Ātrāk nekā pārlūku!
113 attiecības: Adriāns, Alise Manro, Amerikas Savienotās Valstis, Amerikāņu futbols, Apvienotā Karaliste, Arkādijas parks, Arturs Ešs, ASV futbola izlase, Šamils Basajevs, Šarlote Perelli, Ģirts Jakovļevs, Žans Kalvins, Čīvetels Edžiofors, Bahamu Salas, Boriss Jeļcins, Bulgārija, Dāvids Sīmansons, Džesika Simpsone, Džordžo de Kīriko, Dienvidlatvijas brigāde, Dmitrijs Peteļins, Eižens Šmits, Eiro, Eiropas Centrālā banka, Francija, Frīdrihs fon Vetbergs, Garais gads, Greenpeace, Gregora kalendārs, Helsinki-86, Henriks Veņavskis, Horvātija, Ivans Vagners, Jaunzēlande, Jānis Seskis, Jānis Skrastiņš (prokurors), Johans Gotfrīds Galle, Kerijs Fukunaga, Krievija, Kurts Alders, Latvija, Latvijas Bruņotie spēki, Latvijas Nacionālās neatkarības kustība, Lāslo IV Kumāns, Liepāja, Luijs Dagērs, Makss fon Bādens, Marsels Prusts, Mauritānija, Neatkarības diena, ..., Nikola Tesla, Olivers (personvārds), Omārs Šarifs, Orānas Vilhelms, Oto Šterns, Otrais pasaules karš, Pavlo Li, Pols Morfijs, Rīga, Ronijs Džeimss Dio, Sakaru pavadonis, Sofija Vergara, Vaiominga, Vācija, Višī Francija, Viktors Skudra, Viljams Molonijs, Ziemeļlatvijas brigāde, 1103. gads, 1290. gads, 138. gads, 1509. gads, 1584. gads, 1825. gads, 1835. gads, 1851. gads, 1856. gads, 1867. gads, 1871. gads, 1876. gads, 1884. gads, 1888. gads, 1890. gads, 1902. gads, 1907. gads, 1910. gads, 1919. gads, 1931. gads, 1940. gads, 1940. gads Latvijā, 1941. gads, 1942. gads, 1943. gads, 1943. gads Latvijā, 1962. gads, 1967. gads, 1972. gads, 1973. gads, 1974. gads, 1977. gads, 1980. gads, 1983. gads, 1985. gads, 1986. gads, 1988. gads, 1991. gads, 2003. gads, 2006. gads, 2015. gads, 2020. gads, 2021. gada CONCACAF Zelta kauss, 2021. gads Latvijā, 2021. gads sportā. Izvērst indekss (63 vairāk) »
Adriāns
Adriāns jeb Adrians, pilnā vārdā Publijs Elijs Trajāns Adriāns (dzimis, miris) bija Romas imperators (117-138), trešais no t. s. "pieciem labajiem imperatoriem".
Jaunums!!: 10. jūlijs un Adriāns · Redzēt vairāk »
Alise Manro
Alise Ena Manro (dzimusi Leidlova (Laidlaw)) ir kanādiešu rakstniece.
Jaunums!!: 10. jūlijs un Alise Manro · Redzēt vairāk »
Amerikas Savienotās Valstis
Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.
Jaunums!!: 10. jūlijs un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »
Amerikāņu futbols
Amerikāņu futbols, ko ASV un Kanādā pazīst vienkārši ar vārdu futbols, ir komandu sporta spēle.
Jaunums!!: 10. jūlijs un Amerikāņu futbols · Redzēt vairāk »
Apvienotā Karaliste
Apvienotā Karaliste (izrunā), oficiāli kopš 1922.
Jaunums!!: 10. jūlijs un Apvienotā Karaliste · Redzēt vairāk »
Arkādijas parks
Tiltiņš un ūdenskritums Arkādijas dārzā Arkādijas parks ir viens no tipiskākajiem ainavu parkiem Rīgā, Torņakalnā.
Jaunums!!: 10. jūlijs un Arkādijas parks · Redzēt vairāk »
Arturs Ešs
Arturs Roberts Ešs Juniors (dzimis Ričmondā, Virdžīnijas štatā, ASV, miris Ņujorkā, Ņujorkas štatā, ASV) bija profesionāls amerikāņu tenisists.
Jaunums!!: 10. jūlijs un Arturs Ešs · Redzēt vairāk »
ASV futbola izlase
ASV futbola izlase ir nacionālā futbola komanda, kas pārstāv Amerikas Savienotās Valstis starptautiskās futbola sacensībās.
Jaunums!!: 10. jūlijs un ASV futbola izlase · Redzēt vairāk »
Šamils Basajevs
Šamils Basajevs (dzimis, miris) bija čečenu karavīrs un politiķis.
Jaunums!!: 10. jūlijs un Šamils Basajevs · Redzēt vairāk »
Šarlote Perelli
Šarlote Perelli (īstajā vārdā Anna Jenny Charlotte Nilsson, dzimusi Hovmantorpā, Zviedrijā) ir zviedru dziedātāja, kura uzvarēja 1999.
Jaunums!!: 10. jūlijs un Šarlote Perelli · Redzēt vairāk »
Ģirts Jakovļevs
Ģirts Jakovļevs (dzimis Rīgā) ir latviešu teātra un kino aktieris.
Jaunums!!: 10. jūlijs un Ģirts Jakovļevs · Redzēt vairāk »
Žans Kalvins
Žans Kalvins (dzimis, miris) bija reformācijas laika Francijas Karalistes un Šveices teologs un mācītājs.
Jaunums!!: 10. jūlijs un Žans Kalvins · Redzēt vairāk »
Čīvetels Edžiofors
Čivetelu Umaedi "Čīvetels" Edžiofors (Chiwetelu Umeadi "Chiwetel" Ejiofor,; dzimis) ir britu aktieris.
Jaunums!!: 10. jūlijs un Čīvetels Edžiofors · Redzēt vairāk »
Bahamu Salas
Bahamu Salas, oficiāli Bahamu Sadraudzība ir konstitucionālā monarhijas salu valsts Ziemeļamerikā, Karību reģionā.
Jaunums!!: 10. jūlijs un Bahamu Salas · Redzēt vairāk »
Boriss Jeļcins
Boriss Jeļcins (—) bija pirmais Krievijas Federācijas prezidents no līdz.
Jaunums!!: 10. jūlijs un Boriss Jeļcins · Redzēt vairāk »
Bulgārija
Bulgārija, oficiāli Bulgārijas Republika (Република България) ir valsts Austrumeiropā, kas atrodas Balkānos.
Jaunums!!: 10. jūlijs un Bulgārija · Redzēt vairāk »
Dāvids Sīmansons
Dāvids Sīmansons (—) bija pirmais Latvijas armijas virspavēlnieks, vecākais Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
Jaunums!!: 10. jūlijs un Dāvids Sīmansons · Redzēt vairāk »
Džesika Simpsone
Džesika Anna Simpsone (dzimusi Abilīnā, Teksasas štatā, ASV) ir amerikāņu dziedātāja, aktrise, modes dizainere.
Jaunums!!: 10. jūlijs un Džesika Simpsone · Redzēt vairāk »
Džordžo de Kīriko
Džordžo de Kīriko (dzimis Volosā, Grieķijā, miris Romā) bija itāliešu mākslinieks, viens no metafiziskās glezniecības skolas iedibinātājiem un ievērojamākais tās pārstāvis.
Jaunums!!: 10. jūlijs un Džordžo de Kīriko · Redzēt vairāk »
Dienvidlatvijas brigāde
Atsevišķās latviešu brigādes karavīri 1919. gada pavasarī. Eduards Kalniņš (Ziemeļlatvijas brigādes komandiera vietnieks). Dienvidlatvijas brigāde jeb Atsevišķā latviešu brigāde bija Landesvēra (zemessardzes) latviešu karaspēka daļa, ko pēc uzvaras Cēsu kaujās un Strazdumuižas pamiera 1919.
Jaunums!!: 10. jūlijs un Dienvidlatvijas brigāde · Redzēt vairāk »
Dmitrijs Peteļins
Dmitrijs Peteļins (Дмитрий Александрович Петелин; dzimis) ir Krievijas kosmonauts, inženieris.
Jaunums!!: 10. jūlijs un Dmitrijs Peteļins · Redzēt vairāk »
Eižens Šmits
Eižens Štāls Šmits (dzimis, miris) bija dāņu sporta šāvējs, vieglatlēts un virves vilkšanas pārstāvis, olimpiskais čempions virves vilkšanā.
Jaunums!!: 10. jūlijs un Eižens Šmits · Redzēt vairāk »
Eiro
Eiro jeb eira (svešvalodās: ευρώ, euro, euró, evro, ewro, евро utml.; starptautiskais apzīmējums — EUR; zīme — €) ir kopējā valūta deviņpadsmit Eiropas Savienības (ES) valstīm, kas veido Eiropas Monetāro Savienību.
Jaunums!!: 10. jūlijs un Eiro · Redzēt vairāk »
Eiropas Centrālā banka
Frankfurtē pie Mainas Eiropas Centrālā banka (ECB) ir Eiropas Savienības institūcija, kas darbojās kā Eiro zonas centrālā banka.
Jaunums!!: 10. jūlijs un Eiropas Centrālā banka · Redzēt vairāk »
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
Jaunums!!: 10. jūlijs un Francija · Redzēt vairāk »
Frīdrihs fon Vetbergs
Frīdrihs fon Vetbergs (von Wettberg, 1779—1825.10.VII) bija augsta ranga valsts darbinieks, Sēlpils virspilskunga iecirkņa muižniecības priekšnieks, Kurzemes muižniecības deputāts Pēterburgā, strādājis zemnieku lietu komisijā un komitejā, kam bija jāizstrādā projekts Kurzemes pilsētu stāvokļa uzlabošanai.
Jaunums!!: 10. jūlijs un Frīdrihs fon Vetbergs · Redzēt vairāk »
Garais gads
Garais gads ir kalendārais gads, kurā ir 366, nevis 365 diennaktis, kā tas ir parastajā gadā.
Jaunums!!: 10. jūlijs un Garais gads · Redzēt vairāk »
Greenpeace
Greenpeace (tulkojumā no) ir starptautiska nevalstiska vides aktīvistu un pacifistu organizācija.
Jaunums!!: 10. jūlijs un Greenpeace · Redzēt vairāk »
Gregora kalendārs
Gregora kalendārs, arī Gregoriskais kalendārs jeb t.s. jaunais stils, ir laika skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis.
Jaunums!!: 10. jūlijs un Gregora kalendārs · Redzēt vairāk »
Helsinki-86
Brīvības pieminekli. Gājiena priekšgalā "helsinkieši" Eva Biteniece un Rolands Silaraups Helsinki-86 bija Latvijas cilvēktiesību aizstāvības grupa, ko 1986.
Jaunums!!: 10. jūlijs un Helsinki-86 · Redzēt vairāk »
Henriks Veņavskis
Henriks Veņavskis (dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes poļu vijolnieks un komponists.
Jaunums!!: 10. jūlijs un Henriks Veņavskis · Redzēt vairāk »
Horvātija
Horvātijas Republika ir valsts Eiropā, Balkānu reģionā, tās galvaspilsēta ir Zagreba.
Jaunums!!: 10. jūlijs un Horvātija · Redzēt vairāk »
Ivans Vagners
Ivans Vagners (Иван Викторович Вагнер, dzimis) ir Krievijas kosmonauts, inženieris. 2008. gadā Ivans Vagners Ustinova Baltijas valsts tehniskā universitātē ieguva maģistra grādu tehnikā un tehnoloģijās ar novirzienu aviācijas un kosmosa tehnikā. Pēdējā studiju gadā viņš strādāja par inženieri konstruktoru uzņēmumā Klimov. 2008. gada novembrī Vagners sāka darbu uzņēmumā RKK Energija. 2009. gada februārī viņš kļuva par Starptautiskās kosmosa stacijas Krievijas segmenta lidojuma vadītāja palīgu. 2009. gadā viņš devās komandējumā uz ASV kvalifikācijas celšanai un kopējiem treniņiem ar amerikāņu kolēģiem. 2010. gadā Ivans Vagners pieteicās par kosmonauta kandidātu. 2010. gada 8. novembrī viņš tika ieskaitīts RKK Energija kosmonautu grupā. 2011. gada 22. janvārī tika veikta Krievijas visu kosmonautu grupu apvienošana, un Vagners tika iekļauts Kosmonautu sagatavošanas centra kosmonautu grupā. 2012. gada 31. jūlijā viņš pabeidza vispārējos kosmonautu sagatavošanas kursus, un 3. augustā viņam piešķīra kvalifikāciju "kosmonauts izmēģinātājs". 2015. gada decembrī Ivans Vagners tika norīkots kosmosa kuģa Sojuz MS-06 pamatapkalpē. 2016. gada 13. septembrī Roskosmos paziņoja, ka 2017. gada pavasarī Krievijas apkalpi Starptautiskajā kosmosa stacijā (SKS) samazinās no trijiem līdz diviem kosmonautam, tāpēc tiek izmainīti kosmosa kuģu apkalpju sastāvi; Vagners tika izslēgts no Sojuz MS-06 pamatapkalpes. 208. gada vasarā Ivans Vagners tika apstiprināts par Sojuz MS-16 dublieru apkalpes lidojuma inženieri. 2020. gada 19. februārī Roskosmos paziņoja, ka medicīnisku iemeslu dēļ Sojuz MS-16 pamatapkalpes Krievijas pārstāvji Nikolajs Tihonovs un Andrejs Babkins nomainīti pret dublieriem, tādējādi Vagners nokļuva pamatapkalpē. Ivana Vagnera pirmais kosmiskais lidojums sākās 2020. gada 9. aprīlī, esot kosmosa kuģa Sojuz MS-16 lidojuma inženierim. Starptautiskajā kosmosa stacijā viņš bija 62. un 63. ekspedīcijas lidojuma inženieris. Uz Zemes viņš atgriezās 2020. gada 22. oktobrī. Kosmisko lidojumu kopsavilkums.
Jaunums!!: 10. jūlijs un Ivans Vagners · Redzēt vairāk »
Jaunzēlande
Jaunzēlande ir valsts Okeānijas dienvidrietumos un Klusā okeāna dienvidrietumu daļā.
Jaunums!!: 10. jūlijs un Jaunzēlande · Redzēt vairāk »
Jānis Seskis
Jānis Seskis (dzimis, miris) bija skolotājs un Latvijas diplomāts.
Jaunums!!: 10. jūlijs un Jānis Seskis · Redzēt vairāk »
Jānis Skrastiņš (prokurors)
Jānis Skrastiņs (dzimis, miris) bija latviešu jurists.
Jaunums!!: 10. jūlijs un Jānis Skrastiņš (prokurors) · Redzēt vairāk »
Johans Gotfrīds Galle
Johans Gotfrīds Galle (dzimis, miris) – bija vācu astronoms.
Jaunums!!: 10. jūlijs un Johans Gotfrīds Galle · Redzēt vairāk »
Kerijs Fukunaga
Kerijs Džodži Fukunaga (dzimis) ir ASV kinorežisors, kinoproducents, scenārists un kinooperators.
Jaunums!!: 10. jūlijs un Kerijs Fukunaga · Redzēt vairāk »
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Jaunums!!: 10. jūlijs un Krievija · Redzēt vairāk »
Kurts Alders
Kurts Alders (dzimis, miris) bija vācu ķīmiķis, 1950.
Jaunums!!: 10. jūlijs un Kurts Alders · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: 10. jūlijs un Latvija · Redzēt vairāk »
Latvijas Bruņotie spēki
Jānis Balodis. Eduards Kalniņš, Andrejs Krustiņš?, Roberts Kļaviņš, ?, Aleksandrs Kalējs. Latvijas Bruņotie spēki bija Latvijas karaspēks, kas pastāvēja no 1919.
Jaunums!!: 10. jūlijs un Latvijas Bruņotie spēki · Redzēt vairāk »
Latvijas Nacionālās neatkarības kustība
Latvijas Nacionālās neatkarības kustība (LNNK) bija politiska organizācija Latvijā no 1988.
Jaunums!!: 10. jūlijs un Latvijas Nacionālās neatkarības kustība · Redzēt vairāk »
Lāslo IV Kumāns
Lāslo IV Kumāns (dzimis, miris) bija Ungārijas un Horvātijas karalis no 1272.
Jaunums!!: 10. jūlijs un Lāslo IV Kumāns · Redzēt vairāk »
Liepāja
Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, viena no desmit valstspilsētām.
Jaunums!!: 10. jūlijs un Liepāja · Redzēt vairāk »
Luijs Dagērs
Luijs Žaks Mandē Dagērs (dzimis, miris) bija franču mākslinieks, ķīmiķis un izgudrotājs, viens no fotogrāfijas pamatlicējiem.
Jaunums!!: 10. jūlijs un Luijs Dagērs · Redzēt vairāk »
Makss fon Bādens
Bādenes princis Maksimiliāns Aleksandrs Frīdrihs Vilhelms (dzimis, miris) bija pēdējais Bādenes princis, politiķis un pēdējais Vācijas Impērijas kanclers no līdz.
Jaunums!!: 10. jūlijs un Makss fon Bādens · Redzēt vairāk »
Marsels Prusts
Valentēns Luijs Žoržs Ežēns Marsels Prusts (dzimis, miris) bija franču rakstnieks, romānu cikla "Zudušo laiku meklējot" (À la recherche du temps perdu) autors.
Jaunums!!: 10. jūlijs un Marsels Prusts · Redzēt vairāk »
Mauritānija
Mauritānija (Muritaniyah), oficiāli Mauritānijas Islāma Republika (الجمهورية الإسلامية الموريتانية, Al-Jumhuriyah al-Islamiyah al-Muritaniyah) ir vāji attīstīta viennacionāla valsts Rietumāfrikā.
Jaunums!!: 10. jūlijs un Mauritānija · Redzēt vairāk »
Neatkarības diena
Neatkarības diena ir ikgadējas svinības, kurā godina valstiskās neatkarības pasludināšanas gadadienu.
Jaunums!!: 10. jūlijs un Neatkarības diena · Redzēt vairāk »
Nikola Tesla
Nikola Tesla (1856. gada 10. jūlijā—1943. gada 7. janvārī) bija serbu izcelsmes izgudrotājs, fiziķis, mašīnbūves un elektrotehnikas inženieris, kas emigrēja uz Ameriku 1884.
Jaunums!!: 10. jūlijs un Nikola Tesla · Redzēt vairāk »
Olivers (personvārds)
Olivers ir populārs vīriešu personvārds.
Jaunums!!: 10. jūlijs un Olivers (personvārds) · Redzēt vairāk »
Omārs Šarifs
Omārs Šarifs (dzimis, miris), īstajā vārdā Mihels Demitris Šalobs (Michel Demitri Shalhoub), bija Ēģiptes aktieris.
Jaunums!!: 10. jūlijs un Omārs Šarifs · Redzēt vairāk »
Orānas Vilhelms
Orānas Vilhelms (Villems), saukts arī Vilhelms Klusētājs (Willem de Zwijger, dzimis, miris), bija Nīderlandes politiskais un militārais līderis Nīderlandes Neatkarības kara laikā.
Jaunums!!: 10. jūlijs un Orānas Vilhelms · Redzēt vairāk »
Oto Šterns
Oto Šterns (dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes Vācijas, vēlāk ASV fiziķis, 1943.
Jaunums!!: 10. jūlijs un Oto Šterns · Redzēt vairāk »
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Jaunums!!: 10. jūlijs un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Pavlo Li
Pavlo Li (dzimis, miris) bija ukraiņu aktieris un televīzijas raidījumu vadītājs.
Jaunums!!: 10. jūlijs un Pavlo Li · Redzēt vairāk »
Pols Morfijs
Pols Čārlzs Morfijs (Ņūorleāna — Ņūorleāna) bija ASV šahists.
Jaunums!!: 10. jūlijs un Pols Morfijs · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: 10. jūlijs un Rīga · Redzēt vairāk »
Ronijs Džeimss Dio
Ronijs Džeimss Dio (Ronnie James Dio, īstajā vārdā Ronald James Padavona; dzimis, miris) bija amerikāņu smagā metāla vokālists.
Jaunums!!: 10. jūlijs un Ronijs Džeimss Dio · Redzēt vairāk »
Sakaru pavadonis
ASV militārais MILSTAR sakaru pavadonis Sakaru pavadonis — Zemes mākslīgais pavadonis, kas retranslē uztvertos radiosignālus un tādējādi nodrošina televīzijas, telefona, telefaksa, datoru u.c. sakarus starp objektiem uz Zemes virsmas, atmosfērā un tuvējā kosmiskajā telpā.
Jaunums!!: 10. jūlijs un Sakaru pavadonis · Redzēt vairāk »
Sofija Vergara
Sofija Margarita Vergara Vergara (dzimusi) ir kolumbiešu aktrise, komiķe, TV raidījumu vadītāja un modele.
Jaunums!!: 10. jūlijs un Sofija Vergara · Redzēt vairāk »
Vaiominga
Vaiominga ir viens no Amerikas Savienoto Valstu štatiem, atrodas Rietumu reģionā.
Jaunums!!: 10. jūlijs un Vaiominga · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: 10. jūlijs un Vācija · Redzēt vairāk »
Višī Francija
Petēna un Hitlera tikšanās 1940. gada 24. oktobrī. Pa labi Vācijas ārlietu ministrs Joahims fon Ribentrops. Okupācijas režīma izmaiņas (1940—1944). Parādīta Francijas Valsts līdz 1942. gadam neokupētā daļa (zilā krāsā), Vācijas okupācijas zona (sarkanā krāsā) un Itālijas okupācijas zona (dzeltenā krāsā). Višī Francija ( — "Višī režīms"), oficiāli Francijas valsts, bija Otrā pasaules kara laikā no 1940.
Jaunums!!: 10. jūlijs un Višī Francija · Redzēt vairāk »
Viktors Skudra
Viktors Skudra (—) bija latviešu jurists un politiķis, pirmais atjaunotās Latvijas Republikas tieslietu ministrs, Satversmes tiesas tiesnesis.
Jaunums!!: 10. jūlijs un Viktors Skudra · Redzēt vairāk »
Viljams Molonijs
Viljams Artūrs Molonijs (dzimis, miris) bija amerikāņu vieglatlēts, 1900. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieks.
Jaunums!!: 10. jūlijs un Viljams Molonijs · Redzēt vairāk »
Ziemeļlatvijas brigāde
Ziemeļlatvijas brigādes un Igaunijas armijas virsnieki Cēsīs 1919. gada 6. jūnijā. Centrā, ģērbies mētelī – Ziemeļlatvijas brigādes komandieris pulkvedis Jorģis Zemitāns. Ziemeļlatvijas brigāde bija latviešu militārais formējums Latvijas brīvības cīņu laikā, kas no 1919.
Jaunums!!: 10. jūlijs un Ziemeļlatvijas brigāde · Redzēt vairāk »
1103. gads
1103.
Jaunums!!: 10. jūlijs un 1103. gads · Redzēt vairāk »
1290. gads
1290.
Jaunums!!: 10. jūlijs un 1290. gads · Redzēt vairāk »
138. gads
138.
Jaunums!!: 10. jūlijs un 138. gads · Redzēt vairāk »
1509. gads
1509.
Jaunums!!: 10. jūlijs un 1509. gads · Redzēt vairāk »
1584. gads
1584.
Jaunums!!: 10. jūlijs un 1584. gads · Redzēt vairāk »
1825. gads
1825.
Jaunums!!: 10. jūlijs un 1825. gads · Redzēt vairāk »
1835. gads
1835.
Jaunums!!: 10. jūlijs un 1835. gads · Redzēt vairāk »
1851. gads
1851.
Jaunums!!: 10. jūlijs un 1851. gads · Redzēt vairāk »
1856. gads
1856.
Jaunums!!: 10. jūlijs un 1856. gads · Redzēt vairāk »
1867. gads
1867.
Jaunums!!: 10. jūlijs un 1867. gads · Redzēt vairāk »
1871. gads
1871.
Jaunums!!: 10. jūlijs un 1871. gads · Redzēt vairāk »
1876. gads
1876.
Jaunums!!: 10. jūlijs un 1876. gads · Redzēt vairāk »
1884. gads
1884.
Jaunums!!: 10. jūlijs un 1884. gads · Redzēt vairāk »
1888. gads
1888.
Jaunums!!: 10. jūlijs un 1888. gads · Redzēt vairāk »
1890. gads
1890.
Jaunums!!: 10. jūlijs un 1890. gads · Redzēt vairāk »
1902. gads
1902.
Jaunums!!: 10. jūlijs un 1902. gads · Redzēt vairāk »
1907. gads
1907.
Jaunums!!: 10. jūlijs un 1907. gads · Redzēt vairāk »
1910. gads
1910.
Jaunums!!: 10. jūlijs un 1910. gads · Redzēt vairāk »
1919. gads
1919.
Jaunums!!: 10. jūlijs un 1919. gads · Redzēt vairāk »
1931. gads
1931.
Jaunums!!: 10. jūlijs un 1931. gads · Redzēt vairāk »
1940. gads
1940.
Jaunums!!: 10. jūlijs un 1940. gads · Redzēt vairāk »
1940. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1940. gada notikumi Latvijā, ko Otrā pasaules kara laikā 17. jūnijā okupēja Sarkanā armija un 5.
Jaunums!!: 10. jūlijs un 1940. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1941. gads
1941 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās trešdienā.
Jaunums!!: 10. jūlijs un 1941. gads · Redzēt vairāk »
1942. gads
1942.
Jaunums!!: 10. jūlijs un 1942. gads · Redzēt vairāk »
1943. gads
1943.
Jaunums!!: 10. jūlijs un 1943. gads · Redzēt vairāk »
1943. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1943. gada notikumi Latvijā, kas tolaik bija Ostlandes reihskomisariāta sastāvā kā Latvijas ģenerālapgabals.
Jaunums!!: 10. jūlijs un 1943. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1962. gads
1962.
Jaunums!!: 10. jūlijs un 1962. gads · Redzēt vairāk »
1967. gads
1967.
Jaunums!!: 10. jūlijs un 1967. gads · Redzēt vairāk »
1972. gads
1972 bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās sestdienā.
Jaunums!!: 10. jūlijs un 1972. gads · Redzēt vairāk »
1973. gads
1973.
Jaunums!!: 10. jūlijs un 1973. gads · Redzēt vairāk »
1974. gads
1974.
Jaunums!!: 10. jūlijs un 1974. gads · Redzēt vairāk »
1977. gads
1977 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās sestdienā.
Jaunums!!: 10. jūlijs un 1977. gads · Redzēt vairāk »
1980. gads
1980.
Jaunums!!: 10. jūlijs un 1980. gads · Redzēt vairāk »
1983. gads
1983.
Jaunums!!: 10. jūlijs un 1983. gads · Redzēt vairāk »
1985. gads
1985.
Jaunums!!: 10. jūlijs un 1985. gads · Redzēt vairāk »
1986. gads
1986.
Jaunums!!: 10. jūlijs un 1986. gads · Redzēt vairāk »
1988. gads
1988.
Jaunums!!: 10. jūlijs un 1988. gads · Redzēt vairāk »
1991. gads
1991.
Jaunums!!: 10. jūlijs un 1991. gads · Redzēt vairāk »
2003. gads
2003.
Jaunums!!: 10. jūlijs un 2003. gads · Redzēt vairāk »
2006. gads
2006.
Jaunums!!: 10. jūlijs un 2006. gads · Redzēt vairāk »
2015. gads
2015.
Jaunums!!: 10. jūlijs un 2015. gads · Redzēt vairāk »
2020. gads
2020.
Jaunums!!: 10. jūlijs un 2020. gads · Redzēt vairāk »
2021. gada CONCACAF Zelta kauss
2021.
Jaunums!!: 10. jūlijs un 2021. gada CONCACAF Zelta kauss · Redzēt vairāk »
2021. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 2021. gada notikumi Latvijā.
Jaunums!!: 10. jūlijs un 2021. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
2021. gads sportā
Šajā lapā apkopoti 2021. gada sporta notikumi.
Jaunums!!: 10. jūlijs un 2021. gads sportā · Redzēt vairāk »
