Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Ļaudonas viduslaiku pils

Indekss Ļaudonas viduslaiku pils

Ļaudonas viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas pils un Ļaudonas draudzes novada centrs 13.-16.

23 attiecības: Aiviekste, Ļaudona, Ļaudonas draudzes novads, Cēsu vaivadija, Draudzes novads, Gerdene, Jamas Zapoļskas miera līgums, Jānis Hodkevičs, Johans I fon Lūne, Livonijas karš, Livonijas—Maskavijas kari, Magnuss, Mengdeni, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Rīgas arhibīskapi, Rīgas arhibīskapija, Tīzenhauzeni, Zviedru Vidzeme, 1274. gads, 1457. gads, 1568. gads, 1575. gads, 1703. gads.

Aiviekste

Aiviekste ir upe Latvijā, pēc baseina lielākā Daugavas pieteka.

Jaunums!!: Ļaudonas viduslaiku pils un Aiviekste · Redzēt vairāk »

Ļaudona

Ļaudona (līdz 1926. gadam Liograde) ir apdzīvota vieta Madonas novada Ļaudonas pagastā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Ļaudonas viduslaiku pils un Ļaudona · Redzēt vairāk »

Ļaudonas draudzes novads

Bērzaunes (''Bersohn''), Lazdonas (''Lasdohn'') un Ļaudonas (''Laudohn'') draudzes novadi (1798). Ļaudonas draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Ļaudonas luterāņu baznīca. Ļaudonas pareizticīgo baznīca (2001). Ļaudonas draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.

Jaunums!!: Ļaudonas viduslaiku pils un Ļaudonas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Cēsu vaivadija

Cēsu vaivadija (Województwo wendeńskie) bija neilgu laiku pastāvoša Livonijas Pārdaugavas hercogistes administratīva vienība pēc pārvaldes reformas 1598.

Jaunums!!: Ļaudonas viduslaiku pils un Cēsu vaivadija · Redzēt vairāk »

Draudzes novads

Draudzes novads bija vēsturiska administratīva vienība Latvijas teritorijā no 13.

Jaunums!!: Ļaudonas viduslaiku pils un Draudzes novads · Redzēt vairāk »

Gerdene

Jersikas (Letijas) teritorijas variācijas 12.-13.gs. pēc dažādām vēstures kartēm. Gerdene jeb Zerdene bija letgaļu Jersikas valsts jeb Letijas daļa, kas pieminēta 1211.gada Jersikas dalīšanas un 1213.gada zemju pārdales dokumentos.

Jaunums!!: Ļaudonas viduslaiku pils un Gerdene · Redzēt vairāk »

Jamas Zapoļskas miera līgums

Stefanam Batorijam. Centrā sarunu vidutājs pāvesta legāts Antonio Posevino (Jana Matejko glezna, 1872) Ar oranžu krāsu iezīmētas Krievijas ieņemtās zemes, no kurām tā atteicās pēc Jamzapoļskas miera līguma Jamas Zapoļskas miera līgums vai Jamzapoļskas miera līgums, arī Jamzapoļes (Zapoļes) miers bija starpvalstu līgums, kuru Livonijas kara (1558—1583) beigās apmēram 80 km uz dienvidaustrumiem no Pleskavas sādžā Kiverova Gora (Киверова Гора) 1582.

Jaunums!!: Ļaudonas viduslaiku pils un Jamas Zapoļskas miera līgums · Redzēt vairāk »

Jānis Hodkevičs

Jānis Hodkevičs (19. gadsimta zīmējums) Hodkeviču dzimtas ģerbonis Jānis Hodkevičs jeb Jānis Kotkievičs, arī Jans Heronimovičs Hadkevičs (1537–1579) bija Lietuvas dižkunigaitijas karavadonis un valstsvīrs.

Jaunums!!: Ļaudonas viduslaiku pils un Jānis Hodkevičs · Redzēt vairāk »

Johans I fon Lūne

Johans I fon Lūne jeb Jānis no Lūnes (vācu: Johannes I von Lune, latīņu: Iohannes à Lunen), kļūdaini saukts arī par Jāni Līnenu, bija Rīgas arhibīskaps 1273.-1284.

Jaunums!!: Ļaudonas viduslaiku pils un Johans I fon Lūne · Redzēt vairāk »

Livonijas karš

Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija, vēlāk, Polijas-Lietuvas kopvalsts (1561—1575) un Dānijas un Zviedrijas karalistes (1561—1583).

Jaunums!!: Ļaudonas viduslaiku pils un Livonijas karš · Redzēt vairāk »

Livonijas—Maskavijas kari

Maskavijas pretenzijas uz Tērbatas mesliem bija kara formālais iemesls (pilsētas skats 1553. gadā). Livonijas-Maskavijas kari (1480—1560) ir kopējs apzīmējums vairāk kā 80 gadus ilgam militāram konfliktam starp Livonijas konfederāciju un Maskavas lielkņazisti, ko pēc 1547.

Jaunums!!: Ļaudonas viduslaiku pils un Livonijas—Maskavijas kari · Redzēt vairāk »

Magnuss

Magnuss var būt.

Jaunums!!: Ļaudonas viduslaiku pils un Magnuss · Redzēt vairāk »

Mengdeni

Grāfu Mengdenu dzimtas ģerbonis. Rīgas Doma baznīcā. Mengdeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 15.

Jaunums!!: Ļaudonas viduslaiku pils un Mengdeni · Redzēt vairāk »

Pārdaugavas Livonijas hercogiste

Pārdaugavas Livonijas hercogiste, arī Livonijas hercogiste jeb Vidzemes hercogiste bija autonoma hercogiste 16.-17.

Jaunums!!: Ļaudonas viduslaiku pils un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Redzēt vairāk »

Rīgas arhibīskapi

Rīgas arhibīskapu ģerbonis (J. Siebmacher, 1605) Rīgas arhibīskapi bija augstākie laicīgie valdnieki Rīgas arhibīskapijas teritorijā, ko viņi pārvaldīja no 1255.

Jaunums!!: Ļaudonas viduslaiku pils un Rīgas arhibīskapi · Redzēt vairāk »

Rīgas arhibīskapija

Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.

Jaunums!!: Ļaudonas viduslaiku pils un Rīgas arhibīskapija · Redzēt vairāk »

Tīzenhauzeni

Tīzenhauzenu dzimtas ģerbonis Tīzenhauzeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā krusta karu laikā 13.

Jaunums!!: Ļaudonas viduslaiku pils un Tīzenhauzeni · Redzēt vairāk »

Zviedru Vidzeme

Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.

Jaunums!!: Ļaudonas viduslaiku pils un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »

1274. gads

1274.

Jaunums!!: Ļaudonas viduslaiku pils un 1274. gads · Redzēt vairāk »

1457. gads

1457.

Jaunums!!: Ļaudonas viduslaiku pils un 1457. gads · Redzēt vairāk »

1568. gads

1568.

Jaunums!!: Ļaudonas viduslaiku pils un 1568. gads · Redzēt vairāk »

1575. gads

1575.

Jaunums!!: Ļaudonas viduslaiku pils un 1575. gads · Redzēt vairāk »

1703. gads

1703.

Jaunums!!: Ļaudonas viduslaiku pils un 1703. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Ļaudonas pils.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »