Ātrāk nekā pārlūku!
17 attiecības: Abinieki, Celakantveidīgās, Devons, Evolūcija, Fosilijas, Kāja, Kāpurs, Latvija, Mugurkaulnieki, Otiņspures, Plaušas, Putni, Roņi, Sauszeme, Sikspārņi, Spuras, Vaļi.
Abinieki
Abinieki (Amphibia) ir senākā sauszemes mugurkaulnieku — četrkājaiņu — klase, kuriem joprojām saglabājušās ūdens priekšteču pazīmes.
Jaunums!!: Četrkājaiņi un Abinieki · Redzēt vairāk »
Celakantveidīgās
Celakantveidīgās ir otiņspuru zivju vienīgā kārta, kuras pārstāvji ir saglabājušies līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Četrkājaiņi un Celakantveidīgās · Redzēt vairāk »
Devons
Devons ir ceturtais ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kurš ilga apmēram 56 miljonu gadu (no 416 līdz 359,2 Ma).
Jaunums!!: Četrkājaiņi un Devons · Redzēt vairāk »
Evolūcija
Filoģenētiskais koks. Zinātnieki uzskata, ka visi dzīvie organismi ir cēlušies no kopīgiem senčiem Bioloģiskā evolūcija (— ‘attīstīšana’, ‘atvēršanās’) ir dabīgs dzīvās dabas attīstības process, kad organismu populāciju iedzimtās raksturīgās īpašības tiek pārmantotas no vienas paaudzes nākamajā paaudzē.
Jaunums!!: Četrkājaiņi un Evolūcija · Redzēt vairāk »
Fosilijas
cm diametrā. Fosilijas (— 'izrakts no zemes', no — 'bedre') ir dzīvnieku, augu vai citu organismu pārakmeņojušās paliekas.
Jaunums!!: Četrkājaiņi un Fosilijas · Redzēt vairāk »
Kāja
Kukaiņa kājas diagramma. Kājas ir dzīvnieku un cilvēka ķermeņa daļas, kas nodrošina pārvietošanos.
Jaunums!!: Četrkājaiņi un Kāja · Redzēt vairāk »
Kāpurs
Dažādu izmēru kāpuri Kāpurs ir daudzu dzīvnieku dzīves cikla agrīnā stadija.
Jaunums!!: Četrkājaiņi un Kāpurs · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Četrkājaiņi un Latvija · Redzēt vairāk »
Mugurkaulnieki
Mugurkaulnieki (Vertebrata) vai galvaskausaiņi (Craniata) — hordaiņu apakštips.
Jaunums!!: Četrkājaiņi un Mugurkaulnieki · Redzēt vairāk »
Otiņspures
Otiņspures jeb bārkšspures (Crossopterygii) ir daivspurzivju apakšklase (citās klasifikācijās virskārta).
Jaunums!!: Četrkājaiņi un Otiņspures · Redzēt vairāk »
Plaušas
1. Traheja; 2. Artērija; 3. Vēna; Alveolārā eja; 5. Alveolas; 6. Sirds ierobs; 7. Bronhiolas; 8. Daiviņu bronhi; 9. Segmentu bronhi; 10. Galvenais bronhs; 11. Balsene Plaušas ir ļoti nozīmīgs elpošanas orgāns zīdītājiem, rāpuļiem, putniem, vairākām zivīm un gliemežiem.
Jaunums!!: Četrkājaiņi un Plaušas · Redzēt vairāk »
Putni
Putni (Aves) ir ar spalvām klāta endotermiska (siltasiņu) mugurkaulnieku klase, kas dēj olas un primāri ir specializējušies lidošanai.
Jaunums!!: Četrkājaiņi un Putni · Redzēt vairāk »
Roņi
Roņi, roņu dzimta (Phocidae) pieder plēsēju kārtas (Carnivora) airkāju virsdzimtai (Pinnipedia).
Jaunums!!: Četrkājaiņi un Roņi · Redzēt vairāk »
Sauszeme
Klusajā okeānā Sauszeme ir jebkura Zemes platība, kas pastāvīgi atrodas virs jūras līmeņa.
Jaunums!!: Četrkājaiņi un Sauszeme · Redzēt vairāk »
Sikspārņi
Sikspārņi (Chiroptera) ir zīdītāju klases (Mammalia) kārta.
Jaunums!!: Četrkājaiņi un Sikspārņi · Redzēt vairāk »
Spuras
Zivs ''Lampanyctodes hectoris'' morfolģija: 1 — žaunu vāks 2 — sānu līnija 3 — '''muguras spura''' 4 — '''tauku spura''' 5 — astes daļa 6 — '''astes spura''' 7 — '''anālā spura''' 8 — fotofori 9 — '''vēdera spura''' (pāra) 10 — '''krūšu spura''' (pāra) Spuras ir kustības orgāni, kurus organismi izmanto, lai pārvietotos ūdenī un kontrolētu savas kustības.
Jaunums!!: Četrkājaiņi un Spuras · Redzēt vairāk »
Vaļi
Kuprvalis (''Megaptera novaeangliae'') Par vaļiem sauc lielu daļu dzīvnieku no vaļveidīgo kārtas (Cetacea), kā arī reizēm visus vaļveidīgo kārtas dzīvniekus sauc par vaļiem.
Jaunums!!: Četrkājaiņi un Vaļi · Redzēt vairāk »
