Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Žemaiši

Indekss Žemaiši

Baltu zemes pirms krusta kariem tagadējās Latvijas, Lietuvas, Krievijas (Kaļiņingradas), Baltkrievijas un Polijas teritorijās. Žemaišu zemes atradās starp kuršu, skalvju, jātvingu un aukštaišu zemēm. Žemaišu zeme un tās kaimiņzemes Kursas dalīšanas laikā (1253). Žemaiši (senkrievu: Жмудь; viduslaiku vācu valodā: Sameiten) ir Lietuvas rietumos kompakti dzīvojoša lietuviešu maztauta, kura runā žemaišu dialektā.

37 attiecības: Aukštaitija, Šauļi, Šauļu apriņķis, Žemaitija, Žemaitijas valdnieku uzskaitījums, Ceklis, Durbes kauja, Elblonga, Grunvaldes kauja, Indriķa hronika, Karšuva, Kauņas apriņķis, Knituva, Kurši, Kursa, Kurzeme, Latvieši, Lielā tautu staigāšana, Lietuva, Lietuvieši, Livonijas krusta kari, Pagājušo gadu vēsture, Pēteris Šmits, Sarmati, Saules kauja, Saules zeme, Semba, Senkrievu valoda, Tranaitis, Vartbergas Hermaņa Livonijas hronika, Vācu ordenis, Vītauts Dižais, Vecākā atskaņu hronika, Vikints, Vulfstans no Hedebijas, Zemgaļi, Zemgale.

Aukštaitija

Aukštaitija ir lielākais no 5 Lietuvas kultūrvēsturiskajiem novadiem, ko viduslaikos apdzīvojuši ne tikai aukstaiši, bet arī sēļi un zemgaļi.

Jaunums!!: Žemaiši un Aukštaitija · Redzēt vairāk »

Šauļi

Šauļi (vēsturiski) ir pilsēta Lietuvas ziemeļos, 210 kilometru uz ziemeļrietumiem no Viļņas, 160 kilometru uz austrumiem no Klaipēdas un 128 kilometru uz dienvidiem no Rīgas.

Jaunums!!: Žemaiši un Šauļi · Redzēt vairāk »

Šauļu apriņķis

Šauļu apriņķis ir viens no desmit Lietuvas apriņķiem, atrodas valsts ziemeļos.

Jaunums!!: Žemaiši un Šauļu apriņķis · Redzēt vairāk »

Žemaitija

Livonijas ordenim (''Livoniae pars'') pakļautā Kursas (''Curlandia'') un Žemaitijas (''Samogitia'') teritorija (līdz 1422). Žemaitija ("zemā zeme" pretstatā Aukštaitijai) ir viens no Lietuvas pieciem etnogrāfiskajiem reģioniem, kas robežojas ar Kurzemi un Zemgales rietumu daļu Latvijā.

Jaunums!!: Žemaiši un Žemaitija · Redzēt vairāk »

Žemaitijas valdnieku uzskaitījums

Žemaitijas valdnieku ģerbonis. Šajā uzskaitījumā apkopoti Žemaitijas valdnieki, kas bija Žemaitijas kunigaitijas valsts valdnieki.

Jaunums!!: Žemaiši un Žemaitijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Ceklis

Ceklis (arī Keklys) ir senās Kursas zeme starp piejūras kuršu zemēm (Pilsāts, Megava, Duvzare) un Bandavu.

Jaunums!!: Žemaiši un Ceklis · Redzēt vairāk »

Durbes kauja

Durbes kauja bija viena no izšķirošākajām kaujām Ziemeļu krusta karos (12.-14. gs).

Jaunums!!: Žemaiši un Durbes kauja · Redzēt vairāk »

Elblonga

Elblonga, vēsturiski arī Truso (Drusuo, Drūsas) pie Ilfingas (senprūšu Elbings), Elbinga, ir sena pilsēta Polijas ziemeļos Vislas grīvā senprūšu Pagudes novadā Varmijas-Mazūrijas vojevodistē.

Jaunums!!: Žemaiši un Elblonga · Redzēt vairāk »

Grunvaldes kauja

Grīnvaldes (Žalgiras) kaujas attēlojums Bernes hronikā (1483) Vācu ordeņa valsts teritorija 1410. gadā Grunvaldes kauja, Tannenbergas jeb Žalgiras kauja notika Vācu ordeņa valsts Prūsijas daļā starp Tannenbergas un Grīnfeldes jeb Zaļģires ciemiem 1410.

Jaunums!!: Žemaiši un Grunvaldes kauja · Redzēt vairāk »

Indriķa hronika

Indriķa Livonijas hronikas manuskripta lapa. Indriķa Livonijas hronika (latīniski: Heinrici Cronicon Lyvoniae) ir Latvijas un Igaunijas vēstures pirmavots.

Jaunums!!: Žemaiši un Indriķa hronika · Redzēt vairāk »

Karšuva

Karšuvas zeme, vēsturisko tekstu tulkojumos saukta arī par Karšavu vai Kārsavu (lietuviešu: Karšuva, vācu: Karschowen, krievu: Кoрсувa) bija seno baltu zeme Nemunas lejteces labajā krastā tagadējās Lietuvas dienvidrietumos, kas 13.

Jaunums!!: Žemaiši un Karšuva · Redzēt vairāk »

Kauņas apriņķis

Kauņas apriņķis ir viens no desmit Lietuvas apriņķiem, atrodas valsts centrā.

Jaunums!!: Žemaiši un Kauņas apriņķis · Redzēt vairāk »

Knituva

Alseni) ap 1260. gadu. Knituvas zeme pletās tālu uz ziemeļrietumiem no Mindauga valsts. Knituva jeb Knētuva (žemaišu: Knėtova) bija kuršu un žemaišu apdzīvota zeme uz robežas ar zemgaļu Dobenes zemi Ventas upes augštecē.

Jaunums!!: Žemaiši un Knituva · Redzēt vairāk »

Kurši

Kurši, agrāk arī kūri ir viena no senajām baltu tautām, kas ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.

Jaunums!!: Žemaiši un Kurši · Redzēt vairāk »

Kursa

Kursa var būt.

Jaunums!!: Žemaiši un Kursa · Redzēt vairāk »

Kurzeme

Kurzeme jeb Kursa ir kultūrvēsturisks novads Latvijas rietumu daļā.

Jaunums!!: Žemaiši un Kurzeme · Redzēt vairāk »

Latvieši

Latvieši ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada Tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.

Jaunums!!: Žemaiši un Latvieši · Redzēt vairāk »

Lielā tautu staigāšana

Lielā tautu staigāšana Ar Lielo tautu staigāšanu vēsturnieku vidū saprot masveida cilvēku migrāciju Eiropā, kā arī daļēji Āzijā un Ziemeļāfrikā aptuveni starp 300.

Jaunums!!: Žemaiši un Lielā tautu staigāšana · Redzēt vairāk »

Lietuva

Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.

Jaunums!!: Žemaiši un Lietuva · Redzēt vairāk »

Lietuvieši

Lietuvieši (lietuviai) jeb vēsturiski leiši (no senā pašnosaukuma leičiai) ir Ziemeļeiropas baltu tauta, kuras lielāka daļa dzīvo Lietuvā.

Jaunums!!: Žemaiši un Lietuvieši · Redzēt vairāk »

Livonijas krusta kari

Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizācijas un kristianizācijas procesa daļa.

Jaunums!!: Žemaiši un Livonijas krusta kari · Redzēt vairāk »

Pagājušo gadu vēsture

„Pagājušo laiku stāsta” lapa ar 13. gs. ilustrāciju no t.s. Radzivila hronikas. Novgorodā (1862). Pagājušo gadu vēsture arī Nestora hronika vai Pagājušo laiku stāsts (baznīcslāvu: Повѣсть времяньныхъ лѣтъ) ir senkrievu hronika par notikumiem Senajā Krievzemē un apkārtējās valstīs no 852.

Jaunums!!: Žemaiši un Pagājušo gadu vēsture · Redzēt vairāk »

Pēteris Šmits

Pēteris Šmits-Smiters, arī Šmidts (dzimis, miris), bija latviešu orientālists sinologs, valodnieks un etnogrāfs.

Jaunums!!: Žemaiši un Pēteris Šmits · Redzēt vairāk »

Sarmati

Melnās jūras daļa (PONTI EVXINI PARS) ar tajās ieplūstošajām upēm. Tagadējās Baltkrievijas teritorija apzīmēta kā Eiropas Sarmatija. Sarmati bija sena nomadu tauta, kura runājusi indoirāņu valodā.

Jaunums!!: Žemaiši un Sarmati · Redzēt vairāk »

Saules kauja

Saules kauja (jeb Šiaulių mūšis) bija viena no lielākajām Ziemeļu krusta karu kaujām, kas notika 1236.

Jaunums!!: Žemaiši un Saules kauja · Redzēt vairāk »

Saules zeme

Saules zeme (latīņu: terra Sauleorum) jeb Saulene (vācu: Schaulen) bija seno zemgaļu apdzīvotās teritorijas dienvidu daļā, kas robežojās ar Žemaitiju.

Jaunums!!: Žemaiši un Saules zeme · Redzēt vairāk »

Semba

Semba (Sambia) starp pārējām prūšu zemēm Sadalītā Sembas zeme pēc iekļaušanas Vācu ordeņa valsts sastāvā. Semba jeb Sambija bija viena no prūšu zemēm, kas atradās Sembas pussalā, kas atradās mūsdienu Kaļiņingradas apgabala Baltijskas, Zeļenogradskas, Svetlogorskas, daļēji Gurjevskas un Poļeskas rajona teritorijā.

Jaunums!!: Žemaiši un Semba · Redzēt vairāk »

Senkrievu valoda

Svjatoslava laikā senkrievu valodā izdotas grāmatas (1073). Senkrievu valoda (рѹсьскъ ѩзыкъ) bija Senās Krievzemes kopīgā valoda, kas 11. gadsimtā pakāpeniski izveidojās no austrumslāvu maztautu valodām.

Jaunums!!: Žemaiši un Senkrievu valoda · Redzēt vairāk »

Tranaitis

Tranaitis (žemaišu: Triniuots,,,,, dzimis ap 1210. gadu, miris 1264. gadā) bija žemaišu kunigaitis, kura vadībā žemaiši uzvarēja Vācu ordeņa apvienoto karaspēku kaujā pie Durbes.

Jaunums!!: Žemaiši un Tranaitis · Redzēt vairāk »

Vartbergas Hermaņa Livonijas hronika

Vartbergas Hermaņa Livonijas hronika (latīniski: Chronicon Livoniae) bija Livonijas ordeņa oficiālā historiogrāfija.

Jaunums!!: Žemaiši un Vartbergas Hermaņa Livonijas hronika · Redzēt vairāk »

Vācu ordenis

Vācu ordeņa simbols - melns krusts baltā laukā. Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT - Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.

Jaunums!!: Žemaiši un Vācu ordenis · Redzēt vairāk »

Vītauts Dižais

Vītauts Dižais vai Vitolds (dzimis ap 1350. gadu, miris) bija Lietuvas dižkunigaitis no 1392.

Jaunums!!: Žemaiši un Vītauts Dižais · Redzēt vairāk »

Vecākā atskaņu hronika

Livonijas (vecākās) atskaņu hronikas titullapa (Leo Meijera izdevums, 1876). Vecākā atskaņu hronika, saukta arī par Rīmju hroniku (vācu: Älteste Livländische Reimchronik) ir otra senākā Livonijas hronika (sacerēta 1290-1296) par Krusta kariem Latvijā aiz Indriķa hronikas.

Jaunums!!: Žemaiši un Vecākā atskaņu hronika · Redzēt vairāk »

Vikints

Piemineklis Vikintam Tveros. Vikints (žemaišu: Vīkints, lietuviešu: Vykintas, senkrievu: Въıкъıнтъ, miris ap 1253) bija Žemaitijas kunigaitis un Saules kaujas varonis.

Jaunums!!: Žemaiši un Vikints · Redzēt vairāk »

Vulfstans no Hedebijas

Vulfstans no Hedebijas bija viduslaiku anglosakšu ceļotājs un tirgotājs, kura stāstījums ietverts angļu karaļa Alfrēda Lielā (849-899) Eiropas ģeogrāfijas aprakstā, kas ir 5.

Jaunums!!: Žemaiši un Vulfstans no Hedebijas · Redzēt vairāk »

Zemgaļi

Baltu cilšu apdzīvotās teritorijas aptuveni 12.-13. gs. mijā. Robežas ir aptuvenas Zemgaļi (vai Žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.

Jaunums!!: Žemaiši un Zemgaļi · Redzēt vairāk »

Zemgale

Zemgale ir kultūrvēsturisks novads Latvijā, kas līdz 1949.

Jaunums!!: Žemaiši un Zemgale · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »