Ātrāk nekā pārlūku!
20 attiecības: Anglija, Diseldorfa, Etjēns III d'Bluā, Gads, Henrijs I Izglītotais, Jūlija kalendārs, Kārlis VII, Maimonids, Normandiešu dinastija, Otrdiena, Pilsoņu karš, Vācija, 1. decembris, 1068. gads, 1082. gads, 1167. gads, 1204. gads, 22. decembris, 30. marts, 4. jūnijs.
Anglija
Anglija (England) ir zeme, kas ir Apvienotās Karalistes sastāvdaļa.
Jaunums!!: 1135. gads un Anglija · Redzēt vairāk »
Diseldorfa
Diseldorfa ir pilsēta Vācijas rietumos pie Reinas.
Jaunums!!: 1135. gads un Diseldorfa · Redzēt vairāk »
Etjēns III d'Bluā
Etjēns Bluā, arī Stefans no Bluā vai Stīvens no Bluā (ap 1096—1154) bija Mortēnas grāfs (Comté de Mortain, 1121—1135), Buloņas grāfs (Comté de Boulogne, 1125—1151), Normandijas hercogs (1135—1144) un Anglijas karalis (1135—1154).
Jaunums!!: 1135. gads un Etjēns III d'Bluā · Redzēt vairāk »
Gads
Gads ir laika mērvienība.
Jaunums!!: 1135. gads un Gads · Redzēt vairāk »
Henrijs I Izglītotais
Henrijs I Izglītotais (dzimis, miris) bija Normandijas hercogs (1106-1135) un pēdējais Anglijas karalis (1100-1135) no Normandiešu dinastijas.
Jaunums!!: 1135. gads un Henrijs I Izglītotais · Redzēt vairāk »
Jūlija kalendārs
Jūlija kalendārs bija reformēts romiešu kalendārs, kuru 45. gadā p.m.ē. ieviesa Jūlijs Cēzars (709. gadā ab urbe condita).
Jaunums!!: 1135. gads un Jūlija kalendārs · Redzēt vairāk »
Kārlis VII
Kārļa VII zīmogs Kārlis VII (zviedru: Karl Sverkersson; ap 1135.—1167.) bija Zviedrijas karalis (1161.—1167).
Jaunums!!: 1135. gads un Kārlis VII · Redzēt vairāk »
Maimonids
Maimonids Maimonids (—), arī Rambams no Rabīns Mozus ben Maimons, bija ebreju rabīns, ārsts un filozofs.
Jaunums!!: 1135. gads un Maimonids · Redzēt vairāk »
Normandiešu dinastija
Normandijas hercogu un Anglijas karaļu ģerbonis (XI gs.) Normandiešu dinastija (angl. House of Normandy) bija normāņu aristokrātu dzimta, kas valdīja Normandijas hercogistē (911-1135) un Anglijas karalistē (1066-1135).
Jaunums!!: 1135. gads un Normandiešu dinastija · Redzēt vairāk »
Otrdiena
Otrdiena ir nedēļas otrā diena starp pirmdienu un trešdienu.
Jaunums!!: 1135. gads un Otrdiena · Redzēt vairāk »
Pilsoņu karš
Pilsoņu karš ir karš vai bruņots konflikts starp organizētām grupām vai tautām vienas valsts ietvaros.
Jaunums!!: 1135. gads un Pilsoņu karš · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: 1135. gads un Vācija · Redzēt vairāk »
1. decembris
1.
Jaunums!!: 1135. gads un 1. decembris · Redzēt vairāk »
1068. gads
1068.
Jaunums!!: 1135. gads un 1068. gads · Redzēt vairāk »
1082. gads
1082.
Jaunums!!: 1135. gads un 1082. gads · Redzēt vairāk »
1167. gads
1167.
Jaunums!!: 1135. gads un 1167. gads · Redzēt vairāk »
1204. gads
1204.
Jaunums!!: 1135. gads un 1204. gads · Redzēt vairāk »
22. decembris
22.
Jaunums!!: 1135. gads un 22. decembris · Redzēt vairāk »
30. marts
30.
Jaunums!!: 1135. gads un 30. marts · Redzēt vairāk »
4. jūnijs
4.
Jaunums!!: 1135. gads un 4. jūnijs · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
1135.
