

Birža

Pasaulē lielākās biržas Ņujorkas fondu biržas ēka Birža ir juridiska persona, kura organizē tirgu, kurā tā dalībieki var pirkt un pārdot preces, finanšu instrumentus (vērtspapīrus, atvasinātos finanšu instrumentus) un citas tirgojamas lietas.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Birža · Redzēt vairāk »

Braunava pie Innas

Braunava pie Innas ir pilsēta Augšaustrijā, Austrijas ziemeļrietumos.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Braunava pie Innas · Redzēt vairāk »

Cietums

Cietums ASV Cietums - ēka, kurā tiek uzturēti ieslodzītie, kuri ir notiesāti par kādu smagu likumpārkāpumu.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Cietums · Redzēt vairāk »

Diktators

Diktators (- teikt, diktēt, dod priekšrakstus) ir cilvēks, kurš uzspiež savu gribu citiem un nodibina diktatūru.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Diktators · Redzēt vairāk »

Dzelzs krusts

Otrā pasaules kara Dzelzs krusts (I šķiras) Dzelzs krusts (saīsināti — EK) bija Vācijas militārais ordenis, ko 1813.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Dzelzs krusts · Redzēt vairāk »

Ebreji

Ebreji mūsdienās tiek uzskatīti ne tik daudz par konkrētas etniskas grupas pārstāvjiem, kā par no izraēļiem cēlušos jūdaisma piekritēju pēcnācēji, kā arī tie, kas šo reliģiju pieņēmuši brīvprātīgi.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Ebreji · Redzēt vairāk »

Eiropa

Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Eiropa · Redzēt vairāk »

Ekonomika

Diagramma ilustrē patērētāja un ražotāja pārpalikumu līdz vispārīgajam pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvaram Ekonomika ir sociāla zinātne, kurā tiek pētīts, kā sabiedrība lieto ierobežotos resursus savu vēlmju apmierināšanai, cilvēku rīcību preču un pakalpojumu ražošanā, tirgošanā un patērēšanā.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Ekonomika · Redzēt vairāk »

Eva Brauna

Eva Brauna un Hitlers pastaigā, 1942. gadā Eva Anna Paula Brauna (Eva Anna Paula Braun, -), neilgi pirms nāves mainījusi vārdu uz Eva Anna Paula Hitlere (Eva Anna Paula Hitler) bija Trešā reiha vadoņa (fīrera) Ādolfa Hitlera sieva.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Eva Brauna · Redzēt vairāk »

Fīrera bunkurs

2,2 metrus bieza aizsargsiena5. Gebelsa guļamistaba 29. Hitlera guļamistaba Fīrera bunkurs bija Berlīnes pazemes telpu kompleksa apzīmējums, kas atradās zem reihkancelejas.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Fīrera bunkurs · Redzēt vairāk »

Fīrers

Trešā reiha fīrers Ādolfs Hitlers Fīrers (— 'vadonis') bija oficiāls valsts vadītāja tituls Trešajā reihā.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Fīrers · Redzēt vairāk »

Glezniecība

Leonardo da Vinči. "Mona Liza", viena no pazīstamākajām gleznām. Portrets. Eļļas krāsu tehnika. Džovanna Garzonī. Klusā daba ar citronu bļodu. Tempera. Brunhilde Maijere "Frauenburga". Pilsētas ainava. Akvareļa tehnika. Augusts Holmbergs "Divi kakadū" Animālistikas žanrs. Pastelis. Glezniecība ir tēlotājas mākslas veids, kurā mākslas tēli ar krāsu, līniju un gaismēnu palīdzību tiek atveidoti uz plaknēm, kas var būt, piemēram, papīrs, audums, kartons, koks vai sienas apmetums.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Glezniecība · Redzēt vairāk »

Holokausts

Ebreju ierašanās Aušvicas nāves nometnē. Ģenerālgubernatūra, 1944. gada maijs/jūnijs Holokausts (holókaustos — 'vissadedzināmākais upuris') ir genocīda paveids, ar ko parasti saprot masveida ebreju iznīcināšanu Otrā pasaules kara laikā (1939—1945), ko veica nacistiskā Vācija.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Holokausts · Redzēt vairāk »

Indoeiropieši

Indoeiropieši - novecojušā literatūrā arī ārieši - ir apzīmējums tautu kopumam, kas runā indoeiropiešu valodās un vēsturiski apdzīvojis Eirāzijas kontinentu no rietumiem uz austrumiem, pamatā koncentrējoties mērenā klimata joslā.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Indoeiropieši · Redzēt vairāk »

Jozefs Gebelss

Pauls Jozefs Gebelss (dzimis, miris) bija vācu politiķis un valstsvīrs.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Jozefs Gebelss · Redzēt vairāk »

Kaprālis

Kaprālis (no itāļu valodas capo corporale - "ķermeņa galva") ir militārā dienesta pakāpe daudzu valstu bruņotajos spēkos.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Kaprālis · Redzēt vairāk »

Kara fronte

Fronte ir karaspēka izvietojuma daļa, kas vērsta pret ienaidnieku.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Kara fronte · Redzēt vairāk »

Karš

Karš ir plašs konflikta stāvoklis starp valstīm, organizācijām vai relatīvi lielām cilvēku grupām, ko raksturo vardarbīga, fiziska spēka pielietošana pret pretējo karojošo pusi un dažreiz arī pret civiliedzīvotājiem.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Karš · Redzēt vairāk »

Kārlis Dēnics

Kārlis Dēnics ( —) bija viens no Vācijas jūras spēku virspavēlniekiem, kas komandēja vācu floti (Kriegsmarine) Otrajā pasaules karā.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Kārlis Dēnics · Redzēt vairāk »

Kurts fon Šleihers

Kurts Ferdinands Frīdrihs Hermanis fon Šleihers (dzimis, miris) bija vācu ģenerālis un politiķis.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Kurts fon Šleihers · Redzēt vairāk »

Landsbergas cietums

Cietuma parādes puse Landsbergas cietums ir labošanas iestāde Landsbergā pie Lehas, Bavārijā.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Landsbergas cietums · Redzēt vairāk »

Lielā depresija

''Māte migrante'' (Foto: Doroteja Lange, 1936). Šī fotogrāfija kļuva par vienu no Lielās depresijas simboliem Lielā depresija ir jēdziens, kas tiek izmantots, lai apzīmētu vispasaules ekonomisko krīzi, kas aizsākās ASV 1929.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Lielā depresija · Redzēt vairāk »

Makss Planks

Makss Karls Ernsts Ludvigs Planks (dzimis, miris) bija vācu fiziķis.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Makss Planks · Redzēt vairāk »

Mana cīņa

"Mana cīņa" ir bijušā Vācijas diktatora Ādolfa Hitlera sarakstīta grāmata, kurā autobiogrāfiski elementi tiek kombinēti ar nacisma ideoloģiju.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Mana cīņa · Redzēt vairāk »

Māksla

Par mākslu tiek runāts saistībā ar dažādām cilvēka rīcības formām saistībā ar dažādu tādu materiālu un nemateriālu lietu radīšanu, kam piemīt kaut kāda vērtība attiecībā uz mentālajām spējām (psihi jeb prātu), maņām un emocijām.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Māksla · Redzēt vairāk »

Nacionālisms

Nacionālisms ir etniski konservatīva politiska ideoloģija, kas pirmajā vietā stāda nācijas identitātes jēdzienu.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Nacionālisms · Redzēt vairāk »

Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija

Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija, NSDAP jeb nacistu partija, bija 1919.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija · Redzēt vairāk »

Nāve

Amerikas pilsoņu kara laikā Pētersburgā, Virdžīnijā. Nāve ir pilnīga dzīvības procesu izbeigšanās organisma šūnās un audos.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Nāve · Redzēt vairāk »

Nobela prēmija

Nobela prēmijas medaļa. Nobela prēmijas medaļa par sasniegumiem fizikā, ķīmijā, fizioloģijā vai medicīnā un literatūrā Nobela prēmija ir ikgadēja starptautiska balva, ko piešķir cilvēkiem, kas ir veikuši izcilus pētījumus, atklājumus vai devuši ievērojamu sniegumu sabiedrībai zinātnē un kultūrā.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Nobela prēmija · Redzēt vairāk »

Otrais pasaules karš

Otrais pasaules karš bija lielākais bruņotais konflikts cilvēces vēsturē, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Pašnāvība

Pašnāvību skaits pasaulē Pašnāvība ir darbība, kurā persona pati pārtrauc savu dzīvi.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Pašnāvība · Redzēt vairāk »

Padomju Savienība

Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija totalitāra lielvalsts, kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »

Pauls fon Hindenburgs

Pauls Ludvigs Hanss Antons fon Benekendorfs un fon Hindenburgs (biežāk pazīstams kā Pauls fon Hindenburgs; dzimis, miris) bija vācu feldmaršals un politiķis.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Pauls fon Hindenburgs · Redzēt vairāk »

Pāzevalka

Pāzevalka ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, uz rietumiem no Ščecinas pie Ikeras upes.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Pāzevalka · Redzēt vairāk »

Pirmais pasaules karš

Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Polija

Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju un Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļos.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Polija · Redzēt vairāk »

Politiķis

Pasaules vadošie politiķi G20 apspriedē. Politiķis ir persona, kas profesionāli nodarbojas ar politiku.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Politiķis · Redzēt vairāk »

Politiskā partija

Partija ir politiska organizācija, kuru izveidojuši kādas valsts pilsoņi, lai uz politisko mērķu kopības pamata veiktu politisko darbību, piedalītos vēlēšanu kampaņā, izvirzītu deputātu kandidātus, vadītu deputātu darbību parlamentā un pašvaldībās un ar deputātu starpniecību īstenotu savu programmu, kā arī iesaistītos valsts pārvaldes institūciju izveidē.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Politiskā partija · Redzēt vairāk »

Premjerministrs

Pirmais Latvijas Republikas premjerministrs — Kārlis Ulmanis Premjerministrs jeb valdības vadītājs ir valsts izpildvaras valdības vadītājs.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Premjerministrs · Redzēt vairāk »

Rakstnieks

Pastmarka, kurā attēlots krievu rakstnieks Antons Čehovs Rakstnieks vai rakstniece ir persona, kas profesionāli veido daiļliteratūru, tas ir, raksta romānus, noveles, stāstus, lugas un tā tālāk.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Rakstnieks · Redzēt vairāk »

Skice

Leonardo da Vinči - sievietes galvas studija Skice, arī uzmetums, mets (no grieķu valodas σχέδιος - skedios, "veikts bez sagatavošanās", angļu: sketch, itāļu: schizzo), šī vārda nozīmes visplašākajā izpratnē, ir strauji izpildīts brīvrokas zīmējums, kas parasti nav paredzēts kā pabeigts darbs.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Skice · Redzēt vairāk »

Slimnīca

Slimnīca ir pilsoniskas stacionāras medicīniskas iestādes veids, kas paredzēta slimnieku ārstēšanai un var būt specializēta padziļinātai dažādu saslimšanu diagnostikai un ārstēšanai stacionāros apstākļos.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Slimnīca · Redzēt vairāk »

Smēķēšana

Divi cilvēki, aizdedzinot viens otram cigaretes (Nīderlande, 1932. gads) Smēķēšana ir aktivitāte, kurā kāda substance (visbiežāk tabaka vai marihuāna) tiek sadedzināta un degšanas procesā radušies dūmi tiek ieelpoti.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Smēķēšana · Redzēt vairāk »

Smēķēšanas ierobežošana

Piktogramma "Smēķēt aizliegts", obligāta sabiedriskajās vietās. Smēķēšanas ierobežošana ir ar likumu noteiktas normas, kas ierobežo tabakas izstrādājumu smēķēšanas tiesības publiskajā vai privātajā telpā (atkarībā no katras konkrētās valsts likumdošanas).

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Smēķēšanas ierobežošana · Redzēt vairāk »

Sturmabteilung

SA emblēma Sturmabteilung (saīsinājums SA, no ‘triecienvienība’) bija Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas paramilitāra organizācija, kas pastāvēja 20.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Sturmabteilung · Redzēt vairāk »

Trešais reihs

Trešais reihs (— ‘Trešā impērija’ vai ‘Trešā lielvalsts’) ir vēsturē plaši lietots Vācijas nosaukums laikā no 1933.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Trešais reihs · Redzēt vairāk »

Valdība

Valdība ir augstākā valsts varas izpildu un rīcības institūcija.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Valdība · Redzēt vairāk »

Valsts

Valsts ir politiska organizācija, kas, balstoties uz tiesisku varu, nodrošina sabiedrības vadīšanu un esošās politiskās iekārtas pastāvēšanu noteiktā apdzīvotā teritorijā.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Valsts · Redzēt vairāk »

Valsts apvērsums

Valsts apvērsums jeb pučs ir pēkšņa valdības, varas maiņa valstī, kas nav savienojama ar demokrātisku pārvaldes sistēmu.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Valsts apvērsums · Redzēt vairāk »

Valsts vadītājs

Valsts vadītājs, arī valsts galva, ir persona, kas reprezentē valsti.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Valsts vadītājs · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G8 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē trešā lielākā ekonomika2007. gada informācija. Salīdzinot ar citām valstīm: ASV: 13 807,550 Japāna: 4 381,576Vācija: 3 320,913Ķīna: 3 280,224 pēc IKP un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Vācija · Redzēt vairāk »

Vācijas kanclers

Vācijas kanclers ir valdības galvas tituls Vācijā.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Vācijas kanclers · Redzēt vairāk »

Vīne

Vīne (Wien) ir Austrijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Vīne · Redzēt vairāk »

Veģetārisms

Veģetāro produktu daudzveidība Veģetārisms ir uztura veids, kura pamatā ir augu valsts barība (augļi, dārzeņi, graudaugi, rieksti, sēklas u.c.), bet netiek ēsti produkti, kas iegūti, nogalinot dzīvniekus (visu veidu gaļa. Plašākā nozīmē par veģetārismu var runāt arī kā par dzīvesveidu, jo daļa veģetāriešu apsvērumus, kuru dēļ tie mainījuši savu uzturu, attiecina arī, piemēram, uz izturēšanos pret dzīvnieku izmantošanu izklaidei vai uz apģērba izvēli un citiem dzīves aspektiem. Dietoloģijā izšķir trīs veģetāriešu pamatveidus: vegānus jeb īstos veģetāriešus, kuri uzturā lieto tikai augu valsts produktus; laktoveģetāriešus, kuri lieto arī piena produktus, un ovolaktoveģetāriešus, kuri ēd arī olas. Daudzi sevi par veģetāriešiem nesauc, jo reizēm atļaujas apēst pa gabalam zivs vai putna gaļas. Iemesli šāda uztura izvēlei var būt saistīti ar morāli, reliģiju, kultūru, ētiku, estētiku, ekoloģiju, sabiedrību, ekonomiku, politiku, gaumi vai veselību. Veģetārismu mēdz iedalīt vairākos paveidos, piemēram, vienā no tiem nav olu, bet citā nav nekādu produktu, kas iegūti no dzīvnieku ķermeņiem, t.sk. piena produkti un medus. Teiksim, vegānu uzturā nav nekādu dzīvnieku izcelsmes produktu, turklāt pēc plašākas definīcijas vegāni nelieto šos produktus arī apģērbā un citur (vilna, zīds, kažokādas, ādas, kosmētika utt.). Pareizi veidots veģetārs uzturs ir atzīts par veselīgu jebkura vecuma cilvēkiem. Daudzu pētījumu rezultātā ir atklāts, ka veģetārisms būtiski samazina risku saslimt ar vēzi, sirds un citām slimībām.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Veģetārisms · Redzēt vairāk »

Vilhelms Reihs

Vilhelms Reihs; dzimis, miris) bija Ukrainā dzimis austriešu/amerikāņu psihoanalītiķis. Viens pirmajiem, kuri centās apvienot freidismu un marksismu. Attīstīja seksuālās revolūcijas jēdzienu, kas ieguva īpašu aktuālitāti rietumos 20. gadsimta sešdesmitajos gados un jauno kreiso uzskatos. Attīstīja vairākas idejas, kuras ir aktuālas mūsdienās - seksuālā izglītība visiem, abortu legalizācija, šķiršanās liberalizācija, laulības fakta nebūtiska ietekme uz mūsdienu ģimeni. Vairāku ietekmīgu darbu autors. Par 1933. gada darbu "Fašisma masu psiholoģija" (Die Massenpsychologie des Faschismus) tika izslēgts no Vācijas Komunistiskās partijas. Nacistu laikā grāmata tika aizliegta un dedzināta publiskās akcijās. 1956. gadā pēc tiesas lēmuma šī grāmata tika sadedzināta arī ASV. Dzimis 1897. gadā Dobrjaniču ciemā Austroungārijā, tagad Ukrainā, disfunkcionālā ģimenē. Ģimnāzijā mācījās Čerņivcos. Pirmā pasaules kara laikā cīnījās Austroungārijas armijā Itālijā. Pēc kara studēja Vīnes universitātē, kur iepazinās ar Freidu. 1922. gadā sāka strādāt Freida klīnikā. 1930. gadā pārcēlās uz Berlīni. Pamatojoties uz ideju par fiziskā ķermeņa saistību ar garu, šeit attīstīja t.s. vegetoterapiju. No 1934. līdz 1939. gadam dzīvoja Oslo, kur attīstīja teoriju par t.s. bioniem, kas esot dzīvības rašanās pamatā. 1939. gadā pārcēlās uz ASV, apmezdamies Menas štatā. Apgalvoja, ka esot atklājis orgonu - dzīvības spēka enerģiju un konstruēja ierīces tā izmantošanai. Apgalvoja, ka radījis mākoņu regulēšanas ierīces (cloudbuster), un, ka pasaulei uzbrūk NLO. Miris ASV cietumā, kur bija ieslodzījumā par necieņu pret tiesu.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un Vilhelms Reihs · Redzēt vairāk »

1921. gads

1921.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un 1921. gads · Redzēt vairāk »

1925. gads

1925.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un 1925. gads · Redzēt vairāk »

1930. gads

1930.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un 1930. gads · Redzēt vairāk »

1932. gads

1932.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un 1932. gads · Redzēt vairāk »

1933. gads

1933.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un 1933. gads · Redzēt vairāk »

1934. gads

1934.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un 1934. gads · Redzēt vairāk »

1945. gads

1945 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās pirmdienā.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un 1945. gads · Redzēt vairāk »

29. aprīlis

29.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un 29. aprīlis · Redzēt vairāk »

7. aprīlis

7.

Jaunums!!: Ādolfs Hitlers un 7. aprīlis · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Adolf Hitler, Hitlers, Ā.Hitlers, Ādolfs Šiklgrūbers.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »