Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Ščecina

Indekss Ščecina

Ščecina, vēsturiski arī Štetina vai Štetīne, ir pilsēta Polijas ziemeļrietumos pie Baltijas jūras, Rietumpomožes vojevodistes centrs netālu no Oderas grīvas.

36 attiecības: Alfrēds Deblins, Apvienotā Karaliste, Baltijas jūra, Brandenburga, Centrāleiropas laiks, Centrāleiropas vasaras laiks, Gdaņska, Gdiņa, Hugenoti, Jaltas konference, Johans VI Ambundi, Katrīna II Lielā, Kristietība, Marija Fjodorovna (Pāvila I sieva), Meško I Pjasts, Mežaparks, Odera, Otrais pasaules karš, Padomju Savienība, Pagānisms, Pāvils I Romanovs, Polija, Polijas administratīvais iedalījums, Potsdamas konference, Prūsijas karaliste, Rietumpomožes vojevodiste, Sarkanā armija, Silēzija, Svētā Romas impērija, Tramvaju satiksme Ščecinā, Trīsdesmitgadu karš, Vācieši, Vestfālenes miera līgums, Viļņa, Zviedrija, Zviedru Pomerānija.

Alfrēds Deblins

Alfrēds Deblins (dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes vācu ekspresionisma rakstnieks.

Jaunums!!: Ščecina un Alfrēds Deblins · Redzēt vairāk »

Apvienotā Karaliste

Apvienotā Karaliste (izrunā), arī Lielbritānija (Great Britain), oficiāli kopš 1922.

Jaunums!!: Ščecina un Apvienotā Karaliste · Redzēt vairāk »

Baltijas jūra

Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.

Jaunums!!: Ščecina un Baltijas jūra · Redzēt vairāk »

Brandenburga

Brandenburga ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm.

Jaunums!!: Ščecina un Brandenburga · Redzēt vairāk »

Centrāleiropas laiks

Centrāleiropas laiks (Central European Time - CET) ir viens no nosaukumiem laika zonai, kura ir 1 stundu priekšā UTC ar laika nobīdi UTC+1.

Jaunums!!: Ščecina un Centrāleiropas laiks · Redzēt vairāk »

Centrāleiropas vasaras laiks

Centrāleiropas vasaras laiks (Central European Summer Time - CEST) ir viens no nosaukumiem vasaras laikam, izmantojot UTC+1 laika zonu.

Jaunums!!: Ščecina un Centrāleiropas vasaras laiks · Redzēt vairāk »

Gdaņska

Gdaņska (Gdańsk, kašūbu: Gduńsk) ir pilsēta Polijas ziemeļos netālu no Vislas ietekas Baltijas jūrā, Pomožes vojevodistes centrs.

Jaunums!!: Ščecina un Gdaņska · Redzēt vairāk »

Gdiņa

Gdiņa (kašūbu: Gdiniô) ir pilsēta Polijas ziemeļos pie Baltijas jūras, Pomožes vojevodistē.

Jaunums!!: Ščecina un Gdiņa · Redzēt vairāk »

Hugenoti

Hugenotu krusts, šobrīd Francijas pareizticīgās baznīcas simbolsnepieciešama atsauce Hugenoti (atvasinājums no eitgenôz — "sabiedrotais") ir franču protestanti, kuru izcelsme meklējama 16.—17.

Jaunums!!: Ščecina un Hugenoti · Redzēt vairāk »

Jaltas konference

"Lielais trijnieks" Jaltas konferencē: Vinstons Čērčils, Franklins Rūzvelts un Josifs Staļins Jaltas konference jeb Krimas konference notika 1945.

Jaunums!!: Ščecina un Jaltas konference · Redzēt vairāk »

Johans VI Ambundi

Johans VI Ambundi (saukts arī par Abundi, Ambundij, Habundi, Habindi, Habendi, miris 1424. gada 16. jūnijā) vai Jānis Habunds bija Rīgas desmitais virsbīskaps.

Jaunums!!: Ščecina un Johans VI Ambundi · Redzēt vairāk »

Katrīna II Lielā

Katrīna II Lielā, (dzimusi, mirusi) bija Krievijas imperatore.

Jaunums!!: Ščecina un Katrīna II Lielā · Redzēt vairāk »

Kristietība

Kristietība (Khristos) ir monoteiska reliģija, kas balstās uz Jēzus Kristus dzīvi un mācību, kāda tā aprakstīta Jaunajā Derībā.

Jaunums!!: Ščecina un Kristietība · Redzēt vairāk »

Marija Fjodorovna (Pāvila I sieva)

Marija Fjodorovna (līdz laulībām Virtembergas Sofija Doroteja; dzimusi, mirusi) bija Krievijas imperatore konsorte no 1796.

Jaunums!!: Ščecina un Marija Fjodorovna (Pāvila I sieva) · Redzēt vairāk »

Meško I Pjasts

Meško I (dzimis starp 922. un 945. gadu, miris, apglabāts Poznaņas katedrālē) bija pirmais vēsturiski zināmais Polijas valdnieks, poļānu kņazs no Pjastu dinastijas.

Jaunums!!: Ščecina un Meško I Pjasts · Redzēt vairāk »

Mežaparks

Mežaparks ir Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, kurā ietilpst arī Saules dārzs.

Jaunums!!: Ščecina un Mežaparks · Redzēt vairāk »

Odera

Odera, Odra (poļu un čehu - Odra, vācu - Oder) ir upe Eiropā, Polijas otrā lielākā upe.

Jaunums!!: Ščecina un Odera · Redzēt vairāk »

Otrais pasaules karš

Otrais pasaules karš bija lielākais bruņotais konflikts cilvēces vēsturē, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu.

Jaunums!!: Ščecina un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Padomju Savienība

Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija totalitāra lielvalsts, kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.

Jaunums!!: Ščecina un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »

Pagānisms

Stonhendžas megalīti tiek saistīti ar pagānu rituāliem Pagānisms jeb pagānība (no — 'lauku') ir termins, kuru 4.

Jaunums!!: Ščecina un Pagānisms · Redzēt vairāk »

Pāvils I Romanovs

Pāvils I (dzimis, miris) bija Krievijas impērijas ķeizars laikā no 1796.

Jaunums!!: Ščecina un Pāvils I Romanovs · Redzēt vairāk »

Polija

Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju un Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļos.

Jaunums!!: Ščecina un Polija · Redzēt vairāk »

Polijas administratīvais iedalījums

Polijas novietojums Polijas administratīvo iedalījumu veido 16 vojevodistes (vēsturiskais latviešu nosaukums - vaivadijas) (poļu: województwo).

Jaunums!!: Ščecina un Polijas administratīvais iedalījums · Redzēt vairāk »

Potsdamas konference

Etlijs, Trumens un Staļins Potsdamas konferencē Karte ar 1939. gada robežām un vācu iedzīvotāju īpatsvaru agrākajās Vācijas teritorijās, kuras pēc Potsdamas konferences piešķīra Polijai un PSRS. Potsdamas konference notika 1945.

Jaunums!!: Ščecina un Potsdamas konference · Redzēt vairāk »

Prūsijas karaliste

Prūsijas teritorija impērijas laikā Prūsijas ģerbonis Prūsijas karaliste bija viena no vācu valstīm Centrāleiropā Jaunajos laikos, pastāvēja no 1701.

Jaunums!!: Ščecina un Prūsijas karaliste · Redzēt vairāk »

Rietumpomožes vojevodiste

Rietumpomožes vojevodiste ir Polijas vojevodiste valsts ziemeļrietumos pie Baltijas jūras.

Jaunums!!: Ščecina un Rietumpomožes vojevodiste · Redzēt vairāk »

Sarkanā armija

Sarkanās armijas karogs Sarkanā armija jeb Strādnieku un zemnieku Sarkanā Armija bija viens no Padomju Krievijas, vēlāk PSRS bruņoto spēku nosaukumiem, ko oficiāli lietoja laikā no 1918.

Jaunums!!: Ščecina un Sarkanā armija · Redzēt vairāk »

Silēzija

Silēzijas heraldiskā zīme - melnais ērglis Lejassilēzijas vojevodistes ģerbonī. Silēzija ir vēsturisks reģions Centrāleiropā, kura lielākā daļa mūsdienās atrodas Polijas teritorijā un mazākas daļas Čehijā un Vācijā.

Jaunums!!: Ščecina un Silēzija · Redzēt vairāk »

Svētā Romas impērija

Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.

Jaunums!!: Ščecina un Svētā Romas impērija · Redzēt vairāk »

Tramvaju satiksme Ščecinā

Tramvajs ''Falkenried'' Tramvajs Konstal 102Na Kristofora Kolumba ielā 12. maršruta tramvajs Grunvaldes laukumā Tramvaju satiksme Ščecinā ir viens no sabiedriskā transporta, kas nodrošina pasažieru pārvadāšanu Ščecinas pilsētas robežās.

Jaunums!!: Ščecina un Tramvaju satiksme Ščecinā · Redzēt vairāk »

Trīsdesmitgadu karš

Karojošās puses un galvenie karagājieni Trīsdesmitgadu kara laikā. Sārtā krāsā iezīmētas protestantu zemes, dzeltenā un oranžā krāsā Hābsburgu dinastijas pārvaldītās katoļu zemes. Trīsdesmitgadu karš (1618—1648) bija karš Eiropā par ietekmes sadali starp diviem nesamierināmiem kristīgās ticības novirzieniem - katolicismu un protestantismu.

Jaunums!!: Ščecina un Trīsdesmitgadu karš · Redzēt vairāk »

Vācieši

Vācieši ir tauta, kuras izcelsme ir Centrāleiropa.

Jaunums!!: Ščecina un Vācieši · Redzēt vairāk »

Vestfālenes miera līgums

Vienkāršota Eiropas karte pēc Vestfālenes miera līguma slēgšanas 1648. gadā Ar terminu Vestfālenes miera līgums saprot divus miera līgumus, noslēgtus Osnabrikā un Minsterē, attiecīgi 1648.

Jaunums!!: Ščecina un Vestfālenes miera līgums · Redzēt vairāk »

Viļņa

Viļņas katedrāle Viļņa ir pilsēta Lietuvas dienvidaustrumos, Neres un Viļņas upes sateces vietā.

Jaunums!!: Ščecina un Viļņa · Redzēt vairāk »

Zviedrija

Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.

Jaunums!!: Ščecina un Zviedrija · Redzēt vairāk »

Zviedru Pomerānija

Zviedru Pomerānijas kā zviedru aizjūras provinces lokalizācija (sārtā krāsā). Zviedru Pomerānija (1648-1815) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincei Pomerānijas rietumu daļā, kas nonāca tās valdījumā 1648.

Jaunums!!: Ščecina un Zviedru Pomerānija · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Stettin, Szczecin, Štetina, Štetīne.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »