Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

11. jūlijs

Indekss 11. jūlijs

11.

92 attiecības: Amerikas Savienotās Valstis, Apvienoto Nāciju Organizācija, ASV prezidents, Ķīna, Čīles Antarktiskā teritorija, Čehoslovākija, Bosnija un Hercegovina, Ceļes Barbara, Džeimss Kuks, Džons Kvinsijs Adamss, Džordžs Gēršvins, Edgars Račevskis, Eiženija de Montiho, Filips Petēns, Franklins Rūzvelts, Frīdrihs I Hoencollerns (Prūsija), Gastons Bakmanis, Gofs Vitlems, Gregora kalendārs, Hugo Rozenšteins, In God We Trust, Itālija, Juls Brinners, Karolīna Vozņacka, Kārlis Šmits (jurists), Kijevas kņaziene Olga, Lauris Reiniks, Lorenss Olivjē, Luiss de Gongora, Mongolija, Orbitālā stacija, Otrais pasaules karš, Pakistāna, Pasaules Banka, Raio Pīroja, Roberts Brūss, Saimons Ņūkombs, Serbi, Sicīlija, Skylab, Srebrenica, Srebrenicas slaktiņš, Starptautiskais Valūtas fonds, Toms Gērelss, Vācija, Vecā un jaunā stila datumi, Višī Francija, Zemes atmosfēra, 1274. gads, 1329. gads, ..., 1392. gads, 1451. gads, 1561. gads, 1627. gads, 1657. gads, 1700. gads, 1713. gads, 1767. gads, 1776. gads, 1826. gads, 1835. gads, 1848. gads, 1859. gads, 1883. gads, 1888. gads, 1892. gads, 1898. gads, 1907. gads, 1909. gads, 1916. gads, 1920. gads, 1921. gads, 1925. gads, 1936. gads, 1937. gads, 1940. gads, 1941. gads, 1943. gads, 1944. gads, 1950. gads, 1955. gads, 1960. gads, 1961. gads, 1964. gads, 1979. gads, 1985. gads, 1989. gads, 1990. gads, 1995. gads, 2011. gads, 890. gads, 969. gads. Izvērst indekss (42 vairāk) »

Amerikas Savienotās Valstis

Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV jeb Savienotās Valstis (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.

Jaunums!!: 11. jūlijs un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »

Apvienoto Nāciju Organizācija

Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) jeb vienkārši pazīstama kā Apvienotās Nācijas ir starpvaldību organizācija, kuras izvirzītie mērķi ir nodrošināt starptautisko mieru un drošību, veicināt valstu miermīlīgas attiecības, īstenot starptautisko sadarbību un kalpot par nāciju rīcības saskaņošanas centru.

Jaunums!!: 11. jūlijs un Apvienoto Nāciju Organizācija · Redzēt vairāk »

ASV prezidents

Amerikas Savienoto Valstu prezidents ir ASV valsts un federālās valdības galva un bruņoto spēku virspavēlnieks.

Jaunums!!: 11. jūlijs un ASV prezidents · Redzēt vairāk »

Ķīna

Ķīna, oficiāli Ķīnas Tautas Republika, ir sociālistiska valsts Austrumāzijā.

Jaunums!!: 11. jūlijs un Ķīna · Redzēt vairāk »

Čīles Antarktiskā teritorija

Čīles Antarktiskā teritorija ir Čīles pretenzija Antarktikā, kas formāli veido Antartikas komūnu Čīles Antarktikas provincē Magelanesas un Čīles Antarktikas reģionā.

Jaunums!!: 11. jūlijs un Čīles Antarktiskā teritorija · Redzēt vairāk »

Čehoslovākija

Čehoslovākija (čehu un slovāku: Československo, pēc 1990. gada Česko-Slovensko) bija slāvu tautu valsts Centrāleiropā, mūsdienu Čehijas, Slovākijas un Ukrainas valstu robežās, kas ar dažādiem nosaukumiem un politiskajām sistēmām pastāvēja no 1918.

Jaunums!!: 11. jūlijs un Čehoslovākija · Redzēt vairāk »

Bosnija un Hercegovina

Bosnijas un Hercegovinas Federācija, Serbu Republika un Brčko apriņķis. Bosnija un Hercegovina ir valsts Balkānu pussalas centrālajā daļā.

Jaunums!!: 11. jūlijs un Bosnija un Hercegovina · Redzēt vairāk »

Ceļes Barbara

Ceļes Barbara (dzimusi 1392. gadā, mirusi) bija Svētās Romas imperatora Sigismunda sieva no Ceļes dinastijas.

Jaunums!!: 11. jūlijs un Ceļes Barbara · Redzēt vairāk »

Džeimss Kuks

Džeimss Kuks (dzimis, miris) bija angļu jūrasbraucējs un pētnieks.

Jaunums!!: 11. jūlijs un Džeimss Kuks · Redzēt vairāk »

Džons Kvinsijs Adamss

Džons Kvinsijs Adamss (dzimis, miris) bija ASV sestais prezidents.

Jaunums!!: 11. jūlijs un Džons Kvinsijs Adamss · Redzēt vairāk »

Džordžs Gēršvins

Džordžs Gēršvins (dzimis Bruklinā, Ņujorkas štatā, ASV, miris Holivudā, Kalifornijas štatā, ASV) bija amerikāņu komponists un pianists.

Jaunums!!: 11. jūlijs un Džordžs Gēršvins · Redzēt vairāk »

Edgars Račevskis

Edgars Račevskis (dzimis Skrundas pagastā) ir latviešu diriģents.

Jaunums!!: 11. jūlijs un Edgars Račevskis · Redzēt vairāk »

Eiženija de Montiho

Eiženija de Montiho (dzimusi, mirusi) bija Francijas imperatore, Napoleona III sieva.

Jaunums!!: 11. jūlijs un Eiženija de Montiho · Redzēt vairāk »

Filips Petēns

Anrī Filips Benoni Omers Žozefs Petēns (dzimis, miris) bija franču ģenerālis, maršals un politiķis.

Jaunums!!: 11. jūlijs un Filips Petēns · Redzēt vairāk »

Franklins Rūzvelts

Franklins Delano Rūzvelts (dzimis, miris) bija ASV trīsdesmit otrais prezidents.

Jaunums!!: 11. jūlijs un Franklins Rūzvelts · Redzēt vairāk »

Frīdrihs I Hoencollerns (Prūsija)

Frīdrihs I (dzimis, miris) bija Brandenburgas kūrfirsts no tēva nāves 1688.

Jaunums!!: 11. jūlijs un Frīdrihs I Hoencollerns (Prūsija) · Redzēt vairāk »

Gastons Bakmanis

Gastons Viktors Bakmanis (Gaston Victor Backman, dzimis, miris) bija zviedru anatoms un antropologs.

Jaunums!!: 11. jūlijs un Gastons Bakmanis · Redzēt vairāk »

Gofs Vitlems

Edvards Gofs Vitlems (dzimis, miris) bija Austrālijas politiķis un 21.

Jaunums!!: 11. jūlijs un Gofs Vitlems · Redzēt vairāk »

Gregora kalendārs

Gregora kalendārs, arī Gregoriskais kalendārs jeb t.s. jaunais stils, ir laika skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis.

Jaunums!!: 11. jūlijs un Gregora kalendārs · Redzēt vairāk »

Hugo Rozenšteins

Hugo Rozenšteins (—) bija Latvijas armijas ģenerālis.

Jaunums!!: 11. jūlijs un Hugo Rozenšteins · Redzēt vairāk »

In God We Trust

dolāru banknotes In God We Trust ir oficiālā Amerikas Savienoto Valstu devīze.

Jaunums!!: 11. jūlijs un In God We Trust · Redzēt vairāk »

Itālija

Itālija (izrunā), oficiāli Itālijas Republika (Repubblica italiana), ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā.

Jaunums!!: 11. jūlijs un Itālija · Redzēt vairāk »

Juls Brinners

Juls Brinners (īstajā vārdā Jūlijs Briners (dzimis, miris) bija burjatu izcelsmes Krievijā dzimis šveiciešu un amerikāņu kino un teātra aktieris. 1956. gada Oskara kā labākais aktieris galvenajā lomā ieguvējs par lomu Valtera Langa muzikālajā filmā "Karalis un es" (The King and I).

Jaunums!!: 11. jūlijs un Juls Brinners · Redzēt vairāk »

Karolīna Vozņacka

Karolīna Vozņacka (dzimusi Odensē, Dānijā) ir poļu izcelsmes Dānijas tenisiste, bijusī WTA vienspēļu ranga līdere un pašreizējā ranga otrā rakete.

Jaunums!!: 11. jūlijs un Karolīna Vozņacka · Redzēt vairāk »

Kārlis Šmits (jurists)

Kārlis Šmits (dzimis, miris) bija konservatīvs vācu jurists un politikas filozofs.

Jaunums!!: 11. jūlijs un Kārlis Šmits (jurists) · Redzēt vairāk »

Kijevas kņaziene Olga

Olga (baznīcslāvu:О́льга, (citā sāgā - Allogia), pēc kristīšanās Jeļena; dzimusi ap 890. gadu, mirusi) bija Kijevas kņaziene, pirmā kristītā Kijevas Krievzemes valdniece.

Jaunums!!: 11. jūlijs un Kijevas kņaziene Olga · Redzēt vairāk »

Lauris Reiniks

Lauris Reiniks (dzimis Dobelē) ir latviešu dziedātājs, komponists, TV šovu vadītājs un aktieris.

Jaunums!!: 11. jūlijs un Lauris Reiniks · Redzēt vairāk »

Lorenss Olivjē

Lorenss Olivjē (dzimis, miris) bija angļu aktieris, kinorežisors, kinoproducents, scenārists.

Jaunums!!: 11. jūlijs un Lorenss Olivjē · Redzēt vairāk »

Luiss de Gongora

Luiss Gongora i Argote (dzimis, miris) bija Spānijas Zelta laikmeta dzejnieks un garīdznieks.

Jaunums!!: 11. jūlijs un Luiss de Gongora · Redzēt vairāk »

Mongolija

Mongolija (Монгол Улс), oficiāli — Mongolijas Valsts, ir valsts centrālajā un Austrumāzijā, robežojas ar Krieviju un Ķīnu.

Jaunums!!: 11. jūlijs un Mongolija · Redzēt vairāk »

Orbitālā stacija

Starptautiskā kosmiskā stacija 2007. gadā Orbitālā stacija — pilotējams, apdzīvojams kosmiskais lidaparāts Zemes orbītā, kurā ilgstoši dzīvo un strādā nomaināmas kosmonautu apkalpes.

Jaunums!!: 11. jūlijs un Orbitālā stacija · Redzēt vairāk »

Otrais pasaules karš

Otrais pasaules karš bija lielākais bruņotais konflikts cilvēces vēsturē, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu.

Jaunums!!: 11. jūlijs un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Pakistāna

Pakistāna, oficiālais nosaukums Pakistānas Islāma Republika (اسلامی جمہوریۂ پاکستان), ir valsts Dienvidāzijā.

Jaunums!!: 11. jūlijs un Pakistāna · Redzēt vairāk »

Pasaules Banka

Pasaules Banka ir starptautiska finanšu organizācija, kas nodrošina kredītus valstīm.

Jaunums!!: 11. jūlijs un Pasaules Banka · Redzēt vairāk »

Raio Pīroja

Raio Pīroja (dzimis) ir Igaunijas futbolists, aizsargs, kurš šobrīd spēlē Nīderlandes futbola klubā Vitesse.

Jaunums!!: 11. jūlijs un Raio Pīroja · Redzēt vairāk »

Roberts Brūss

Roberts Brūss (dzimis, miris) bija Skotijas karalis no 1306.

Jaunums!!: 11. jūlijs un Roberts Brūss · Redzēt vairāk »

Saimons Ņūkombs

Saimons Ņūkombs (dzimis, miris) bija Kanādas izcelsmes amerikāņu astronoms.

Jaunums!!: 11. jūlijs un Saimons Ņūkombs · Redzēt vairāk »

Serbi

Serbi (Срби, Srbi) ir nācija, kas pieder pie dienvidslāvu grupas un lielākoties apdzīvo Balkānu pussalas ziemeļu daļu.

Jaunums!!: 11. jūlijs un Serbi · Redzēt vairāk »

Sicīlija

Sicīlija ir lielākā sala Vidusjūrā un autonoms Itālijas reģions ar km² lielu platību.

Jaunums!!: 11. jūlijs un Sicīlija · Redzēt vairāk »

Skylab

Skylab bija ASV pirmā orbitālā stacija.

Jaunums!!: 11. jūlijs un Skylab · Redzēt vairāk »

Srebrenica

Srebrenica ir pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Serbu Republikā.

Jaunums!!: 11. jūlijs un Srebrenica · Redzēt vairāk »

Srebrenicas slaktiņš

Srebrenicas slaktiņš, kas tiek saukts arī par Srebrenicas genocīdu, bija vairāk nekā 8000 bosniešu musulmaņu vīriešu un zēnu nogalināšana 1995.

Jaunums!!: 11. jūlijs un Srebrenicas slaktiņš · Redzēt vairāk »

Starptautiskais Valūtas fonds

Starptautiskais Valūtas fonds jeb SVF (IMF) ir starptautiska finanšu institūcija, kas pārrauga pasaules finanšu sistēmu ar mērķi nodrošināt tās stabilitāti, tādējādi sekmējot veiksmīgu tās dalībvalstu ekonomisko attīstību un sociālo labklājību.

Jaunums!!: 11. jūlijs un Starptautiskais Valūtas fonds · Redzēt vairāk »

Toms Gērelss

Toms Gērelss (Tom Gehrels; dzimis, miris) bija nīderlandiešu ASV astronoms.

Jaunums!!: 11. jūlijs un Toms Gērelss · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G8 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē trešā lielākā ekonomika2007. gada informācija. Salīdzinot ar citām valstīm: ASV: 13 807,550 Japāna: 4 381,576Vācija: 3 320,913Ķīna: 3 280,224 pēc IKP un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: 11. jūlijs un Vācija · Redzēt vairāk »

Vecā un jaunā stila datumi

Vecais stils (v.s.) un jaunais stils (j.s.) tiek izmantots gadījumos, kad jānorāda, pēc kura kalendāra rakstīts datums: Jūlija kalendāra (v.s.) vai Gregora kalendāra (j.s.). Jaunais stils tika ieviests 1582. gadā ar pāvesta Gregora XIII pavēli, lai novērstu Jūlija kalendāra nepilnības: kalendārā gada atpalikšanu no patiesā saules gada.

Jaunums!!: 11. jūlijs un Vecā un jaunā stila datumi · Redzēt vairāk »

Višī Francija

Petēna un Hitlera tikšanās Okupācijas režīma izmaiņas, 1940-1944 Višī Francija (— "Višī režīms"), oficiāli Francijas valsts, bija Otrā pasaules kara laikā no 1940.

Jaunums!!: 11. jūlijs un Višī Francija · Redzēt vairāk »

Zemes atmosfēra

Atmosfēras slāņi - neatbilst mērogam Zemes atmosfēra ir ap Zemi esošais gāzu apvalks, ko Zemes tuvumā notur gravitācijas spēks.

Jaunums!!: 11. jūlijs un Zemes atmosfēra · Redzēt vairāk »

1274. gads

1274.

Jaunums!!: 11. jūlijs un 1274. gads · Redzēt vairāk »

1329. gads

1329.

Jaunums!!: 11. jūlijs un 1329. gads · Redzēt vairāk »

1392. gads

1392.

Jaunums!!: 11. jūlijs un 1392. gads · Redzēt vairāk »

1451. gads

1451.

Jaunums!!: 11. jūlijs un 1451. gads · Redzēt vairāk »

1561. gads

1561.

Jaunums!!: 11. jūlijs un 1561. gads · Redzēt vairāk »

1627. gads

1627.

Jaunums!!: 11. jūlijs un 1627. gads · Redzēt vairāk »

1657. gads

1657.

Jaunums!!: 11. jūlijs un 1657. gads · Redzēt vairāk »

1700. gads

1700.

Jaunums!!: 11. jūlijs un 1700. gads · Redzēt vairāk »

1713. gads

1713.

Jaunums!!: 11. jūlijs un 1713. gads · Redzēt vairāk »

1767. gads

1767.

Jaunums!!: 11. jūlijs un 1767. gads · Redzēt vairāk »

1776. gads

1776.

Jaunums!!: 11. jūlijs un 1776. gads · Redzēt vairāk »

1826. gads

1826.

Jaunums!!: 11. jūlijs un 1826. gads · Redzēt vairāk »

1835. gads

1835.

Jaunums!!: 11. jūlijs un 1835. gads · Redzēt vairāk »

1848. gads

1848.

Jaunums!!: 11. jūlijs un 1848. gads · Redzēt vairāk »

1859. gads

1859.

Jaunums!!: 11. jūlijs un 1859. gads · Redzēt vairāk »

1883. gads

1883.

Jaunums!!: 11. jūlijs un 1883. gads · Redzēt vairāk »

1888. gads

1888.

Jaunums!!: 11. jūlijs un 1888. gads · Redzēt vairāk »

1892. gads

1892.

Jaunums!!: 11. jūlijs un 1892. gads · Redzēt vairāk »

1898. gads

1898.

Jaunums!!: 11. jūlijs un 1898. gads · Redzēt vairāk »

1907. gads

1907.

Jaunums!!: 11. jūlijs un 1907. gads · Redzēt vairāk »

1909. gads

1909.

Jaunums!!: 11. jūlijs un 1909. gads · Redzēt vairāk »

1916. gads

1916.

Jaunums!!: 11. jūlijs un 1916. gads · Redzēt vairāk »

1920. gads

1920.

Jaunums!!: 11. jūlijs un 1920. gads · Redzēt vairāk »

1921. gads

1921.

Jaunums!!: 11. jūlijs un 1921. gads · Redzēt vairāk »

1925. gads

1925.

Jaunums!!: 11. jūlijs un 1925. gads · Redzēt vairāk »

1936. gads

1936.

Jaunums!!: 11. jūlijs un 1936. gads · Redzēt vairāk »

1937. gads

1937.

Jaunums!!: 11. jūlijs un 1937. gads · Redzēt vairāk »

1940. gads

1940 bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās pirmdienā.

Jaunums!!: 11. jūlijs un 1940. gads · Redzēt vairāk »

1941. gads

1941 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās trešdienā.

Jaunums!!: 11. jūlijs un 1941. gads · Redzēt vairāk »

1943. gads

1943.

Jaunums!!: 11. jūlijs un 1943. gads · Redzēt vairāk »

1944. gads

1944.

Jaunums!!: 11. jūlijs un 1944. gads · Redzēt vairāk »

1950. gads

1950.

Jaunums!!: 11. jūlijs un 1950. gads · Redzēt vairāk »

1955. gads

1955.

Jaunums!!: 11. jūlijs un 1955. gads · Redzēt vairāk »

1960. gads

1960.

Jaunums!!: 11. jūlijs un 1960. gads · Redzēt vairāk »

1961. gads

1961.

Jaunums!!: 11. jūlijs un 1961. gads · Redzēt vairāk »

1964. gads

1964.

Jaunums!!: 11. jūlijs un 1964. gads · Redzēt vairāk »

1979. gads

1979.

Jaunums!!: 11. jūlijs un 1979. gads · Redzēt vairāk »

1985. gads

1985.

Jaunums!!: 11. jūlijs un 1985. gads · Redzēt vairāk »

1989. gads

1989.

Jaunums!!: 11. jūlijs un 1989. gads · Redzēt vairāk »

1990. gads

1990.

Jaunums!!: 11. jūlijs un 1990. gads · Redzēt vairāk »

1995. gads

1995.

Jaunums!!: 11. jūlijs un 1995. gads · Redzēt vairāk »

2011. gads

2011.

Jaunums!!: 11. jūlijs un 2011. gads · Redzēt vairāk »

890. gads

890.

Jaunums!!: 11. jūlijs un 890. gads · Redzēt vairāk »

969. gads

969.

Jaunums!!: 11. jūlijs un 969. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

11.jūlijs.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »