Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Ģeoloģija

Indekss Ģeoloģija

Ģeoloģija (no — ‘zeme’ un λόγος (logos) — ‘runa’, burtiski — ‘runa par zemi’) ir zinātne par Zemes uzbūvi un tās attīstības vēsturi.

40 attiecības: Algebra, Arhajs, Aristotelis, Ģeogrāfija, Ģeoloģiskā laika skala, Cieta viela, Derīgie izrakteņi, Dimants, Dzintars, Fiziskā ģeogrāfija, Glacioloģija, Hronoloģija, Ieži, Kristalogrāfija, Kristāls, Latīņu valoda, Metāli, Mineraloģija, Minerāls, Nafta, Oktaedrs, Paleontoloģija, Petrogrāfija, Plīnijs Vecākais, Priedes, Proterozojs, Sedimentoloģija, Senā Roma, Smiltis, Sveķi, Tektonika, Teofrasts, Viduslaiki, Vulkanoloģija, Vulkāns, Zelts, Zeme, Zemes mākslīgais pavadonis, Zemes zinātne, Zemestrīce.

Algebra

Algebra ((‎al-gabr) — 'apvienošana') ir viena no matemātikas pamatnozarēm.

Jaunums!!: Ģeoloģija un Algebra · Redzēt vairāk »

Arhajs

Arhajs (— 'sens') ir viens no četriem galvenajiem eoniem Zemes vēsturē, tas sevī ietver laika posmu līdz 2,5 miljardiem gadu.

Jaunums!!: Ģeoloģija un Arhajs · Redzēt vairāk »

Aristotelis

Aristotelis (Aristotelēs; dzimis 384. gadā p.m.ē., miris 322. gadā p.m.ē.) bija sengrieķu zinātnieks un filozofs.

Jaunums!!: Ģeoloģija un Aristotelis · Redzēt vairāk »

Ģeogrāfija

Zemes kartogrāfiskais atainojums Ģeogrāfija (γεια — ‘Zeme’ un γραφειν — ‘rakstīt, aprakstīt’) ir dabaszinātņu un sociālo zinātņu sistēma, kas pēta Zemi, tai raksturīgās īpatnības, dzīvības izplatību uz Zemes, tai skaitā cilvēka izplatību un cilvēka darbības efektus.

Jaunums!!: Ģeoloģija un Ģeogrāfija · Redzēt vairāk »

Ģeoloģiskā laika skala

Ģeoloģiskais pulkstenis ar notikumiem un proporcionāli iekrāsotiem periodiem (angļu valodā) Ģeoloģiskā laika skala ir hronoloģiska mērīšanas sistēma, kuru izmanto ģeologi, paleontologi un Zemes zinātnieki, lai aprakstītu laiku un attiecības starp notikumiem Zemes vēsturē.

Jaunums!!: Ģeoloģija un Ģeoloģiskā laika skala · Redzēt vairāk »

Cieta viela

Insulīna kristāli Cieta viela ir viela, kura ir cietā agregātstāvoklī.

Jaunums!!: Ģeoloģija un Cieta viela · Redzēt vairāk »

Derīgie izrakteņi

Derīgo izrakteņu iegūšana Ungārijā. Derīgie izrakteņi ir iežu un minerālu sakopojumi Zemes garozā, kuru ķīmiskais sastāvs un fizikālās īpašības ļauj tos efektīvi izmantot kā izejvielas tautsaimniecībā.

Jaunums!!: Ģeoloģija un Derīgie izrakteņi · Redzēt vairāk »

Dimants

Dimants (adamas — ‘neievainojamais’) ir oglekļa alotrops (citi oglekļa alotropi ir grafīts, fullerēns, karbīns, oglekļa nanocaurulītes, dimanta nanostienīši, lonsdaleīts un citi), kurā oglekļa atomi ir sakārtoti izometriski heksoktaedriskā kristāla režģī.

Jaunums!!: Ģeoloģija un Dimants · Redzēt vairāk »

Dzintars

skudru tajā Dzintars ir sacietējuši fosilie sveķi, kas tiek augstu vērtēti to zeltainās krāsas dēļ.

Jaunums!!: Ģeoloģija un Dzintars · Redzēt vairāk »

Fiziskā ģeogrāfija

Godarda Kosmosa lidojumu centra veidots attēls Fiziskā ģeogrāfija jeb dabas ģeogrāfija, arī fizioģeogrāfija, ir viena no ģeogrāfijas pamata nozarēm, kas pētī dabas objektus un to veidošanos Zemes virsas tuvumā.

Jaunums!!: Ģeoloģija un Fiziskā ģeogrāfija · Redzēt vairāk »

Glacioloģija

ledus vairoga Glacioloģija (no — ‘ledus’ un — ‘vārds, mācība’) ir zinātne par dabīgo ledu visās tā izpausmēs Zemes virsū, atmosfērā, hidrosfērā un litosfērā.

Jaunums!!: Ģeoloģija un Glacioloģija · Redzēt vairāk »

Hronoloģija

Hronoloģija (no (hrónos) — 'laiks') ir vēstures palīgdisciplīna, kas pēta dažādu tautu gadu skaitīšanas sistēmas un laika noteikšanas paņēmienus kalendāros, palīdz noteikt vēstures avota rašanās laiku, sniedz notikumu uzskaitījumu laika secībā.

Jaunums!!: Ģeoloģija un Hronoloģija · Redzēt vairāk »

Ieži

Ieži ir dabiskas izcelsmes minerālu sakopojumi, kas veido Zemes garozu (litosfēru un mantijas augšējo daļu).

Jaunums!!: Ģeoloģija un Ieži · Redzēt vairāk »

Kristalogrāfija

Kristalogrāfija (no grieķu vārdiem kristallon.

Jaunums!!: Ģeoloģija un Kristalogrāfija · Redzēt vairāk »

Kristāls

Kvarca kristāls Kristāls (no grieķu valodas (κρύσταλλος), sākotnēji vārds apzīmēja — ledu, vēlāk — kalnu kristālu) ķīmijā un mineraloģijā ir cietviela, kuru veidojošie atomi, molekulas vai joni ir izkārtoti noteiktā, regulārā kārtībā, šai kārtībai cikliski atkārtojoties visās trīs telpiskajās dimensijās.

Jaunums!!: Ģeoloģija un Kristāls · Redzēt vairāk »

Latīņu valoda

Latīņu valoda (Lingua Latina) ir indoeiropiešu saimes viena no itāļu valodām, kurā sākotnēji runāja Laciumā (Latium, mūsdienu Lacio reģions Itālijas centrālajā daļā).

Jaunums!!: Ģeoloģija un Latīņu valoda · Redzēt vairāk »

Metāli

Nokaitēts metāls Metāli ((métallon) — ‘raktuves’) ir tādu elementu veidotās vienkāršās vielas vai to sakausējumi, kam piemīt metāliskas īpašības (salīdzinoši laba siltumvadītspēja un elektrovadītspēja, metālisks spīdums, plastiskums u.c.). Metāliem raksturīgs īpaša veida kristālrežģis, kurā liela daļa vērtības elektronu ir visiem atomiem kopīgi un var brīvi pārvietoties.

Jaunums!!: Ģeoloģija un Metāli · Redzēt vairāk »

Mineraloģija

Mineraloģija ir dabas zinātne, kas nodarbojas ar minerālu ķīmisko īpašību, kristālu struktūru un fizisko īpašību (ieskaitot optisko īpašību) izpēti.

Jaunums!!: Ģeoloģija un Mineraloģija · Redzēt vairāk »

Minerāls

Dažādi minerāli Minerāls ir savienojums, kas veidojies dabiskos fizikāli ķīmiskajos procesos un kuram piemīt noteikts ķīmiskais sastāvs un kristāliskā struktūra.

Jaunums!!: Ģeoloģija un Minerāls · Redzēt vairāk »

Nafta

Teksasā. Nafta ir degošs eļļains šķidrums tumšā krāsā, derīgais izraktenis, kas sastāv no ogļūdeņražiem un citiem piemaisījumiem.

Jaunums!!: Ģeoloģija un Nafta · Redzēt vairāk »

Oktaedrs

Oktaedrs Oktaedrs ir regulārs daudzskaldnis ar astoņām skaldnēm, visas regulāra oktaedra skaldnes ir regulāri trijstūri.

Jaunums!!: Ģeoloģija un Oktaedrs · Redzēt vairāk »

Paleontoloģija

dinozaura kaulus Paleontoloģija ir zinātne, kas pēta aizvēsturiskos organismus.

Jaunums!!: Ģeoloģija un Paleontoloģija · Redzēt vairāk »

Petrogrāfija

Petrogrāfija (no "akmens" un γράφω "rakstīt") ir petroloģijas novirziens, zinātne par iežiem - heterogēnām litosfēras sastāvdaļām.

Jaunums!!: Ģeoloģija un Petrogrāfija · Redzēt vairāk »

Plīnijs Vecākais

Iedomāts Plīnija Vecākā portrets (19. gadsimts) Plīnijs Vecākais (dzimis 23, miris) bija romiešu zinātnieks, enciklopēdists un karaspēka komandieris.

Jaunums!!: Ģeoloģija un Plīnijs Vecākais · Redzēt vairāk »

Priedes

Priedes (Pinus) ir priežu dzimtas (Pinaceae) ģints.

Jaunums!!: Ģeoloģija un Priedes · Redzēt vairāk »

Proterozojs

Proterozojs jeb kriptozojs un prekembrijs ir viena no vissenākajām ērām blakus arhajam.

Jaunums!!: Ģeoloģija un Proterozojs · Redzēt vairāk »

Sedimentoloģija

Sedimentoloģija ir ģeoloģijas nozare, kas pēta mūsdienu nogulumu, piemēram, smilts, grants, mālu un organiskas izcelsmes materiālu transportēšanos un izgulsnēšanos dažādu ģeoloģisko procesu ietekmē.

Jaunums!!: Ģeoloģija un Sedimentoloģija · Redzēt vairāk »

Senā Roma

Bizantijas impērija Senā Roma bija Seno laiku valsts, kas radās aptuveni 10.

Jaunums!!: Ģeoloģija un Senā Roma · Redzēt vairāk »

Smiltis

Namiba tuksnesī Smiltis ir nogulumiezis, kā arī mākslīgs materiāls, ko veido irdens mazu iežu graudiņu maisījums, kuru izmērs var būt no 0,063 līdz 2 mm.

Jaunums!!: Ģeoloģija un Smiltis · Redzēt vairāk »

Sveķi

Ķiršu koka sveķu pilieni Sveķi ir polimēri, kas cietējot iegūst telpisku struktūru un pārvēršas cietā vielā.

Jaunums!!: Ģeoloģija un Sveķi · Redzēt vairāk »

Tektonika

Zemes tektonisko plātņu karte Tektonika ir ģeoloģijas nozare, kas izmanto plātņu tektonikas teoriju.

Jaunums!!: Ģeoloģija un Tektonika · Redzēt vairāk »

Teofrasts

Teofrasts (dzimis ap 371. gadu p.m.ē., miris ap 287. gadu p.m.ē.) bija sengrieķu zinātnieks un filozofs, Aristoteļa skolnieks un sekotājs.

Jaunums!!: Ģeoloģija un Teofrasts · Redzēt vairāk »

Viduslaiki

Gregora I Lielā attēlojums, 9. gadsimts Viduslaiki ir Eiropas vēstures periods starp senajiem laikiem un jaunajiem laikiem, no 5.

Jaunums!!: Ģeoloģija un Viduslaiki · Redzēt vairāk »

Vulkanoloģija

Vulkanologs ņem lavas paraugus. Vulkanoloģija ir ģeoloģijas nozare, kas pēta vulkānus, bet zinātniekus, kuri ilgstoši novēro vulkānu uzvedību un to izcelšanos, pēta lavas un gāzu sastāvu, sauc par vulkanologiem.

Jaunums!!: Ģeoloģija un Vulkanoloģija · Redzēt vairāk »

Vulkāns

Stromboli vulkāna izvirdums (Itālija) ASV) Vulkāns ir ģeoloģisks veidojums — vieta, no kuras caur atveri zemes virsmā izplūst karsti, šķidri ieži — lava, pelni un gāzes.

Jaunums!!: Ģeoloģija un Vulkāns · Redzēt vairāk »

Zelts

Zelts ir ķīmiskais elements ar simbolu Au un atomskaitli 79.

Jaunums!!: Ģeoloģija un Zelts · Redzēt vairāk »

Zeme

Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.

Jaunums!!: Ģeoloģija un Zeme · Redzēt vairāk »

Zemes mākslīgais pavadonis

Sputnik-1: Pirmais mākslīgais zemes pavadonis Zemes mākslīgais pavadonis (saīsināti ZMP) ir kosmiskais aparāts, mākslīgais pavadonis, kas gravitācijas spēka ietekmē riņķo ap Zemi pa ģeocentrisku orbītu.

Jaunums!!: Ģeoloģija un Zemes mākslīgais pavadonis · Redzēt vairāk »

Zemes zinātne

Zemes zinātne ir visaptverošs jēdziens, kas sevī ietver vairākas ar Zemi cieši saistītas zinātnes nozares — ģeogrāfiju, ģeoloģiju, ģeofiziku un ģeodēziju.

Jaunums!!: Ģeoloģija un Zemes zinātne · Redzēt vairāk »

Zemestrīce

Zemestrīču epicentru atrašanās vietas no 1963. gada līdz 1998. gadam. Katrs epicentrs ir iekrāsots kā melns punkts. Zemes tektonisko plātņu kustība. Zemestrīce ir pēkšņa enerģijas atbrīvošanās Zemes garozā, kā rezultātā veidojas seismiskie viļņi.

Jaunums!!: Ģeoloģija un Zemestrīce · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Geologija.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »