Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Šļahta

Indekss Šļahta

Poļu šļahtičs tradicionālajā sarmatu tērpā (17. gs.). Šļahta bija kopējs apzīmējums Polijas-Lietuvas kopvalsts dižciltīgo ģimeņu piederīgajiem.

25 attiecības: Augusts III Saksis, Šadurski, Ģedimins, Borhi, Brunovi, Felkerzāmi, Gustavs Manteifelis, Hilzeni, Hodkeviči, Latgale, Lietuvas Republikas Seims, Manteifeļi, Plāteri, Polijas—Lietuvas ūnija, Rēmeri, Ruriks, Sapehas, Sarmati, Skiti, Tīzenhauzeni, Vācbaltieši, 1759. gads, 18. gadsimts, 1830. gads, 1863. gads.

Augusts III Saksis

Augusts III Saksis (dzimis, miris) bija Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī Saksijas kūrfirsts (kā Frīdrihs Augusts II) no 1734.

Jaunums!!: Šļahta un Augusts III Saksis · Redzēt vairāk »

Šadurski

Šadursku dzimtas ģerbonis Šadurski (Szadurski) ir sena poļu dzimta, kas ieceļojusi Inflantijas vaivadijā 18.

Jaunums!!: Šļahta un Šadurski · Redzēt vairāk »

Ģedimins

Ģedimins (dzimis ap 1275. gadu, miris 1341. gada beigās) bija Lietuvas dižkunigaitis (1316. - 1341.), Ģedimina dinastijas (vēlākās Jagellonu dinastijas) aizsācējs, viens no izcilākajiem valdniekiem Lietuvas vēsturē.

Jaunums!!: Šļahta un Ģedimins · Redzēt vairāk »

Borhi

Borhu dzimtas ģerbonis Varakļānu muižas kungu māja (1789) Preiļu muižas kapela (1817) ar Borhu dzimtas kapenēm zem tās Preiļu muižas kungu mājas (1860-1865) drupas Borhi ir vācbaltiešu dzimta, kuras priekšteči Livonijā izsekojami līdz 15.

Jaunums!!: Šļahta un Borhi · Redzēt vairāk »

Brunovi

Baronu Brunovu dzimtas ģerbonis. Brunovi ir vācbaltiešu dzimta, kas 16.

Jaunums!!: Šļahta un Brunovi · Redzēt vairāk »

Felkerzāmi

Felkerzāmu dzimtas ģerbonis (1882). Felkerzāmi vai Felkezambi ir vācbaltiešu dzimta, kuras priekšteči 15.

Jaunums!!: Šļahta un Felkerzāmi · Redzēt vairāk »

Gustavs Manteifelis

Gustavs Manteifelis (—) bija vācbaltu/poļu publicists, vēsturnieks, etnogrāfs, folklorists un izdevējs.

Jaunums!!: Šļahta un Gustavs Manteifelis · Redzēt vairāk »

Hilzeni

Hilzenu dzimtas ģerbonis Smoļenskas katoļu bīskaps Juris Nikolajs Hilzens (1692-1775) Hilzenu dzimtas celtā Dagdas katoļu baznīca (1741) Hilzeni ir vācbaltiešu dzimta, kuras priekšteči izsekojami līdz 14.

Jaunums!!: Šļahta un Hilzeni · Redzēt vairāk »

Hodkeviči

Hodkeviču dzimtas ģerbonis Hodkeviči jeb Kotkieviči bija Lietuvas lielkņazistes dzimta.

Jaunums!!: Šļahta un Hodkeviči · Redzēt vairāk »

Latgale

Latgale ir kultūrvēsturisks novads Latvijā.

Jaunums!!: Šļahta un Latgale · Redzēt vairāk »

Lietuvas Republikas Seims

Lietuvas Republikas Seims jeb vienkārši Seims (Seimas) ir Lietuvas Republikas parlaments.

Jaunums!!: Šļahta un Lietuvas Republikas Seims · Redzēt vairāk »

Manteifeļi

Manteifeļu dzimtas ģerbonis 13. gs. Manteifeļu-Cēgu dzimtas ģerbonis (1882) Manteifeļiem-Cēgēm piederējusī Kazdangas pils 2008. gadā Manteifeļi un Manteifeļi-Cēges ir dažādu dzimtu atzari, kuras priekšteči Pomerānijā izsekojami līdz 13.

Jaunums!!: Šļahta un Manteifeļi · Redzēt vairāk »

Plāteri

Plāteru-Zībergu dzimtas ģerbonis Plāteri jeb par Plāteriem saukti dzimtkungi no Brēles, vēlāk Plāteri-Zībergi, ir sena vācbaltiešu dzimta, kas 14.—15.

Jaunums!!: Šļahta un Plāteri · Redzēt vairāk »

Polijas—Lietuvas ūnija

Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospoļita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla monarhija Centrālaustrumeiropā no 1569.

Jaunums!!: Šļahta un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »

Rēmeri

Rēmeru dzimtas Baltijas atzara ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'', 1882). Rēmeri ir vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Livonijā 16.

Jaunums!!: Šļahta un Rēmeri · Redzēt vairāk »

Ruriks

rūnu rakstā uz kāda Zviedrijas baznīcā iemūrēta rūnakmens. Ruriks, arī Rjuriks vai Roriks (varjagu: Roðrekr) (ap 830. - 879.) bija leģendārais rusu karavadonis, no kura sākās daudzas varjagu-krievu kņazu un lielkņazu dinastijas (Rurikoviči).

Jaunums!!: Šļahta un Ruriks · Redzēt vairāk »

Sapehas

Kņazu Sapehu dzimtas ģerbonis. Sapehas jeb Sapegas bija Lietuvas lielkņazistes dižciltīgo dzimta.

Jaunums!!: Šļahta un Sapehas · Redzēt vairāk »

Sarmati

Melnās jūras daļa (PONTI EVXINI PARS) ar tajās ieplūstošajām upēm. Tagadējās Baltkrievijas teritorija apzīmēta kā Eiropas Sarmatija. Sarmati bija sena nomadu tauta, kura runājusi indoirāņu valodā.

Jaunums!!: Šļahta un Sarmati · Redzēt vairāk »

Skiti

Skitu karavīrs. Skiti šaurākajā nozīmē ir apzīmējums irāņu grupas valodā runājošām ciltīm, kas kopš 7.

Jaunums!!: Šļahta un Skiti · Redzēt vairāk »

Tīzenhauzeni

Tīzenhauzenu dzimtas ģerbonis Tīzenhauzeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā krusta karu laikā 13.

Jaunums!!: Šļahta un Tīzenhauzeni · Redzēt vairāk »

Vācbaltieši

Baltijas landesvēra karogs (1918—1920). Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten), ir Latvijas un Igaunijas teritorijā ieceļojušo vāciešu, zviedru, skotu, poļu, franču, itāļu, portugāļu u.c. Eiropas tautu pārstāvju, kā arī pārvācoto līvu, latviešu un igauņu pēcteči, kas kā vācu kultūras telpai piederīga autonoma etniska grupa sāka veidoties jau pirms Baltijas iekļaušanas Krievijas impērijā, un 20.

Jaunums!!: Šļahta un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »

1759. gads

1759.

Jaunums!!: Šļahta un 1759. gads · Redzēt vairāk »

18. gadsimts

18.

Jaunums!!: Šļahta un 18. gadsimts · Redzēt vairāk »

1830. gads

1830 (MDCCCXXX) bija parastais gads, kas sākās piektdienā.

Jaunums!!: Šļahta un 1830. gads · Redzēt vairāk »

1863. gads

1863.

Jaunums!!: Šļahta un 1863. gads · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »