Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Ūdeņraža saite

Indekss Ūdeņraža saite

Ūdeņraža saite starp divām ūdens molekulām Ūdeņraža saite ir īpašs ķīmiskās saites veids, kas iespējams ūdeņraža atoma sevišķo īpašību dēļ.

25 attiecības: Amonjaks, Atmiņa, Atoma kodols, Atoms, Džouls, Elektriskais lādiņš, Elektronegativitāte, Elektrons, Enerģija, Etanols, Fluorūdeņradis, Fluors, Jons, Kovalentā saite, Kušanas temperatūra, Molekula, Mols, Nukleīnskābes, Olbaltumvielas, Protons, Skābeklis, Slāpeklis, Vērtības elektrons, Viršanas temperatūra, Viskozitāte.

Amonjaks

Amonjaks (NH3) ir bezkrāsaina, salīdzinoši viegli sašķidrināma gāze ar asu smaku.

Jaunums!!: Ūdeņraža saite un Amonjaks · Redzēt vairāk »

Atmiņa

Atmiņa ir centrālās nervu sistēmas process, kas nodrošina informācijas atcerēšanos, uzglabāšanu un reproducēšanu.

Jaunums!!: Ūdeņraža saite un Atmiņa · Redzēt vairāk »

Atoma kodols

Shematisks atoma kodola attēlojums. Sarkanā krāsā ir protoni, bet zilā krāsā — neitroni Atoma kodols ir atoma centrālā daļa, kurā koncentrēta tā masa (99,9% no atoma masas).

Jaunums!!: Ūdeņraža saite un Atoma kodols · Redzēt vairāk »

Atoms

Hēlija atoma uzbūve un izmēri Atoms (atomos — ‘nedalāms’) ir vielas pamatvienība, kuru pamatā veido atoma kodols, un tam savukārt apkārt riņķo negatīvi uzlādēts elektronu mākonis.

Jaunums!!: Ūdeņraža saite un Atoms · Redzēt vairāk »

Džouls

Džouls (simbols J, arī saukts par ņūtonmetru vai vatsekundi) ir darba, enerģijas un siltuma daudzuma mērvienība SI.

Jaunums!!: Ūdeņraža saite un Džouls · Redzēt vairāk »

Elektriskais lādiņš

Elektrisko lādiņu fizikā apzīmē ar q \ un tā mērvienība ir kulons (C).

Jaunums!!: Ūdeņraža saite un Elektriskais lādiņš · Redzēt vairāk »

Elektronegativitāte

Elektronegativitāte ir atoma fundamentāla ķīmiska īpašība, kas kvantitatīvi raksturo molekulas sastāvā esoša atoma spēju piesaistīt elektronus.

Jaunums!!: Ūdeņraža saite un Elektronegativitāte · Redzēt vairāk »

Elektrons

Kruksa lampu pirmo reizi tika nodemonstrēta elektronu daļiņu daba Elektrons (élektron — ‘dzintars’) ir vieglākā no zināmajām stabilajām elementārdaļiņām (neskaitot neitrīno, kam arī ir ļoti niecīga miera masa).

Jaunums!!: Ūdeņraža saite un Elektrons · Redzēt vairāk »

Enerģija

Enerģijas veidu pārvērtības Enerģija fizikā tiek definēta kā matērijas dažādo kustības formu vispārīgais mērs, ar kuru kvantitatīvi raksturo fizikālos procesus un mijiedarbības.

Jaunums!!: Ūdeņraža saite un Enerģija · Redzēt vairāk »

Etanols

Etanols (etilspirts, metilkarbinols, CH3CH2OH, EtOH) ir plašāk pazīstamais spirts.

Jaunums!!: Ūdeņraža saite un Etanols · Redzēt vairāk »

Fluorūdeņradis

Fluorūdeņradis jeb ūdeņraža fluorīds (HF) ir bezkrāsains šķidrums ar asu smaku.

Jaunums!!: Ūdeņraža saite un Fluorūdeņradis · Redzēt vairāk »

Fluors

Fluors ir ķīmiskais elements ar simbolu F un atomskaitli 9.

Jaunums!!: Ūdeņraža saite un Fluors · Redzēt vairāk »

Jons

Joni ir elektriski lādētas daļiņas, kas rodas, ja vielas atomi vai atomu grupas zaudē vai pievieno vienu vai vairākus elektronus.

Jaunums!!: Ūdeņraža saite un Jons · Redzēt vairāk »

Kovalentā saite

hibridizācijas dēļ) Kovalentā saite (— 'kopīgs', valens — 'stiprs'), saukta arī par homeopolāro saiti ir ķīmiskās saites veids, kura rodas, apvienojoties reaģējošo atomu diviem valences elektronu mākoņiem.

Jaunums!!: Ūdeņraža saite un Kovalentā saite · Redzēt vairāk »

Kušanas temperatūra

Kušanas temperatūra ir temperatūra, kurā viela kūst (paaugstinot temperatūru) vai kristalizējas (pazeminot temperatūru).

Jaunums!!: Ūdeņraža saite un Kušanas temperatūra · Redzēt vairāk »

Molekula

3D attēli (pa kreisi un vidū) un 2D attēls (pa labi) parāda molekulu uzbūvi no dažādiem atomiem. Molekula ir mazākā vielas daļiņa, kuras nosaka vielas ķīmisko sastāvu un visas fizikālās īpašības.

Jaunums!!: Ūdeņraža saite un Molekula · Redzēt vairāk »

Mols

Mols ir SI vielas daudzuma mērvienība.

Jaunums!!: Ūdeņraža saite un Mols · Redzēt vairāk »

Nukleīnskābes

Nukleīnskābes jeb nukleoskābes ir polimēri, kurus veido savā starpā ar fosforskābes diestera saitēm lineāri savienoti nukleotīdi.

Jaunums!!: Ūdeņraža saite un Nukleīnskābes · Redzēt vairāk »

Olbaltumvielas

kristāli Olbaltumvielas jeb proteīni (no (protōs) — 'pirmais'), nereti saīsināti arī kā olbaltumi vai OBV, ir biopolimēri, lielmolekulāri savienojumi, ko veido līdz pat 20 dažādu α-aminoskābju saturošas lineāras virknes, kurās aminoskābes savstarpēji saistītas ar peptīdsaitēm.

Jaunums!!: Ūdeņraža saite un Olbaltumvielas · Redzēt vairāk »

Protons

Protons ir pozitīvi lādēta daļiņa, kas sastāv no trim kvarkiem (diviem u kvarkiem un viena d kvarka) un parasti atrodas atoma centrā.

Jaunums!!: Ūdeņraža saite un Protons · Redzēt vairāk »

Skābeklis

Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.

Jaunums!!: Ūdeņraža saite un Skābeklis · Redzēt vairāk »

Slāpeklis

Slāpeklis ir ķīmiskais elements, kuru apzīmē ar simbolu N un tā atomskaitlis ir 7.

Jaunums!!: Ūdeņraža saite un Slāpeklis · Redzēt vairāk »

Vērtības elektrons

Vērtības jeb valences elektrons ir atoma elektronapvalka ārējā vai ārējā un priekšpēdējā (pārejas metāliem) enerģijas līmenī esošs elektrons, kas piedalās ķīmisko saišu veidošanā ar citiem atomiem.

Jaunums!!: Ūdeņraža saite un Vērtības elektrons · Redzēt vairāk »

Viršanas temperatūra

Viršanas jeb vārīšanās temperatūra ir temperatūra, kurā viela no šķidrā agregātstāvokļa pāriet gāzveida stāvoklī (pievadot enerģiju) (vai kondensējas (aizvadot enerģiju)).

Jaunums!!: Ūdeņraža saite un Viršanas temperatūra · Redzēt vairāk »

Viskozitāte

Viskozitātes attēlojums. Apakšējam (violetajam) šķidrumam ir lielāka viskozitāte, nekā augšējam. Eksperiments, kas rāda, ka iekšējā berze šķidruma staba centrā ir mazāka nekā malās, kas saskaras ar stiklu Viskozitāte jeb stigrība, arī staignums un stīgrums, ir iekšējā berze (raksturo to, cik attiecīgais šķidrums ir "biezs").

Jaunums!!: Ūdeņraža saite un Viskozitāte · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »