Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

11. februāris

Indekss 11. februāris

11.

136 attiecības: Aksels Munte, Aleksandrs Blaus, Amadeo I, Amerikas Savienotās Valstis, Šveice, Balvi, Bērts Renoldss, Boriss Bērziņš, Britāniks, Dženifere Anistone, Džimmu, Džons Sertīss, Džosija Vilārds Gibss, Dienvidāfrika, Dvaits Eizenhauers, Eiropa, Francis Šmits, Frīdrihs Eberts, Frenks Herberts, Gregora kalendārs, Grieķija, Gunārs Meierovics, Hanss Georgs Gādamers, Hanss Jensens, Irāna, Islāma revolūcija, Itālija, Izraēla, Jaltas konference, Japāna, Jevgeņijs Svešņikovs, Josifs Staļins, Kamerūna, Karlo Karra, Kipra, Klaudijs, Leo Silārds, Leons Fuko, Leslijs Nīlsens, Lielais Ziemeļu karš, Limasola, Maiks Šinoda, Mesalīna, Nelsons Mandela, Oļģerts Dunkers, Oto III Vitelsbahs, Padomju Savienība, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Politika, Rūhollāhs Mūsavī Homeinī, ..., Renē Dekarts, Ričards Mastrakjo, Robertu Morenu, Romas pāvests, Sabiedrotie (Otrais pasaules karš), Saksija, Sanktmorica, Saparmurats Nijazovs, Sāra Peilina, Sergejs Eizenšteins, Silvija Plāta, Spānija, Teilors Lautners, Teodors Rūzvelts, Tomass Edisons, Turcija, Turkmenistāna, Vatikāns, Vācija, Viktors Jaksons, Vinstons Čērčils, Vitnija Hjūstone, Volters Bērlijs Grifins, Ziemas olimpiskās spēles, Zviedrija, 1261. gads, 1312. gads, 1596. gads, 1650. gads, 1700. gads, 1819. gads, 1839. gads, 1847. gads, 1857. gads, 1868. gads, 1873. gads, 1874. gads, 1876. gads, 1881. gads, 1898. gads, 1900. gads, 1902. gads, 1903. gads, 1907. gads, 1912. gads, 1919. gads, 1920. gads, 1926. gads, 1928. gads, 1929. gads, 1930. gads, 1931. gads, 1932. gads, 1934. gads, 1936. gads, 1937. gads, 1939. gads, 1943. gads, 1945. gads, 1947. gads, 1948. gads, 1949. gads, 1950. gads, 1953. gads, 1956. gads, 1959. gads, 1960. gads, 1963. gads, 1964. gads, 1966. gads, 1969. gads, 1971. gads, 1973. gads, 1977. gads, 1979. gads, 1986. gads, 1988. gads, 1990. gads, 1992. gads, 1997. gads, 2002. gads, 2007. gads, 2010. gads, 2012. gads, 41. gads, 55. gads. Izvērst indekss (86 vairāk) »

Aksels Munte

Aksels Martins Fredriks Munte (1857-1949) bija zviedru ārsts un rakstnieks.

Jaunums!!: 11. februāris un Aksels Munte · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Blaus

Aleksandrs Blaus (—) bija Sarkanās armijas virsnieks, Padomju Savienības Varonis.

Jaunums!!: 11. februāris un Aleksandrs Blaus · Redzēt vairāk »

Amadeo I

Amadeo I Amadeo I (dzimis, miris) bija itāļu augstmanis, Spānijas karalis no Savojas dinastijas.

Jaunums!!: 11. februāris un Amadeo I · Redzēt vairāk »

Amerikas Savienotās Valstis

Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV jeb Savienotās Valstis (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.

Jaunums!!: 11. februāris un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »

Šveice

Šveice, oficiāli Šveices Konfederācija (saīsinājumā CH), ir federāla valsts Rietumeiropā, kuru veido 26 kantoni.

Jaunums!!: 11. februāris un Šveice · Redzēt vairāk »

Balvi

Balvi ir pilsēta Latgales ziemeļaustrumos, Balvu novada centrs.

Jaunums!!: 11. februāris un Balvi · Redzēt vairāk »

Bērts Renoldss

Bērtons Leons "Bērts" Renoldss (dzimis) ir amerikāņu aktieris, režisors un producents.

Jaunums!!: 11. februāris un Bērts Renoldss · Redzēt vairāk »

Boriss Bērziņš

Boriss Bērziņš (dzimis, miris) bija latviešu gleznotājs, grafiķis, zīmētājs un pedagogs.

Jaunums!!: 11. februāris un Boriss Bērziņš · Redzēt vairāk »

Britāniks

Tibērijs Klaudijs Cēzars Britāniks ((), dzimis, miris) bija Romas impērijas imperatora Klaudija un imperatores Mesalīnas dēls.

Jaunums!!: 11. februāris un Britāniks · Redzēt vairāk »

Dženifere Anistone

Dženifere Džoanna Anistone (dzimusi Šermanoksā, Kalifornijā, ASV) ir amerikāņu aktrise.

Jaunums!!: 11. februāris un Dženifere Anistone · Redzēt vairāk »

Džimmu

Džimmu. Autors Cukioka Jošitoši. Imperators Džimmu (神武天皇; Jinmu Tennō) bija pirmais Japānas imperators, kuru tradicionāli uzskata par Japānas valsts dibinātāju 7.

Jaunums!!: 11. februāris un Džimmu · Redzēt vairāk »

Džons Sertīss

Džons Sertīss (—) bija sacīkšu braucējs no Apvienotās Karalistes.

Jaunums!!: 11. februāris un Džons Sertīss · Redzēt vairāk »

Džosija Vilārds Gibss

Džosija Vilārds Gibss (dzimis, miris) bija amerikāņu fizikālķīmiķis, viens no termodinamikas un statistiskās mehānikas pamatlicējiem.

Jaunums!!: 11. februāris un Džosija Vilārds Gibss · Redzēt vairāk »

Dienvidāfrika

Dienvidāfrika, oficiāli Dienvidāfrikas Republika (Republiek van Suid-Afrika; Republic of South Africa), saīsinājumā DĀR, ir valsts Dienvidu Āfrikā.

Jaunums!!: 11. februāris un Dienvidāfrika · Redzēt vairāk »

Dvaits Eizenhauers

Dvaits Deivids Eizenhauers (dzimis, miris) bija ASV trīsdesmit ceturtais prezidents.

Jaunums!!: 11. februāris un Dvaits Eizenhauers · Redzēt vairāk »

Eiropa

Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.

Jaunums!!: 11. februāris un Eiropa · Redzēt vairāk »

Francis Šmits

Francis Šmits (dzimis, miris) bija austriešu komponists, čellists un pianists.

Jaunums!!: 11. februāris un Francis Šmits · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Eberts

Frīdrihs Eberts (—) bija vācu sociāldemokrāts, viens no Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas līderiem, kurš pārstāvēja partijas labējo spārnu.

Jaunums!!: 11. februāris un Frīdrihs Eberts · Redzēt vairāk »

Frenks Herberts

Frenks Herberts Frenks Patriks Herberts (dzimis Takomā, miris Medisonā) bija nozīmīgs amerikāņu zinātniskās fantastikas autors.

Jaunums!!: 11. februāris un Frenks Herberts · Redzēt vairāk »

Gregora kalendārs

Gregora kalendārs, arī Gregoriskais kalendārs jeb t.s. jaunais stils, ir laika skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis.

Jaunums!!: 11. februāris un Gregora kalendārs · Redzēt vairāk »

Grieķija

Grieķija, oficiāli Grieķijas Republika, ir valsts Dienvideiropā, Balkānu pussalas dienvidos.

Jaunums!!: 11. februāris un Grieķija · Redzēt vairāk »

Gunārs Meierovics

Gunārs Meierovics (—) bija Latvijas politiķis, Zigfrīda Meierovica dēls.

Jaunums!!: 11. februāris un Gunārs Meierovics · Redzēt vairāk »

Hanss Georgs Gādamers

Hanss Georgs Gādamers (dzimis, miris) bija vācu filozofs.

Jaunums!!: 11. februāris un Hanss Georgs Gādamers · Redzēt vairāk »

Hanss Jensens

Johaness Hanss Daniels Jensens (dzimis, miris) bija vācu fiziķis.

Jaunums!!: 11. februāris un Hanss Jensens · Redzēt vairāk »

Irāna

Irāna, oficiālais nosaukums: Irānas Islāma Republika (جمهوری اسلامی ایران), ir Tuvo Austrumu valsts, kura atrodas Dienvidrietumu Āzijā.

Jaunums!!: 11. februāris un Irāna · Redzēt vairāk »

Islāma revolūcija

Demonstrācija Teherānā, 1979 Islāma revolūcija, arī Irānas revolūcija bija revolūcija imperiālajā Irānas valstī, kas no 1978.

Jaunums!!: 11. februāris un Islāma revolūcija · Redzēt vairāk »

Itālija

Itālija (izrunā), oficiāli Itālijas Republika (Repubblica italiana), ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā.

Jaunums!!: 11. februāris un Itālija · Redzēt vairāk »

Izraēla

Izraēla (Yisra'el;, Isrā'īl), oficiāli Izraēlas Valsts, ir valsts, kura atrodas Tuvajos Austrumos, Vidusjūras austrumu piekrastē.

Jaunums!!: 11. februāris un Izraēla · Redzēt vairāk »

Jaltas konference

"Lielais trijnieks" Jaltas konferencē: Vinstons Čērčils, Franklins Rūzvelts un Josifs Staļins Jaltas konference jeb Krimas konference notika 1945.

Jaunums!!: 11. februāris un Jaltas konference · Redzēt vairāk »

Japāna

Japāna (Nihon vai Nippon, oficiāli 日本国; Nihon/Nippon-koku) ir salu valsts Austrumāzijā, kas atrodas Klusā okeāna rietumos.

Jaunums!!: 11. februāris un Japāna · Redzēt vairāk »

Jevgeņijs Svešņikovs

Jevgeņijs Svešņikovs (dzimis Čeļabinskā) ir Krievijas šahists, lielmeistars, kā arī treneris un šaha literatūras autors.

Jaunums!!: 11. februāris un Jevgeņijs Svešņikovs · Redzēt vairāk »

Josifs Staļins

Josifs Džugašvili (dzimis, miris), plašāk pazīstams kā Josifs Staļins, bija gruzīnu izcelsmes padomju politiķis.

Jaunums!!: 11. februāris un Josifs Staļins · Redzēt vairāk »

Kamerūna

Kamerūna ir unitāra republika Centrālāfrikā.

Jaunums!!: 11. februāris un Kamerūna · Redzēt vairāk »

Karlo Karra

Karlo Karra (dzimis 1881. gada 11. februārī Kvarnjento (Quargnento), Pjemontā, miris 1966. gada 13. aprīlī Milānā) - itāliešu gleznotājs.

Jaunums!!: 11. februāris un Karlo Karra · Redzēt vairāk »

Kipra

Kipra, oficiāli Kipras Republika, ir salu valsts austrumu Vidusjūrā.

Jaunums!!: 11. februāris un Kipra · Redzēt vairāk »

Klaudijs

Tibērijs Klaudijs Cēzars Augusts Germāniks vai Klaudijs I (Claudius I, dzimis Tibērijs Klaudijs Druzs (Tiberius Claudius Drusus) 10. gada p. m.ē. 1. augustā, miris), no 4. gada līdz kāpšanai tronī — Tibērijs Klaudijs Nerons Germāniks (Tiberius Claudius Nero Germanicus), bija ceturtais Romas imperators, Jūliju-Klaudiju dinastijas pārstāvis, kurš valdīja no 41.

Jaunums!!: 11. februāris un Klaudijs · Redzēt vairāk »

Leo Silārds

Leo Silārds (dzimis, miris) bija Ungārijas ebreju izcelsmes ungāru/vācu/amerikāņu fiziķis, izgudrotājs, biologs un fantastikas rakstnieks.

Jaunums!!: 11. februāris un Leo Silārds · Redzēt vairāk »

Leons Fuko

Žans Bernārs Leons Fuko (dzimis, miris) bija franču fiziķis.

Jaunums!!: 11. februāris un Leons Fuko · Redzēt vairāk »

Leslijs Nīlsens

Leslijs Viljams Nīlsens (dzimis Redžīnā, Saskačevanā, Kanādā, miris Fortloderdeilā, Floridas štatā, ASV) bija Kanādas un ASV aktieris un komiķis.

Jaunums!!: 11. februāris un Leslijs Nīlsens · Redzēt vairāk »

Lielais Ziemeļu karš

Lielais Ziemeļu karš (1700-1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: 11. februāris un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »

Limasola

Limasola vai Lemesa ir pilsēta Kipras dienvidu krastā, Limasolas distrikta administratīvais centrs.

Jaunums!!: 11. februāris un Limasola · Redzēt vairāk »

Maiks Šinoda

Maikls Kendži Šinoda (dzimis, Agorahilzā, ASV) ir amerikāņu rokgrupas "Linkin Park" reperis, taustiņinstrumentālists, bekvokālists un ģitārists.

Jaunums!!: 11. februāris un Maiks Šinoda · Redzēt vairāk »

Mesalīna

Valērija Mesalīna, dzimusi vai, mirusi 48. gadā) bija Romas impērijas imperatora Klaudija trešā sieva. Savulaik bijusi viena no ietekmīgākajām personām impērijā. Savas uzvedības dēļ kļuvusi par seksuālās izvirtības simbolu. Sodīta ar nāvi, kad centās atbīdīt no varas imperatoru Klaudiju.

Jaunums!!: 11. februāris un Mesalīna · Redzēt vairāk »

Nelsons Mandela

Nelsons Rolihlahla Mandela (dzimis, miris) bija Dienvidāfrikas prezidents no 1994.

Jaunums!!: 11. februāris un Nelsons Mandela · Redzēt vairāk »

Oļģerts Dunkers

Oļģerts Dunkers (—) bija latviešu aktieris un režisors.

Jaunums!!: 11. februāris un Oļģerts Dunkers · Redzēt vairāk »

Oto III Vitelsbahs

Otto III; dzimis, miris) bija Lejasbavārijas hercogs, no 1305. līdz 1308. gadam - Ungārijas karalis. Dzimis Lejasbavārijas hercoga ģimenē. 1290. gadā kļuva par Lejasbavārijas hercogu. Valdīšanas laikā konfliktēja ar Habsburgiem. Kā Ungārijas karaļa Bēlas IV mazdēls pretendēja uz Ungārijas troni. 1305. gadā Sēkešfehērvārā tika kronēts par Ungārijas karali, tomēr nespēja konsolidēt varu un pameta valsti.

Jaunums!!: 11. februāris un Oto III Vitelsbahs · Redzēt vairāk »

Padomju Savienība

Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija totalitāra lielvalsts, kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.

Jaunums!!: 11. februāris un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »

Pārdaugavas Livonijas hercogiste

Pārdaugavas Livonijas hercogiste, arī Livonijas hercogiste jeb Vidzemes hercogiste bija autonoma hercogiste 16.-17.

Jaunums!!: 11. februāris un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Redzēt vairāk »

Politika

vēlēšanās. Politika (politiká — ‘valsts darīšanas’) ir sabiedrisks process, kurā dažādas iedzīvotāju interešu grupas, nacionālas un starptautiskas institūcijas, uzņēmumi vai atsevišķi indivīdi, veic darbības savu oficiālu vai neoficiālu varas, ietekmes, ekonomisko vai citu mērķu sasniegšanai.

Jaunums!!: 11. februāris un Politika · Redzēt vairāk »

Rūhollāhs Mūsavī Homeinī

Rūhollāhs Mūsavī Homeinī Rūhollāhs Mūsavī Homeinī (روح الله موسوی خمینی /, * 1900. gada 17. maijā Homeinā, † 1989. gada 3. jūnijā Teherānā) bija irāņu šiītu garīdznieks un politiķis.

Jaunums!!: 11. februāris un Rūhollāhs Mūsavī Homeinī · Redzēt vairāk »

Renē Dekarts

Renē Dekarts (jeb Renē no Kartas; dzimis, miris) bija franču filosofs, matemātiķis un zinātnieks.

Jaunums!!: 11. februāris un Renē Dekarts · Redzēt vairāk »

Ričards Mastrakjo

Ričards Elans "Riks" Mastrakjo (Richard Alan "Rick" Mastracchio; dzimis) ir ASV inženieris, bijušais NASA kosmonauts.

Jaunums!!: 11. februāris un Ričards Mastrakjo · Redzēt vairāk »

Robertu Morenu

Robertu Pupu Morenu (dzimis, Riodežaneiro, Brazīlijā) ir Brazīlijas sacīkšu pilots, pazīstams kā Formula 1, Champ Car un Indy Racing League ekspilots, kā arī Formula 3000 čempions.

Jaunums!!: 11. februāris un Robertu Morenu · Redzēt vairāk »

Romas pāvests

Pāvests Francisks I Pāvestu saraksts Vatikānā, sv. Pētera katedrālē Pāvests ( (pappas) — 'tēvs') ir Romas Katoļu baznīcas augstākais virspriesteris, Romas pilsētas bīskaps, Svētā Krēsla monarhs un suverēns, Vatikāna valsts vadītājs.

Jaunums!!: 11. februāris un Romas pāvests · Redzēt vairāk »

Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)

Sabiedroto un Ass valstis Otrā pasaules kara laikā. Sabiedrotie Otrā pasaules kara laikā bija valstis, kuras kas bija izveidojušas aliansi, lai stātos pretī Ass valstīm.

Jaunums!!: 11. februāris un Sabiedrotie (Otrais pasaules karš) · Redzēt vairāk »

Saksija

Saksijas brīvvalsts ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm, kas atrodas valsts austrumos.

Jaunums!!: 11. februāris un Saksija · Redzēt vairāk »

Sanktmorica

Sanktmorica ir kūrorta pilsēta Engandīnes ielejā Šveicē.

Jaunums!!: 11. februāris un Sanktmorica · Redzēt vairāk »

Saparmurats Nijazovs

Saparmurats Nijazovs jeb Turkmenbaši (— "Visu turkmēņu tēvs"; dzimis, miris) bija PSRS un Turkmenistānas valstsvīrs, Turkmenistānas pirmais prezidents (vēlāk arī prezidents uz mūžu) no līdz pat savai nāvei.

Jaunums!!: 11. februāris un Saparmurats Nijazovs · Redzēt vairāk »

Sāra Peilina

Sāra Peilina (dzimusi Sendpointā, Aidaho štatā, ASV) ir amerikāņu politiķe un politikas komentētāja.

Jaunums!!: 11. februāris un Sāra Peilina · Redzēt vairāk »

Sergejs Eizenšteins

Sergejs Eizenšteins (dzimis, miris) bija krievu kinorežisors, arhitekta Mihaila Eizenšteina dēls.

Jaunums!!: 11. februāris un Sergejs Eizenšteins · Redzēt vairāk »

Silvija Plāta

Silvija Plāta (dzimusi, mirusi) bija amerikāņu dzejniece un rakstniece.

Jaunums!!: 11. februāris un Silvija Plāta · Redzēt vairāk »

Spānija

Spānija (izrunā), oficiāli Spānijas Karaliste (Reino de España), ir valsts, kura atrodas Pireneju pussalā, Dienvidrietumeiropā.

Jaunums!!: 11. februāris un Spānija · Redzēt vairāk »

Teilors Lautners

Teilors Daniels Lautners (dzimis Grandrapidsā, Mičiganas štatā, ASV) ir amerikāņu aktieris, modelis un cīņas sportists.

Jaunums!!: 11. februāris un Teilors Lautners · Redzēt vairāk »

Teodors Rūzvelts

Teodors Rūzvelts (dzimis, miris) bija ASV divdesmit sestais prezidents.

Jaunums!!: 11. februāris un Teodors Rūzvelts · Redzēt vairāk »

Tomass Edisons

en ''A Day with Thomas Edison'' (1922) Tomass Alva Edisons (dzimis, miris) bija amerikāņu izgudrotājs, zinātnieks un uzņēmējs, daudzu tehnisko izgudrojumu autors.

Jaunums!!: 11. februāris un Tomass Edisons · Redzēt vairāk »

Turcija

Turcija, oficiālais nosaukums Turcijas Republika (Türkiye Cumhuriyeti), ir Eirāzijas valsts, kura atrodas Mazāzijas pussalā, Dienvidrietumāzijā, un Trāķijā, Dienvideiropas Balkānu reģionā.

Jaunums!!: 11. februāris un Turcija · Redzēt vairāk »

Turkmenistāna

Turkmenistāna ir valsts Centrālāzijā.

Jaunums!!: 11. februāris un Turkmenistāna · Redzēt vairāk »

Vatikāns

Vatikāns jeb Vatikāna Pilsētvalsts ir pilsētvalsts Romas centrā.

Jaunums!!: 11. februāris un Vatikāns · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G8 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē trešā lielākā ekonomika2007. gada informācija. Salīdzinot ar citām valstīm: ASV: 13 807,550 Japāna: 4 381,576Vācija: 3 320,913Ķīna: 3 280,224 pēc IKP un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: 11. februāris un Vācija · Redzēt vairāk »

Viktors Jaksons

Viktors Jaksons (dzimis) ir latviešu ārsts un politiķis, bijušais Latvijas veselības valsts un labklājības ministrs.

Jaunums!!: 11. februāris un Viktors Jaksons · Redzēt vairāk »

Vinstons Čērčils

Sers Vinstons Leonards Spensers-Čērčils (dzimis, miris) bija Apvienotās Karalistes politiķis, pazīstams kā Apvienotās Karalistes līderis Otrā Pasaules kara laikā.

Jaunums!!: 11. februāris un Vinstons Čērčils · Redzēt vairāk »

Vitnija Hjūstone

Vitnija Elizabete Hjūstone (dzimusi, mirusi) bija amerikāņu ierakstu māksliniece, aktrise, producente un modele.

Jaunums!!: 11. februāris un Vitnija Hjūstone · Redzēt vairāk »

Volters Bērlijs Grifins

Volters Bērlijs Grifins (dzimis Meivudā, ASV, miris Indijā) bija ievērojams 20.

Jaunums!!: 11. februāris un Volters Bērlijs Grifins · Redzēt vairāk »

Ziemas olimpiskās spēles

2006. gada ziemas olimpiskajās spēles Ziemas olimpiskās spēles ir starptautisks sporta pasākums, kas notiek ik pa četriem gadiem un ko organizē Starptautiskā Olimpiskā komiteja.

Jaunums!!: 11. februāris un Ziemas olimpiskās spēles · Redzēt vairāk »

Zviedrija

Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.

Jaunums!!: 11. februāris un Zviedrija · Redzēt vairāk »

1261. gads

1261.

Jaunums!!: 11. februāris un 1261. gads · Redzēt vairāk »

1312. gads

1312.

Jaunums!!: 11. februāris un 1312. gads · Redzēt vairāk »

1596. gads

1596.

Jaunums!!: 11. februāris un 1596. gads · Redzēt vairāk »

1650. gads

1650.

Jaunums!!: 11. februāris un 1650. gads · Redzēt vairāk »

1700. gads

1700.

Jaunums!!: 11. februāris un 1700. gads · Redzēt vairāk »

1819. gads

1819.

Jaunums!!: 11. februāris un 1819. gads · Redzēt vairāk »

1839. gads

1839.

Jaunums!!: 11. februāris un 1839. gads · Redzēt vairāk »

1847. gads

1847.

Jaunums!!: 11. februāris un 1847. gads · Redzēt vairāk »

1857. gads

1857.

Jaunums!!: 11. februāris un 1857. gads · Redzēt vairāk »

1868. gads

1868.

Jaunums!!: 11. februāris un 1868. gads · Redzēt vairāk »

1873. gads

1873.

Jaunums!!: 11. februāris un 1873. gads · Redzēt vairāk »

1874. gads

1874.

Jaunums!!: 11. februāris un 1874. gads · Redzēt vairāk »

1876. gads

1876.

Jaunums!!: 11. februāris un 1876. gads · Redzēt vairāk »

1881. gads

1881.

Jaunums!!: 11. februāris un 1881. gads · Redzēt vairāk »

1898. gads

1898.

Jaunums!!: 11. februāris un 1898. gads · Redzēt vairāk »

1900. gads

1900.

Jaunums!!: 11. februāris un 1900. gads · Redzēt vairāk »

1902. gads

1902.

Jaunums!!: 11. februāris un 1902. gads · Redzēt vairāk »

1903. gads

1903.

Jaunums!!: 11. februāris un 1903. gads · Redzēt vairāk »

1907. gads

1907.

Jaunums!!: 11. februāris un 1907. gads · Redzēt vairāk »

1912. gads

1912.

Jaunums!!: 11. februāris un 1912. gads · Redzēt vairāk »

1919. gads

1919.

Jaunums!!: 11. februāris un 1919. gads · Redzēt vairāk »

1920. gads

1920.

Jaunums!!: 11. februāris un 1920. gads · Redzēt vairāk »

1926. gads

1926.

Jaunums!!: 11. februāris un 1926. gads · Redzēt vairāk »

1928. gads

1928.

Jaunums!!: 11. februāris un 1928. gads · Redzēt vairāk »

1929. gads

1929.

Jaunums!!: 11. februāris un 1929. gads · Redzēt vairāk »

1930. gads

1930.

Jaunums!!: 11. februāris un 1930. gads · Redzēt vairāk »

1931. gads

1931.

Jaunums!!: 11. februāris un 1931. gads · Redzēt vairāk »

1932. gads

1932.

Jaunums!!: 11. februāris un 1932. gads · Redzēt vairāk »

1934. gads

1934.

Jaunums!!: 11. februāris un 1934. gads · Redzēt vairāk »

1936. gads

1936.

Jaunums!!: 11. februāris un 1936. gads · Redzēt vairāk »

1937. gads

1937.

Jaunums!!: 11. februāris un 1937. gads · Redzēt vairāk »

1939. gads

1939 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā.

Jaunums!!: 11. februāris un 1939. gads · Redzēt vairāk »

1943. gads

1943.

Jaunums!!: 11. februāris un 1943. gads · Redzēt vairāk »

1945. gads

1945 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās pirmdienā.

Jaunums!!: 11. februāris un 1945. gads · Redzēt vairāk »

1947. gads

1947.

Jaunums!!: 11. februāris un 1947. gads · Redzēt vairāk »

1948. gads

1948 bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās ceturtdienā.

Jaunums!!: 11. februāris un 1948. gads · Redzēt vairāk »

1949. gads

1949.

Jaunums!!: 11. februāris un 1949. gads · Redzēt vairāk »

1950. gads

1950.

Jaunums!!: 11. februāris un 1950. gads · Redzēt vairāk »

1953. gads

1953.

Jaunums!!: 11. februāris un 1953. gads · Redzēt vairāk »

1956. gads

1956.

Jaunums!!: 11. februāris un 1956. gads · Redzēt vairāk »

1959. gads

1959.

Jaunums!!: 11. februāris un 1959. gads · Redzēt vairāk »

1960. gads

1960.

Jaunums!!: 11. februāris un 1960. gads · Redzēt vairāk »

1963. gads

1963.

Jaunums!!: 11. februāris un 1963. gads · Redzēt vairāk »

1964. gads

1964.

Jaunums!!: 11. februāris un 1964. gads · Redzēt vairāk »

1966. gads

1966.

Jaunums!!: 11. februāris un 1966. gads · Redzēt vairāk »

1969. gads

1969.

Jaunums!!: 11. februāris un 1969. gads · Redzēt vairāk »

1971. gads

1971.

Jaunums!!: 11. februāris un 1971. gads · Redzēt vairāk »

1973. gads

1973.

Jaunums!!: 11. februāris un 1973. gads · Redzēt vairāk »

1977. gads

1977 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās sestdienā.

Jaunums!!: 11. februāris un 1977. gads · Redzēt vairāk »

1979. gads

1979.

Jaunums!!: 11. februāris un 1979. gads · Redzēt vairāk »

1986. gads

1986.

Jaunums!!: 11. februāris un 1986. gads · Redzēt vairāk »

1988. gads

1988 bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās piektdienā.

Jaunums!!: 11. februāris un 1988. gads · Redzēt vairāk »

1990. gads

1990.

Jaunums!!: 11. februāris un 1990. gads · Redzēt vairāk »

1992. gads

1992.

Jaunums!!: 11. februāris un 1992. gads · Redzēt vairāk »

1997. gads

1997.

Jaunums!!: 11. februāris un 1997. gads · Redzēt vairāk »

2002. gads

2002.

Jaunums!!: 11. februāris un 2002. gads · Redzēt vairāk »

2007. gads

2007.

Jaunums!!: 11. februāris un 2007. gads · Redzēt vairāk »

2010. gads

2010.

Jaunums!!: 11. februāris un 2010. gads · Redzēt vairāk »

2012. gads

2012.

Jaunums!!: 11. februāris un 2012. gads · Redzēt vairāk »

41. gads

41.

Jaunums!!: 11. februāris un 41. gads · Redzēt vairāk »

55. gads

55.

Jaunums!!: 11. februāris un 55. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

11.februāris.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »