Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

11. septembris

Indekss 11. septembris

11.

115 attiecības: Albānija, Aleksandra Izmailoviča, Aleksandrs Kublinskis, Amerikas Savienotās Valstis, Antoniu Piconija, Arvo Perts, Augusto Pinočets, Austrija, Čīle, Čīles 1973. gada apvērsums, Ņikita Hruščovs, Ņujorka, Bašārs al Asads, Bēla I, Centrālā izlūkošanas pārvalde, D. H. Lorenss, Dzelzs priekškars, Erihs fon Falkenhains, Felikss Dzeržinskis, Francs Bekenbauers, Frīdrihs Ludvigs Jāns, Garais gads, Georgijs Markovs, Germans Titovs, Gregora kalendārs, Itālija, Jans Smetss, Joahims Fernavs, Josifs Kobzons, Katalonija, Kosova, Krievija, Krievijas PFSR, Latvijas—Krievijas miera līgums, Ludacris, Maiks Komrijs, Marija Spiridonova, Mohameds Ali Džinna, Muhameds Atā, O. Henrijs, Otrais pasaules karš, Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos, Pasaules tirdzniecības centrs, Pentagons, Rainis, Rendolfs Bresniks, Rietumvācija, Roma, Sali Beriša, Salvadors Aljende, ..., Spānija, Starptautiskā mērvienību sistēma, Sudrabu Edžus, Tautu Savienība, Termobāriskie ieroči, Tirenns, Tomāšs Enge, Ungārija, United Airlines reiss 93, Vašingtona (štats), Vācija, Vācijas Demokrātiskā Republika, Vecā un jaunā stila datumi, 1016. gads, 1063. gads, 1611. gads, 1675. gads, 1778. gads, 1852. gads, 1860. gads, 1861. gads, 1862. gads, 1865. gads, 1870. gads, 1876. gads, 1877. gads, 1878. gads, 1884. gads, 1885. gads, 1893. gads, 1894. gads, 1909. gads, 1910. gads, 1918. gads, 1920. gads, 1922. gads, 1926. gads, 1929. gads, 1930. gads, 1935. gads, 1936. gads, 1937. gads, 1939. gads, 1941. gads, 1945. gads, 1948. gads, 1950. gads, 1957. gads, 1965. gads, 1967. gads, 1971. gads, 1973. gads, 1976. gads, 1977. gads, 1978. gads, 1980. gads, 1988. gads, 1989. gads, 1994. gads, 2000. gads, 2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV, 2001. gads, 2003. gads, 2005. gads, 2007. gads. Izvērst indekss (65 vairāk) »

Albānija

Albānija (tulkojumā: Ērgļu zeme), oficiāli Albānijas Republika (Republika e Shqipërisë) ir valsts dienvidaustrumu Eiropā.

Jaunums!!: 11. septembris un Albānija · Redzēt vairāk »

Aleksandra Izmailoviča

Aleksandra Izmailoviča (dzimusi 1878. gadā, mirusi) bija Krievijas revolucionāre, esere no 1901. gada. kopā ar I. P. Puļihovu piedalījās atentātā pret Minskas gubernatoru P. Kruglovu un policistu D.Norovu. piespriests nāvessods, kas aizstāts ar mūža katorgu. Izcieta sodu Austrumsibīrijā Nerčinskas katorgā un Maļcevskas cietumā, kopā ar latvieti Austru Tievais, vēlāko atentāta pret Ļeņinu izdarītāju Kaplāni kā arī eserēm - Spiridonovu, Škoļņiku un Fialku-Račinsku. Pēc katorgas priekšnieka Metusa pavēles arī tur pērta ar rīkstēm (розги), ko iepriekš politieslodzītajiem parasti nedarīja. Atbrīvota pēc Februāra revolūcijas ar Kerenska pavēli. Balotējusies Satversmes sapulcē no Petrogradas, bet nav ievēlēta. Izdeva brošūru Pēcoktobra kļūdas ("Послеоктябрьские ошибки" (Maskava, 1918)). Kreiso eseru dumpī 1918. gadā nepiedalījās, bet tika arestēta. Kopš 1919. gada vairākkārt arestēta, kopš 1923. gada izsūtījumā. 1937. gadā PSRS Augstākās tiesas kara kolēģija piespriež 10 gadu cietumsodu par piederību teroristiskai organizācijai. 1941. gada 11. septembrī pēc nacistiskās Vācijas uzbrukuma PSRS evakuējot politieslodzītos, tāpat kā Spiridonova un Iļja Majorovs, nošauta Medvedjinskas mežā pie Orlas. Par 1937. gada un 1941. gada lietām reabilitēta 1957. gadā, bet par safabricētajām 1920. un 1930. gadu lietām reabilitēta 1989. gadā.

Jaunums!!: 11. septembris un Aleksandra Izmailoviča · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Kublinskis

Aleksandrs Kublinskis (dzimis Rīgā, miris 2018. gada 24. janvārī) bija latviešu komponists.

Jaunums!!: 11. septembris un Aleksandrs Kublinskis · Redzēt vairāk »

Amerikas Savienotās Valstis

Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV jeb Savienotās Valstis (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.

Jaunums!!: 11. septembris un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »

Antoniu Piconija

Antoniu Režinaldu Piconija Žuniors (dzimis, Manausā, Brazīlijā) ir brazīliešu sacīkšu pilots, Formula 1 ekspilots.

Jaunums!!: 11. septembris un Antoniu Piconija · Redzēt vairāk »

Arvo Perts

Arvo Perts (dzimis Paidē, Igaunijā) ir igauņu klasiskās mūzikas komponists.

Jaunums!!: 11. septembris un Arvo Perts · Redzēt vairāk »

Augusto Pinočets

Augusto Hosē Ramons Pinočets Ugarte (izruna: auˈɣusto pinoˈ(t)ʃe vai pinoˈ(t)ʃet; dzimis, miris) bija Čīles militārais un politiskais darbinieks.

Jaunums!!: 11. septembris un Augusto Pinočets · Redzēt vairāk »

Austrija

Austrija, oficiāli Austrijas Republika (Republik Österreich), ir valsts Centrāleiropā.

Jaunums!!: 11. septembris un Austrija · Redzēt vairāk »

Čīle

Čīle (izruna), oficiāli Čīles Republika (República de Chile), ir valsts Dienvidamerikā.

Jaunums!!: 11. septembris un Čīle · Redzēt vairāk »

Čīles 1973. gada apvērsums

Čīles 1973.

Jaunums!!: 11. septembris un Čīles 1973. gada apvērsums · Redzēt vairāk »

Ņikita Hruščovs

Ņikita Hruščovs (dzimis, miris) bija PSKP CK pirmais sekretārs no 1953.

Jaunums!!: 11. septembris un Ņikita Hruščovs · Redzēt vairāk »

Ņujorka

Ņujorka ir pilsēta Ņujorkas štatā, ASV, tā ir visapdzīvotāka pilsēta ASV un Ņujorkas Metropoles centrs, kas ir viena no apdzīvotākajām metropolēm pasaulē.

Jaunums!!: 11. septembris un Ņujorka · Redzēt vairāk »

Bašārs al Asads

Bašārs al Asads (dzimis) ir Sīrijas prezidents.

Jaunums!!: 11. septembris un Bašārs al Asads · Redzēt vairāk »

Bēla I

Bēla I (dzimis 1016. gadā, miris) bija Ungārijas karalis no 1060.

Jaunums!!: 11. septembris un Bēla I · Redzēt vairāk »

Centrālā izlūkošanas pārvalde

CIP oficiālais zīmogs. Centrālā izlūkošanas pārvalde, saīsinājumā CIP (CIA), ir Amerikas Savienoto Valstu valdības institūcija, kuras galvenais uzdevums ir apkopot un analizēt informāciju par citās valstīs notiekošo, par ārvalstu organizācijām un iedzīvotāju darbību.

Jaunums!!: 11. septembris un Centrālā izlūkošanas pārvalde · Redzēt vairāk »

D. H. Lorenss

D. H. Lorenss 1906.g. D. H. Lorenss, pilnajā vārdā Deivids Herberts Lorenss (D. H. Lawrence, David Herbert Lawrence, dzimis 1885.g. 11. septembrī, miris 1930.g. 2. martā) bija nozīmīgs un savulaik pretrunīgi vērtēts angļu modernisma rakstnieks - prozaiķis, dramaturgs, dzejnieks - un literatūras kritiķis.

Jaunums!!: 11. septembris un D. H. Lorenss · Redzēt vairāk »

Dzelzs priekškars

Dienvidslāvija, nebija Varšavas pakta dalībvalsts, lai gan tai bija komunistiska valdība. Dzelzs priekškars jeb dzelzs aizkars ir tēlains apzīmējums, kas aukstā kara laikā simbolizēja ideoloģisko cīņu un robežu, kas pēc Otrā pasaules kara izveidojās Eiropā starp kapitālistiskajām Rietumu valstīm un komunistiskajām Austrumu bloka valstīm.

Jaunums!!: 11. septembris un Dzelzs priekškars · Redzēt vairāk »

Erihs fon Falkenhains

Erihs fon Falkenhains (dzimis, miris) bija vācu ģenerālis, Vācijas armijas ģenerālštāba priekšnieks Pirmā Pasaules kara laikā.

Jaunums!!: 11. septembris un Erihs fon Falkenhains · Redzēt vairāk »

Felikss Dzeržinskis

Felikss Dzeržinskis (saukts arī par Dzelzs Feliksu (Желе́зный Фе́ликс); dzimis, miris) bija poļu muižnieku izcelsmes komunistu revolucionārs.

Jaunums!!: 11. septembris un Felikss Dzeržinskis · Redzēt vairāk »

Francs Bekenbauers

Francs Antons Bekenbauers (dzimis) ir Vācijas futbola treneris un bijušais spēlētājs, saukts par der Kaiser (Ķeizars) sava elegantā spēles stila, līdera dotību, vārda "Francs" (atgādina Austrijas imperatoru Franci Jozefu) un viņa dominanci futbola laukumā.

Jaunums!!: 11. septembris un Francs Bekenbauers · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Ludvigs Jāns

Frīdrihs Ludvigs Jāns (dzimis, miris) bija vācu nacionālists un padagogs, viens no mūsdienu sporta vingrošanas pamatlicējiem.

Jaunums!!: 11. septembris un Frīdrihs Ludvigs Jāns · Redzēt vairāk »

Garais gads

Garais gads ir kalendārais gads, kurā ir 366, nevis 365 diennaktis, kā tas ir parastajā gadā.

Jaunums!!: 11. septembris un Garais gads · Redzēt vairāk »

Georgijs Markovs

Lietussarga shēma Georgijs Markovs (dzimis Sofijā, miris Londonā) — bulgāru rakstnieks un disidents.

Jaunums!!: 11. septembris un Georgijs Markovs · Redzēt vairāk »

Germans Titovs

Germans Titovs (Герман Степанович Титов; dzimis, miris) bija PSRS krievu kosmonauts, otrais cilvēks, kas pabijis Zemes orbītā.

Jaunums!!: 11. septembris un Germans Titovs · Redzēt vairāk »

Gregora kalendārs

Gregora kalendārs, arī Gregoriskais kalendārs jeb t.s. jaunais stils, ir laika skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis.

Jaunums!!: 11. septembris un Gregora kalendārs · Redzēt vairāk »

Itālija

Itālija (izrunā), oficiāli Itālijas Republika (Repubblica italiana), ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā.

Jaunums!!: 11. septembris un Itālija · Redzēt vairāk »

Jans Smetss

Jans Kristiāns Smetss (dzimis, miris) - virsnieks, politiķis un filozofs.

Jaunums!!: 11. septembris un Jans Smetss · Redzēt vairāk »

Joahims Fernavs

Joahims Fernavs (dzimis, miris) — vācu rakstnieks, publicists un gleznotājs.

Jaunums!!: 11. septembris un Joahims Fernavs · Redzēt vairāk »

Josifs Kobzons

Josifs Kobzons (dzimis) ir Ukrainas ebreju izcelsmes krūneru stila krievu dziedātājs, kā arī Krievijas sabiedriskais darbinieks un politiķis.

Jaunums!!: 11. septembris un Josifs Kobzons · Redzēt vairāk »

Katalonija

Katalonija ir reģions Pireneju pussalas ziemeļaustrumos.

Jaunums!!: 11. septembris un Katalonija · Redzēt vairāk »

Kosova

Kosova, oficiāli Kosovas Republika ir valsts Eiropas dienvidaustrumos, Balkānu pussalā.

Jaunums!!: 11. septembris un Kosova · Redzēt vairāk »

Krievija

Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.

Jaunums!!: 11. septembris un Krievija · Redzēt vairāk »

Krievijas PFSR

Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika (KPFSR) (krievu: Росси́йская Сове́тская Федерати́вная Социалисти́ческая Респу́блика, РСФСР) bija valsts, kas izveidojās pēc tam, kad Ļeņina vadītie boļševiki 1917.

Jaunums!!: 11. septembris un Krievijas PFSR · Redzēt vairāk »

Latvijas—Krievijas miera līgums

Latvijas—Krievijas miera līguma parakstīšana Rīgā. Latvijas—Krievijas miera līgums jeb 1920.

Jaunums!!: 11. septembris un Latvijas—Krievijas miera līgums · Redzēt vairāk »

Ludacris

Kristofers Braiens Bridžs (Christopher Brian Bridges; dzimis), labāk zināms pēc sava skatuves vārda Ludacris, ir amerikāņu reperis un aktieris.

Jaunums!!: 11. septembris un Ludacris · Redzēt vairāk »

Maiks Komrijs

Maikls Viljams "Maiks" Komrijs (dzimis Edmontonā, Kanādā) ir bijušais kanādiešu hokejists, centra uzbrucējs.

Jaunums!!: 11. septembris un Maiks Komrijs · Redzēt vairāk »

Marija Spiridonova

Marija Aleksandrovna Spiridonova (dzimusi, mirusi) bija Krievijas Sociālrevolucionāru partijas jeb eseru līdere. Cēlusies no turīgu muižnieku ģimenes.

Jaunums!!: 11. septembris un Marija Spiridonova · Redzēt vairāk »

Mohameds Ali Džinna

Mohameds Ali Džinna (dzimis, miris) bija Pakistānas politiķis un Visas Indijas Musulmaņu līgas vadītājs.

Jaunums!!: 11. septembris un Mohameds Ali Džinna · Redzēt vairāk »

Muhameds Atā

Muhameds Muhameds el Āmirs Avads el Saids Atā (dzimis, miris) bija Vācijā studējis ēģiptiešu arhitekts, viens no 2001. gada 11. septembra uzbrukuma ASV realizētājiem.

Jaunums!!: 11. septembris un Muhameds Atā · Redzēt vairāk »

O. Henrijs

O.

Jaunums!!: 11. septembris un O. Henrijs · Redzēt vairāk »

Otrais pasaules karš

Otrais pasaules karš bija lielākais bruņotais konflikts cilvēces vēsturē, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu.

Jaunums!!: 11. septembris un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos

Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos ir Pasaules čempionāts, kurā sportisti sacenšas daiļlēkšanā, peldēšanā, peldēšanā atklātajos ūdeņos, sinhronajā peldēšanā un ūdenspolo.

Jaunums!!: 11. septembris un Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos · Redzēt vairāk »

Pasaules tirdzniecības centrs

Dvīņu torņi 2001. gada martā Pasaules tirdzniecības centrs bija septiņu ēku komplekss Ņujorkā, ASV.

Jaunums!!: 11. septembris un Pasaules tirdzniecības centrs · Redzēt vairāk »

Pentagons

Pentagons (— ‘piecstūris’) ir Amerikas Savienoto Valstu Aizsardzības departamenta ēka, kas atrodas Virdžīnijas štata Ārlingtonas apgabalā.

Jaunums!!: 11. septembris un Pentagons · Redzēt vairāk »

Rainis

Rainis, īstajā vārdā Jānis Krišjānis Pliekšāns, (dzimis, miris) bija latviešu dzejnieks, dramaturgs, tulkotājs, teātra darbinieks, sociāldemokrātiskais žurnālists un politiķis.

Jaunums!!: 11. septembris un Rainis · Redzēt vairāk »

Rendolfs Bresniks

Rendolfs Bresniks (Randolph James "Komrade" Bresnik, dzimis) ir NASA kosmonauts, ASV Jūras kājnieku pulkvežleitnants, lidotājs.

Jaunums!!: 11. septembris un Rendolfs Bresniks · Redzēt vairāk »

Rietumvācija

Rietumvācija (Westdeutschland vai West Deutschland) bija izplatīts neformāls Vācijas Federatīvās Republikas nosaukums no 1949.

Jaunums!!: 11. septembris un Rietumvācija · Redzēt vairāk »

Roma

Roma ir vēsturiska pilsēta, Itālijas valsts galvaspilsēta, kā arī Lacio reģiona un Romas provinces administratīvais centrs.

Jaunums!!: 11. septembris un Roma · Redzēt vairāk »

Sali Beriša

Sali Rams Beriša (albāņu izrunā:; dzimis) ir mediķis kardiologs, politiķis, Albānijas premjers, kurš vada Demokrātisko partiju(PD).

Jaunums!!: 11. septembris un Sali Beriša · Redzēt vairāk »

Salvadors Aljende

Salvadors Aljende (—) bija čīliešu ārsts un politiķis.

Jaunums!!: 11. septembris un Salvadors Aljende · Redzēt vairāk »

Spānija

Spānija (izrunā), oficiāli Spānijas Karaliste (Reino de España), ir valsts, kura atrodas Pireneju pussalā, Dienvidrietumeiropā.

Jaunums!!: 11. septembris un Spānija · Redzēt vairāk »

Starptautiskā mērvienību sistēma

nav ieviesta Col-end SI jeb Starptautiskā mērvienību sistēma ir izplatītākā mērvienību sistēma pasaulē.

Jaunums!!: 11. septembris un Starptautiskā mērvienību sistēma · Redzēt vairāk »

Sudrabu Edžus

Sudrabu Edžus (īstajā vārdā Morics Eduards Zilbers; dzimis, miris) bija latviešu pedagogs un rakstnieks.

Jaunums!!: 11. septembris un Sudrabu Edžus · Redzēt vairāk »

Tautu Savienība

Ženēvā Tautu Savienība jeb Nāciju Līga bija starpvaldību organizācija, kura dibināta no 1919.

Jaunums!!: 11. septembris un Tautu Savienība · Redzēt vairāk »

Termobāriskie ieroči

Termobāriskie ieroči ir ieroči, kas vispirms izveido degmaisījuma (aerosola) mākoni un pēc tam to uzspridzina.

Jaunums!!: 11. septembris un Termobāriskie ieroči · Redzēt vairāk »

Tirenns

Anrī de la Tūrs d'Overņs, vikonts de Tirenns (dzimis, miris) bija Francijas maršals no 1643.

Jaunums!!: 11. septembris un Tirenns · Redzēt vairāk »

Tomāšs Enge

Tomāšs Enge (dzimis, Liberecā, Čehijā) ir čehu sacīkšu pilots, pazīstams pateicoties aizvadītajām sacīkstēm Formula 1, Formula 3000, A1 Grand Prix, Indy Racing League un vairākās citās sacīkšu sērijās.

Jaunums!!: 11. septembris un Tomāšs Enge · Redzēt vairāk »

Ungārija

Ungārija ir valsts Centrāleiropas vidienē bez pieejas pie jūras.

Jaunums!!: 11. septembris un Ungārija · Redzēt vairāk »

United Airlines reiss 93

United Airlines reiss 93 bija iekšzemes pasažieru lidmašīnas reiss, kuru nolaupīja četri Al-Qaeda locekļi 2001. gada 11. septembra uzbrukuma ASV ietvaros.

Jaunums!!: 11. septembris un United Airlines reiss 93 · Redzēt vairāk »

Vašingtona (štats)

Vašingtona ir viens no Amerikas Savienoto Valstu štatiem, atrodas Ziemeļrietumu reģionā, nosaukts par godu ASV pirmajam prezidentam Džordžam Vašingtonam.

Jaunums!!: 11. septembris un Vašingtona (štats) · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G8 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē trešā lielākā ekonomika2007. gada informācija. Salīdzinot ar citām valstīm: ASV: 13 807,550 Japāna: 4 381,576Vācija: 3 320,913Ķīna: 3 280,224 pēc IKP un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: 11. septembris un Vācija · Redzēt vairāk »

Vācijas Demokrātiskā Republika

Vācijas Demokrātiskā Republika bija sociālistiska valsts Centrāleiropā, mūsdienu Vācijas teritorijas austrumdaļā, kas pastāvēja no 1949.

Jaunums!!: 11. septembris un Vācijas Demokrātiskā Republika · Redzēt vairāk »

Vecā un jaunā stila datumi

Vecais stils (v.s.) un jaunais stils (j.s.) tiek izmantots gadījumos, kad jānorāda, pēc kura kalendāra rakstīts datums: Jūlija kalendāra (v.s.) vai Gregora kalendāra (j.s.). Jaunais stils tika ieviests 1582. gadā ar pāvesta Gregora XIII pavēli, lai novērstu Jūlija kalendāra nepilnības: kalendārā gada atpalikšanu no patiesā saules gada.

Jaunums!!: 11. septembris un Vecā un jaunā stila datumi · Redzēt vairāk »

1016. gads

1016.

Jaunums!!: 11. septembris un 1016. gads · Redzēt vairāk »

1063. gads

1063.

Jaunums!!: 11. septembris un 1063. gads · Redzēt vairāk »

1611. gads

1611.

Jaunums!!: 11. septembris un 1611. gads · Redzēt vairāk »

1675. gads

1675.

Jaunums!!: 11. septembris un 1675. gads · Redzēt vairāk »

1778. gads

1778.

Jaunums!!: 11. septembris un 1778. gads · Redzēt vairāk »

1852. gads

1852.

Jaunums!!: 11. septembris un 1852. gads · Redzēt vairāk »

1860. gads

1860.

Jaunums!!: 11. septembris un 1860. gads · Redzēt vairāk »

1861. gads

1861.

Jaunums!!: 11. septembris un 1861. gads · Redzēt vairāk »

1862. gads

1862.

Jaunums!!: 11. septembris un 1862. gads · Redzēt vairāk »

1865. gads

1865.

Jaunums!!: 11. septembris un 1865. gads · Redzēt vairāk »

1870. gads

1870 (MDCCCLXX) bija parastais gads, kas sākās ceturtdienā.

Jaunums!!: 11. septembris un 1870. gads · Redzēt vairāk »

1876. gads

1876.

Jaunums!!: 11. septembris un 1876. gads · Redzēt vairāk »

1877. gads

1877.

Jaunums!!: 11. septembris un 1877. gads · Redzēt vairāk »

1878. gads

1878.

Jaunums!!: 11. septembris un 1878. gads · Redzēt vairāk »

1884. gads

1884.

Jaunums!!: 11. septembris un 1884. gads · Redzēt vairāk »

1885. gads

1885.

Jaunums!!: 11. septembris un 1885. gads · Redzēt vairāk »

1893. gads

1893.

Jaunums!!: 11. septembris un 1893. gads · Redzēt vairāk »

1894. gads

1894.

Jaunums!!: 11. septembris un 1894. gads · Redzēt vairāk »

1909. gads

1909.

Jaunums!!: 11. septembris un 1909. gads · Redzēt vairāk »

1910. gads

1910.

Jaunums!!: 11. septembris un 1910. gads · Redzēt vairāk »

1918. gads

1918.

Jaunums!!: 11. septembris un 1918. gads · Redzēt vairāk »

1920. gads

1920.

Jaunums!!: 11. septembris un 1920. gads · Redzēt vairāk »

1922. gads

1922.

Jaunums!!: 11. septembris un 1922. gads · Redzēt vairāk »

1926. gads

1926.

Jaunums!!: 11. septembris un 1926. gads · Redzēt vairāk »

1929. gads

1929.

Jaunums!!: 11. septembris un 1929. gads · Redzēt vairāk »

1930. gads

1930.

Jaunums!!: 11. septembris un 1930. gads · Redzēt vairāk »

1935. gads

1935.

Jaunums!!: 11. septembris un 1935. gads · Redzēt vairāk »

1936. gads

1936.

Jaunums!!: 11. septembris un 1936. gads · Redzēt vairāk »

1937. gads

1937.

Jaunums!!: 11. septembris un 1937. gads · Redzēt vairāk »

1939. gads

1939 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā.

Jaunums!!: 11. septembris un 1939. gads · Redzēt vairāk »

1941. gads

1941 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās trešdienā.

Jaunums!!: 11. septembris un 1941. gads · Redzēt vairāk »

1945. gads

1945 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās pirmdienā.

Jaunums!!: 11. septembris un 1945. gads · Redzēt vairāk »

1948. gads

1948 bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās ceturtdienā.

Jaunums!!: 11. septembris un 1948. gads · Redzēt vairāk »

1950. gads

1950.

Jaunums!!: 11. septembris un 1950. gads · Redzēt vairāk »

1957. gads

1957.

Jaunums!!: 11. septembris un 1957. gads · Redzēt vairāk »

1965. gads

1965.

Jaunums!!: 11. septembris un 1965. gads · Redzēt vairāk »

1967. gads

1967.

Jaunums!!: 11. septembris un 1967. gads · Redzēt vairāk »

1971. gads

1971.

Jaunums!!: 11. septembris un 1971. gads · Redzēt vairāk »

1973. gads

1973.

Jaunums!!: 11. septembris un 1973. gads · Redzēt vairāk »

1976. gads

1976.

Jaunums!!: 11. septembris un 1976. gads · Redzēt vairāk »

1977. gads

1977 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās sestdienā.

Jaunums!!: 11. septembris un 1977. gads · Redzēt vairāk »

1978. gads

1978 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā.

Jaunums!!: 11. septembris un 1978. gads · Redzēt vairāk »

1980. gads

1980.

Jaunums!!: 11. septembris un 1980. gads · Redzēt vairāk »

1988. gads

1988 bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās piektdienā.

Jaunums!!: 11. septembris un 1988. gads · Redzēt vairāk »

1989. gads

1989.

Jaunums!!: 11. septembris un 1989. gads · Redzēt vairāk »

1994. gads

1994.

Jaunums!!: 11. septembris un 1994. gads · Redzēt vairāk »

2000. gads

2000.

Jaunums!!: 11. septembris un 2000. gads · Redzēt vairāk »

2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV

2001.

Jaunums!!: 11. septembris un 2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV · Redzēt vairāk »

2001. gads

2001.

Jaunums!!: 11. septembris un 2001. gads · Redzēt vairāk »

2003. gads

2003.

Jaunums!!: 11. septembris un 2003. gads · Redzēt vairāk »

2005. gads

2005.

Jaunums!!: 11. septembris un 2005. gads · Redzēt vairāk »

2007. gads

2007.

Jaunums!!: 11. septembris un 2007. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Septembris 11.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »