Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Ķīmiskais simbols

Indekss Ķīmiskais simbols

Ķīmiskais simbols ir katra ķīmiskā elementa nosaukuma īpašs saīsinājums no tā latīniskā nosaukuma.

32 attiecības: Alķīmija, Alva, Apvienotā Karaliste, Atommasa, Atoms, Atomskaitlis, Ķīmiskā formula, Džons Daltons, Dzīvsudrabs, Dzelzs, Elektriskais lādiņš, Jenss Jākobs Bercēliuss, Jons, Jupiters (planēta), Kirilica, Latīņu valoda, Marss (planēta), Mēness, Merkurs (planēta), Metāli, Molekula, Oksidēšanas pakāpe, Rietumeiropa, Saturns (planēta), Saule, Starptautiskā teorētiskās un praktiskās ķīmijas savienība, Sudrabs, Svins, Varš, Venera (planēta), Zelts, 1814. gads.

Alķīmija

fosforu Alķīmija ir protozinātne, kura ietvēra sevī agrīno filozofiju, ķīmiju, metalurģiju, fiziku, medicīnu, astroloģiju, semiotiku, mistiku un mākslu.

Jaunums!!: Ķīmiskais simbols un Alķīmija · Redzēt vairāk »

Alva

Alva ir ķīmiskais elements ar simbolu Sn un atomskaitli 50.

Jaunums!!: Ķīmiskais simbols un Alva · Redzēt vairāk »

Apvienotā Karaliste

Apvienotā Karaliste (izrunā), arī Lielbritānija (Great Britain), oficiāli kopš 1922.

Jaunums!!: Ķīmiskais simbols un Apvienotā Karaliste · Redzēt vairāk »

Atommasa

Atommasa jeb relatīvā molekulmasa M_r \ ir dotās vielas molekulas (vai atoma) masas m_0 \ attiecība pret 1/12 oglekļa atoma masas m_ \: Tā galvenokārt koncentrēta atoma kodolā, kura tilpums ir aptuveni 10-15 daļa no atoma tilpuma.

Jaunums!!: Ķīmiskais simbols un Atommasa · Redzēt vairāk »

Atoms

Hēlija atoma uzbūve un izmēri Atoms (atomos — ‘nedalāms’) ir vielas pamatvienība, kuru pamatā veido atoma kodols, un tam savukārt apkārt riņķo negatīvi uzlādēts elektronu mākonis.

Jaunums!!: Ķīmiskais simbols un Atoms · Redzēt vairāk »

Atomskaitlis

Atomskaitlis ir vienāds ar protonu skaitu atoma kodolā.

Jaunums!!: Ķīmiskais simbols un Atomskaitlis · Redzēt vairāk »

Ķīmiskā formula

Ķīmiskā formula ir koncentrēts veids, kā atainot informāciju par atomiem, kas veido noteiktu ķīmisko savienojumu.

Jaunums!!: Ķīmiskais simbols un Ķīmiskā formula · Redzēt vairāk »

Džons Daltons

Džons Daltons (izrunā, dzimis, miris) bija angļu ķīmiķis, fiziķis un meteorologs, kā arī tiek uzskatīts par mūsdienu atomu teorijas "tēvu".

Jaunums!!: Ķīmiskais simbols un Džons Daltons · Redzēt vairāk »

Dzīvsudrabs

Dzīvsudrabs ir ķīmiskais elements ar simbolu Hg un atomskaitli 80.

Jaunums!!: Ķīmiskais simbols un Dzīvsudrabs · Redzēt vairāk »

Dzelzs

Dzelzs ir ķīmiskais elements ar simbolu Fe un atomskaitli 26.

Jaunums!!: Ķīmiskais simbols un Dzelzs · Redzēt vairāk »

Elektriskais lādiņš

Elektrisko lādiņu fizikā apzīmē ar q \ un tā mērvienība ir kulons (C).

Jaunums!!: Ķīmiskais simbols un Elektriskais lādiņš · Redzēt vairāk »

Jenss Jākobs Bercēliuss

Jenss Jākobs Bercēliuss (dzimis Veversundā (Väversunda), miris Stokholmā) bija zviedru ķīmiķis.

Jaunums!!: Ķīmiskais simbols un Jenss Jākobs Bercēliuss · Redzēt vairāk »

Jons

Joni ir elektriski lādētas daļiņas, kas rodas, ja vielas atomi vai atomu grupas zaudē vai pievieno vienu vai vairākus elektronus.

Jaunums!!: Ķīmiskais simbols un Jons · Redzēt vairāk »

Jupiters (planēta)

Jupiters ir piektā planēta no Saules, pieskaitāms pie gāzes gigantiem, tāpat kā Saturns, Urāns un Neptūns.

Jaunums!!: Ķīmiskais simbols un Jupiters (planēta) · Redzēt vairāk »

Kirilica

Kirilica ir alfabēts, kurā pieraksta sešas slāvu valodas - baltkrievu, bulgāru, krievu, maķedoniešu, serbu un ukraiņu, kā arī daudzas citas valodas, pamatā bijušās PSRS teritorijā.

Jaunums!!: Ķīmiskais simbols un Kirilica · Redzēt vairāk »

Latīņu valoda

Latīņu valoda (Lingua Latina) ir indoeiropiešu saimes viena no itāļu valodām, kurā sākotnēji runāja Laciumā (Latium, mūsdienu Lacio reģions Itālijas centrālajā daļā).

Jaunums!!: Ķīmiskais simbols un Latīņu valoda · Redzēt vairāk »

Marss (planēta)

Marss ir Saules sistēmas ceturtā planēta, kuru nereti dēvē arī par "Sarkano planētu".

Jaunums!!: Ķīmiskais simbols un Marss (planēta) · Redzēt vairāk »

Mēness

Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Mēness kā sugas vārds apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs). Mēness ir Zemei tuvākais debess ķermenis, tas ir tikai 4 reizes mazāks par Zemi, tāpēc sistēmu Zeme-Mēness sauc arī par dubultplanētu. Mēness ir otrs spožākais debess spīdeklis pēc Saules, bet, atšķirībā no Saules, tas pats gaismu neizstaro. Mēness atstarotā Saules gaisma ir labi redzama naksnīgajās debesīs. Zeme Mēnesi apgaismo daudzreiz vairāk, nekā Mēness Zemi. Uz Mēness nav gaismas, atmosfēras un ēnas kontrasti. Nokļūstot uz Mēness, no tā uz Zemes praktiski nekas nav saskatāms, jo Zemes virsmu vienmēr klāj biezs mākoņu slānis, kuram cauri nevar redzēt. Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas nolaidās uz Mēness.

Jaunums!!: Ķīmiskais simbols un Mēness · Redzēt vairāk »

Merkurs (planēta)

Merkurs ir Saulei tuvākā un mazākā Saules sistēmas planēta.

Jaunums!!: Ķīmiskais simbols un Merkurs (planēta) · Redzēt vairāk »

Metāli

Nokaitēts metāls Metāli ((métallon) — ‘raktuves’) ir tādu elementu veidotās vienkāršās vielas vai to sakausējumi, kam piemīt metāliskas īpašības (salīdzinoši laba siltumvadītspēja un elektrovadītspēja, metālisks spīdums, plastiskums u.c.). Metāliem raksturīgs īpaša veida kristālrežģis, kurā liela daļa vērtības elektronu ir visiem atomiem kopīgi un var brīvi pārvietoties.

Jaunums!!: Ķīmiskais simbols un Metāli · Redzēt vairāk »

Molekula

3D attēli (pa kreisi un vidū) un 2D attēls (pa labi) parāda molekulu uzbūvi no dažādiem atomiem. Molekula ir mazākā vielas daļiņa, kuras nosaka vielas ķīmisko sastāvu un visas fizikālās īpašības.

Jaunums!!: Ķīmiskais simbols un Molekula · Redzēt vairāk »

Oksidēšanas pakāpe

Oksidēšanas pakāpe ir ķīmiskā elementa atoma nosacīts elektriskais lādiņš molekulā (pieņemot, ka savienojums sastāv no joniem un elektronu pāreja no viena atoma pie otra ir pilnīga).

Jaunums!!: Ķīmiskais simbols un Oksidēšanas pakāpe · Redzēt vairāk »

Rietumeiropa

Dienvideiropa Rietumeiropas valstis (''Westeuropa'') atbilstoši "kultūras telpas" koncepcijai. Rietumeiropa ir Eiropas rietumu daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst Andora, Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Francija, Īrija, Lihtenšteina, Luksemburga, Monako, Nīderlande, Šveice, Vācija, kā arī autonomās Kanāla salas — Džērsija un Gērnsija, Menas Sala.

Jaunums!!: Ķīmiskais simbols un Rietumeiropa · Redzēt vairāk »

Saturns (planēta)

Saturns, viena no milzu planētām, ir Saules sistēmas planēta — sestā no Saules.

Jaunums!!: Ķīmiskais simbols un Saturns (planēta) · Redzēt vairāk »

Saule

Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.

Jaunums!!: Ķīmiskais simbols un Saule · Redzēt vairāk »

Starptautiskā teorētiskās un praktiskās ķīmijas savienība

Starptautiskā teorētiskās un praktiskās ķīmijas savienība, arī IUPAC, ir starptautiska nevalstiska organizācija, kas pārstāv ķīmiķus atsevišķās valstīs.

Jaunums!!: Ķīmiskais simbols un Starptautiskā teorētiskās un praktiskās ķīmijas savienība · Redzēt vairāk »

Sudrabs

Sudrabs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ag un atomskaitli 47.

Jaunums!!: Ķīmiskais simbols un Sudrabs · Redzēt vairāk »

Svins

Svins ir ķīmiskais elements ar simbolu Pb un atomskaitli 82.

Jaunums!!: Ķīmiskais simbols un Svins · Redzēt vairāk »

Varš

Varš ir ķīmiskais elements ar simbolu Cu un atomskaitli 29.

Jaunums!!: Ķīmiskais simbols un Varš · Redzēt vairāk »

Venera (planēta)

Venera Saules sistēmā ir otrā planēta no Saules.

Jaunums!!: Ķīmiskais simbols un Venera (planēta) · Redzēt vairāk »

Zelts

Zelts ir ķīmiskais elements ar simbolu Au un atomskaitli 79.

Jaunums!!: Ķīmiskais simbols un Zelts · Redzēt vairāk »

1814. gads

1814.

Jaunums!!: Ķīmiskais simbols un 1814. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Ķīmiskais apzīmējums.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »