Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Ģermāņi

Indekss Ģermāņi

Lielās tautu staigāšanas" (ap 100. - 400. g. m. ē). IV. gadsimtu (1913. gada rekonstrukcija) Ģermāņi bija radniecīgu tautu grupa senajā un viduslaiku Eiropā, ģermāņu valodas piederēja pie indoeiropiešu valodu saimes.

74 attiecības: Alani, Alemaņi, Amatniecība, Angļi, Ariānisms, Arminijs, Ģermānija, Ēlande, Āzija, Baltijas jūra, Baltijas valstis, Britānija, Bronzas laikmets, Burgundi, Darbarīks, Dāņi, Donava, Dzelzs laikmets, Eiropa, Elba, Etnonīms, Etnoss, Flāmi, Franči, Francija, Franki, Frīzi, Freirs, Gallija, Golfa straume, Goti, Huņņi, Indoeiropiešu valodas, Islandieši, Itālija, Klejotāji, Kristietība, Lauksaimniecība, Lielā tautu staigāšana, Lombardi, Nīderlandieši, Njords, Norvēģi, Odins, Odoakrs, Ostgoti, Ravenna, Reina, Rietumeiropa, Romas impērija, ..., Romuls Augustuls, Sakši, Skandināvija, Skoti, Slāvi, Spānija, Tacits, Teodoriks Lielais, Tirdzniecība, Tors (mitoloģija), Vandaļi, Vācija, Vidusjūra, Viduslaiki, Visla, Zemkopība, Ziemeļeiropa, Ziemeļjūra, Zviedri, Zviedrija, 1. gadsimts, 10. gadsimts, 7. gadsimts, 9. gadsimts. Izvērst indekss (24 vairāk) »

Alani

Alani ir sena irāņu tauta, kas pirmajā gadsimtā dzīvoja starp Donas upi un Kaukāzu.

Jaunums!!: Ģermāņi un Alani · Redzēt vairāk »

Alemaņi

Alemaņu apdzīvotā teritorija un alemaņu un romieču kauju vietas no 3. līdz 6. gadsimtam Rietumeiropa 5. gadsimta beigās Alemaņi (alemaņu: Alemanne,; no vācu alle manner — "visi cilvēki") bija ģermāņu cilšu apvienība Augšreinā.

Jaunums!!: Ģermāņi un Alemaņi · Redzēt vairāk »

Amatniecība

Irānā Amatniecība ir dažādu izstrādājumu sīkražošana, kam pamatā ir roku darbs un vienkārši darbarīki.

Jaunums!!: Ģermāņi un Amatniecība · Redzēt vairāk »

Angļi

Angļi ir tauta Apvienotajā Karalistē, Anglijas pamatiedzīvotāji.

Jaunums!!: Ģermāņi un Angļi · Redzēt vairāk »

Ariānisms

Ariānisms ir kristoloģisks uzskats, kas nosaukts tā slavenākā veicinātāja Aleksandrijas prezbitera Ārija vārdā.

Jaunums!!: Ģermāņi un Ariānisms · Redzēt vairāk »

Arminijs

Arminijs (dzimis 18./17. gadā p.m.ē., miris 21. gadā m.ē.) bija ģermāņu cilts herusku vadonis.

Jaunums!!: Ģermāņi un Arminijs · Redzēt vairāk »

Ģermānija

Lielā Ģermānija (Germania Magnum) kopā ar Romas impēriju ap 98. gadu p.m.ē. Par Ģermāniju romieši sauca teritoriju, ko apdzīvoja ģermāņi.

Jaunums!!: Ģermāņi un Ģermānija · Redzēt vairāk »

Ēlande

Ēlande ir otra lielākā Zviedrijas sala pēc Gotlandes.

Jaunums!!: Ģermāņi un Ēlande · Redzēt vairāk »

Āzija

Āzija ir pasaules lielākā kontinenta Eirāzijas austrumu daļa.

Jaunums!!: Ģermāņi un Āzija · Redzēt vairāk »

Baltijas jūra

Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.

Jaunums!!: Ģermāņi un Baltijas jūra · Redzēt vairāk »

Baltijas valstis

Baltu cilšu aptuveni apdzīvotās teritorijas ap 13. gadsimta sākumu Baltijas valstis (arī Baltija) ir trīs Eiropas Savienības valstis Baltijas jūras austrumu piekrastē — Latvija, Lietuva un Igaunija.

Jaunums!!: Ģermāņi un Baltijas valstis · Redzēt vairāk »

Britānija

Britānija var būt.

Jaunums!!: Ģermāņi un Britānija · Redzēt vairāk »

Bronzas laikmets

indoeiropiešu valodu grupu izplatība bronzas laikmetā (ap 500. gadu p.m.ē.). Baltu valodu areāls iezīmēts gaiši brūnā krāsā, indoirāņu valodas - sarkanā, ģermāņu valodas - violetā, ķeltu valodas - zaļā, latīņu valodas - zilā, grieķu valodas - dzeltenā, pārējās - brūnā krāsā. Bronzas laikmets ir civilizācijas attīstības periods ap 1500.-6.

Jaunums!!: Ģermāņi un Bronzas laikmets · Redzēt vairāk »

Burgundi

Burgundi bija viena no ģermāņu ciltīm, kas 5.

Jaunums!!: Ģermāņi un Burgundi · Redzēt vairāk »

Darbarīks

Darbarīks ir ierīce kāda noteikta darba veikšanai.

Jaunums!!: Ģermāņi un Darbarīks · Redzēt vairāk »

Dāņi

Dāņi ir Dānijas pamatiedzīvotāji.

Jaunums!!: Ģermāņi un Dāņi · Redzēt vairāk »

Donava

Donava ir otra garākā (aiz Volgas) upe Eiropā, tek caur desmit Eiropas valstīm un caur četru valstu galvaspilsētām.

Jaunums!!: Ģermāņi un Donava · Redzēt vairāk »

Dzelzs laikmets

Arheoloģijā par dzelzs laikmetu sauc cilvēces attīstības stadiju, kad cilvēki iemācījās apstrādāt dzelzi un izgatavot no tās ieročus un darbarīkus.

Jaunums!!: Ģermāņi un Dzelzs laikmets · Redzēt vairāk »

Eiropa

Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.

Jaunums!!: Ģermāņi un Eiropa · Redzēt vairāk »

Elba

Elba, Laba (sorbu: Łobjo) ir upe Čehijā un Vācijā.

Jaunums!!: Ģermāņi un Elba · Redzēt vairāk »

Etnonīms

Etnonīms ir etnosa (cilts, cilšu apvienības, tautības, tautas, nācijas) nosaukums.

Jaunums!!: Ģermāņi un Etnonīms · Redzēt vairāk »

Etnoss

Etnosa jēdziens ir Padomju Savienības beigu gados PSRS Zinātņu akadēmijas Etnogrāfijas institūta izstrādāta teorija, kas izskaidro tautību kā sociālu cilvēku kopums, kuras locekļi apzinās sevi kā vienota grupa, pretstatā pārējiem etnosiem.

Jaunums!!: Ģermāņi un Etnoss · Redzēt vairāk »

Flāmi

Flāmi ir Beļģijas Flandrijas reģiona pamatiedzīvotāji, kas runā nīderlandiešu valodā.

Jaunums!!: Ģermāņi un Flāmi · Redzēt vairāk »

Franči

Franči. Franči, vienskaitlī francūzis vai francūziete, ir Francijas iedzīvotāji un pilsoņi, kā arī tie pilsoņi, kuri dzīvo ārpus Francijas teritorijas.

Jaunums!!: Ģermāņi un Franči · Redzēt vairāk »

Francija

Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.

Jaunums!!: Ģermāņi un Francija · Redzēt vairāk »

Franki

Ieroči, kas atrasti kāda aristokrātiska franka kapā no Merovingu laikmeta Franki (vai gens Francorum) ir rietumģermāņu cilšu apvienība, kas izveidojās 3. gadsimta vidū un kurai bija nozīmīga loma Eiropas vēsturē no 5.

Jaunums!!: Ģermāņi un Franki · Redzēt vairāk »

Frīzi

Frīzi ir tauta Nīderlandē, pamatā Frīzlandes provincē, daļēji Groningenas provincē un Ziemeļfrīzu salās, kā arī Vācijā (ZR, Ziemeļfrīzu salās, Helgolandē).

Jaunums!!: Ģermāņi un Frīzi · Redzēt vairāk »

Freirs

Freirs jājot uz Gullinbursti. Freirs (- 'kungs') senskandināvu mitoloģijā ir auglības dievs (Freirs ir falliska dievība).

Jaunums!!: Ģermāņi un Freirs · Redzēt vairāk »

Gallija

Gallijas karte 54. gadā pirms mūsu ēras. Gallija un apkārtējās teritorijas 1. gadsimtā p.m.ē. Gallija senatnē bija reģions Rietumeiropā, tagadējās Itālijas, Francijas, Beļģijas un Rietumšveices teritorijās, kā arī daļa no Nīderlandes un Vācijas rietumu daļas Reinas kreisā krasta pusē.

Jaunums!!: Ģermāņi un Gallija · Redzēt vairāk »

Golfa straume

Šajā attēlā redzami temperatūras līmeņi Atlantijas okeānā. Golfa straume šeit attēlota dzeltenā un oranžā krāsā. Golfa straume sākotnēji veidojas siltajos ekvatoriālajos Āfrikas rietumu piekrastes ūdeņos, saplūstot divām atsevišķām straumēm - ziemeļekvatoriālajai un dienvidekvatoriālajai.

Jaunums!!: Ģermāņi un Golfa straume · Redzēt vairāk »

Goti

ariānismam. Goti bija viena no austrumģermāņu tautām, kas 3.-6.

Jaunums!!: Ģermāņi un Goti · Redzēt vairāk »

Huņņi

Huņņu valdnieks Atila Huņņi bija Āzijas klejotāju tauta, kuras izcelsme nav īsti skaidra.

Jaunums!!: Ģermāņi un Huņņi · Redzēt vairāk »

Indoeiropiešu valodas

Indoeiropiešu valodu izplatība pasaulē Indoeiropiešu valodas Indoeiropiešu valodas ir valodu saime, pie kuras pieder vairāki simti valodu un dialektu.

Jaunums!!: Ģermāņi un Indoeiropiešu valodas · Redzēt vairāk »

Islandieši

Islandieši ir Islandes pamatiedzīvotāji.

Jaunums!!: Ģermāņi un Islandieši · Redzēt vairāk »

Itālija

Itālija (izrunā), oficiāli Itālijas Republika (Repubblica italiana), ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā.

Jaunums!!: Ģermāņi un Itālija · Redzēt vairāk »

Klejotāji

Sergeja Prokudina-Gorska foto, ap 1910. gadu Klejotāji jeb nomadi ((nomades) — 'ganību meklētāji') ir nevietsēdīgās cilvēku kultūras, kuru dzīvesveidam raksturīga haotiska vai ritmiska pārvietošanās, mainot dzīvesvietu.

Jaunums!!: Ģermāņi un Klejotāji · Redzēt vairāk »

Kristietība

Kristietība (Khristos) ir monoteiska reliģija, kas balstās uz Jēzus Kristus dzīvi un mācību, kāda tā aprakstīta Jaunajā Derībā.

Jaunums!!: Ģermāņi un Kristietība · Redzēt vairāk »

Lauksaimniecība

Aramzeme — lauksaimniecībā izmantojama zeme Lauksaimniecība ir tautsaimniecības nozare, kas vērsta uz augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu iegūšanu un/vai citu to izejvielu iegūšanu rūpniecības nolūkiem, piemēram, aitkopji iegūst vilnu, lai pēc tam no tās gatavotu apģērbu.

Jaunums!!: Ģermāņi un Lauksaimniecība · Redzēt vairāk »

Lielā tautu staigāšana

Lielā tautu staigāšana Ar Lielo tautu staigāšanu vēsturnieku vidū saprot masveida cilvēku migrāciju Eiropā, kā arī daļēji Āzijā un Ziemeļāfrikā aptuveni starp 300.

Jaunums!!: Ģermāņi un Lielā tautu staigāšana · Redzēt vairāk »

Lombardi

Lombardi var būt.

Jaunums!!: Ģermāņi un Lombardi · Redzēt vairāk »

Nīderlandieši

Izcilu nīderlandiešu attēli. Nīderlandieši jeb holandieši ir Nīderlandes pamatiedzīvotāji un pilsoņi, kā arī citu valstu (galvenokārt Dienvidāfrikas, ASV, Kanādas) pilsoņi, kas pieder pie nīderlandiešu etniskās grupas.

Jaunums!!: Ģermāņi un Nīderlandieši · Redzēt vairāk »

Njords

"Njords" grāmatā ''Die Helden und Götter des Nordens, oder Das Buch der sagen'' (1832). Njords skandināvu mitoloģijā ir auglības, jūras un jūrasbraucēju dievs, viens no vāniem.

Jaunums!!: Ģermāņi un Njords · Redzēt vairāk »

Norvēģi

Norvēģi ir viena no Eiropas nācijām, Norvēģijas pamatiedzīvotāji (86%).

Jaunums!!: Ģermāņi un Norvēģi · Redzēt vairāk »

Odins

Odins uz Sleipnira, iejājot Valhallā. Odins senskandināvu mitoloģijā ir augstākais dievs.

Jaunums!!: Ģermāņi un Odins · Redzēt vairāk »

Odoakrs

Odoakra valsts pēc 480. gada Odoakrs (dzimis 433. gadā, miris 493. gadā) bija pirmais Itālijas karalis.

Jaunums!!: Ģermāņi un Odoakrs · Redzēt vairāk »

Ostgoti

Romas impērija Ostgoti (— "austrumgoti"), zināmi arī kā greitungi (Greutungen), bija ģermāņu cilts.

Jaunums!!: Ģermāņi un Ostgoti · Redzēt vairāk »

Ravenna

Ravenna ir pilsēta Itālijā, Emīlijas-Romanjas reģionā.

Jaunums!!: Ģermāņi un Ravenna · Redzēt vairāk »

Reina

Reina ir upe Eiropā, Vācijas lielākā upe.

Jaunums!!: Ģermāņi un Reina · Redzēt vairāk »

Rietumeiropa

Dienvideiropa Rietumeiropas valstis (''Westeuropa'') atbilstoši "kultūras telpas" koncepcijai. Rietumeiropa ir Eiropas rietumu daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst Andora, Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Francija, Īrija, Lihtenšteina, Luksemburga, Monako, Nīderlande, Šveice, Vācija, kā arī autonomās Kanāla salas — Džērsija un Gērnsija, Menas Sala.

Jaunums!!: Ģermāņi un Rietumeiropa · Redzēt vairāk »

Romas impērija

Romas impērijaRomas impērija bija Senās Romas periods, kas aizsākās pēc Romas republikas sabrukšanas 1.

Jaunums!!: Ģermāņi un Romas impērija · Redzēt vairāk »

Romuls Augustuls

Romuls Augustuls (Flavius Momyllus Romulus Augustulus; dzimis, iespējams, ap 460. gadu, miris pēc 476. gada, iespējams, bijis dzīvs ap 500. gadu) bija pēdējais Rietumromas impērijas imperators de facto.

Jaunums!!: Ģermāņi un Romuls Augustuls · Redzēt vairāk »

Sakši

Sakši bija ģermāņu cilšu grupa.

Jaunums!!: Ģermāņi un Sakši · Redzēt vairāk »

Skandināvija

Sarkanā krāsā trīs skandināvijas monarhijas; oranžā krāsā teritorijas, kuras arī dažreiz pieskaita pie Skandināvijas; dzeltenā krāsā iekrāsotas teritorijas, kuras pieder Skandināvijas valstīm Skandināvija (dāņu un, norvēģu, fēru un, īslandiešu: Skandinavía un sāmu: Skadesi-suolu / Skađsuâl) ir vēsturisks un ģeogrāfisks Ziemeļeiropas reģions, kurš atrodas Skandināvijas pussalā.

Jaunums!!: Ģermāņi un Skandināvija · Redzēt vairāk »

Skoti

Skoti ir nācija, kas dzīvo Skotijā — Apvienotās Karalistes ziemeļdaļā un tai piegulošajās piekrastes salās.

Jaunums!!: Ģermāņi un Skoti · Redzēt vairāk »

Slāvi

Slāvu etniskā izplatība Slāvi ir etnolingvistiska, indoeiropiešiem piederoša tautu grupa, kas mūsdienās galvenokārt apdzīvo Austrumeiropu, Dienvidaustrmeiropu, kā arī Āzijas ziemeļus un centrālo daļu un runā kādā no slāvu valodām.

Jaunums!!: Ģermāņi un Slāvi · Redzēt vairāk »

Spānija

Spānija (izrunā), oficiāli Spānijas Karaliste (Reino de España), ir valsts, kura atrodas Pireneju pussalā, Dienvidrietumeiropā.

Jaunums!!: Ģermāņi un Spānija · Redzēt vairāk »

Tacits

(Pūblijs jeb Gajs) Kornēlijs Tacits (dzimis 56. gadā, miris 117. gadā) bija romiešu orators, jurists un senators, kas tiek uzskatīts par vienu no sava laika izcilākajiem vēsturniekiem.

Jaunums!!: Ģermāņi un Tacits · Redzēt vairāk »

Teodoriks Lielais

Teodoriks Lielais (gotu: Þiudareiks,,; dzimis 454. gadā, miris) bija ostgotu valdnieks.

Jaunums!!: Ģermāņi un Teodoriks Lielais · Redzēt vairāk »

Tirdzniecība

Tirdzniecība jeb komercija ir preču vai pakalpojumu apmaiņa.

Jaunums!!: Ģermāņi un Tirdzniecība · Redzēt vairāk »

Tors (mitoloģija)

"Tora kauja pret milžiem", Mortena Eskila Vinges glezna (1872). Tors (senangļu: Þunor, senaugšvācu: Punra) senskandināvu mitoloģijā ir pērkona un auglības dievs, Odina un Jerdas dēls.

Jaunums!!: Ģermāņi un Tors (mitoloģija) · Redzēt vairāk »

Vandaļi

Henriha Leitemana gravējums. Vandaļi ir viena no senākajām ģermāņu ciltīm, kas, kā uzskata daudzi vēsturnieki, pārcēlušies no Skandināvijas pāri Baltijas jūrai un apmetušies mūsdienu Polijas teritorijā ap 2.

Jaunums!!: Ģermāņi un Vandaļi · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G8 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē trešā lielākā ekonomika2007. gada informācija. Salīdzinot ar citām valstīm: ASV: 13 807,550 Japāna: 4 381,576Vācija: 3 320,913Ķīna: 3 280,224 pēc IKP un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Ģermāņi un Vācija · Redzēt vairāk »

Vidusjūra

Vidusjūra ir starpkontinentu iekšējā jūra, Atlantijas okeāna daļa, ko praktiski no visām pusēm ietver sauszeme: ziemeļos — Eiropa, dienvidos — Āfrika, austrumos — Āzija.

Jaunums!!: Ģermāņi un Vidusjūra · Redzēt vairāk »

Viduslaiki

Gregora I Lielā attēlojums, 9. gadsimts Viduslaiki ir Eiropas vēstures periods starp senajiem laikiem un jaunajiem laikiem, no 5.

Jaunums!!: Ģermāņi un Viduslaiki · Redzēt vairāk »

Visla

Visla ir upe Eiropā, Polijas lielākā upe.

Jaunums!!: Ģermāņi un Visla · Redzēt vairāk »

Zemkopība

Lauka apstrāde ar traktoru Zemkopība ir saimnieciska rakstura nodarbošanās, kas saistīta ar zemes apstrādi pārtikas kultūru audzēšanai.

Jaunums!!: Ģermāņi un Zemkopība · Redzēt vairāk »

Ziemeļeiropa

Dienvideiropa Ziemeļeiropa ir Eiropas ziemeļu daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst trīs Baltijas valstis — Igaunija, Latvija, Lietuva, piecas Ziemeļvalstis — Dānija, Islande, Norvēģija, Somija, Zviedrija, kā arī autonomās Fēru Salas.

Jaunums!!: Ģermāņi un Ziemeļeiropa · Redzēt vairāk »

Ziemeļjūra

Ziemeļjūra ir Atlantijas okeānam piederīga malas jūra tā ziemeļu daļā pie Eiropas krastiem; to no trim pusēm ieskauj sauszeme.

Jaunums!!: Ģermāņi un Ziemeļjūra · Redzēt vairāk »

Zviedri

Zviedri ir viena no Eiropas nācijām, kas cēlusies no ģermāņiem un runā zviedru valodā, Zviedrijas pamatiedzīvotāji (82%).

Jaunums!!: Ģermāņi un Zviedri · Redzēt vairāk »

Zviedrija

Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.

Jaunums!!: Ģermāņi un Zviedrija · Redzēt vairāk »

1. gadsimts

1.

Jaunums!!: Ģermāņi un 1. gadsimts · Redzēt vairāk »

10. gadsimts

10.

Jaunums!!: Ģermāņi un 10. gadsimts · Redzēt vairāk »

7. gadsimts

7.

Jaunums!!: Ģermāņi un 7. gadsimts · Redzēt vairāk »

9. gadsimts

9.

Jaunums!!: Ģermāņi un 9. gadsimts · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »