Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

10. maijs

Indekss 10. maijs

10.

113 attiecības: Amerikas Savienotās Valstis, Apvienotā Karaliste, Arnolds Rītels, Āzija, Beļģija, Bono, Dānija, Džoana Kroforda, Džons Vilkss Būts, Deivids Selzniks, Deniss Bergkamps, Dienvidāfrika, Dienvidslāvija, Edgars Hūvers, Federālais izmeklēšanas birojs, FIBA Pasaules kauss, Francijas—Prūsijas karš, Freds Astērs, Garais gads, Gregora kalendārs, Grobiņa, Gustavs Štrēzemanis, Irāna, Islande, Ivans Cankars, Izraēla, Jānis Pīnups, Kingmena rifs, Kopenhāgena, Kuldīga, Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945), Luijs Nikolā Davū, Luijs XV, Luksemburga, Makss Stainers, Marks Deivids Čepmens, Marsels Moss, Meško II Lamberts, Mihails Larionovs, Nīderlande, Nelsons Mandela, Niks Heidfelds, Olafs Stepldons, Otrais pasaules karš, Padomju Savienība, Pēteris Veiss, Piltene, Pols Rikērs, Rišti Rečbers, Sids Višess, ..., Tomass Jangs, Valdemārpils, Vasilijs Sokolovskis, Vācija, Vinstons Čērčils, Vladislavs Ļistjevs, Zemestrīce, 1034. gads, 1710. gads, 1770. gads, 1773. gads, 1774. gads, 1823. gads, 1829. gads, 1838. gads, 1857. gads, 1865. gads, 1871. gads, 1872. gads, 1876. gads, 1878. gads, 1881. gads, 1886. gads, 1888. gads, 1897. gads, 1899. gads, 1902. gads, 1905. gads, 1913. gads, 1916. gads, 1918. gads, 1922. gads, 1924. gads, 1925. gads, 1928. gads, 1929. gads, 1940. gads, 1945. gads, 1950. gads, 1955. gads, 1956. gads, 1957. gads, 1960. gads, 1964. gads, 1965. gads, 1967. gads, 1968. gads, 1969. gads, 1970. gads, 1971. gads, 1972. gads, 1973. gads, 1977. gads, 1979. gads, 1982. gads, 1987. gads, 1994. gads, 1995. gads, 1997. gads, 1999. gads, 2005. gads, 2007. gads, 990. gads. Izvērst indekss (63 vairāk) »

Amerikas Savienotās Valstis

Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV jeb Savienotās Valstis (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.

Jaunums!!: 10. maijs un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »

Apvienotā Karaliste

Apvienotā Karaliste (izrunā), arī Lielbritānija (Great Britain), oficiāli kopš 1922.

Jaunums!!: 10. maijs un Apvienotā Karaliste · Redzēt vairāk »

Arnolds Rītels

Arnolds Rītels (dzimis Sāmsalā, Igaunijā) bija Igaunijas prezidents no līdz.

Jaunums!!: 10. maijs un Arnolds Rītels · Redzēt vairāk »

Āzija

Āzija ir pasaules lielākā kontinenta Eirāzijas austrumu daļa.

Jaunums!!: 10. maijs un Āzija · Redzēt vairāk »

Beļģija

Beļģija ((izruna), (izruna)), oficiāli Beļģijas Karaliste (Koninkrijk België, Royaume de Belgique, Königreich Belgien), ir valsts Eiropas ziemeļrietumos.

Jaunums!!: 10. maijs un Beļģija · Redzēt vairāk »

Bono

Pols Deivids Hjūsons (Paul David Hewson; dzimis, Dublinā, Īrijā), pazīstams kā Bono ir īru dziedātājs un rokgrupas U2 solists.

Jaunums!!: 10. maijs un Bono · Redzēt vairāk »

Dānija

Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: 10. maijs un Dānija · Redzēt vairāk »

Džoana Kroforda

Džoana Kroforda (dzimusi Lusille Feja Lesueura (Lucille Fay LeSueur) Sanantonio, Teksasas štatā, ASV; mirusi Ņujorkā, ASV) bija amerikāņu filmu, TV un teātru aktrise.

Jaunums!!: 10. maijs un Džoana Kroforda · Redzēt vairāk »

Džons Vilkss Būts

Džons Vilkss Būts (John Wilkes Booth, dzimis, miris) bija amerikāņu teātra aktieris, kurš 1865.

Jaunums!!: 10. maijs un Džons Vilkss Būts · Redzēt vairāk »

Deivids Selzniks

Deivids O. Selzniks (dzimis, miris) bija amerikāņu kinoproducents, scenārists.

Jaunums!!: 10. maijs un Deivids Selzniks · Redzēt vairāk »

Deniss Bergkamps

Deniss Nikolāss Marija Bergkamps (dzimis Amsterdamā) ir bijušais Nīderlandes futbolists.

Jaunums!!: 10. maijs un Deniss Bergkamps · Redzēt vairāk »

Dienvidāfrika

Dienvidāfrika, oficiāli Dienvidāfrikas Republika (Republiek van Suid-Afrika; Republic of South Africa), saīsinājumā DĀR, ir valsts Dienvidu Āfrikā.

Jaunums!!: 10. maijs un Dienvidāfrika · Redzēt vairāk »

Dienvidslāvija

Dienvidslāvija (Jugoslavija, Југославија) ir apzīmējums dienvidu slāvu apvienotajai valstij, kas pastāvēja no 1929.

Jaunums!!: 10. maijs un Dienvidslāvija · Redzēt vairāk »

Edgars Hūvers

Džons Edgars Hūvers (dzimis, miris) bija pirmais ASV Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) direktors.

Jaunums!!: 10. maijs un Edgars Hūvers · Redzēt vairāk »

Federālais izmeklēšanas birojs

ASV Federālais izmeklēšanas birojs, plašāk pazīstams ar akronīmu FIB, ir Amerikas Savienoto Valstu tieslietu departaments, kas darbojas gan kā federālo noziegumu izmeklēšanas iestāde, gan kā iekšējās izmeklēšanas aģentūra.

Jaunums!!: 10. maijs un Federālais izmeklēšanas birojs · Redzēt vairāk »

FIBA Pasaules kauss

FIBA Pasaules kauss basketbolā, laikā no 1950.

Jaunums!!: 10. maijs un FIBA Pasaules kauss · Redzēt vairāk »

Francijas—Prūsijas karš

Kauja pie Mars-la-Tūras'' 1870. gada 16. augustā, Pjēra-Žorža Žanno glezna, 1886. gads Francijas-Prūsijas karš jeb Francijas-Vācijas karš, Francijā bieži tiek saukts arī par 1870.

Jaunums!!: 10. maijs un Francijas—Prūsijas karš · Redzēt vairāk »

Freds Astērs

Freds Astērs (dzimis Frederiks Osterlics (Frederick Austerlitz); —) bija amerikāņu kinoaktieris un Brodvejas skatuves dejotājs, horeogrāfs, dziedātājs un aktieris.

Jaunums!!: 10. maijs un Freds Astērs · Redzēt vairāk »

Garais gads

Garais gads ir kalendārais gads, kurā ir 366, nevis 365 diennaktis, kā tas ir parastajā gadā.

Jaunums!!: 10. maijs un Garais gads · Redzēt vairāk »

Gregora kalendārs

Gregora kalendārs, arī Gregoriskais kalendārs jeb t.s. jaunais stils, ir laika skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis.

Jaunums!!: 10. maijs un Gregora kalendārs · Redzēt vairāk »

Grobiņa

Grobiņa ir sena pilsēta Kurzemes rietumos Ālandes upes krastos, Grobiņas novada centrs.

Jaunums!!: 10. maijs un Grobiņa · Redzēt vairāk »

Gustavs Štrēzemanis

Gustavs Štrēzemanis (dzimis, miris) bija Veimāras republikas laika politiķis.

Jaunums!!: 10. maijs un Gustavs Štrēzemanis · Redzēt vairāk »

Irāna

Irāna, oficiālais nosaukums: Irānas Islāma Republika (جمهوری اسلامی ایران), ir Tuvo Austrumu valsts, kura atrodas Dienvidrietumu Āzijā.

Jaunums!!: 10. maijs un Irāna · Redzēt vairāk »

Islande

Islande jeb Īslande (islandiešu valodā: Ísland) ir salu valsts Atlantijas okeāna ziemeļos starp Grenlandi, Norvēģiju un Britu salām, mazliet uz dienvidiem no polārā loka.

Jaunums!!: 10. maijs un Islande · Redzēt vairāk »

Ivans Cankars

Ivans Cankars (dzimis, miris) bija slovēņu rakstnieks, viens no modernisma aizsācējiem slovēņu literatūrā.

Jaunums!!: 10. maijs un Ivans Cankars · Redzēt vairāk »

Izraēla

Izraēla (Yisra'el;, Isrā'īl), oficiāli Izraēlas Valsts, ir valsts, kura atrodas Tuvajos Austrumos, Vidusjūras austrumu piekrastē.

Jaunums!!: 10. maijs un Izraēla · Redzēt vairāk »

Jānis Pīnups

Jānis Pīnups (—) bija pēdējais Otrā pasaules kara mežabrālis Latvijā, kurš slēpās no Padomju varas vairāk kā piecdesmit gadus un legalizējās tikai 1995.

Jaunums!!: 10. maijs un Jānis Pīnups · Redzēt vairāk »

Kingmena rifs

Kingmena rifs ir lielākoties iegrimis, neapdzīvots tropiskais atols Klusā okeāna centrālajā daļā nedaudz uz ziemeļiem no ekvatora.

Jaunums!!: 10. maijs un Kingmena rifs · Redzēt vairāk »

Kopenhāgena

Kopenhāgena ir pilsēta Baltijas jūras rietumu krastā pie Ēresuna šauruma, Zēlandes salas rietumos.

Jaunums!!: 10. maijs un Kopenhāgena · Redzēt vairāk »

Kuldīga

Kuldīga ir Latvijas pilsēta Kurzemē pie Ventas rumbas, Kuldīgas novada administratīvais centrs, 155 km no Rīgas.

Jaunums!!: 10. maijs un Kuldīga · Redzēt vairāk »

Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)

Sarkanās armijas uzbrukums 1943.—1944. gadā Latvijas okupācijas hronoloģija 1944.—1945.

Jaunums!!: 10. maijs un Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) · Redzēt vairāk »

Luijs Nikolā Davū

Luijs Nikolā d'Avū (biežāk pazīstams kā Davū, dzimis, miris) bija franču maršals un viens no tuvākajiem Napoleona līdzgaitniekiem.

Jaunums!!: 10. maijs un Luijs Nikolā Davū · Redzēt vairāk »

Luijs XV

Luijs XV (Louis XV; —) bija Francijas un Navarras karalistes karalis laikā no līdz savai nāvei 1774.

Jaunums!!: 10. maijs un Luijs XV · Redzēt vairāk »

Luksemburga

Luksemburgas Lielhercogiste ir valsts Rietumeiropā.

Jaunums!!: 10. maijs un Luksemburga · Redzēt vairāk »

Makss Stainers

Maksimilians Rauls Šteiners (pazīstams kā Makss Stainers; dzimis, miris) bija Austrijas ebreju izcelsmes amerikāņu kino un teātra mūzikas komponists.

Jaunums!!: 10. maijs un Makss Stainers · Redzēt vairāk »

Marks Deivids Čepmens

Marks Deivids Čepmens (dzimis 1955. gada 10.maijā Fortvortā, ASV) ir pazīstams kā Džona Lenona slepkava.

Jaunums!!: 10. maijs un Marks Deivids Čepmens · Redzēt vairāk »

Marsels Moss

Marsels Moss (Marcel Mauss, dzimis, miris) bija franču sociologs, kas galvenokārt pazīstams ar savu darbu, nostiprinot un attīstot sava tēvoča Emīla Dirkema un žurnāla Année Sociologique atstāto mantojumu.

Jaunums!!: 10. maijs un Marsels Moss · Redzēt vairāk »

Meško II Lamberts

Meško II Lamberts (dzimis 990. gadā, miris) - Polijas karalis un kņazs.

Jaunums!!: 10. maijs un Meško II Lamberts · Redzēt vairāk »

Mihails Larionovs

Mihails Larionovs (dzimis, miris) bija Moldovā dzimis krievu/franču avangarda mākslinieks.

Jaunums!!: 10. maijs un Mihails Larionovs · Redzēt vairāk »

Nīderlande

Nīderlande (izrunā) ir valsts Rietumeiropā, daļa no Nīderlandes Karalistes.

Jaunums!!: 10. maijs un Nīderlande · Redzēt vairāk »

Nelsons Mandela

Nelsons Rolihlahla Mandela (dzimis, miris) bija Dienvidāfrikas prezidents no 1994.

Jaunums!!: 10. maijs un Nelsons Mandela · Redzēt vairāk »

Niks Heidfelds

Niks Larss Heidfelds (dzimis Menhengladbahā, VFR) ir vācu autosportists, pazīstams pateicoties savai Formula 1 karjerai.

Jaunums!!: 10. maijs un Niks Heidfelds · Redzēt vairāk »

Olafs Stepldons

Viljams Olafs Stepldons (dzimis, miris) bija britu filozofs un zinātniskās fantastikas rakstnieks.

Jaunums!!: 10. maijs un Olafs Stepldons · Redzēt vairāk »

Otrais pasaules karš

Otrais pasaules karš bija lielākais bruņotais konflikts cilvēces vēsturē, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu.

Jaunums!!: 10. maijs un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Padomju Savienība

Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija totalitāra lielvalsts, kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.

Jaunums!!: 10. maijs un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »

Pēteris Veiss

Pēteris Ulrihs Veiss (dzimis, miris) bija vācu dramaturgs, rakstnieks, mākslinieks un avangarda filmu veidotājs, kurš lielāko daļu no mūža nodzīvoja Zviedrijā.

Jaunums!!: 10. maijs un Pēteris Veiss · Redzēt vairāk »

Piltene

Piltene ir sena pilsēta Kurzemes ziemeļu daļā, Ventspils novadā, pie Zvirbuļupes ietekas Ventas upes vecajā gultnē - Vecventā.

Jaunums!!: 10. maijs un Piltene · Redzēt vairāk »

Pols Rikērs

Pols Rikērs (franču - Paul Ricœur, -) - franču filozofs, viens no hermeneitikas tradīcijas pārstāvjiem.

Jaunums!!: 10. maijs un Pols Rikērs · Redzēt vairāk »

Rišti Rečbers

Rišti Rečbers (dzimis, Korkuteli, Turcijā) ir bijušais Turcijas futbolists.

Jaunums!!: 10. maijs un Rišti Rečbers · Redzēt vairāk »

Sids Višess

Džons Simons Ričijs (-), pazīstams kā Sids Višess bija angļu pankroka mūziķis un grupas Sex Pistols dalībnieks.

Jaunums!!: 10. maijs un Sids Višess · Redzēt vairāk »

Tomass Jangs

Tomass Jangs. Gleznošanas laiks nav zināms Tomass Jangs (Thomas Young, dzimis, miris) bija angļu dabaszinātnieks, Londonas Karaliskās biedrības loceklis.

Jaunums!!: 10. maijs un Tomass Jangs · Redzēt vairāk »

Valdemārpils

Valdemārpils ir pilsēta Kurzemes ziemeļos, Talsu novadā Sasmakas ezera rietumu krastā.

Jaunums!!: 10. maijs un Valdemārpils · Redzēt vairāk »

Vasilijs Sokolovskis

Vasilijs Sokolovskis (dzimis, miris) bija Polijā dzimis krievu izcelsmes padomju karavadonis.

Jaunums!!: 10. maijs un Vasilijs Sokolovskis · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G8 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē trešā lielākā ekonomika2007. gada informācija. Salīdzinot ar citām valstīm: ASV: 13 807,550 Japāna: 4 381,576Vācija: 3 320,913Ķīna: 3 280,224 pēc IKP un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: 10. maijs un Vācija · Redzēt vairāk »

Vinstons Čērčils

Sers Vinstons Leonards Spensers-Čērčils (dzimis, miris) bija Apvienotās Karalistes politiķis, pazīstams kā Apvienotās Karalistes līderis Otrā Pasaules kara laikā.

Jaunums!!: 10. maijs un Vinstons Čērčils · Redzēt vairāk »

Vladislavs Ļistjevs

Vladislavs "Vlads" Ļistjevs (—) bija krievu žurnālists.

Jaunums!!: 10. maijs un Vladislavs Ļistjevs · Redzēt vairāk »

Zemestrīce

Zemestrīču epicentru atrašanās vietas no 1963. gada līdz 1998. gadam. Katrs epicentrs ir iekrāsots kā melns punkts. Zemes tektonisko plātņu kustība. Zemestrīce ir pēkšņa enerģijas atbrīvošanās Zemes garozā, kā rezultātā veidojas seismiskie viļņi.

Jaunums!!: 10. maijs un Zemestrīce · Redzēt vairāk »

1034. gads

1034.

Jaunums!!: 10. maijs un 1034. gads · Redzēt vairāk »

1710. gads

1710.

Jaunums!!: 10. maijs un 1710. gads · Redzēt vairāk »

1770. gads

1770.

Jaunums!!: 10. maijs un 1770. gads · Redzēt vairāk »

1773. gads

1773.

Jaunums!!: 10. maijs un 1773. gads · Redzēt vairāk »

1774. gads

1774.

Jaunums!!: 10. maijs un 1774. gads · Redzēt vairāk »

1823. gads

1823.

Jaunums!!: 10. maijs un 1823. gads · Redzēt vairāk »

1829. gads

1829.

Jaunums!!: 10. maijs un 1829. gads · Redzēt vairāk »

1838. gads

1838.

Jaunums!!: 10. maijs un 1838. gads · Redzēt vairāk »

1857. gads

1857.

Jaunums!!: 10. maijs un 1857. gads · Redzēt vairāk »

1865. gads

1865.

Jaunums!!: 10. maijs un 1865. gads · Redzēt vairāk »

1871. gads

1871.

Jaunums!!: 10. maijs un 1871. gads · Redzēt vairāk »

1872. gads

1872.

Jaunums!!: 10. maijs un 1872. gads · Redzēt vairāk »

1876. gads

1876.

Jaunums!!: 10. maijs un 1876. gads · Redzēt vairāk »

1878. gads

1878.

Jaunums!!: 10. maijs un 1878. gads · Redzēt vairāk »

1881. gads

1881.

Jaunums!!: 10. maijs un 1881. gads · Redzēt vairāk »

1886. gads

1886.

Jaunums!!: 10. maijs un 1886. gads · Redzēt vairāk »

1888. gads

1888.

Jaunums!!: 10. maijs un 1888. gads · Redzēt vairāk »

1897. gads

1897.

Jaunums!!: 10. maijs un 1897. gads · Redzēt vairāk »

1899. gads

1899.

Jaunums!!: 10. maijs un 1899. gads · Redzēt vairāk »

1902. gads

1902.

Jaunums!!: 10. maijs un 1902. gads · Redzēt vairāk »

1905. gads

1905.

Jaunums!!: 10. maijs un 1905. gads · Redzēt vairāk »

1913. gads

1913.

Jaunums!!: 10. maijs un 1913. gads · Redzēt vairāk »

1916. gads

1916.

Jaunums!!: 10. maijs un 1916. gads · Redzēt vairāk »

1918. gads

1918.

Jaunums!!: 10. maijs un 1918. gads · Redzēt vairāk »

1922. gads

1922.

Jaunums!!: 10. maijs un 1922. gads · Redzēt vairāk »

1924. gads

1924.

Jaunums!!: 10. maijs un 1924. gads · Redzēt vairāk »

1925. gads

1925.

Jaunums!!: 10. maijs un 1925. gads · Redzēt vairāk »

1928. gads

1928.

Jaunums!!: 10. maijs un 1928. gads · Redzēt vairāk »

1929. gads

1929.

Jaunums!!: 10. maijs un 1929. gads · Redzēt vairāk »

1940. gads

1940 bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās pirmdienā.

Jaunums!!: 10. maijs un 1940. gads · Redzēt vairāk »

1945. gads

1945 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās pirmdienā.

Jaunums!!: 10. maijs un 1945. gads · Redzēt vairāk »

1950. gads

1950.

Jaunums!!: 10. maijs un 1950. gads · Redzēt vairāk »

1955. gads

1955.

Jaunums!!: 10. maijs un 1955. gads · Redzēt vairāk »

1956. gads

1956.

Jaunums!!: 10. maijs un 1956. gads · Redzēt vairāk »

1957. gads

1957.

Jaunums!!: 10. maijs un 1957. gads · Redzēt vairāk »

1960. gads

1960.

Jaunums!!: 10. maijs un 1960. gads · Redzēt vairāk »

1964. gads

1964.

Jaunums!!: 10. maijs un 1964. gads · Redzēt vairāk »

1965. gads

1965.

Jaunums!!: 10. maijs un 1965. gads · Redzēt vairāk »

1967. gads

1967.

Jaunums!!: 10. maijs un 1967. gads · Redzēt vairāk »

1968. gads

1968.

Jaunums!!: 10. maijs un 1968. gads · Redzēt vairāk »

1969. gads

1969.

Jaunums!!: 10. maijs un 1969. gads · Redzēt vairāk »

1970. gads

1970.

Jaunums!!: 10. maijs un 1970. gads · Redzēt vairāk »

1971. gads

1971.

Jaunums!!: 10. maijs un 1971. gads · Redzēt vairāk »

1972. gads

1972 bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās sestdienā.

Jaunums!!: 10. maijs un 1972. gads · Redzēt vairāk »

1973. gads

1973.

Jaunums!!: 10. maijs un 1973. gads · Redzēt vairāk »

1977. gads

1977 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās sestdienā.

Jaunums!!: 10. maijs un 1977. gads · Redzēt vairāk »

1979. gads

1979.

Jaunums!!: 10. maijs un 1979. gads · Redzēt vairāk »

1982. gads

1982.

Jaunums!!: 10. maijs un 1982. gads · Redzēt vairāk »

1987. gads

1987.

Jaunums!!: 10. maijs un 1987. gads · Redzēt vairāk »

1994. gads

1994.

Jaunums!!: 10. maijs un 1994. gads · Redzēt vairāk »

1995. gads

1995.

Jaunums!!: 10. maijs un 1995. gads · Redzēt vairāk »

1997. gads

1997.

Jaunums!!: 10. maijs un 1997. gads · Redzēt vairāk »

1999. gads

1999.

Jaunums!!: 10. maijs un 1999. gads · Redzēt vairāk »

2005. gads

2005.

Jaunums!!: 10. maijs un 2005. gads · Redzēt vairāk »

2007. gads

2007.

Jaunums!!: 10. maijs un 2007. gads · Redzēt vairāk »

990. gads

990.

Jaunums!!: 10. maijs un 990. gads · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »