Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

1. marts

Indekss 1. marts

1.

151 attiecības: Aleksandrs II Romanovs, Amerikas Savienotās Valstis, Anna Paulovna, Anrī Bekerels, Ansbahas Karolīne, Arturs Kestlers, Ķīna, Ņujorka, Bikini atols, Bosnija un Hercegovina, Brazīlija, Bulgārija, Daļa Grībauskaite, Džastins Bībers, Džirolamo Freskobaldi, Džons Laundžs, Džordžs Herberts, Džordžs II (Lielbritānija), Deivids Naivens, Dienvidslāvija, Diokletiāns, Ežēns Antoniadi, Edvarts Virza, Elba (sala), Erihs fon dem Bahs-Celevskis, Francija, Francijas premjerministru uzskaitījums, Frideriks Šopēns, Garais gads, Georgijs Markovs, Glenns Millers, Gregora kalendārs, Grieķija, Hūvera aizsprosts, Ištvāns II Ārpāds, Jakobs van't Hofs, Jānuss (pavadonis), Jeloustonas nacionālais parks, Jons Krjange, Jurģis Pučinskis, Kara un naudas varoņi, Klusais okeāns, Koreja, Krievija, Leopolds II Hābsburgs, Linkolna, Maksimiliāns, Mali karogs, Marks Habšeids, Mičigana, ..., Mihails Aņisins, Mozambikas karogs, Nacionālais parks, Napoleons Bonaparts, Nāvessods, Nebraska, Nikolajs I Petrovičs, Ohaio (štats), Ojārs Ābols, Olga Dreģe, Oskars Kokoška, Otrais pasaules karš, Padomju Savienība, Radioaktivitāte, Rakstāmmašīna, Riodežaneiro, Rons Hauards, Sandro Botičelli, Saturns (planēta), Senās Romas imperatori, Sofija Hoteka, Venera (planēta), Vera Menčika, Vladislavs Ļistjevs, Vladislavs II Jagellons, Voyager 1, Zviedrija, 1101. gads, 1131. gads, 1445. gads, 1456. gads, 1510. gads, 1516. gads, 1565. gads, 1583. gads, 1593. gads, 1633. gads, 1643. gads, 1683. gads, 1700. gads, 1737. gads, 1747. gads, 1781. gads, 1792. gads, 1795. gads, 1803. gads, 1810. gads, 1815. gads, 1818. gads, 1837. gads, 1840. gads, 1842. gads, 1847. gads, 1849. gads, 1852. gads, 1865. gads, 1867. gads, 1868. gads, 1870. gads, 1872. gads, 1873. gads, 1881. gads, 1883. gads, 1886. gads, 1889. gads, 1896. gads, 1899. gads, 1904. gads, 1905. gads, 1906. gads, 1910. gads, 1911. gads, 1914. gads, 1919. gads, 1921. gads, 1922. gads, 1923. gads, 1929. gads, 1936. gads, 1938. gads, 1940. gads, 1941. gads, 1944. gads, 1946. gads, 1954. gads, 1956. gads, 1961. gads, 1963. gads, 1966. gads, 1967. gads, 1972. gads, 1973. gads, 1978. gads, 1980. gads, 1983. gads, 1988. gads, 1992. gads, 1994. gads, 1995. gads, 2007. gads, 2011. gads. Izvērst indekss (101 vairāk) »

Aleksandrs II Romanovs

Aleksandrs II Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas impērijas ķeizars no 1855.

Jaunums!!: 1. marts un Aleksandrs II Romanovs · Redzēt vairāk »

Amerikas Savienotās Valstis

Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV jeb Savienotās Valstis (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.

Jaunums!!: 1. marts un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »

Anna Paulovna

Anna Paulovna (dzimusi, mirusi) bija Krievijas imperatora Pāvila I meita, Krievijas imperatoru Aleksandra I un Nikolaja I māsa un Nīderlandes karaļa Villema II sieva.

Jaunums!!: 1. marts un Anna Paulovna · Redzēt vairāk »

Anrī Bekerels

Antuāns Anrī Bekerels (dzimis, miris) bija franču fiziķis.

Jaunums!!: 1. marts un Anrī Bekerels · Redzēt vairāk »

Ansbahas Karolīne

Ansbahas Karolīne, Vilhelmīna Šarlote Karolīne fon Brandenburga-Ansbaha (dzimusi; mirusi) bija Lielbritānijas karaļa Džordža II sieva.

Jaunums!!: 1. marts un Ansbahas Karolīne · Redzēt vairāk »

Arturs Kestlers

Arturs Kestlers (dzimis, miris) bija ungāru—angļu rakstnieks un žurnālists.

Jaunums!!: 1. marts un Arturs Kestlers · Redzēt vairāk »

Ķīna

Ķīna, oficiāli Ķīnas Tautas Republika, ir sociālistiska valsts Austrumāzijā.

Jaunums!!: 1. marts un Ķīna · Redzēt vairāk »

Ņujorka

Ņujorka ir pilsēta Ņujorkas štatā, ASV, tā ir visapdzīvotāka pilsēta ASV un Ņujorkas Metropoles centrs, kas ir viena no apdzīvotākajām metropolēm pasaulē.

Jaunums!!: 1. marts un Ņujorka · Redzēt vairāk »

Bikini atols

Bikini atols ir neapdzīvots atols Klusajā okeānā, Māršala Salās.

Jaunums!!: 1. marts un Bikini atols · Redzēt vairāk »

Bosnija un Hercegovina

Bosnijas un Hercegovinas Federācija, Serbu Republika un Brčko apriņķis. Bosnija un Hercegovina ir valsts Balkānu pussalas centrālajā daļā.

Jaunums!!: 1. marts un Bosnija un Hercegovina · Redzēt vairāk »

Brazīlija

Brazīlija, oficiāli Brazīlijas Federatīvā Republika (República Federativa do Brasil), ir valsts Dienvidamerikā, kas aizņem 47% no kontinenta.

Jaunums!!: 1. marts un Brazīlija · Redzēt vairāk »

Bulgārija

Bulgārija, oficiāli Bulgārijas Republika (Република България) ir valsts Austrumeiropā, kas atrodas Balkānos.

Jaunums!!: 1. marts un Bulgārija · Redzēt vairāk »

Daļa Grībauskaite

Daļa Grībauskaite (dzimusi Viļņā, Lietuvā) ir lietuviešu politiķe, pašreizējā Lietuvas Republikas prezidente, kas amatā stājās 2009.

Jaunums!!: 1. marts un Daļa Grībauskaite · Redzēt vairāk »

Džastins Bībers

Džastins Drū Bībers (dzimis Stratfordā, Ontārio, Kanādā) ir kanādiešu dziedātājs, dziesmu autors un aktieris.

Jaunums!!: 1. marts un Džastins Bībers · Redzēt vairāk »

Džirolamo Freskobaldi

Džirolamo Freskobaldi; dzimis, miris) bija vēlās renesanses un agrīnā baroka laika itāļu mūziķis un komponists, kurš pazīstams ar darbiem taustiņinstrumentiem. Jau no bērnības parādījis spējas mūzikā, mācījās dzimtajā Ferrārā pie Lucasko Lucaski. No 1608. līdz 1628. gadam un no 1634. gada līdz savai nāvei 1643. gadā bija Romas Svētā Pētera bazilikas ērģeļnieks. Freskobaldi radītie darbi, sevišķi 1635. gadā publicētais krājums Fiori musicali ("Muzikālie ziedi") ietekmēja nākamo paaudžu komponistu (Johana Jākoba Frobengera, Johana Sebastiana Baha, Henrija Pērsela) daiļradi.

Jaunums!!: 1. marts un Džirolamo Freskobaldi · Redzēt vairāk »

Džons Laundžs

Džons Maikls Laundžs (John Michael "Mike" Lounge; dzimis, miris) bija NASA kosmonauts, ASV Jūras kara flotes virsnieks.

Jaunums!!: 1. marts un Džons Laundžs · Redzēt vairāk »

Džordžs Herberts

Džordžs Herberts (dzimis, miris) bija Velsā dzimis angļu 17.

Jaunums!!: 1. marts un Džordžs Herberts · Redzēt vairāk »

Džordžs II (Lielbritānija)

Džordžs II (dzimis, miris) bija Velsas princis (1714—1727), Kembridžas hercogs (1706—1727), Lielbritānijas karalis un Īrijas karalis (1727—1760), Hanoveres elektors (1727—1760).

Jaunums!!: 1. marts un Džordžs II (Lielbritānija) · Redzēt vairāk »

Deivids Naivens

Deivids Naivens (dzimis, miris) bija britu izcelsmes ASV kinoaktieris.

Jaunums!!: 1. marts un Deivids Naivens · Redzēt vairāk »

Dienvidslāvija

Dienvidslāvija (Jugoslavija, Југославија) ir apzīmējums dienvidu slāvu apvienotajai valstij, kas pastāvēja no 1929.

Jaunums!!: 1. marts un Dienvidslāvija · Redzēt vairāk »

Diokletiāns

Diokletiāns, pilnā vārdā Gajs Aurēlijs Valērijs Diokletiāns, (Gaius Aurelius Valerius Diocletianus, dzimis Barnes, New Empire, pp. 30, 46., miris Barnes, "Lactantius and Constantine", pp. 32—35; Barnes, New Empire, pp. 31—32.) bija Romas impērijas imperators no 284.

Jaunums!!: 1. marts un Diokletiāns · Redzēt vairāk »

Ežēns Antoniadi

Ežēns Antoniadi (dzimis, miris) bija Stambulā dzimis grieķu astronoms, kurš lielāko daļu no mūža pavadījis Francijā.

Jaunums!!: 1. marts un Ežēns Antoniadi · Redzēt vairāk »

Edvarts Virza

Edvarts Virza (īstajā vārdā Jēkabs Eduards Liekna, dzimis, miris) bija viens no nozīmīgākajiem 20. gadsimta latviešu rakstniekiem, arī dzejnieks, prozaiķis, publicists, atdzejotājs.

Jaunums!!: 1. marts un Edvarts Virza · Redzēt vairāk »

Elba (sala)

Elba ir Itālijai piederoša sala Tirēnu jūrā.

Jaunums!!: 1. marts un Elba (sala) · Redzēt vairāk »

Erihs fon dem Bahs-Celevskis

Erihs fon dem Bahs-Celevskis (līdz 1925. gadam — fon Celevskis, no 1940. gada — fon dem Bahs,; dzimis, miris) bija vācu SS obergrupenfīrers un policijas ģenerālis.

Jaunums!!: 1. marts un Erihs fon dem Bahs-Celevskis · Redzēt vairāk »

Francija

Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.

Jaunums!!: 1. marts un Francija · Redzēt vairāk »

Francijas premjerministru uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Francijas premjerministri.

Jaunums!!: 1. marts un Francijas premjerministru uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Frideriks Šopēns

Frideriks Francišeks Šopēns (dzimis, miris) bija 19.

Jaunums!!: 1. marts un Frideriks Šopēns · Redzēt vairāk »

Garais gads

Garais gads ir kalendārais gads, kurā ir 366, nevis 365 diennaktis, kā tas ir parastajā gadā.

Jaunums!!: 1. marts un Garais gads · Redzēt vairāk »

Georgijs Markovs

Lietussarga shēma Georgijs Markovs (dzimis Sofijā, miris Londonā) — bulgāru rakstnieks un disidents.

Jaunums!!: 1. marts un Georgijs Markovs · Redzēt vairāk »

Glenns Millers

Oltons Glenns Millers (dzimis, pazudis) bija amerikāņu džeza mūziķis.

Jaunums!!: 1. marts un Glenns Millers · Redzēt vairāk »

Gregora kalendārs

Gregora kalendārs, arī Gregoriskais kalendārs jeb t.s. jaunais stils, ir laika skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis.

Jaunums!!: 1. marts un Gregora kalendārs · Redzēt vairāk »

Grieķija

Grieķija, oficiāli Grieķijas Republika, ir valsts Dienvideiropā, Balkānu pussalas dienvidos.

Jaunums!!: 1. marts un Grieķija · Redzēt vairāk »

Hūvera aizsprosts

Hūvera aizsprosts Hūvera aizsprosts, līdz 1947.

Jaunums!!: 1. marts un Hūvera aizsprosts · Redzēt vairāk »

Ištvāns II Ārpāds

Ištvāns II (dzimis 1101. gadā, miris) bija Ārpādu dinastijas Ungārijas karalis no 1116.

Jaunums!!: 1. marts un Ištvāns II Ārpāds · Redzēt vairāk »

Jakobs van't Hofs

Jakobs Henriks van't Hofs (dzimis, miris) bija nīderlandiešu ķīmiķis, darbojās fizikālās ķīmijas un organiskās ķīmijas jomā.

Jaunums!!: 1. marts un Jakobs van't Hofs · Redzēt vairāk »

Jānuss (pavadonis)

Jānuss ir Saturna iekšējais pavadonis.

Jaunums!!: 1. marts un Jānuss (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Jeloustonas nacionālais parks

Jeloustonas nacionālais parks ir pirmais un vecākais nacionālais parks pasaulē.

Jaunums!!: 1. marts un Jeloustonas nacionālais parks · Redzēt vairāk »

Jons Krjange

Jons Krjange (dzimis, miris) bija rumāņu rakstnieks, pedagogs, garīdznieks un politiķis.

Jaunums!!: 1. marts un Jons Krjange · Redzēt vairāk »

Jurģis Pučinskis

Jurģis Pučinskis (dzimis) ir bijušais Latvijas futbola pussargs, šobrīd futbola treneris.

Jaunums!!: 1. marts un Jurģis Pučinskis · Redzēt vairāk »

Kara un naudas varoņi

Kara un naudas varoņi, Heroes of War and Money, HeroesWM.ru — populāra fantāzijas un piedzīvojumu pārlūka spēle.

Jaunums!!: 1. marts un Kara un naudas varoņi · Redzēt vairāk »

Klusais okeāns

Klusā okeāna reljefa karte. Klusais okeāns ir pasaules lielākā ūdenstilpe, kas klāj aptuveni trešo daļu Zemes virsmas.

Jaunums!!: 1. marts un Klusais okeāns · Redzēt vairāk »

Koreja

Koreja Koreja (Hanguk (Dienvidkorejā) vai 조선, Joseon (Ziemeļkorejā)) ir ģeogrāfisks apgabals Austrumāzijā, kas ietver Korejas pussalu un tai apkārt blakus esošās salas.

Jaunums!!: 1. marts un Koreja · Redzēt vairāk »

Krievija

Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.

Jaunums!!: 1. marts un Krievija · Redzēt vairāk »

Leopolds II Hābsburgs

Leopolds II (dzimis, miris) bija Svētās Romas imperators, Ungārijas karalis, Bohēmijas karalis, Horvātijas karalis un Austrijas erchercogs no 1790.

Jaunums!!: 1. marts un Leopolds II Hābsburgs · Redzēt vairāk »

Linkolna

Linkolna var būt.

Jaunums!!: 1. marts un Linkolna · Redzēt vairāk »

Maksimiliāns

Maksimiliāns ir latīņu izcelsmes vārds ar nozīmi "lielākais" Maksimiliāns var būt.

Jaunums!!: 1. marts un Maksimiliāns · Redzēt vairāk »

Mali karogs

Mali karogs ir viens no Mali nacionālajiem simboliem.

Jaunums!!: 1. marts un Mali karogs · Redzēt vairāk »

Marks Habšeids

Marks Džozefs Habšeids (Marc Joseph Habscheid; dzimis, Sviftkarentā, Kanādā) ir bijušais NHL uzbrucējs.

Jaunums!!: 1. marts un Marks Habšeids · Redzēt vairāk »

Mičigana

Mičigana - viens no Amerikas Savienoto Valstu štatiem, atrodas Vidējos rietumos, Lielo ezeru reģionā.

Jaunums!!: 1. marts un Mičigana · Redzēt vairāk »

Mihails Aņisins

Mihails Aņisins (dzimis 1988. gada 1. martā Maskavā) ir krievu hokejists, uzbrucējs.

Jaunums!!: 1. marts un Mihails Aņisins · Redzēt vairāk »

Mozambikas karogs

Mozambikas Republikas karogs ir Mozambikas Republikas valsts simbols, mūsdienu karogs tika apstiprināts 1983.

Jaunums!!: 1. marts un Mozambikas karogs · Redzēt vairāk »

Nacionālais parks

Morēnas ezers Banfa nacionālajā parkā, Kanāda Nacionālais parks ir valsts aizsargāts plašs apvidus, kam raksturīgi nacionāli nozīmīgi izcili dabas veidojumi, cilvēka darbības neskartas un mazpārveidotas ainavas un izcilas kultūrainavas, biotopu daudzveidība, kultūras un vēstures pieminekļu bagātība un kultūrvides īpatnības.

Jaunums!!: 1. marts un Nacionālais parks · Redzēt vairāk »

Napoleons Bonaparts

Imperators Napoleons Napoleons Bonaparts, arī Franču imperators Napoleons I (dzimis Napoleons di Buonaparte (Napoleone di Buonaparte), miris), bija Francijas militārais un politiskais līderis.

Jaunums!!: 1. marts un Napoleons Bonaparts · Redzēt vairāk »

Nāvessods

Nāvessods pasaulē '''Krāsu atšifrējums:''' '''zila krāsa''': nāvessods atcelts, '''zaļa krāsa''': nāvessods atcelts visiem noziegumiem, kas nav izdarīti īpašos apstākļos (piemēram, kara laikā izdarītiem noziegumiem), '''oranža krāsa''': praksē nāvessods tiek pielietots ļoti reti, '''sarkana krāsa''': nāvessods ir likumīga soda forma. Nāvessods ir tiesiski pamatota ieslodzītā nogalināšana kā sods par nopietnu noziegumu - pamatā par slepkavību vai valsts nodevību.

Jaunums!!: 1. marts un Nāvessods · Redzēt vairāk »

Nebraska

Nebraska ir viens no Amerikas Savienoto Valstu štatiem, atrodas Lielo līdzenumu reģionā.

Jaunums!!: 1. marts un Nebraska · Redzēt vairāk »

Nikolajs I Petrovičs

Nikolajs I Mirkovs Petrovičs-Ņegošs (dzimis, miris) bija Melnkalnes monarhs.

Jaunums!!: 1. marts un Nikolajs I Petrovičs · Redzēt vairāk »

Ohaio (štats)

Ohaio ir viens no Amerikas Savienoto Valstu štatiem, atrodas Vidējo rietumu reģionā.

Jaunums!!: 1. marts un Ohaio (štats) · Redzēt vairāk »

Ojārs Ābols

Ojārs Ābols (dzimis, miris) bija latviešu gleznotājs un mākslas teorētiķis.

Jaunums!!: 1. marts un Ojārs Ābols · Redzēt vairāk »

Olga Dreģe

Olga Dreģe (dzimusi Sarkaņu pagastā) ir latviešu teātra un kino aktrise.

Jaunums!!: 1. marts un Olga Dreģe · Redzēt vairāk »

Oskars Kokoška

Oskars Kokoška (dzimis, miris) bija austriešu ekspresionisma gleznotājs, dzejnieks un dramaturgs.

Jaunums!!: 1. marts un Oskars Kokoška · Redzēt vairāk »

Otrais pasaules karš

Otrais pasaules karš bija lielākais bruņotais konflikts cilvēces vēsturē, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu.

Jaunums!!: 1. marts un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Padomju Savienība

Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija totalitāra lielvalsts, kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.

Jaunums!!: 1. marts un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »

Radioaktivitāte

Radioaktivitāte (no — 'izstarot' un activus — 'aktīvs, darbīgs') — dažu atomu kodolu spēja pašiem no sevis sabrukt, veidojot jaunus, atšķirīgus kodolus (vai arī mainās kodola iekšējā enerģija).

Jaunums!!: 1. marts un Radioaktivitāte · Redzēt vairāk »

Rakstāmmašīna

Rakstāmmašīna Rakstāmmašīna ir mehāniska vai elektromehāniska rakstīšanas ierīce, kur ar reljefas metāla zīmes krāsu lenti piespiež pie papīra, veidojot nepieciešamo burtu vai simbolu.

Jaunums!!: 1. marts un Rakstāmmašīna · Redzēt vairāk »

Riodežaneiro

Riodežaneiro, saukta arī par Rio, kā arī "brīnumaino pilsētu" (A Cidade Maravilhosa), ir pilsēta Brazīlijas dienvidos, pie Atlantijas okeāna Gvanabaras līča (Baía da Guanabara).

Jaunums!!: 1. marts un Riodežaneiro · Redzēt vairāk »

Rons Hauards

Rons Hauards (dzimis Dankanā, Oklahomas štatā, ASV) ir amerikāņu kinorežisors, producents un aktieris.

Jaunums!!: 1. marts un Rons Hauards · Redzēt vairāk »

Sandro Botičelli

Sandro Botičelli glezna ''Primavera'' Sandro Botičelli, īstajā vārdā Alesandro di Mariano Filipepi (—), bija agrīnās renesanses gleznotājs, kura daiļrade bija viena no visraksturīgākajām sava laikmeta būtības izteicējām un noslēdza arī agrīno renesansi.

Jaunums!!: 1. marts un Sandro Botičelli · Redzēt vairāk »

Saturns (planēta)

Saturns, viena no milzu planētām, ir Saules sistēmas planēta — sestā no Saules.

Jaunums!!: 1. marts un Saturns (planēta) · Redzēt vairāk »

Senās Romas imperatori

veksils. Senās Romas imperatori jeb Senās Romas ķeizari bija Senās Romas valdnieki no 27.

Jaunums!!: 1. marts un Senās Romas imperatori · Redzēt vairāk »

Sofija Hoteka

Sofija Marija Jozefīne Albīne grāfiene Hoteka fon Hotkova un Vognīne, Hohenbergas hercogiene (dzimusi, mirusi) bija Bohēmijas izcelsmes hercogiene.

Jaunums!!: 1. marts un Sofija Hoteka · Redzēt vairāk »

Venera (planēta)

Venera Saules sistēmā ir otrā planēta no Saules.

Jaunums!!: 1. marts un Venera (planēta) · Redzēt vairāk »

Vera Menčika

Vera Menčika (Maskava -, Londona) bija 1.

Jaunums!!: 1. marts un Vera Menčika · Redzēt vairāk »

Vladislavs Ļistjevs

Vladislavs "Vlads" Ļistjevs (—) bija krievu žurnālists.

Jaunums!!: 1. marts un Vladislavs Ļistjevs · Redzēt vairāk »

Vladislavs II Jagellons

Vladislavs II Jagellons (Ungārijā pazīstams kā Ulāslo II; dzimis, miris) bija Bohēmijas karalis no 1471.

Jaunums!!: 1. marts un Vladislavs II Jagellons · Redzēt vairāk »

Voyager 1

Voyager 1 ir kosmiskais aparāts, kurš paredzēts Saules sistēmas ārējo planētu un starpplanētu vides pētīšanai, viens no Voyager programmas aparātiem.

Jaunums!!: 1. marts un Voyager 1 · Redzēt vairāk »

Zviedrija

Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.

Jaunums!!: 1. marts un Zviedrija · Redzēt vairāk »

1101. gads

1101.

Jaunums!!: 1. marts un 1101. gads · Redzēt vairāk »

1131. gads

1131.

Jaunums!!: 1. marts un 1131. gads · Redzēt vairāk »

1445. gads

1445.

Jaunums!!: 1. marts un 1445. gads · Redzēt vairāk »

1456. gads

1456.

Jaunums!!: 1. marts un 1456. gads · Redzēt vairāk »

1510. gads

1510.

Jaunums!!: 1. marts un 1510. gads · Redzēt vairāk »

1516. gads

1516.

Jaunums!!: 1. marts un 1516. gads · Redzēt vairāk »

1565. gads

1565.

Jaunums!!: 1. marts un 1565. gads · Redzēt vairāk »

1583. gads

1583.

Jaunums!!: 1. marts un 1583. gads · Redzēt vairāk »

1593. gads

1593.

Jaunums!!: 1. marts un 1593. gads · Redzēt vairāk »

1633. gads

1633.

Jaunums!!: 1. marts un 1633. gads · Redzēt vairāk »

1643. gads

1643.

Jaunums!!: 1. marts un 1643. gads · Redzēt vairāk »

1683. gads

1683.

Jaunums!!: 1. marts un 1683. gads · Redzēt vairāk »

1700. gads

1700.

Jaunums!!: 1. marts un 1700. gads · Redzēt vairāk »

1737. gads

1737.

Jaunums!!: 1. marts un 1737. gads · Redzēt vairāk »

1747. gads

1747.

Jaunums!!: 1. marts un 1747. gads · Redzēt vairāk »

1781. gads

1781.

Jaunums!!: 1. marts un 1781. gads · Redzēt vairāk »

1792. gads

1792.

Jaunums!!: 1. marts un 1792. gads · Redzēt vairāk »

1795. gads

1795.

Jaunums!!: 1. marts un 1795. gads · Redzēt vairāk »

1803. gads

1803.

Jaunums!!: 1. marts un 1803. gads · Redzēt vairāk »

1810. gads

1810.

Jaunums!!: 1. marts un 1810. gads · Redzēt vairāk »

1815. gads

1815.

Jaunums!!: 1. marts un 1815. gads · Redzēt vairāk »

1818. gads

1818.

Jaunums!!: 1. marts un 1818. gads · Redzēt vairāk »

1837. gads

1837.

Jaunums!!: 1. marts un 1837. gads · Redzēt vairāk »

1840. gads

1840.

Jaunums!!: 1. marts un 1840. gads · Redzēt vairāk »

1842. gads

1842.

Jaunums!!: 1. marts un 1842. gads · Redzēt vairāk »

1847. gads

1847.

Jaunums!!: 1. marts un 1847. gads · Redzēt vairāk »

1849. gads

1849.

Jaunums!!: 1. marts un 1849. gads · Redzēt vairāk »

1852. gads

1852.

Jaunums!!: 1. marts un 1852. gads · Redzēt vairāk »

1865. gads

1865.

Jaunums!!: 1. marts un 1865. gads · Redzēt vairāk »

1867. gads

1867.

Jaunums!!: 1. marts un 1867. gads · Redzēt vairāk »

1868. gads

1868.

Jaunums!!: 1. marts un 1868. gads · Redzēt vairāk »

1870. gads

1870 (MDCCCLXX) bija parastais gads, kas sākās ceturtdienā.

Jaunums!!: 1. marts un 1870. gads · Redzēt vairāk »

1872. gads

1872.

Jaunums!!: 1. marts un 1872. gads · Redzēt vairāk »

1873. gads

1873.

Jaunums!!: 1. marts un 1873. gads · Redzēt vairāk »

1881. gads

1881.

Jaunums!!: 1. marts un 1881. gads · Redzēt vairāk »

1883. gads

1883.

Jaunums!!: 1. marts un 1883. gads · Redzēt vairāk »

1886. gads

1886.

Jaunums!!: 1. marts un 1886. gads · Redzēt vairāk »

1889. gads

1889.

Jaunums!!: 1. marts un 1889. gads · Redzēt vairāk »

1896. gads

1896.

Jaunums!!: 1. marts un 1896. gads · Redzēt vairāk »

1899. gads

1899.

Jaunums!!: 1. marts un 1899. gads · Redzēt vairāk »

1904. gads

1904.

Jaunums!!: 1. marts un 1904. gads · Redzēt vairāk »

1905. gads

1905.

Jaunums!!: 1. marts un 1905. gads · Redzēt vairāk »

1906. gads

1906.

Jaunums!!: 1. marts un 1906. gads · Redzēt vairāk »

1910. gads

1910.

Jaunums!!: 1. marts un 1910. gads · Redzēt vairāk »

1911. gads

1911.

Jaunums!!: 1. marts un 1911. gads · Redzēt vairāk »

1914. gads

1914.

Jaunums!!: 1. marts un 1914. gads · Redzēt vairāk »

1919. gads

1919.

Jaunums!!: 1. marts un 1919. gads · Redzēt vairāk »

1921. gads

1921.

Jaunums!!: 1. marts un 1921. gads · Redzēt vairāk »

1922. gads

1922.

Jaunums!!: 1. marts un 1922. gads · Redzēt vairāk »

1923. gads

1923.

Jaunums!!: 1. marts un 1923. gads · Redzēt vairāk »

1929. gads

1929.

Jaunums!!: 1. marts un 1929. gads · Redzēt vairāk »

1936. gads

1936.

Jaunums!!: 1. marts un 1936. gads · Redzēt vairāk »

1938. gads

1938.

Jaunums!!: 1. marts un 1938. gads · Redzēt vairāk »

1940. gads

1940 bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās pirmdienā.

Jaunums!!: 1. marts un 1940. gads · Redzēt vairāk »

1941. gads

1941 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās trešdienā.

Jaunums!!: 1. marts un 1941. gads · Redzēt vairāk »

1944. gads

1944.

Jaunums!!: 1. marts un 1944. gads · Redzēt vairāk »

1946. gads

1946 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās otrdienā.

Jaunums!!: 1. marts un 1946. gads · Redzēt vairāk »

1954. gads

1954.

Jaunums!!: 1. marts un 1954. gads · Redzēt vairāk »

1956. gads

1956.

Jaunums!!: 1. marts un 1956. gads · Redzēt vairāk »

1961. gads

1961.

Jaunums!!: 1. marts un 1961. gads · Redzēt vairāk »

1963. gads

1963.

Jaunums!!: 1. marts un 1963. gads · Redzēt vairāk »

1966. gads

1966.

Jaunums!!: 1. marts un 1966. gads · Redzēt vairāk »

1967. gads

1967.

Jaunums!!: 1. marts un 1967. gads · Redzēt vairāk »

1972. gads

1972 bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās sestdienā.

Jaunums!!: 1. marts un 1972. gads · Redzēt vairāk »

1973. gads

1973.

Jaunums!!: 1. marts un 1973. gads · Redzēt vairāk »

1978. gads

1978 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā.

Jaunums!!: 1. marts un 1978. gads · Redzēt vairāk »

1980. gads

1980.

Jaunums!!: 1. marts un 1980. gads · Redzēt vairāk »

1983. gads

1983.

Jaunums!!: 1. marts un 1983. gads · Redzēt vairāk »

1988. gads

1988 bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās piektdienā.

Jaunums!!: 1. marts un 1988. gads · Redzēt vairāk »

1992. gads

1992.

Jaunums!!: 1. marts un 1992. gads · Redzēt vairāk »

1994. gads

1994.

Jaunums!!: 1. marts un 1994. gads · Redzēt vairāk »

1995. gads

1995.

Jaunums!!: 1. marts un 1995. gads · Redzēt vairāk »

2007. gads

2007.

Jaunums!!: 1. marts un 2007. gads · Redzēt vairāk »

2011. gads

2011.

Jaunums!!: 1. marts un 2011. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

1.marts.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »