Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Ķekavas kaujas (1916)

Indekss Ķekavas kaujas (1916)

1916. gada kaujās sašautā Doles-Ķekavas baznīca. 1916.

28 attiecības: Antante, Autoceļš A7 (Latvija), Ķekava, Bauska, Daugava, Daugavpils, Frīdrihs Briedis, Jānis Francis, Jānis Liepiņš, Kauja pie Sommas, Krievijas Impērija, Latviešu strēlnieki, Līgotņu Jēkabs, Narača ezers, Pēteris Dardzāns, Pēteris Kubiļiūns, Pirmais pasaules karš, Pirmā pasaules kara Austrumu fronte, Rūdolfs Bangerskis, Skaistkalne, Teodors Pīrāgs, Vācija, Verdenas kauja, 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulks, 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulks, 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulks, 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulks, 8. Valmieras latviešu strēlnieku pulks.

Antante

1914. gada Krievijas plakāts par Antanti. Antante (no — 'saprašanās') bija 1907.

Jaunums!!: Ķekavas kaujas (1916) un Antante · Redzēt vairāk »

Autoceļš A7 (Latvija)

| | A7 autoceļš Rīga—Bauska—Lietuvas robeža (Grenctāle) ir augstākās kategorijas Latvijas autoceļš, kas savieno galvaspilsētu Rīgu ar Bausku un tālāk ar Lietuvas robežu, daļa no Via Baltica.

Jaunums!!: Ķekavas kaujas (1916) un Autoceļš A7 (Latvija) · Redzēt vairāk »

Ķekava

Ķekava ir ciems Latvijā, Ķekavas novada un Ķekavas pagasta centrs.

Jaunums!!: Ķekavas kaujas (1916) un Ķekava · Redzēt vairāk »

Bauska

Bauska ir pilsēta Zemgalē, Bauskas novada centrs, 67 km attālumā no Rīgas.

Jaunums!!: Ķekavas kaujas (1916) un Bauska · Redzēt vairāk »

Daugava

Daugava (lībiešu: Vēna,, baltkrievu: Заходняя Дзвіна) ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas jūras līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.

Jaunums!!: Ķekavas kaujas (1916) un Daugava · Redzēt vairāk »

Daugavpils

Daugavpils ir pilsēta Latvijā, viena no deviņām republikas nozīmes pilsētām valstī.

Jaunums!!: Ķekavas kaujas (1916) un Daugavpils · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Briedis

Frīdrihs Briedis (dzimis Lavšas pagastā, miris Maskavā) bija latviešu strēlnieku pulkvedis.

Jaunums!!: Ķekavas kaujas (1916) un Frīdrihs Briedis · Redzēt vairāk »

Jānis Francis

Jānis Francis (—) bija Latvijas armijas ģenerālis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Jaunums!!: Ķekavas kaujas (1916) un Jānis Francis · Redzēt vairāk »

Jānis Liepiņš

Jānis Liepiņš var būt.

Jaunums!!: Ķekavas kaujas (1916) un Jānis Liepiņš · Redzēt vairāk »

Kauja pie Sommas

Nopostītā apkārtne Sommas kauju laikā Kauja pie Sommas bija 1916.

Jaunums!!: Ķekavas kaujas (1916) un Kauja pie Sommas · Redzēt vairāk »

Krievijas Impērija

Krievijas Impērija bija Eirāzijas lielvalsts no 1721.

Jaunums!!: Ķekavas kaujas (1916) un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »

Latviešu strēlnieki

3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona brīvprātīgie 1915. gada 7. (20.) augustā. Latviešu strēlnieki bija latviešu karavīri, kas Latviešu strēlnieku pulku sastāvā piedalījās Pirmā pasaules kara, Latvijas brīvības cīņu un Krievijas Pilsoņu kara kaujās.

Jaunums!!: Ķekavas kaujas (1916) un Latviešu strēlnieki · Redzēt vairāk »

Līgotņu Jēkabs

Līgotņu Jēkabs (īstajā vārdā Jēkabs Roze, 1874—1942) bija latviešu žurnālists un rakstnieks.

Jaunums!!: Ķekavas kaujas (1916) un Līgotņu Jēkabs · Redzēt vairāk »

Narača ezers

Narača ezers vai Naračas ezers ir lielākais ezers Baltkrievijā.

Jaunums!!: Ķekavas kaujas (1916) un Narača ezers · Redzēt vairāk »

Pēteris Dardzāns

Pēteris Dardzāns (dzimis, miris) bija tautsaimnieks, latviešu strēlnieku virsnieks Krievijas armijā, Troickas bataljona komandieris Krievijas pilsoņu kara laikā.

Jaunums!!: Ķekavas kaujas (1916) un Pēteris Dardzāns · Redzēt vairāk »

Pēteris Kubiļiūns

Pēteris Kubiļiūns (* — †) Lietuvas armijas ģenerālmajors, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Jaunums!!: Ķekavas kaujas (1916) un Pēteris Kubiļiūns · Redzēt vairāk »

Pirmais pasaules karš

Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.

Jaunums!!: Ķekavas kaujas (1916) un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Pirmā pasaules kara Austrumu fronte

Pirmā pasaules kara Austrumu fronte 1917. gadā Pirmā pasaules kara Austrumu fronte bija viens no Pirmā pasaules kara (1914—1918) karadarbības teātriem, kurā Vācijas impērija, Austroungārija un Bulgārijas Karaliste (no 1916), kas pārstāvēja Centrālās lielvalstis, cīnījās pret Krievijas impēriju un Rumānijas karalisti (no 1916), kas piederēja Antantei.

Jaunums!!: Ķekavas kaujas (1916) un Pirmā pasaules kara Austrumu fronte · Redzēt vairāk »

Rūdolfs Bangerskis

Rūdolfs Bangerskis (dzimis, miris) bija latviešu virsnieks.

Jaunums!!: Ķekavas kaujas (1916) un Rūdolfs Bangerskis · Redzēt vairāk »

Skaistkalne

Skaistkalne (agrāk Šēnberga) ir ciems Vecumnieku novada Skaistkalnes pagastā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Ķekavas kaujas (1916) un Skaistkalne · Redzēt vairāk »

Teodors Pīrāgs

Teodors Pīrāgs (1893-1916) bija 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona 2.

Jaunums!!: Ķekavas kaujas (1916) un Teodors Pīrāgs · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G8 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē trešā lielākā ekonomika2007. gada informācija. Salīdzinot ar citām valstīm: ASV: 13 807,550 Japāna: 4 381,576Vācija: 3 320,913Ķīna: 3 280,224 pēc IKP un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Ķekavas kaujas (1916) un Vācija · Redzēt vairāk »

Verdenas kauja

Verdenas kauja bija viena no lielākajām Pirmā pasaules kara kaujām.

Jaunums!!: Ķekavas kaujas (1916) un Verdenas kauja · Redzēt vairāk »

1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulks

1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona karogs ar uzrakstu "Nebēdaities kara vīri, sidrabota saule lēc" (1915). 1.

Jaunums!!: Ķekavas kaujas (1916) un 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulks · Redzēt vairāk »

2. Rīgas latviešu strēlnieku pulks

2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljona karogs ar uzrakstu "Tēvu zemei grūti laiki, dēliem jāiet palīgā" (1915). 2.

Jaunums!!: Ķekavas kaujas (1916) un 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulks · Redzēt vairāk »

6. Tukuma latviešu strēlnieku pulks

6.Tukuma latviešu strēlnieku bataljona karogs ar uzrakstu "Dievs, svētī Latviju". 6. Tukuma latviešu strēlnieku bataljona virsnieki (1916). Centrā Ansis Lielgalvis. 6.

Jaunums!!: Ķekavas kaujas (1916) un 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulks · Redzēt vairāk »

7. Bauskas latviešu strēlnieku pulks

7. Bauskas latviešu strēlnieku bataljona karogs ar uzrakstu "Naidniekam zvēroša liesma, tēvijai saules stars". 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulka karavīri ar karogu pirms Mazās Juglas kaujas 1917. gada vasarā. 7.

Jaunums!!: Ķekavas kaujas (1916) un 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulks · Redzēt vairāk »

8. Valmieras latviešu strēlnieku pulks

8. Valmieras latviešu strēlnieku bataljona karogs ar uzrakstu "Imanta nevaid miris". 8. Valmieras latviešu strēlnieku pulks Rīgā, 1917.gada 23. martā ar uzrakstu "Plecu pie pleca par Latviju un brīvību" uz karoga. 8.

Jaunums!!: Ķekavas kaujas (1916) un 8. Valmieras latviešu strēlnieku pulks · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

1916. gada Ķekavas kaujas, Kaujas pie Ķekavas (1916).

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »