Ātrāk nekā pārlūku!
119 attiecības: Aleksandrs Grānts, Aleksandrs Jegorovs, Aleksejs Čerepanovs, Andi, Ankara, Apvienoto Nāciju Organizācija, Šarls Ogistēns Sentbēvs, Ūle Seters, Īvs Montāns, Baltais nams, Džakomo Čeruti, Džeimss Makdivits, Džemals Girsels, Dienvidamerika, Doks Riverss, Fidži, Francija, Garais gads, Gregora kalendārs, Helmers Hermansens, Henrijs Heslems, Itālija, Ivande Kaija, Jans Torps, Jānis Kvēps, Jānis Poruks, Joahims Mirats, Jozefs Tiso, Kalebs Maklaflins, Kārlis Šteins, Kārlis Irbītis, Kārlis Radeks, Klaudijs, Konstantinopole, Korejas impērija, Latvijas PSR, Leons Tjēbo, Libānas pilsoņu karš, Linards Tauns, Maikls Gūds, Maksimiliāns I Jozefs, Marks Zaharovs, Masimo Bonīni, Māra Svīre, Mārgarita Tečere, Melinda Dilone, Niklāvs Strunke, Otrais pasaules karš, Pāvils I Romanovs, Pūmipons Adunjadēts, ..., Pols Pīrss, Raimons Kopa, Rūdolfs Virhovs, Rīga, Saša Barons Koens, Sabiedrotie (Otrais pasaules karš), Sarkanā armija, Stambula, Turcija, Turguts Ezals, Vašingtona, Vācija, Vecā un jaunā stila datumi, Vilfrids Mihails Voiničs, Voldemārs Matvejs, Volters Brateins, Ziedonis Purvs, 1698. gads, 1754. gads, 1792. gads, 1815. gads, 1821. gads, 1825. gads, 1865. gads, 1869. gads, 1871. gads, 1876. gads, 1877. gads, 1883. gads, 1885. gads, 1887. gads, 1895. gads, 1897. gads, 1911. gads Latvijā, 1917. gads Latvijā, 1921. gads, 1922. gads Latvijā, 1923. gads, 1923. gads Latvijā, 1925. gads, 1927. gads, 1931. gads, 1933. gads, 1936. gads Latvijā, 1939. gads, 1940. gads Latvijā, 1942. gads, 1943. gads, 1944. gads Latvijā, 1946. gads, 1956. gads, 1958. gads, 1959. gads, 1961. gads, 1962. gads, 1966. gads Latvijā, 1970. gads, 1971. gads, 1972. gads, 1977. gads, 1982. gads, 1987. gads, 1990. gads, 1997. gads Latvijā, 2001. gads, 2008. gads, 2016. gads, 2022. gads, 54. gads. Izvērst indekss (69 vairāk) »
Aleksandrs Grānts
Aleksandrs Grānts (dzimis, miris) bija amerikāņu vieglatlēts, 1900. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieks.
Jaunums!!: 13. oktobris un Aleksandrs Grānts · Redzēt vairāk »
Aleksandrs Jegorovs
Aleksandrs Jegorovs (dzimis, miris) bija padomju karavadonis, PSRS maršals.
Jaunums!!: 13. oktobris un Aleksandrs Jegorovs · Redzēt vairāk »
Aleksejs Čerepanovs
Aleksejs Čerepanovs (dzimis Altaja novadā, Krievijā, miris Čehovā) bija krievu hokejists, labās malas uzbrucējs, kurš 2008.
Jaunums!!: 13. oktobris un Aleksejs Čerepanovs · Redzēt vairāk »
Andi
Andi jeb Andu Kordiljeri ir Kordiljeru kalnu sistēmas dienvidu daļa, kas atrodas Dienvidamerikas rietumos un ziemeļos.
Jaunums!!: 13. oktobris un Andi · Redzēt vairāk »
Ankara
Ankara (Ankara; agrākais nosaukums — Angora) ir Turcijas galvaspilsēta, kas atrodas Anatolijas centrālajā daļā, 900—1300 metrus virs jūras līmeņa.
Jaunums!!: 13. oktobris un Ankara · Redzēt vairāk »
Apvienoto Nāciju Organizācija
Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) jeb vienkārši pazīstama kā Apvienotās Nācijas ir starpvaldību organizācija, kuras izvirzītie mērķi ir nodrošināt starptautisko mieru un drošību, veicināt valstu miermīlīgas attiecības, īstenot starptautisko sadarbību un kalpot par nāciju rīcības saskaņošanas centru.
Jaunums!!: 13. oktobris un Apvienoto Nāciju Organizācija · Redzēt vairāk »
Šarls Ogistēns Sentbēvs
Šarls Ogistēns Sentbēvs (dzimis, miris) bija franču literatūras kritiķis un rakstnieks.
Jaunums!!: 13. oktobris un Šarls Ogistēns Sentbēvs · Redzēt vairāk »
Ūle Seters
Ūle Andreass Seters (dzimis, miris) bija norvēģu sporta šāvējs, izcīnījis četras olimpiskās medaļas no 1900.
Jaunums!!: 13. oktobris un Ūle Seters · Redzēt vairāk »
Īvs Montāns
Īvo Līvi (dzimis, miris), plašāk pazīstams kā Īvs Montāns bija Itālijā dzimis franču aktieris un dziedātājs.
Jaunums!!: 13. oktobris un Īvs Montāns · Redzēt vairāk »
Baltais nams
Baltais nams ir ASV prezidenta rezidence Vašingtonā.
Jaunums!!: 13. oktobris un Baltais nams · Redzēt vairāk »
Džakomo Čeruti
Džakomo Čeruti (Giacomo Ceruti, dzimis 1698. gada 13. oktobrī Milānā, miris 1767. gada 28. augustā turpat) bija baroka laika itāliešu gleznotājs, kurš īpaši pazīstams kā žanra ainiņu un kluso dabu gleznotājs.
Jaunums!!: 13. oktobris un Džakomo Čeruti · Redzēt vairāk »
Džeimss Makdivits
Džeimss Oltons "Džims" Makdivits (James Alton "Jim" McDivitt, dzimis, miris) bija ASV astronauts, lidotājs, aeronautikas inženieris.
Jaunums!!: 13. oktobris un Džeimss Makdivits · Redzēt vairāk »
Džemals Girsels
Džemals Girsels (dzimis, miris) bija 4.
Jaunums!!: 13. oktobris un Džemals Girsels · Redzēt vairāk »
Dienvidamerika
Dienvidamerika ir viens no kontinentiem.
Jaunums!!: 13. oktobris un Dienvidamerika · Redzēt vairāk »
Doks Riverss
Glens Antons "Doks" Riverss (dzimis Čikāgā, Ilinoisas štatā, ASV) ir bijušais amerikāņu basketbolists, tagad strādā par basketbola treneri.
Jaunums!!: 13. oktobris un Doks Riverss · Redzēt vairāk »
Fidži
Fidži (fidžiešu: Matanitu ko Viti;; hindi:फ़िजी), pilnā nosaukumā Fidži Salu Republika, ir neatkarīga salu valsts Melanēzijā, Okeānijas Klusajā okeānā dienvidu daļā.
Jaunums!!: 13. oktobris un Fidži · Redzēt vairāk »
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
Jaunums!!: 13. oktobris un Francija · Redzēt vairāk »
Garais gads
Garais gads ir kalendārais gads, kurā ir 366, nevis 365 diennaktis, kā tas ir parastajā gadā.
Jaunums!!: 13. oktobris un Garais gads · Redzēt vairāk »
Gregora kalendārs
Gregora kalendārs, arī Gregoriskais kalendārs jeb t.s. jaunais stils, ir laika skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis.
Jaunums!!: 13. oktobris un Gregora kalendārs · Redzēt vairāk »
Helmers Hermansens
Helmers Hermansens (dzimis, miris) bija norvēģu sporta šāvējs.
Jaunums!!: 13. oktobris un Helmers Hermansens · Redzēt vairāk »
Henrijs Heslems
Henrijs Norts Heslems (dzimis, miris) bija britu futbolists, olimpiskās zelta medaļas ieguvējs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs.
Jaunums!!: 13. oktobris un Henrijs Heslems · Redzēt vairāk »
Itālija
Itālija (izrunā), oficiāli Itālijas Republika (Repubblica italiana), ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā.
Jaunums!!: 13. oktobris un Itālija · Redzēt vairāk »
Ivande Kaija
Ivande Kaija (dzimusi, mirusi), īstajā vārdā Antonija Lūkina (dzimusi Meldere-Millere), bija latviešu rakstniece un sieviešu tiesību kustības aktīviste.
Jaunums!!: 13. oktobris un Ivande Kaija · Redzēt vairāk »
Jans Torps
Jans Džeimss Torps (dzimis Sidnejā, Jaundienvidvelsā, Austrālijā) ir bijušais austrāliešu peldētājs, specializējies brīvā stila peldējumā, taču uzrādījis labus rezultātus arī peldējumā uz muguras un kompleksajā peldējumā.
Jaunums!!: 13. oktobris un Jans Torps · Redzēt vairāk »
Jānis Kvēps
Jānis Kvēps (dzimis Cesvainē, miris) bija latviešu sporta ārsts.
Jaunums!!: 13. oktobris un Jānis Kvēps · Redzēt vairāk »
Jānis Poruks
Jānis Poruks (dzimis, miris) bija latviešu rakstnieks un dzejnieks.
Jaunums!!: 13. oktobris un Jānis Poruks · Redzēt vairāk »
Joahims Mirats
Joahims Mirats, pareizāk Žoasēns Mirā (Joachim Murat, dzimis, miris), bija franču maršals un viens no tuvākajiem Napoleona līdzgaitniekiem.
Jaunums!!: 13. oktobris un Joahims Mirats · Redzēt vairāk »
Jozefs Tiso
Jozefs Tiso (dzimis, miris) bija slovāku katoļu mācītājs un politiķis, t. s. Pirmās Slovākijas republikas (1939-1945) autoritārs vadītājs.
Jaunums!!: 13. oktobris un Jozefs Tiso · Redzēt vairāk »
Kalebs Maklaflins
Kalebs Redžinalds Maklaflins (dzimis) ir amerikāņu aktieris.
Jaunums!!: 13. oktobris un Kalebs Maklaflins · Redzēt vairāk »
Kārlis Šteins
Kārlis Šteins (dzimis Kazaņā, miris) bija latviešu astronoms, asteroīdu un komētu pētnieks.
Jaunums!!: 13. oktobris un Kārlis Šteins · Redzēt vairāk »
Kārlis Irbītis
Kārlis Irbītis ( —), pazīstams arī kā Kārlis Irbīte, bija latviešu aviokonstruktors, vairāku lidmašīnu un to prototipu autors.
Jaunums!!: 13. oktobris un Kārlis Irbītis · Redzēt vairāk »
Kārlis Radeks
Kārlis Radeks (dzimis kā Karols Zobelzons, miris) bija Ukrainā dzimis ebreju izcelsmes poļu/vācu/padomju komunistiskās kustības darbinieks, žurnālists.
Jaunums!!: 13. oktobris un Kārlis Radeks · Redzēt vairāk »
Klaudijs
Tiberijs Klaudijs Cēzars Augusts Germāniks vai Klaudijs I (Claudius I, dzimis Tiberijs Klaudijs Druzs (Tiberius Claudius Drusus) 10. gada p. m.ē. 1. augustā, miris), no 4. gada līdz kāpšanai tronī — Tiberijs Klaudijs Nerons Germāniks (Tiberius Claudius Nero Germanicus), bija ceturtais Romas imperators, Jūliju-Klaudiju dinastijas pārstāvis, kurš valdīja no 41.
Jaunums!!: 13. oktobris un Klaudijs · Redzēt vairāk »
Konstantinopole
Konstantinopoles karte Bizantijas laikā Konstantinopole bija Turcijas lielākās pilsētas Stambulas nosaukums līdz 1930.
Jaunums!!: 13. oktobris un Konstantinopole · Redzēt vairāk »
Korejas impērija
Korejas impērijas teritorija 1903.–1905. gadā. Strīdīgie reģioni gaiši zaļā krāsā Korejas impērija (korejiešu: 대한 제국 Taehan cheguk) ir vēsturiska Korejas valsts, kas pastāvēja no 1897.
Jaunums!!: 13. oktobris un Korejas impērija · Redzēt vairāk »
Latvijas PSR
Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika jeb Latvijas PSR bija 1940.
Jaunums!!: 13. oktobris un Latvijas PSR · Redzēt vairāk »
Leons Tjēbo
Anrī Leons Tjēbo (dzimis, miris) bija franču paukotājs, izcīnījis olimpisko sudraba medaļu 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Parīzē.
Jaunums!!: 13. oktobris un Leons Tjēbo · Redzēt vairāk »
Libānas pilsoņu karš
Izraēlas karaspēks Libānas dienvidos 1982. gada jūnijā Libānas pilsoņu karš (Al-Harb al-Ahliyyah al-Libnāniyyah) bija daudzpusīgs pilsoņu karš Libānā, kas ilga no 1975.
Jaunums!!: 13. oktobris un Libānas pilsoņu karš · Redzēt vairāk »
Linards Tauns
Linards Tauns (īstajā vārdā Arnolds Mikus Bērzs-Bērziņš, dzimis, miris) bija trimdas latviešu dzejnieks.
Jaunums!!: 13. oktobris un Linards Tauns · Redzēt vairāk »
Maikls Gūds
Maikls Gūds (Michael Timothy Good, dzimis) ir NASA kosmonauts.
Jaunums!!: 13. oktobris un Maikls Gūds · Redzēt vairāk »
Maksimiliāns I Jozefs
Maksimiliāns I Jozefs (dzimis, miris) bija Bavārijas kūrfirsts no 1799.
Jaunums!!: 13. oktobris un Maksimiliāns I Jozefs · Redzēt vairāk »
Marks Zaharovs
Marks Zaharovs (dzimis, miris) bija padomju/krievu teātra un kino režisors, scenārists.
Jaunums!!: 13. oktobris un Marks Zaharovs · Redzēt vairāk »
Masimo Bonīni
Masimo Bonīni (dzimis Sanmarīno) ir bijušais Sanmarīno futbolists, kurš tiek uzskatīts par labāko futbolistu un vienu no labākajiem sportistiem Sanmarīno vēsturē.
Jaunums!!: 13. oktobris un Masimo Bonīni · Redzēt vairāk »
Māra Svīre
Māra Kaijaka (dzimusi Brīdaka), plašāk zināma ar literārajiem pseidonīmiem Māra Svīre un Astra Priede (dzimusi Jaunlaicenes pagastā), ir latviešu prozaiķe un dramaturģe.
Jaunums!!: 13. oktobris un Māra Svīre · Redzēt vairāk »
Mārgarita Tečere
Mārgarita Hilda Tečere, baronese Tečere (—) bija britu politiķe, Apvienotās Karalistes premjerministre.
Jaunums!!: 13. oktobris un Mārgarita Tečere · Redzēt vairāk »
Melinda Dilone
Melinda Rūta Dilone (dzimusi, mirusi) bija amerikāņu aktrise.
Jaunums!!: 13. oktobris un Melinda Dilone · Redzēt vairāk »
Niklāvs Strunke
Niklāvs Strunke (1894–1966) bija latviešu gleznotājs, grafiķis, darbojies vitrāžā, scenogrāfijā, rakstījis par mākslu (arī ar pseidonīmu Palmēnu Klāvs), viens no oriģinālākajiem māksliniekiem latviešu modernistu paaudzē.
Jaunums!!: 13. oktobris un Niklāvs Strunke · Redzēt vairāk »
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Jaunums!!: 13. oktobris un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Pāvils I Romanovs
Pāvils I (dzimis, nogalināts) bija Krievijas Impērijas imperators no 1796.
Jaunums!!: 13. oktobris un Pāvils I Romanovs · Redzēt vairāk »
Pūmipons Adunjadēts
Pūmipons Adunjadēts 2010. gadā Pūmipons Adunjadēts (—) bija Taizemes karalis un valsts galva.
Jaunums!!: 13. oktobris un Pūmipons Adunjadēts · Redzēt vairāk »
Pols Pīrss
Pols Entonijs Pīrss (dzimis Oklendā, Kalifornijas štatā, ASV) ir bijušais amerikāņu basketbolists, spēlēja vieglā uzbrucēja pozīcijā.
Jaunums!!: 13. oktobris un Pols Pīrss · Redzēt vairāk »
Raimons Kopa
Raimons Kopa, dzimis Kopaševskis (dzimis, miris), bija Francijas futbola uzbrucējs, 1950.
Jaunums!!: 13. oktobris un Raimons Kopa · Redzēt vairāk »
Rūdolfs Virhovs
Rūdolfs Ludvigs Kārlis Virhovs (dzimis, miris) bija vācu ārsts, antropologs, patologs, vēstures pētnieks un politiķis.
Jaunums!!: 13. oktobris un Rūdolfs Virhovs · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: 13. oktobris un Rīga · Redzēt vairāk »
Saša Barons Koens
Saša Noams Barons Koens (dzimis) ir britu komiķis un aktieris.
Jaunums!!: 13. oktobris un Saša Barons Koens · Redzēt vairāk »
Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)
Sabiedroto un Ass valstis Otrā pasaules kara laikā. 1943. gada Sabiedroto propagandas plakāts Sabiedrotie Otrā pasaules kara laikā bija valstis, kas pakāpeniski izveidoja militāru aliansi, lai stātos pretī Ass valstīm.
Jaunums!!: 13. oktobris un Sabiedrotie (Otrais pasaules karš) · Redzēt vairāk »
Sarkanā armija
Sarkanās armijas karogs Sarkanā armija jeb Strādnieku un zemnieku Sarkanā armija bija viens no Padomju Krievijas, vēlāk PSRS bruņoto spēku nosaukumiem, ko oficiāli lietoja laikā no 1918.
Jaunums!!: 13. oktobris un Sarkanā armija · Redzēt vairāk »
Stambula
Stambula (vēsturiskie nosaukumi: Bizantija, Konstantinopole, Konstantīnija) pēc iedzīvotāju skaita ir lielākā pilsēta Eiropā (4. lielākā pilsēta pasaulē) un ir Turcijas kultūras un finanšu centrs.
Jaunums!!: 13. oktobris un Stambula · Redzēt vairāk »
Turcija
Turcija, oficiālais nosaukums Turcijas Republika (Türkiye Cumhuriyeti), ir Eirāzijas valsts, kura atrodas Mazāzijas pussalā, Dienvidrietumāzijā, un Trāķijā, Dienvideiropas Balkānu reģionā.
Jaunums!!: 13. oktobris un Turcija · Redzēt vairāk »
Turguts Ezals
Turguts Ezals ( —) bija Turcijas sabiedriskais un politiskais darbinieks.
Jaunums!!: 13. oktobris un Turguts Ezals · Redzēt vairāk »
Vašingtona
Vašingtona (Washington, D.C.), formāli Kolumbijas distrikts (District of Columbia, D.C.), ir Amerikas Savienoto Valstu galvaspilsēta un federālais apgabals, dibināta.
Jaunums!!: 13. oktobris un Vašingtona · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: 13. oktobris un Vācija · Redzēt vairāk »
Vecā un jaunā stila datumi
Vecais stils (v.s.) un jaunais stils (j.s.) tiek izmantots gadījumos, kad jānorāda, pēc kura kalendāra rakstīts datums: Jūlija kalendāra (v.s.) vai Gregora kalendāra (j.s.). Jaunais stils tika ieviests 1582. gadā ar pāvesta Gregora XIII pavēli, lai novērstu Jūlija kalendāra nepilnības: kalendārā gada atpalikšanu no patiesā saules gada.
Jaunums!!: 13. oktobris un Vecā un jaunā stila datumi · Redzēt vairāk »
Vilfrids Mihails Voiničs
Vilfrids Mihails Voiničs (dzimis Mihals Habdanks-Vojņičs, miris) bija lietuviešu revolucionārs un bibliofils.
Jaunums!!: 13. oktobris un Vilfrids Mihails Voiničs · Redzēt vairāk »
Voldemārs Matvejs
Voldemārs Matvejs (pseidonīms — Vladimirs Markovs; 1877-1914) bija latviešu mākslinieks un modernisma mākslas teorētiķis.
Jaunums!!: 13. oktobris un Voldemārs Matvejs · Redzēt vairāk »
Volters Brateins
Volters Hauzers Brateins (dzimis, miris) bija amerikāņu fiziķis.
Jaunums!!: 13. oktobris un Volters Brateins · Redzēt vairāk »
Ziedonis Purvs
Ziedonis Purvs (1923—1989) bija latviešu skolotājs, kordiriģents un dzejnieks.
Jaunums!!: 13. oktobris un Ziedonis Purvs · Redzēt vairāk »
1698. gads
1698.
Jaunums!!: 13. oktobris un 1698. gads · Redzēt vairāk »
1754. gads
1754.
Jaunums!!: 13. oktobris un 1754. gads · Redzēt vairāk »
1792. gads
1792.
Jaunums!!: 13. oktobris un 1792. gads · Redzēt vairāk »
1815. gads
1815.
Jaunums!!: 13. oktobris un 1815. gads · Redzēt vairāk »
1821. gads
Nav apraksta.
Jaunums!!: 13. oktobris un 1821. gads · Redzēt vairāk »
1825. gads
1825.
Jaunums!!: 13. oktobris un 1825. gads · Redzēt vairāk »
1865. gads
1865.
Jaunums!!: 13. oktobris un 1865. gads · Redzēt vairāk »
1869. gads
1869.
Jaunums!!: 13. oktobris un 1869. gads · Redzēt vairāk »
1871. gads
1871.
Jaunums!!: 13. oktobris un 1871. gads · Redzēt vairāk »
1876. gads
1876.
Jaunums!!: 13. oktobris un 1876. gads · Redzēt vairāk »
1877. gads
1877.
Jaunums!!: 13. oktobris un 1877. gads · Redzēt vairāk »
1883. gads
1883.
Jaunums!!: 13. oktobris un 1883. gads · Redzēt vairāk »
1885. gads
1885.
Jaunums!!: 13. oktobris un 1885. gads · Redzēt vairāk »
1887. gads
1887.
Jaunums!!: 13. oktobris un 1887. gads · Redzēt vairāk »
1895. gads
1895.
Jaunums!!: 13. oktobris un 1895. gads · Redzēt vairāk »
1897. gads
1897.
Jaunums!!: 13. oktobris un 1897. gads · Redzēt vairāk »
1911. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1911.
Jaunums!!: 13. oktobris un 1911. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1917. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1917.
Jaunums!!: 13. oktobris un 1917. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1921. gads
1921.
Jaunums!!: 13. oktobris un 1921. gads · Redzēt vairāk »
1922. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1922.
Jaunums!!: 13. oktobris un 1922. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1923. gads
1923.
Jaunums!!: 13. oktobris un 1923. gads · Redzēt vairāk »
1923. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1923. gada notikumi Latvijā.
Jaunums!!: 13. oktobris un 1923. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1925. gads
1925.
Jaunums!!: 13. oktobris un 1925. gads · Redzēt vairāk »
1927. gads
1927.
Jaunums!!: 13. oktobris un 1927. gads · Redzēt vairāk »
1931. gads
1931.
Jaunums!!: 13. oktobris un 1931. gads · Redzēt vairāk »
1933. gads
1933.
Jaunums!!: 13. oktobris un 1933. gads · Redzēt vairāk »
1936. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1936. gada notikumi Latvijā.
Jaunums!!: 13. oktobris un 1936. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1939. gads
1939 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā.
Jaunums!!: 13. oktobris un 1939. gads · Redzēt vairāk »
1940. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1940. gada notikumi Latvijā, ko Otrā pasaules kara laikā 17. jūnijā okupēja Sarkanā armija un 5.
Jaunums!!: 13. oktobris un 1940. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1942. gads
1942.
Jaunums!!: 13. oktobris un 1942. gads · Redzēt vairāk »
1943. gads
1943.
Jaunums!!: 13. oktobris un 1943. gads · Redzēt vairāk »
1944. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1944. gada notikumi Latvijā.
Jaunums!!: 13. oktobris un 1944. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1946. gads
1946.
Jaunums!!: 13. oktobris un 1946. gads · Redzēt vairāk »
1956. gads
1956.
Jaunums!!: 13. oktobris un 1956. gads · Redzēt vairāk »
1958. gads
1958.
Jaunums!!: 13. oktobris un 1958. gads · Redzēt vairāk »
1959. gads
1959.
Jaunums!!: 13. oktobris un 1959. gads · Redzēt vairāk »
1961. gads
1961.
Jaunums!!: 13. oktobris un 1961. gads · Redzēt vairāk »
1962. gads
1962.
Jaunums!!: 13. oktobris un 1962. gads · Redzēt vairāk »
1966. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1966. gada notikumi Latvijas PSR.
Jaunums!!: 13. oktobris un 1966. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1970. gads
1970.
Jaunums!!: 13. oktobris un 1970. gads · Redzēt vairāk »
1971. gads
1971.
Jaunums!!: 13. oktobris un 1971. gads · Redzēt vairāk »
1972. gads
1972 bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās sestdienā.
Jaunums!!: 13. oktobris un 1972. gads · Redzēt vairāk »
1977. gads
1977 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās sestdienā.
Jaunums!!: 13. oktobris un 1977. gads · Redzēt vairāk »
1982. gads
1982.
Jaunums!!: 13. oktobris un 1982. gads · Redzēt vairāk »
1987. gads
1987.
Jaunums!!: 13. oktobris un 1987. gads · Redzēt vairāk »
1990. gads
1990.
Jaunums!!: 13. oktobris un 1990. gads · Redzēt vairāk »
1997. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1997.
Jaunums!!: 13. oktobris un 1997. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
2001. gads
2001.
Jaunums!!: 13. oktobris un 2001. gads · Redzēt vairāk »
2008. gads
2008.
Jaunums!!: 13. oktobris un 2008. gads · Redzēt vairāk »
2016. gads
2016.
Jaunums!!: 13. oktobris un 2016. gads · Redzēt vairāk »
2022. gads
2022.
Jaunums!!: 13. oktobris un 2022. gads · Redzēt vairāk »
54. gads
54.
Jaunums!!: 13. oktobris un 54. gads · Redzēt vairāk »
