Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Ķēstutis

Indekss Ķēstutis

Ķēstutis, agrāk arī Ķeistūts (Kynstutte) bija Lietuvas dižkunigaiša Ģedimina dēls (dzimis 1297. gadā, miris). No 1341.

64 attiecības: Aļģirds, Arnolds fon Fītinghofs, Austrumprūsija, Šķirgailis, Ģedimina dzimta, Ģedimins, Žemaitija, Žemaitijas fogteja, Žemaitijas valdnieku uzskaitījums, Žigimants, Biruta, Biruta (Lietuvas valdniece), Gosvins fon Hērike, Grodņa, Grodņas apgabals, Grodņas kņazi, Jagailis, Jaunutis, Jelgavas pils, Kaļiņingrada, Kauņa, Kazimirs III Lielais, Kārlis IV Luksemburgs, Kurzeme, Lajošs I Lielais, Latgale, Lietuvas lielkņaziste, Lietuvas valsts vadītāji, Livonijas ordeņa mestri, Livonijas ordenis, Malborka, Marģers, Mazovija, Mežotnes pilskalns, Mindaugs, Palanga, Pleskava, Polija, Romas pāvestu uzskaitījums, Rusova Livonijas hronika, Smarhoņas rajons, Svētā Romas impērija, Tatāri, Tērvetes pilskalns, Traķi, Traķu kunigaitija, Tvera, Vaidelotis, Vācu ordenis, Vītauts Dižais, ..., Viļņa, Volīnijas kņazi, Zelta Orda, Zemgale, 1297. gads, 1337. gads, 1341. gads, 1346. gads, 1361. gads, 1365. gads, 1381. gads, 1382. gads, 1873. gads, 1882. gads. Izvērst indekss (14 vairāk) »

Aļģirds

Aļģirds, arī Oļģerts (Olgerth; dzimis ap 1296. gadu, miris 1377. gada maija beigās) bija Lietuvas dižkunigaitijas valdnieks kopā ar savu brāli Ķēstuti laikā no 1345.

Jaunums!!: Ķēstutis un Aļģirds · Redzēt vairāk »

Arnolds fon Fītinghofs

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Livonijas ordeņa bruņinieku iebrukums Lietuvā (Wojceha Gersona zīmējums). Arnolds no Fītinghofas jeb Arnolds fon Fītinghofs (miris 1364. gada 11. jūlijā) ieradās Livonijā no Vestfālenes un bija Livonijas ordeņa Alūksnes pils (Marienburgas) komturs no 1341.

Jaunums!!: Ķēstutis un Arnolds fon Fītinghofs · Redzēt vairāk »

Austrumprūsija

Austrumprūsijas karte 1881. gadā Austrumprūsijas karte 1944. gadā. Austrumprūsija (vai Mažoji Lietuva — 'Mazā Lietuva') bija viens no Prūsijas reģioniem Baltijas jūras piekrastes dienvidaustrumos, kas pastāvēja no 13. gadsimta līdz Otrā pasaules kara beigām 1945.

Jaunums!!: Ķēstutis un Austrumprūsija · Redzēt vairāk »

Šķirgailis

Šķirgailis jeb Skirgailis (kristītie vārdi „Ivans/Kazimirs”, dzimis ap 1354. gadu, miris 1397.) bija Ģedimina dzimtas valdnieks, Jagaiļa jaunākais brālis.

Jaunums!!: Ķēstutis un Šķirgailis · Redzēt vairāk »

Ģedimina dzimta

Ģedimina dzimtas simbols - Ģedimina kolonnas. Ģedimina dzimta vai Ģediminaiši bija Lietuvas valdnieku dzimta, ko aizsāka dižkunigaitis Ģedimins.

Jaunums!!: Ķēstutis un Ģedimina dzimta · Redzēt vairāk »

Ģedimins

Ģedimins (dzimis ap 1275. gadu, miris 1341. gada beigās) bija Lietuvas dižkunigaitis (1316. - 1341.), Ģedimina dinastijas (vēlākās Jagellonu dinastijas) aizsācējs, viens no izcilākajiem valdniekiem Lietuvas vēsturē.

Jaunums!!: Ķēstutis un Ģedimins · Redzēt vairāk »

Žemaitija

Livonijas ordenim (''Livoniae pars'') pakļautā Kursas (''Curlandia'') un Žemaitijas (''Samogitia'') teritorija (līdz 1422). Žemaitija ("zemā zeme" pretstatā Aukštaitijai) ir viens no Lietuvas pieciem etnogrāfiskajiem reģioniem, kas robežojas ar Kurzemi un Zemgales rietumu daļu Latvijā.

Jaunums!!: Ķēstutis un Žemaitija · Redzēt vairāk »

Žemaitijas fogteja

Žemaitijas fogteja bija žemaišu, kuršu un zemgaļu apdzīvota zeme mūsdienu Lietuvas ziemeļrietumu daļā.

Jaunums!!: Ķēstutis un Žemaitijas fogteja · Redzēt vairāk »

Žemaitijas valdnieku uzskaitījums

Žemaitijas valdnieku ģerbonis. Šajā uzskaitījumā apkopoti Žemaitijas valdnieki, kas bija Žemaitijas kunigaitijas valsts valdnieki.

Jaunums!!: Ķēstutis un Žemaitijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Žigimants

Žigimants jeb Zigmunds (dzimis ap 1365. gadu, miris 1440.) bija Ģedimina dzimtas valdnieks, Ķēstuta dēls un Vītauta jaunākais brālis.

Jaunums!!: Ķēstutis un Žigimants · Redzēt vairāk »

Biruta

Biruta var būt.

Jaunums!!: Ķēstutis un Biruta · Redzēt vairāk »

Biruta (Lietuvas valdniece)

Biruta un Ķēstutis romantiskā gleznā no Palangas Dzintara muzeja arhīviem. Biruta (mirusi 1382. vai 1389. gadā) bija Palangas kuršu vaidelote, Lietuvas dižkunigaiša Ķēstuta otrā sieva un Vītauta Dižā māte.

Jaunums!!: Ķēstutis un Biruta (Lietuvas valdniece) · Redzēt vairāk »

Gosvins fon Hērike

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Gosvins fon Hērike jeb Gosvīns Erks (miris 1359. gadā) bija Livonijas ordeņa mestrs no 1345.

Jaunums!!: Ķēstutis un Gosvins fon Hērike · Redzēt vairāk »

Grodņa

Grodņa, arī Hrodna, Harodņa, ir pilsēta Baltkrievijas rietumos pie Nemunas, apgabala centrs.

Jaunums!!: Ķēstutis un Grodņa · Redzēt vairāk »

Grodņas apgabals

Grodņas apgabals ir viens no Baltkrievijas apgabaliem.

Jaunums!!: Ķēstutis un Grodņas apgabals · Redzēt vairāk »

Grodņas kņazi

Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Grodņas kņazs bija Grodņas dalienu kņazistes valdnieka tituls 11.-14.

Jaunums!!: Ķēstutis un Grodņas kņazi · Redzēt vairāk »

Jagailis

Jagailis, vēlāk Vladislavs II Jagello (dzimis ap 1348. gadu, miris) bija Lietuvas dižkunigaitis un Polijas karalis, Jagellonu dinastijas aizsācējs.

Jaunums!!: Ķēstutis un Jagailis · Redzēt vairāk »

Jaunutis

Jaunutis (Iwenynti; dzimis ap 1300. gadu, miris 1366. gadā) bija Lietuvas dižkunigaiša Ģedimina dēls un pēc viņa nāves laikā no 1341.

Jaunums!!: Ķēstutis un Jaunutis · Redzēt vairāk »

Jelgavas pils

Jelgavas pils mūsdienās. Jelgavas pils ir bijusī Kurzemes hercogu rezidence Jelgavā.

Jaunums!!: Ķēstutis un Jelgavas pils · Redzēt vairāk »

Kaļiņingrada

Kaliņingrada ir Krievijas Federācijai piederoša neaizsalstoša Baltijas jūras osta, eksklāva Kaļiņingradas apgabala centrs.

Jaunums!!: Ķēstutis un Kaļiņingrada · Redzēt vairāk »

Kauņa

Kauņa ir pēc iedzīvotāju skaita Lietuvas otrā lielākā pilsēta.

Jaunums!!: Ķēstutis un Kauņa · Redzēt vairāk »

Kazimirs III Lielais

Kazimirs III, biežāk Kazimirs Lielais (dzimis, miris) bija pēdējais Pjastu dinastijas Polijas karalis.

Jaunums!!: Ķēstutis un Kazimirs III Lielais · Redzēt vairāk »

Kārlis IV Luksemburgs

Kārlis IV (dzimis, miris) bija Luksemburgu dinastijas Svētās Romas impērijas imperators no 1355.

Jaunums!!: Ķēstutis un Kārlis IV Luksemburgs · Redzēt vairāk »

Kurzeme

Kurzeme jeb Kursa ir kultūrvēsturisks novads Latvijas rietumu daļā.

Jaunums!!: Ķēstutis un Kurzeme · Redzēt vairāk »

Lajošs I Lielais

Lajošs I, Ungārijas Ludviks (dzimis, miris) bija Ungārijas (1326—1382) un Polijas (1370-1382) karalis no Anžū dinastijas.

Jaunums!!: Ķēstutis un Lajošs I Lielais · Redzēt vairāk »

Latgale

Latgale ir kultūrvēsturisks novads Latvijā.

Jaunums!!: Ķēstutis un Latgale · Redzēt vairāk »

Lietuvas lielkņaziste

Lietuvas lielkņaziste (vecrietumkrievu: Великое князство Литовское, Руское, Жомойтское и иных) jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste bija lielvalsts mūsdienu Baltkrievijas, Lietuvas, Latvijas, Krievijas, Polijas un Ukrainas teritorijās.

Jaunums!!: Ķēstutis un Lietuvas lielkņaziste · Redzēt vairāk »

Lietuvas valsts vadītāji

Lietuvas prezidenta standarts. Lietuvas valsts vadītāji dažādos vēstures posmos tika dēvēti par kunigaišiem, dižkunigaišiem, lielkņaziem, karaļiem un prezidentiem.

Jaunums!!: Ķēstutis un Lietuvas valsts vadītāji · Redzēt vairāk »

Livonijas ordeņa mestri

Vācu ordeņa virsmestrs un ordeņa brālis (Michala Elviro Andrioli zīmējums, 1895). Livonijas ordeņa mestru tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar dzeltenu kontūru. Livonijas ordeņa mestri bija Livonijas Ordeņa virspavēlnieki, līdz 1526.

Jaunums!!: Ķēstutis un Livonijas ordeņa mestri · Redzēt vairāk »

Livonijas ordenis

Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa atzars Livonijā, kas izveidojās pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.

Jaunums!!: Ķēstutis un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »

Malborka

Malborka ir pilsēta Polijas ziemeļos, Pomožes vojevodistē pie Vislas attekas Nogatas.

Jaunums!!: Ķēstutis un Malborka · Redzēt vairāk »

Marģers

Marģera un viņa ģimenes pašnāvība Pilenes pilskalnā (Vladislava Majeranovska glezna, 19. gs.). Dzūkijā. Marģers vai Marģiris (dzimis pēc 1275. gada, miris 1336. gadā) bija Žemaitijas kunigaitis (pēc 1290-1336), iespējams, Lietuvas dižkunigaišu Vīteņa un Ģedimina jaunākais brālis.

Jaunums!!: Ķēstutis un Marģers · Redzēt vairāk »

Mazovija

Mazovijas vēsturiskās zemes Vislas, Bugas un Narevas upju baseinā. Mazovija ir vēsturisks Eiropas reģions Polijas centrālajā daļā, Vislas vidustecē.

Jaunums!!: Ķēstutis un Mazovija · Redzēt vairāk »

Mežotnes pilskalns

Mežotnes pilskalns jeb Viestura kalns atrodas Rundāles novadā iepretim Mežotnes centram Lielupes kreisajā krastā.

Jaunums!!: Ķēstutis un Mežotnes pilskalns · Redzēt vairāk »

Mindaugs

Mindaugs, agrākajos tekstos Mintauts (senkrievu: Мидогъ,; dzimis ap 1200. gadu, miris 1263. gada 12. septembrī) bija Lietuvas valdnieks gan kā dižkunigaitis no 1236.

Jaunums!!: Ķēstutis un Mindaugs · Redzēt vairāk »

Palanga

Palanga ir pilsēta un pašvaldība Lietuvā pie Baltijas jūras, 25 km uz ziemeļiem no Klaipēdas.

Jaunums!!: Ķēstutis un Palanga · Redzēt vairāk »

Pleskava

Pleskava, senāk arī Pliskava ir viena no senākajām Krievijas pilsētām pie Veļikajas upes Krievijas Federācijas rietumu daļā, Pleskavas apgabala administratīvais centrs ar 206 tūkstošiem iedzīvotāju (2013).

Jaunums!!: Ķēstutis un Pleskava · Redzēt vairāk »

Polija

Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju un Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļos.

Jaunums!!: Ķēstutis un Polija · Redzēt vairāk »

Romas pāvestu uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Romas pāvesti kopš 33.

Jaunums!!: Ķēstutis un Romas pāvestu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Rusova Livonijas hronika

Baltazara Rusova Livonijas hronika, izdota 1578. gadā. Rusova Livonijas hronika (vāciski: Chronica der Prouintz Lyfflandt; 1578; 1584) ir jaunākā Livonijas hronika, kurā aprakstīta Livonijas vēsture no tās pirmsākumiem līdz 1583.

Jaunums!!: Ķēstutis un Rusova Livonijas hronika · Redzēt vairāk »

Smarhoņas rajons

Smarhoņas rajons jeb Smorgoņas rajons ir Grodņas apgabala rajons Baltkrievijā.

Jaunums!!: Ķēstutis un Smarhoņas rajons · Redzēt vairāk »

Svētā Romas impērija

Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.

Jaunums!!: Ķēstutis un Svētā Romas impērija · Redzēt vairāk »

Tatāri

Tatāri (tatāru: Tatarlar vai Татарлар) ir tjurku tauta, kas kompakti dzīvo Krievijas Federācijas Tatarstānas (53,2 % no iedzīvotājiem) un Baškortostānas (25,4 % no iedzīvotājiem) republikās, bet izkaisīti arī citur Krievijā, Uzbekistānā, Kazahstānā, Ukrainā, Kirgizstānā, Tadžikistānā, Azerbaidžānā, Turkmenistānā un Afganistānā.

Jaunums!!: Ķēstutis un Tatāri · Redzēt vairāk »

Tērvetes pilskalns

Tērvetes pilskalns (arī Cukurkalns) ir pilskalns Tērvetes novada Tērvetē, Tērvetes upes labajā krastā.

Jaunums!!: Ķēstutis un Tērvetes pilskalns · Redzēt vairāk »

Traķi

Traķi ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvas dienvidos, 28 kilometrus uz dienvidrietumiem no Viļņas.

Jaunums!!: Ķēstutis un Traķi · Redzēt vairāk »

Traķu kunigaitija

Ķēstuta zīmogs (KYNSTVTTE DVX DE TRACKEN, 1379) Mūsdienu Traķu rajona ģerbonis. Traķu kunigaitija bija tā Lietuvas dižkunigaitijas daļa ar centru Traķos, kas bija pakļauta dižkunigaiša Ģedimina dēlam Ķēstutim un viņa pēcnācējiem.

Jaunums!!: Ķēstutis un Traķu kunigaitija · Redzēt vairāk »

Tvera

Tvera ir pilsēta Krievijā, Tveras apgabala administratīvais centrs, atrodas Volgas krastos, 167 km no Maskavas un 485 km no Sanktpēterburgas.

Jaunums!!: Ķēstutis un Tvera · Redzēt vairāk »

Vaidelotis

koklēm, jauneklis ar gar sāniem nolaistu zobenu un zirga galvaskauss Vaidelotis (prūšu: waidelotte) bija seno baltu tautu priesteris, reliģisko rituālu izpildītājs, kā arī seno latviešu dziesminieks un burtnieks.

Jaunums!!: Ķēstutis un Vaidelotis · Redzēt vairāk »

Vācu ordenis

Vācu ordeņa simbols - melns krusts baltā laukā. Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT - Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.

Jaunums!!: Ķēstutis un Vācu ordenis · Redzēt vairāk »

Vītauts Dižais

Vītauts Dižais vai Vitolds (dzimis ap 1350. gadu, miris) bija Lietuvas dižkunigaitis no 1392.

Jaunums!!: Ķēstutis un Vītauts Dižais · Redzēt vairāk »

Viļņa

Viļņas katedrāle Viļņa ir pilsēta Lietuvas dienvidaustrumos, Neres un Viļņas upes sateces vietā.

Jaunums!!: Ķēstutis un Viļņa · Redzēt vairāk »

Volīnijas kņazi

Volīnijas kņazu ģerbonis. Volīnijas kņazi saukti arī par Vladimiras kņaziem bija Volīnijas zemes valdnieka tituls.

Jaunums!!: Ķēstutis un Volīnijas kņazi · Redzēt vairāk »

Zelta Orda

Zelta Orda ir vēsturiski izveidojies nosaukums pēc Mongoļu impērijas sairšanas 13.-15.

Jaunums!!: Ķēstutis un Zelta Orda · Redzēt vairāk »

Zemgale

Zemgale ir kultūrvēsturisks novads Latvijā, kas līdz 1949.

Jaunums!!: Ķēstutis un Zemgale · Redzēt vairāk »

1297. gads

1297.

Jaunums!!: Ķēstutis un 1297. gads · Redzēt vairāk »

1337. gads

1337.

Jaunums!!: Ķēstutis un 1337. gads · Redzēt vairāk »

1341. gads

1341.

Jaunums!!: Ķēstutis un 1341. gads · Redzēt vairāk »

1346. gads

1346.

Jaunums!!: Ķēstutis un 1346. gads · Redzēt vairāk »

1361. gads

1361.

Jaunums!!: Ķēstutis un 1361. gads · Redzēt vairāk »

1365. gads

1365.

Jaunums!!: Ķēstutis un 1365. gads · Redzēt vairāk »

1381. gads

1381.

Jaunums!!: Ķēstutis un 1381. gads · Redzēt vairāk »

1382. gads

1382.

Jaunums!!: Ķēstutis un 1382. gads · Redzēt vairāk »

1873. gads

1873.

Jaunums!!: Ķēstutis un 1873. gads · Redzēt vairāk »

1882. gads

1882.

Jaunums!!: Ķēstutis un 1882. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Kęstutis, Ķeistutis, Ķestutis.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »