Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Šlēsviga-Holšteina

Indekss Šlēsviga-Holšteina

Šlēsviga-Holšteina ir federālā zeme Vācijas ziemeļos.

48 attiecības: Arhipelāgs, Austrumprūsija, Šlēsviga, Šlēsviga (zeme), Ķīle, Baltijas jūra, Biosfēras rezervāts, Centrāleiropas laiks, Centrāleiropas vasaras laiks, Dabas liegums, Dabas parks, Dāņi, Dānija, Dienvidslāvija, Eiropa, Elba, Flensburga, Franku valsts, Frīzi, Hamburga, Hanzas savienība, Hedebija, Helgolande, Holšteina, Jitlande, Lībeka, Līcis, Ledus laikmets, Lejassaksija, Mēklenburga-Priekšpomerānija, Mihaels fon der Heide, Nacionālais parks, Obodrīti, Oldenburga, Otrais pasaules karš, Pomerānija, Rietumvācija, Sakši, Suverēno valstu uzskaitījums, Turki, UNESCO Pasaules mantojuma objekts, Vatu jūra, Vācija, Vācijas federālās zemes, Viborga, Viduslaiki, Ziemeļjūra, Zilte.

Arhipelāgs

Mjei arhipelāgs Mjanmas piekrastē Arhipelāgs ir salu grupa vai virkne, kurā salas atrodas samērā tuvu cita citai un tām ir vienāda izcelsme.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Arhipelāgs · Redzēt vairāk »

Austrumprūsija

Austrumprūsijas karte 1881. gadā Austrumprūsijas karte 1944. gadā. Austrumprūsija (vai Mažoji Lietuva — 'Mazā Lietuva') bija viens no Prūsijas reģioniem Baltijas jūras piekrastes dienvidaustrumos, kas pastāvēja no 13. gadsimta līdz Otrā pasaules kara beigām 1945.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Austrumprūsija · Redzēt vairāk »

Šlēsviga

Šlēsviga (no vikingu: "Šlē (upes) līcis") var būt.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Šlēsviga · Redzēt vairāk »

Šlēsviga (zeme)

Šlēsvigas ģerbonis. Starp Dāniju un Vāciju sadalītā Šlēsvigas zeme mūsdienu kartē. Šlēsviga ir vēsturiska zeme, kas mūsdienās atrodas Dānijas (ziemeļdaļa, saukta Dienvidjitlande) un Vācijas (dienviddaļa) teritorijā, veidojot daļu no Šlēsvigas-Holšteinas federālās zemes.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Šlēsviga (zeme) · Redzēt vairāk »

Ķīle

Ķīle ir pilsēta Vācijas ziemeļos, Baltijas jūras krastā.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Ķīle · Redzēt vairāk »

Baltijas jūra

Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Baltijas jūra · Redzēt vairāk »

Biosfēras rezervāts

2007. gadā. Biosfēras rezervāts ir plaša teritorija, kurā atrodas starptautiskas nozīmes ainavas un ekosistēmas.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Biosfēras rezervāts · Redzēt vairāk »

Centrāleiropas laiks

Centrāleiropas laiks (Central European Time - CET) ir viens no nosaukumiem laika zonai, kura ir 1 stundu priekšā UTC ar laika nobīdi UTC+1.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Centrāleiropas laiks · Redzēt vairāk »

Centrāleiropas vasaras laiks

Centrāleiropas vasaras laiks (Central European Summer Time - CEST) ir viens no nosaukumiem vasaras laikam, izmantojot UTC+1 laika zonu.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Centrāleiropas vasaras laiks · Redzēt vairāk »

Dabas liegums

Dabas liegums ir aizsargājama dabas teritorija.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Dabas liegums · Redzēt vairāk »

Dabas parks

Dabas parks ir aizsargājamā dabas teritorija, kas pārstāv noteikta apvidus dabas un kultūrvēsturiskās vērtības un kas ir piemērota sabiedrības atpūtai, izglītošanai un audzināšanai.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Dabas parks · Redzēt vairāk »

Dāņi

Dāņi ir Dānijas pamatiedzīvotāji.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Dāņi · Redzēt vairāk »

Dānija

Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Dānija · Redzēt vairāk »

Dienvidslāvija

Dienvidslāvija (Jugoslavija, Југославија) ir apzīmējums dienvidu slāvu apvienotajai valstij, kas pastāvēja no 1929.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Dienvidslāvija · Redzēt vairāk »

Eiropa

Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Eiropa · Redzēt vairāk »

Elba

Elba, Laba (sorbu: Łobjo) ir upe Čehijā un Vācijā.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Elba · Redzēt vairāk »

Flensburga

Flensburga (lejas sakšu: Flensborg, ziemeļfrīzu: Flansborj, dienvidjitlandiešu: Flensborre) ir neatkarīga pilsēta Vācijas federālās zemes Šlēsvigas-Holšteinas ziemeļu daļā pie Baltijas jūras.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Flensburga · Redzēt vairāk »

Franku valsts

Franku valsts, arī zināma kā Franku Karaliste, vēlāk Franku impērija, bija teritorija, kurā no vēlīnā antīkā laikmeta līdz viduslaiku sākuma periodam dzīvoja un valdīja franki.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Franku valsts · Redzēt vairāk »

Frīzi

Frīzi ir tauta Nīderlandē, pamatā Frīzlandes provincē, daļēji Groningenas provincē un Ziemeļfrīzu salās, kā arī Vācijā (ZR, Ziemeļfrīzu salās, Helgolandē).

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Frīzi · Redzēt vairāk »

Hamburga

Hamburga ir ostas pilsēta un federālā zeme Vācijas ziemeļos, Elbas upes grīvā, netālu no tās ietekas Ziemeļjūrā.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Hamburga · Redzēt vairāk »

Hanzas savienība

Hanzas dibināšana Hamburgā (1241). Hanzas savienība, arī Hanza (vai dudesche Hanse) bija viduslaiku vācu tirgotāju organizācija, kas pakāpeniski pārvērtās par starptautisku Baltijas jūras un Ziemeļjūras baseina zemju pilsētu politisku savienību ar aptuveni 300 pilsētām, kuras mērķis bija nodrošināt savstarpējo interešu aizsardzību un veicināt pārjūras tirdzniecību Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Hanzas savienība · Redzēt vairāk »

Hedebija

Atjaunotās vikingu ēkas Hedebijas muzejā. Hedebijas plāns ar apjozošo aizsargvalni. Ar brūnu iezīmētas izrakumu vietas. Hedebija (vikingu: Heiðabýr) ir agrākā vikingu pilsēta tagadējās Vācijas ziemeļos pie Busdorfas, netālu no Šlēsvigas.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Hedebija · Redzēt vairāk »

Helgolande

Helgolande no putna lidojuma Helgolande ir mazs Vācijai piederošs arhipelāgs aptuveni 47 km no kontinentālās daļas, Ziemeļjūrā.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Helgolande · Redzēt vairāk »

Holšteina

Holšteinas ģerbonis. Šlēsvigas-Holšteinas federālās zemes kartē. Holšteina ir vēsturiska zeme mūsdienu Vācijas ziemeļdaļā, daļa no Šlēsvigas-Holšteinas federālās zemes uz dienvidiem no Eideres upes.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Holšteina · Redzēt vairāk »

Jitlande

Jitlandes pussala. Jitlande ir viena no Eiropas pussalām, kas atrodas starp Baltijas jūru un Ziemeļjūru.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Jitlande · Redzēt vairāk »

Lībeka

Lībeka ir otra lielākā pilsēta Šlēzvigā-Holšteinā, viena no lielākajām Vācijas ostām.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Lībeka · Redzēt vairāk »

Līcis

Kalifornijas līcis - ietonēts ar gaišāku zilo krāsu Līcis ir ūdenstilpe, kuru no trim pusēm ieskauj sauszeme.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Līcis · Redzēt vairāk »

Ledus laikmets

Pēdējā ledus laikmeta skats: Antarktīdas Polārais plato mūsdienās. Ledus laikmets ir apzīmējums periodiskiem aukstuma periodiem Zemes klimatiskajā vēsturē.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Ledus laikmets · Redzēt vairāk »

Lejassaksija

Lejassaksija ir federālā zeme Vācijas ziemeļrietumos.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Lejassaksija · Redzēt vairāk »

Mēklenburga-Priekšpomerānija

Mēklenburga-Priekšpomerānija ir federālā zeme Vācijas ziemeļaustrumos.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Mēklenburga-Priekšpomerānija · Redzēt vairāk »

Mihaels fon der Heide

Mihaels fon der Heide (Michael von der Heide; dzimis Omdenē, Šveicē) ir šveiciešu popmūziķis, dziedātājs un aktieris.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Mihaels fon der Heide · Redzēt vairāk »

Nacionālais parks

Morēnas ezers Banfa nacionālajā parkā, Kanāda Nacionālais parks ir valsts aizsargāts plašs apvidus, kam raksturīgi nacionāli nozīmīgi izcili dabas veidojumi, cilvēka darbības neskartas un mazpārveidotas ainavas un izcilas kultūrainavas, biotopu daudzveidība, kultūras un vēstures pieminekļu bagātība un kultūrvides īpatnības.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Nacionālais parks · Redzēt vairāk »

Obodrīti

Vendu krusta kara (1147-1164). Obodrīti jeb Abotrīti bija Elbas slāvu (dēvētu arī par vendiem) cilšu apvienība, kas no 8. līdz 12. gadsimtam izveidoja savu valsti tagadējās Meklenburgas un austrumu Holšteinas teritorijā.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Obodrīti · Redzēt vairāk »

Oldenburga

Oldenburga (izrunā) ir pilsēta Lejassaksijā Vācijā.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Oldenburga · Redzēt vairāk »

Otrais pasaules karš

Otrais pasaules karš bija lielākais bruņotais konflikts cilvēces vēsturē, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Pomerānija

Pomerānijas heraldiskais simbols - grifs Pomerānija (kašūbu: Pòmòrze vai Pòmòrskô, jeb Pomorania) ir vēsturisks reģions Baltijas jūras dienvidu krastā, kurā kopš 12.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Pomerānija · Redzēt vairāk »

Rietumvācija

Rietumvācija (Westdeutschland vai West Deutschland) bija izplatīts neformāls Vācijas Federatīvās Republikas nosaukums no 1949.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Rietumvācija · Redzēt vairāk »

Sakši

Sakši bija ģermāņu cilšu grupa.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Sakši · Redzēt vairāk »

Suverēno valstu uzskaitījums

A Ā B C Č D E Ē F G Ģ H I Ī J K Ķ L Ļ M N Ņ O P R S Š T U Ū V Z Ž.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Suverēno valstu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Turki

Turki (turku: Türkiye Türkleri, Turcijas turki) ir apzīmējums tautai, kā arī nācijai (millets), kuras piederīgajiem pirmā valoda ir turku valoda un viņi vai viņu priekšteči ir dzimuši Turcijā.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Turki · Redzēt vairāk »

UNESCO Pasaules mantojuma objekts

Fjordlendas nacionālais parks Jaunzēlandes Dienvidu salā UNESCO Pasaules mantojuma objekts ir noteikta vieta (piemēram, mežs, kalns, baznīca, pilsēta), kas nominēts un oficiāli iekļauts Pasaules mantojuma sarakstā, kuru administrē Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Pasaules mantojuma komiteja.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un UNESCO Pasaules mantojuma objekts · Redzēt vairāk »

Vatu jūra

Vatu jūra ir Atlantijas okeānam piederīgās Ziemeļjūras dienvidaustrumu daļa.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Vatu jūra · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G8 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē trešā lielākā ekonomika2007. gada informācija. Salīdzinot ar citām valstīm: ASV: 13 807,550 Japāna: 4 381,576Vācija: 3 320,913Ķīna: 3 280,224 pēc IKP un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Vācija · Redzēt vairāk »

Vācijas federālās zemes

Vācija ir federāla republika, kas iedalās 16 federālajās zemēs - pavalstīs (vāciski sauktas Länder, vienskaitlī Land; vienkāršoti tiek dēvētas Bundesländer, vienskaitlī Bundesland).

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Vācijas federālās zemes · Redzēt vairāk »

Viborga

Viborga (no), līdz 1944.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Viborga · Redzēt vairāk »

Viduslaiki

Gregora I Lielā attēlojums, 9. gadsimts Viduslaiki ir Eiropas vēstures periods starp senajiem laikiem un jaunajiem laikiem, no 5.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Viduslaiki · Redzēt vairāk »

Ziemeļjūra

Ziemeļjūra ir Atlantijas okeānam piederīga malas jūra tā ziemeļu daļā pie Eiropas krastiem; to no trim pusēm ieskauj sauszeme.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Ziemeļjūra · Redzēt vairāk »

Zilte

Zilte (frīzu: Söl) ir lielākā Vācijas sala Ziemeļjūrā.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Zilte · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Šlezviga-Holšteina, Šlēsviga - Holšteina, Šlēzviga - Holšteina, Šlēzviga-Holšteina.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »