Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Žemaitijas kunigaitija

Indekss Žemaitijas kunigaitija

Žemaitijas kunigaitija jeb Žemaitijas kņaziste vai Žemaitijas seņūnija (žemaišu: Žemaitėjės seniūnėjė), saukta arī par Žemaitijas stārastiju vai Žemaitijas hercogisti, bija žemaišu, kuršu un zemgaļu apdzīvota zeme mūsdienu Lietuvas ziemeļrietumu daļā.

57 attiecības: Arjogala, Augustavas guberņa, Augustavas vaivadija, Austrumprūsija, Šauļi, Šeduva, Žemaišu dialekts, Žemaitija, Žemaitijas fogteja, Žemaitijas kunigaitija, Žemaitijas valdnieku uzskaitījums, Grunvaldes kauja, Jagailis, Karšuva, Kauņas guberņa, Kazimirs IV Jagellons, Krievijas Impērija, Kurši, Lietuvas guberņa, Lietuvas lielkņaziste, Lietuvas valsts vadītāji, Livonija, Lomža, Nemuna, Otrais Ziemeļu karš, Pagānisms, Palanga, Polija, Polijas dalīšanas, Polijas—Lietuvas ūnija, Prūsija, Prūsijas hercogiste, Prūsijas karaliste, Raseiņi, Rietava, Suvalku guberņa, Telši, Traķu kunigaitija, Traķu vaivadija, Užvente, Varņi, Vācu ordeņa lielmestri, Vācu ordeņa valsts, Vācu ordenis, Vītauts Dižais, Viļņas guberņa, Viļņas kunigaitija, Viļņas vaivadija, Vilkija (pilsēta), Zemgaļi, ..., 1411. gads, 1413. gads, 1525. gads, 1772. gads, 1795. gads, 1816. gads, 1837. gads. Izvērst indekss (7 vairāk) »

Arjogala

Arjogala ir pilsēta Lietuvā starp Ķēdaiņiem un Raseiņiem pie Dubīsas upes.

Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un Arjogala · Redzēt vairāk »

Augustavas guberņa

Augustavas guberņa bija Krievijas impērijas guberņa (1837-1867), kurā ietilpa mūsdienu Lietuvas dienvidrietumu daļa un Polijas ziemeļaustrumu daļa.

Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un Augustavas guberņa · Redzēt vairāk »

Augustavas vaivadija

Augustavas vaivadija bija Kongresa Polijas vaivadija (1816-1837), kurā ietilpa mūsdienu Lietuvas dienvidrietumu daļa un Polijas ziemeļaustrumu daļa.

Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un Augustavas vaivadija · Redzēt vairāk »

Austrumprūsija

Austrumprūsijas karte 1881. gadā Austrumprūsijas karte 1944. gadā. Austrumprūsija (vai Mažoji Lietuva — 'Mazā Lietuva') bija viens no Prūsijas reģioniem Baltijas jūras piekrastes dienvidaustrumos, kas pastāvēja no 13. gadsimta līdz Otrā pasaules kara beigām 1945.

Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un Austrumprūsija · Redzēt vairāk »

Šauļi

Šauļi (vēsturiski) ir pilsēta Lietuvas ziemeļos, 210 kilometru uz ziemeļrietumiem no Viļņas, 160 kilometru uz austrumiem no Klaipēdas un 128 kilometru uz dienvidiem no Rīgas.

Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un Šauļi · Redzēt vairāk »

Šeduva

Šeduva ir pilsēta Lietuvā starp Šauļiem un Panevēžu.

Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un Šeduva · Redzēt vairāk »

Žemaišu dialekts

Žemaišu dialekts ir dialekts, kurā runā Lietuvas rietumos.

Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un Žemaišu dialekts · Redzēt vairāk »

Žemaitija

Livonijas ordenim (''Livoniae pars'') pakļautā Kursas (''Curlandia'') un Žemaitijas (''Samogitia'') teritorija (līdz 1422). Žemaitija ("zemā zeme" pretstatā Aukštaitijai) ir viens no Lietuvas pieciem etnogrāfiskajiem reģioniem, kas robežojas ar Kurzemi un Zemgales rietumu daļu Latvijā.

Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un Žemaitija · Redzēt vairāk »

Žemaitijas fogteja

Žemaitijas fogteja bija žemaišu, kuršu un zemgaļu apdzīvota zeme mūsdienu Lietuvas ziemeļrietumu daļā.

Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un Žemaitijas fogteja · Redzēt vairāk »

Žemaitijas kunigaitija

Žemaitijas kunigaitija jeb Žemaitijas kņaziste vai Žemaitijas seņūnija (žemaišu: Žemaitėjės seniūnėjė), saukta arī par Žemaitijas stārastiju vai Žemaitijas hercogisti, bija žemaišu, kuršu un zemgaļu apdzīvota zeme mūsdienu Lietuvas ziemeļrietumu daļā.

Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un Žemaitijas kunigaitija · Redzēt vairāk »

Žemaitijas valdnieku uzskaitījums

Žemaitijas valdnieku ģerbonis. Šajā uzskaitījumā apkopoti Žemaitijas valdnieki, kas bija Žemaitijas kunigaitijas valsts valdnieki.

Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un Žemaitijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Grunvaldes kauja

Grīnvaldes (Žalgiras) kaujas attēlojums Bernes hronikā (1483) Vācu ordeņa valsts teritorija 1410. gadā Grunvaldes kauja, Tannenbergas jeb Žalgiras kauja notika Vācu ordeņa valsts Prūsijas daļā starp Tannenbergas un Grīnfeldes jeb Zaļģires ciemiem 1410.

Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un Grunvaldes kauja · Redzēt vairāk »

Jagailis

Jagailis, vēlāk Vladislavs II Jagello (dzimis ap 1348. gadu, miris) bija Lietuvas dižkunigaitis un Polijas karalis, Jagellonu dinastijas aizsācējs.

Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un Jagailis · Redzēt vairāk »

Karšuva

Karšuvas zeme, vēsturisko tekstu tulkojumos saukta arī par Karšavu vai Kārsavu (lietuviešu: Karšuva, vācu: Karschowen, krievu: Кoрсувa) bija seno baltu zeme Nemunas lejteces labajā krastā tagadējās Lietuvas dienvidrietumos, kas 13.

Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un Karšuva · Redzēt vairāk »

Kauņas guberņa

Kauņas guberņa bija Krievijas impērijas guberņa (1843-1915), kurā ietilpa arī neliela daļa no mūsdienu Latvijas teritorijas (daļa no Aknīstes novada, Bauskas novada, Auces novada) un Baltkrievijas (daļa no Braslavas rajona).

Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un Kauņas guberņa · Redzēt vairāk »

Kazimirs IV Jagellons

Kazimirs IV Jagellons (arī Kazimirs IV Jagellončiks, Kazimirs IV Jagelonietis, Kazimirs IV Jagailietis), Lietuvas liekņazistē Kazimirs I (dzimis, miris) bija Jagellonu dinastijas Lietuvas lielkņazs no 1440.

Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un Kazimirs IV Jagellons · Redzēt vairāk »

Krievijas Impērija

Krievijas Impērija bija Eirāzijas lielvalsts no 1721.

Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »

Kurši

Kurši, agrāk arī kūri ir viena no senajām baltu tautām, kas ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.

Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un Kurši · Redzēt vairāk »

Lietuvas guberņa

Lietuvas guberņa bija īslaicīgi pastāvoša Krievijas impērijas guberņa (1796-1801), kurā ietilpa arī daļa no mūsdienu Baltkrievijas teritorijas un arī neliela daļa no Latvijas teritorijas (daļa no Aknīstes novada, Bauskas novada, Auces novada).

Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un Lietuvas guberņa · Redzēt vairāk »

Lietuvas lielkņaziste

Lietuvas lielkņaziste (vecrietumkrievu: Великое князство Литовское, Руское, Жомойтское и иных) jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste bija lielvalsts mūsdienu Baltkrievijas, Lietuvas, Latvijas, Krievijas, Polijas un Ukrainas teritorijās.

Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un Lietuvas lielkņaziste · Redzēt vairāk »

Lietuvas valsts vadītāji

Lietuvas prezidenta standarts. Lietuvas valsts vadītāji dažādos vēstures posmos tika dēvēti par kunigaišiem, dižkunigaišiem, lielkņaziem, karaļiem un prezidentiem.

Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un Lietuvas valsts vadītāji · Redzēt vairāk »

Livonija

Gerharda Merkatora Livonijas Konfederācijas karte. Parādīts stāvoklis pirms tās sadalīšanas (1561). Livonija jeb Māras zeme (vai terra matris) bija 1225.

Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un Livonija · Redzēt vairāk »

Lomža

Lomža - pilsēta Polijas ziemeļaustrumos, Podlases vojevodistē pie Narevas upes.

Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un Lomža · Redzēt vairāk »

Nemuna

Sateces baseins Nemuna ir visgarākā Lietuvas upe.

Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un Nemuna · Redzēt vairāk »

Otrais Ziemeļu karš

Otrā Ziemeļu kara laikā zviedru un krievu ieņemtās Polijas-Lietuvas daļas. Parādītas nozīmīgāko kauju vietas. Otrais Ziemeļu karš jeb Otrais poļu-zviedru karš (1655-1661), dažādos avotos bieži saukts arī par Pirmo Ziemeļu karu, bija atkārtots Polijas-Lietuvas kopvalsts, Zviedrijas un Krievijas karš par Livonijas mantojumu.

Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un Otrais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »

Pagānisms

Stonhendžas megalīti tiek saistīti ar pagānu rituāliem Pagānisms jeb pagānība (no — 'lauku') ir termins, kuru 4.

Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un Pagānisms · Redzēt vairāk »

Palanga

Palanga ir pilsēta un pašvaldība Lietuvā pie Baltijas jūras, 25 km uz ziemeļiem no Klaipēdas.

Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un Palanga · Redzēt vairāk »

Polija

Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju un Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļos.

Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un Polija · Redzēt vairāk »

Polijas dalīšanas

Polijas-Lietuvas teritorijas trīs dalīšanas (1772-1795). Polijas dalīšanas bija Polijas-Lietuvas teritorijas sadalīšana starp Prūsiju, Krieviju un Austriju 18. gadsimta 2.

Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un Polijas dalīšanas · Redzēt vairāk »

Polijas—Lietuvas ūnija

Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospoļita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla monarhija Centrālaustrumeiropā no 1569.

Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »

Prūsija

Prūsijas un Mazovijas karte 14. gadsimtā (Abrahams Ortēlijs, ''Theatrum Orbis Terrarum''.) Malborkas apriņķa ģerbonī. Prūsijas karaliste Vācijas impērijas sastāvā (iekrāsota tumši zilā krāsā). Prūsija (prūšu: Prūsa) bija zeme, kas ar dažādiem nosaukumiem Centrāleiropas ziemeļos pie Baltijas jūras pastāvēja no viduslaikiem līdz Otrajam pasaules karam.

Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un Prūsija · Redzēt vairāk »

Prūsijas hercogiste

Prūsijas hercogistes ģerbonis Prūsijas hercogistes un Karaļa Prūsijas teritorija 1576. gadā (K. Henneberga zīmēta karte). Prūsijas hercogistes (svītrotā krāsā) un Karaļa Prūsijas teritorijas līdz 18. gadsimta sākumam. Prūsijas hercogiste bija Polijas-Lietuvas kopvalsts vasaļvalsts Prūsijas teritorijā laikā no 1525.

Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un Prūsijas hercogiste · Redzēt vairāk »

Prūsijas karaliste

Prūsijas teritorija impērijas laikā Prūsijas ģerbonis Prūsijas karaliste bija viena no vācu valstīm Centrāleiropā Jaunajos laikos, pastāvēja no 1701.

Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un Prūsijas karaliste · Redzēt vairāk »

Raseiņi

Raseiņi ir sena Žemaitijas pilsēta, pašvaldības centrs 76 km uz ziemeļrietumiem no Kauņas.

Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un Raseiņi · Redzēt vairāk »

Rietava

Rietava ir pilsēta Lietuvā uz dienvidiem no Pluņģes pie Jūras upes.

Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un Rietava · Redzēt vairāk »

Suvalku guberņa

Suvalku guberņa bija Krievijas impērijas guberņa (1867-1915), kurā ietilpa mūsdienu Lietuvas dienvidrietumu daļa un Polijas ziemeļaustrumu daļa.

Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un Suvalku guberņa · Redzēt vairāk »

Telši

Telši (žemaitiski:Telšē) ir pilsēta Lietuvas ziemeļrietumos, neformālā Žemaitijas galvaspilsēta.

Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un Telši · Redzēt vairāk »

Traķu kunigaitija

Ķēstuta zīmogs (KYNSTVTTE DVX DE TRACKEN, 1379) Mūsdienu Traķu rajona ģerbonis. Traķu kunigaitija bija tā Lietuvas dižkunigaitijas daļa ar centru Traķos, kas bija pakļauta dižkunigaiša Ģedimina dēlam Ķēstutim un viņa pēcnācējiem.

Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un Traķu kunigaitija · Redzēt vairāk »

Traķu vaivadija

Traķu vaivadijas ģerbonis. Traķu vaivadija bija tā Lietuvas dižkunigaitijas daļa, kas pēc 1413.

Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un Traķu vaivadija · Redzēt vairāk »

Užvente

Užvente ir pilsēta Lietuvā uz ziemeļrietumiem no Ķelmes pie Ventas upes, apmēram 10 kilometrus no upes iztekas.

Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un Užvente · Redzēt vairāk »

Varņi

Varņi ir pilsēta Lietuvā uz dienvidiem no Telšiem pie Varneles upes.

Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un Varņi · Redzēt vairāk »

Vācu ordeņa lielmestri

Vācu ordeņa lielmestra zīmogs viduslaikos. Vācu ordeņa lielmestri jeb virsmestri ir Vācu ordeņa augstākie pavēlnieki un karavadoņi.

Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un Vācu ordeņa lielmestri · Redzēt vairāk »

Vācu ordeņa valsts

Vācu ordeņa valsts bija krustnešu valsts, kuru izveidoja Vācu ordenis 13.

Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un Vācu ordeņa valsts · Redzēt vairāk »

Vācu ordenis

Vācu ordeņa simbols - melns krusts baltā laukā. Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT - Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.

Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un Vācu ordenis · Redzēt vairāk »

Vītauts Dižais

Vītauts Dižais vai Vitolds (dzimis ap 1350. gadu, miris) bija Lietuvas dižkunigaitis no 1392.

Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un Vītauts Dižais · Redzēt vairāk »

Viļņas guberņa

Viļņas guberņa bija Krievijas impērijas guberņa (1795, 1801-1915), kurā ietilpa mūsdienu Lietuvas dienvidaustrumu daļa un Baltkrievijas ziemeļrietumu daļa.

Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un Viļņas guberņa · Redzēt vairāk »

Viļņas kunigaitija

Ģedimina dzimtas ģerbonis. Viļņas kunigaitija jeb Lietuvas kunigaitija bija tā Lietuvas dižkunigaitijas daļa, kas dižkunigaiša Ģedimina valdīšanas laikā (1316-1341) bija tieši pakļauta Lietuvas (Viļņas) dižkunigaitim.

Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un Viļņas kunigaitija · Redzēt vairāk »

Viļņas vaivadija

Viļņas vaivadijas ģerbonis. Viļņas vaivadija bija tā Lietuvas dižkunigaitijas daļa, kas pēc 1413.

Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un Viļņas vaivadija · Redzēt vairāk »

Vilkija (pilsēta)

Vilkija ir pilsēta Lietuvā, Kauņas apriņķī, uz ziemeļrietumiem no Kauņas, Nemunas upes labajā krastā.

Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un Vilkija (pilsēta) · Redzēt vairāk »

Zemgaļi

Baltu cilšu apdzīvotās teritorijas aptuveni 12.-13. gs. mijā. Robežas ir aptuvenas Zemgaļi (vai Žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.

Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un Zemgaļi · Redzēt vairāk »

1411. gads

1411.

Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un 1411. gads · Redzēt vairāk »

1413. gads

1413.

Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un 1413. gads · Redzēt vairāk »

1525. gads

1525.

Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un 1525. gads · Redzēt vairāk »

1772. gads

1772.

Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un 1772. gads · Redzēt vairāk »

1795. gads

1795.

Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un 1795. gads · Redzēt vairāk »

1816. gads

1816.

Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un 1816. gads · Redzēt vairāk »

1837. gads

1837.

Jaunums!!: Žemaitijas kunigaitija un 1837. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Žemaitijas hercogiste, Žemaitijas seņūnija.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »