Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Ķīmija

Indekss Ķīmija

Ķīmija ir zinātne, kas pēta vielu sastāvu, īpašības, struktūru utt. Ķīmija (— ‘metālu sakausēšanas māka’) ir zinātnes nozare, kas pēta vielu sastāvu, īpašības, pārvērtības un parādības, kas saistītas ar šīm pārvērtībām, izstrādā racionālas vielu iegūšanas un pārstrādes metodes.

52 attiecības: Aizvēsture, Alķīmija, Alva, Analītiskā ķīmija, Aristotelis, Astroloģija, Atoms, Augsne, Šumera, Ķīmiskais elements, Ķīmisko elementu periodiskā tabula, Babilonija, Bronza, D vitamīns, Dabaszinātnes, Dēmokrits, Dmitrijs Mendeļejevs, Dzelzs, Filozofija, Fizika, Fizikālā ķīmija, Gaiss, Keramika, Kvintesence, Londona, Maģija, Māksla, Medicīna, Metalurģija, Metāli, Neitrons, Neorganiskā ķīmija, Organiskā ķīmija, Parādība, Penicilīni, Polonijs, Radioaktivitāte, Rādijs, Rūda, Sakausējums, Sērs, Senā Ēģipte, Senā Grieķija, Slāpeklis, Stikls, Taless, Uguns, Varš, Viela, Zelts, ..., Zinātne, 1. gadsimts. Izvērst indekss (2 vairāk) »

Aizvēsture

Stounhendža ir celta vēlajā akmens laikmetā, aptuveni pirms 4 tūkstošiem gadu Aizvēsture ir cilvēces vēstures periods, par kuru nav saglabājušās rakstiskas liecības.

Jaunums!!: Ķīmija un Aizvēsture · Redzēt vairāk »

Alķīmija

fosforu Alķīmija ir protozinātne, kura ietvēra sevī agrīno filozofiju, ķīmiju, metalurģiju, fiziku, medicīnu, astroloģiju, semiotiku, mistiku un mākslu.

Jaunums!!: Ķīmija un Alķīmija · Redzēt vairāk »

Alva

Alva ir ķīmiskais elements ar simbolu Sn un atomskaitli 50.

Jaunums!!: Ķīmija un Alva · Redzēt vairāk »

Analītiskā ķīmija

Analītiskā ķīmija ir zinātne, kas pēta un pilnveido ķīmiskās analīzes metodes.

Jaunums!!: Ķīmija un Analītiskā ķīmija · Redzēt vairāk »

Aristotelis

Aristotelis (Aristotelēs; dzimis 384. gadā p.m.ē., miris 322. gadā p.m.ē.) bija sengrieķu zinātnieks un filozofs.

Jaunums!!: Ķīmija un Aristotelis · Redzēt vairāk »

Astroloģija

Kokgriezums no ''Andrea Alcato'' grāmatas ''Emblematum Liber'', ap 1531. gadu. Astroloģija (— 'zvaigzne' + logos — 'mācība') vairākās kultūrās ir tradīcija, mācība un māksla par cilvēku likteņa un notikumu pareģošanu pēc debess spīdekļu stāvokļa.

Jaunums!!: Ķīmija un Astroloģija · Redzēt vairāk »

Atoms

Hēlija atoma uzbūve un izmēri Atoms (atomos — ‘nedalāms’) ir vielas pamatvienība, kuru pamatā veido atoma kodols, un tam savukārt apkārt riņķo negatīvi uzlādēts elektronu mākonis.

Jaunums!!: Ķīmija un Atoms · Redzēt vairāk »

Augsne

Dzeltenzemes lauks Vācijā. Augsne ir dabiski veidojusies, irdena Zemes virskārta, kura sastāv no dažādu iežu daļiņām un tai ir raksturīga auglība.

Jaunums!!: Ķīmija un Augsne · Redzēt vairāk »

Šumera

Šumeras pilsētu lokalizācija. 200px Šumera bija civilizācija un vēsturisks apgabals mūsdienu Irākas dienvidu daļā, ko senāk sauc arī par Seno Divupi.

Jaunums!!: Ķīmija un Šumera · Redzēt vairāk »

Ķīmiskais elements

zemes un ūdens (attēlā angļu valodā attēlota saistība starp šiem elementiem). Šāds uzskats pastāvēja līdz pat 18. un 19. gadsimtam Ķīmiskais elements ir viena veida atomu kopums, kurus nevar sadalīt sīkāk vai pārveidot citos elementos ar ķīmiskām metodēm.

Jaunums!!: Ķīmija un Ķīmiskais elements · Redzēt vairāk »

Ķīmisko elementu periodiskā tabula

Ķīmisko elementu periodiskā tabula Ķīmisko elementu periodiskā tabula ir tabula, kurā ir sakārtoti ķīmiskie elementi pēc atomskaitļa (protonu skaita kodolā).

Jaunums!!: Ķīmija un Ķīmisko elementu periodiskā tabula · Redzēt vairāk »

Babilonija

Hammurapi likumu kodekss. Luvra. Babilonija bija sens kultūras reģions Divupes centrālajā un dienvidu daļā (mūsdienu Irākas teritorijā).

Jaunums!!: Ķīmija un Babilonija · Redzēt vairāk »

Bronza

Arheoloģiskajos izrakumos atrasti bronzas izstrādājumi Bronza ir metālu sakausējums, kura sastāvā parasti ir varš un alva.

Jaunums!!: Ķīmija un Bronza · Redzēt vairāk »

D vitamīns

Holekalciferola jeb D3 vitamīna struktūrformula D vitamīni jeb kalciferoli ir vitamīnu grupa, kas regulē kalcija jonu un fosfātu daudzumu un uzsūkšanos tievajā zarnā un nodrošina kaulu un zobu veidošanos, kā arī palīdz nostiprināt imūnsistēmu.

Jaunums!!: Ķīmija un D vitamīns · Redzēt vairāk »

Dabaszinātnes

Dabaszinātņu uzdevums ir izprast dabā notiekošos procesos. Attēlā ir parādīti piecas nozīmīgākās dabas zinātnes: ķīmija (centrā); astronomija, zemes zinātne, fizika un bioloģija (pulksteņrādītāja virzienā) Dabaszinātnes ir zinātņu nozares, kurās, izmantojot zinātniskās metodes, tiek pētīti un izprasti dabā notiekošie procesi un parādības, kā arī pēta to izmantošanas iespējas cilvēces vajadzībām.

Jaunums!!: Ķīmija un Dabaszinātnes · Redzēt vairāk »

Dēmokrits

Dēmokrits no Abdērām (Dēmokritos) ir sengrieķu filosofs un atomisma aizsācējs, Levkipa skolnieks.

Jaunums!!: Ķīmija un Dēmokrits · Redzēt vairāk »

Dmitrijs Mendeļejevs

Dmitrijs Mendeļejevs (dzimis, miris) bija krievu ķīmiķis, kas izveidoja ķīmisko elementu periodisko sistēmu.

Jaunums!!: Ķīmija un Dmitrijs Mendeļejevs · Redzēt vairāk »

Dzelzs

Dzelzs ir ķīmiskais elements ar simbolu Fe un atomskaitli 26.

Jaunums!!: Ķīmija un Dzelzs · Redzēt vairāk »

Filozofija

"Atēnu skola". Šo fresku 16. gadsimtā uzgleznoja itāliešu mākslinieks Rafaēls. Šeit redzami dažādu laiku domātāji Mūžīgajā Akadēmijā. Freskas centrā redzami Platons un Aristotelis, aizrāvušies diskusijā. Filozofija (philosophía) ir zinātne par dabas, sabiedrības un domāšanas vispārējiem likumiem.

Jaunums!!: Ķīmija un Filozofija · Redzēt vairāk »

Fizika

supravadītāja Eksperiments, kurā tiek izmantots lāzers Fizika (physis — ‘daba’) ir dabaszinātne, kurā tiek pētītas matērijas un enerģijas īpašības, to mijiedarbība laikā un telpā.

Jaunums!!: Ķīmija un Fizika · Redzēt vairāk »

Fizikālā ķīmija

Terminu "fizikālā ķīmija" 1752. gadā pirmais sāka lietot krievu ķīmiķis Mihails Lomonosovs. Attēlā redzama viņa darba pirmā lapa Fizikālā ķīmija ir ķīmijas nozare, kurā tiek analizētas ķīmiskās parādības, izmantojot ne tikai ķīmijas, bet arī fizikas teorētiskās un eksperimentālās metodes.

Jaunums!!: Ķīmija un Fizikālā ķīmija · Redzēt vairāk »

Gaiss

Gaiss ir dažādu gāzu maisījums, kas veido Zemes atmosfēru.

Jaunums!!: Ķīmija un Gaiss · Redzēt vairāk »

Keramika

Smalkkeramika: Porcelāna figūriņa Keramika (keramos — ‘māli, podniecība’) ir neorganiski un nemetāliski materiāli, kas apdedzināti augstās temperatūrās, lai piešķirtu tiem mehānisko izturību un palielinātu blīvumu.

Jaunums!!: Ķīmija un Keramika · Redzēt vairāk »

Kvintesence

Roberta Fleda grāmatas ''Utriusque cosmi metaphysica, physica atque technica historia'', 1617. gads Kvintesence (— ‘piektā esence’), saukta arī par ēteru (aithēr — ‘tīrs, svaigs gaiss/debesis’), bija piektais elements antīkajā un viduslaiku dabas filozofijā, kā arī fizikā un alķīmijā.

Jaunums!!: Ķīmija un Kvintesence · Redzēt vairāk »

Londona

Londona ir Apvienotās Karalistes galvaspilsēta pie Temzas upes Anglijas dienvidaustrumos.

Jaunums!!: Ķīmija un Londona · Redzēt vairāk »

Maģija

islandiešu spēka simbols Maģija (no grieķu magein, megas - `varens`, `dižens`) ir pirmatnējās reliģijas forma un rituālu kopums, kurai raksturīga ticība pārdabisku spēku darbībai.

Jaunums!!: Ķīmija un Maģija · Redzēt vairāk »

Māksla

Par mākslu tiek runāts saistībā ar dažādām cilvēka rīcības formām saistībā ar dažādu tādu materiālu un nemateriālu lietu radīšanu, kam piemīt kaut kāda vērtība attiecībā uz mentālajām spējām (psihi jeb prātu), maņām un emocijām.

Jaunums!!: Ķīmija un Māksla · Redzēt vairāk »

Medicīna

Asklēpija rokās Medicīna (— ‘ārstniecība’, ‘dziedniecība’) ir zinātnisku atziņu sistēma un praktiska darbība cilvēka veselības saglabāšanai.

Jaunums!!: Ķīmija un Medicīna · Redzēt vairāk »

Metalurģija

Tēraudlietuve Metalurģija (— 'raktuve, šahta' + ergon — 'darbs') ir zinātnes un tehnoloģijas nozare, kas pēta metālu iegūšanu (no rūdām vai otrreizējās pārstrādes izejvielām) un pirmējo apstrādi, kā arī lietot šīs zināšanas praksē — no rūdas iegūšanai līdz gataviem metāla izstrādājumiem.

Jaunums!!: Ķīmija un Metalurģija · Redzēt vairāk »

Metāli

Nokaitēts metāls Metāli ((métallon) — ‘raktuves’) ir tādu elementu veidotās vienkāršās vielas vai to sakausējumi, kam piemīt metāliskas īpašības (salīdzinoši laba siltumvadītspēja un elektrovadītspēja, metālisks spīdums, plastiskums u.c.). Metāliem raksturīgs īpaša veida kristālrežģis, kurā liela daļa vērtības elektronu ir visiem atomiem kopīgi un var brīvi pārvietoties.

Jaunums!!: Ķīmija un Metāli · Redzēt vairāk »

Neitrons

Neitrons (no - 'neitrāls; ne viens, ne otrs') ir atoma kodola sastāvā esošas subatomāras daļiņas, kas ir bez lādiņa.

Jaunums!!: Ķīmija un Neitrons · Redzēt vairāk »

Neorganiskā ķīmija

200pxNeorganiskā ķīmija pēta ķīmiskos elementus, to veidotās vienkāršās vielas un savienojumus (izņemot organiskās vielas, ko pēta organiskā ķīmija).

Jaunums!!: Ķīmija un Neorganiskā ķīmija · Redzēt vairāk »

Organiskā ķīmija

Organiskā ķīmija ir ķīmijas nozare, kas pēta organiskās vielas un to reakcijas.

Jaunums!!: Ķīmija un Organiskā ķīmija · Redzēt vairāk »

Parādība

Degošs sērkociņš ir fizikāla parādība Parādība ir jebkurš novērojams notikums.

Jaunums!!: Ķīmija un Parādība · Redzēt vairāk »

Penicilīni

Penicilīnu struktūrformula. Ar '''R''' apzīmēta grupa, kas dažādiem penicilīniem ir atšķirīga. Penicilīni (— 'ota'; no Penicillium ģints pelējuma sēnītēm ar otveida formu) ir antibiotikas, ko iegūst no pelējumsēnēm vai sintezē mākslīgi.

Jaunums!!: Ķīmija un Penicilīni · Redzēt vairāk »

Polonijs

Polonijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Po un atomskaitli 84.

Jaunums!!: Ķīmija un Polonijs · Redzēt vairāk »

Radioaktivitāte

Radioaktivitāte (no — 'izstarot' un activus — 'aktīvs, darbīgs') — dažu atomu kodolu spēja pašiem no sevis sabrukt, veidojot jaunus, atšķirīgus kodolus (vai arī mainās kodola iekšējā enerģija).

Jaunums!!: Ķīmija un Radioaktivitāte · Redzēt vairāk »

Rādijs

Rādijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ra un atomskaitli 88.

Jaunums!!: Ķīmija un Rādijs · Redzēt vairāk »

Rūda

Mangāna rūda Svina rūda Zelta rūda Rūda ir derīgā izrakteņa veids, dabisks minerāls, kas satur saimniecībā noderīgu materiālu izejvielas (piemēram, metālus) tādā koncentrācijā, kas padara šo izejvielu ieguvi ekonomiski pamatotu.

Jaunums!!: Ķīmija un Rūda · Redzēt vairāk »

Sakausējums

Dzelzs un silīcija sakausējums — ferosilīcijs Sakausējums ir augstā temperatūrā iegūts makroskopiski viendabīgs divu vai vairāku izkausētu ķīmisku elementu maisījums.

Jaunums!!: Ķīmija un Sakausējums · Redzēt vairāk »

Sērs

Sērs ir ķīmiskais elements ar simbolu S un atomskaitli 16.

Jaunums!!: Ķīmija un Sērs · Redzēt vairāk »

Senā Ēģipte

Piramīdas ir simbols, kas visbiežāk asociējas ar Seno Ēģipti Senā Ēģipte bija sena civilizācija, kas pastāvēja Āfrikas ziemeļaustrumos pie Nīlas upes.

Jaunums!!: Ķīmija un Senā Ēģipte · Redzēt vairāk »

Senā Grieķija

Senā Grieķija 4.gs. p.m.ē. Par Seno Grieķiju jeb Helladu (sengrieķu: Ἑλλάς — Hellás) sauc grieķiski runājošo pasauli senajos laikos – ne tikai pašreizējās Grieķijas teritoriju, bet arī teritorijas, kuras tad apdzīvoja grieķi: Kipru, Turcijas Egejas jūras krastu (tolaik sauktu par Joniju), Sicīliju, Dienviditāliju un grieķu piekrastes apmetnes tagadējā Albānijā, Bulgārijā, Ēģiptē, Francijā, Lībijā, Spānijā un Ukrainā.

Jaunums!!: Ķīmija un Senā Grieķija · Redzēt vairāk »

Slāpeklis

Slāpeklis ir ķīmiskais elements, kuru apzīmē ar simbolu N un tā atomskaitlis ir 7.

Jaunums!!: Ķīmija un Slāpeklis · Redzēt vairāk »

Stikls

meteorīta trieciena rezultātā Stikls ir vienveidīgs amorfs ciets materiāls, kas rodas, ja izkausētu materiālu strauji atdzesē, tam nepagūstot izveidot kristāla struktūru.

Jaunums!!: Ķīmija un Stikls · Redzēt vairāk »

Taless

Taless no Milētas (Θαλῆς ὁ Μιλήσιος, aptuveni 624.-546. gads p.m.ē.) ir pirmsokratiskais domātājs.

Jaunums!!: Ķīmija un Taless · Redzēt vairāk »

Uguns

Uguns liesmas Uguns ir degšanas process, kura rezultātā izdalās daudz siltuma, veidojot atklātu liesmu.

Jaunums!!: Ķīmija un Uguns · Redzēt vairāk »

Varš

Varš ir ķīmiskais elements ar simbolu Cu un atomskaitli 29.

Jaunums!!: Ķīmija un Varš · Redzēt vairāk »

Viela

Viela ir matērijas veids, kura sastāv no atomiem.

Jaunums!!: Ķīmija un Viela · Redzēt vairāk »

Zelts

Zelts ir ķīmiskais elements ar simbolu Au un atomskaitli 79.

Jaunums!!: Ķīmija un Zelts · Redzēt vairāk »

Zinātne

supravadītāja. Zinātne ir cilvēka darbības nozare, kuras mērķis ir iegūt zināšanas.

Jaunums!!: Ķīmija un Zinātne · Redzēt vairāk »

1. gadsimts

1.

Jaunums!!: Ķīmija un 1. gadsimts · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Kimija, Ķīmijas attīstības periodi, Ķīmiķi, Ķīmiķis.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »