Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

14. marts

Indekss 14. marts

14.

151 attiecības: Albānija, Albērs II, Alberts Einšteins, Amerikas Savienotās Valstis, Anrī IV, Apvienotā Karaliste, Apvienoto Nāciju Organizācija, ASV Senāts, Automašīna, Avārijas nosēšanās, Čehoslovākija, Āmirs Hāns, Billijs Kristels, Bohēmija, Džordžija, Dienvidkoreja, Francija, Frenks Bormans, Georgs Filips Tēlemanis, Gregora kalendārs, Gunārs Dāboliņš, Hanness Meiers, Hovards Eikens, Hugenoti, Indonēzija, Irāna, Izraēla, Japāna, Jānis Čakste, Jānis Pāvils II, Jūdžīns Sernans, Johans Štrauss I, Johans Laidoners, Jurijs Rubenis, Juzefs Bems, Kārlis Markss, Klements Gotvalds, Kolumbija, Konstantinopoles okupācija, Korejas karš, Kosmosa kuģis, Krievija, Kristaps Janičenoks, Kristiāns Jāks Petersons, Leihtenbergas Žozefīne, Lennarts Meri, Libāna, Linux, Maikls Finks, Maikls Keins, ..., Malta, Mir (orbitālā stacija), Nikolā Anelka, Orānas Frīdrihs Henrihs, Orbitālā stacija, Osmaņu impērija, Otrais pasaules karš, Panamas kanāls, Pauls Ērlihs, Pijs VII, Polija, Romas pāvests, Saša Greja, Sīrija, Senā Roma, Seula, Spānija, Stīvens Hokings, Stīvens Karijs, Sukarno, Tomass Māršals, Ukrainas PSR, Ukrainas PSR ģerbonis, Umberto I, Vaclavs Serpiņskis, Vadims Fjodorovs, Varšava, Vācija, Vecā un jaunā stila datumi, Verners fon Blombergs, Viljams Alfrēds Faulers, Vladimirs Putins, 15. marts, 1584. gads, 1590. gads, 1647. gads, 1681. gads, 1767. gads, 1794. gads, 1800. gads, 1801. gads, 1804. gads, 1807. gads, 1818. gads, 1822. gads, 1844. gads, 1849. gads, 1850. gads, 1854. gads, 1859. gads, 1876. gads, 1878. gads, 1879. gads, 1882. gads, 1883. gads, 1884. gads, 1889. gads, 1896. gads, 1900. gads, 1903. gads, 1911. gads, 1915. gads, 1919. gads, 1920. gads, 1925. gads, 1927. gads, 1928. gads, 1929. gads, 1933. gads, 1934. gads, 1939. gads, 1942. gads, 1943. gads, 1946. gads, 1948. gads, 1951. gads, 1953. gads, 1955. gads, 1956. gads, 1957. gads, 1958. gads, 1962. gads, 1965. gads, 1967. gads, 1969. gads, 1973. gads, 1977. gads, 1978. gads, 1979. gads, 1980. gads, 1983. gads, 1988. gads, 1990. gads, 1994. gads, 1995. gads, 1998. gads, 2002. gads, 2004. gads, 2005. gads, 2006. gads, 2018. gads. Izvērst indekss (101 vairāk) »

Albānija

Albānija (tulkojumā: Ērgļu zeme), oficiāli Albānijas Republika (Republika e Shqipërisë) ir valsts dienvidaustrumu Eiropā.

Jaunums!!: 14. marts un Albānija · Redzēt vairāk »

Albērs II

Albērs II, Monako princis (Albert II, Sovereign Prince of Monaco, – Website of the Palace of Monaco dzimis), pilnā vārdā Albērs Aleksandrs Luī Pjērs Grimaldi (Albert Alexandre Louis Pierre Grimaldi), ir Monako valsts galva.

Jaunums!!: 14. marts un Albērs II · Redzēt vairāk »

Alberts Einšteins

Alberts Einšteins (Albert Einstein; dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes fiziķis, kuru bieži uzskata par ievērojamāko 20.

Jaunums!!: 14. marts un Alberts Einšteins · Redzēt vairāk »

Amerikas Savienotās Valstis

Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV jeb Savienotās Valstis (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.

Jaunums!!: 14. marts un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »

Anrī IV

Anrī IV (Henri-Quatre; dzimis, miris) bija Francijas karalis no 1589.

Jaunums!!: 14. marts un Anrī IV · Redzēt vairāk »

Apvienotā Karaliste

Apvienotā Karaliste (izrunā), arī Lielbritānija (Great Britain), oficiāli kopš 1922.

Jaunums!!: 14. marts un Apvienotā Karaliste · Redzēt vairāk »

Apvienoto Nāciju Organizācija

Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) jeb vienkārši pazīstama kā Apvienotās Nācijas ir starpvaldību organizācija, kuras izvirzītie mērķi ir nodrošināt starptautisko mieru un drošību, veicināt valstu miermīlīgas attiecības, īstenot starptautisko sadarbību un kalpot par nāciju rīcības saskaņošanas centru.

Jaunums!!: 14. marts un Apvienoto Nāciju Organizācija · Redzēt vairāk »

ASV Senāts

Amerikas Savienoto Valstu Senāts ir ASV divpalātu parlamenta — ASV Kongresa — augšpalāta.

Jaunums!!: 14. marts un ASV Senāts · Redzēt vairāk »

Automašīna

Automašīna Automašīna jeb automobilis ((auto) — 'pats' un — 'kustīgs') ir ar riteņiem aprīkots bezsliežu transportlīdzeklis, ko uz priekšu dzen tajā iemontēts dzinējs.

Jaunums!!: 14. marts un Automašīna · Redzēt vairāk »

Avārijas nosēšanās

''JetBlue Flight 292'' veic avārijas nosēšanos Losandželosas lidostā. Avārijas nosēšanās ir prioritāra nosēšanās, ko veic gaisa kuģis, reaģējot uz ārkārtas situāciju, kad radušies tūlītēji vai pastāvīgi draudi gaisa kuģa drošībai un ekspluatācijai, vai arī pēkšņi nepieciešams pasažieri vai apkalpes locekli nogādāt uz zemes, lai tam sniegtu medicīnisko palīdzību.

Jaunums!!: 14. marts un Avārijas nosēšanās · Redzēt vairāk »

Čehoslovākija

Čehoslovākija (čehu un slovāku: Československo, pēc 1990. gada Česko-Slovensko) bija slāvu tautu valsts Centrāleiropā, mūsdienu Čehijas, Slovākijas un Ukrainas valstu robežās, kas ar dažādiem nosaukumiem un politiskajām sistēmām pastāvēja no 1918.

Jaunums!!: 14. marts un Čehoslovākija · Redzēt vairāk »

Āmirs Hāns

Āmirs Hāns (dzimis) ir Indijas aktieris, režisors un producents.

Jaunums!!: 14. marts un Āmirs Hāns · Redzēt vairāk »

Billijs Kristels

Billijs Kristels (dzimis) ir amerikāņu aktieris, rakstnieks, producents un kinorežisors.

Jaunums!!: 14. marts un Billijs Kristels · Redzēt vairāk »

Bohēmija

Bohēmijas ģerbonis ar heraldisko zīmi - baltu lauvu karaļa karogā. Bohēmija ir vēsturisks reģions Centrāleiropā, mūsdienu Čehijas rietumdaļā.

Jaunums!!: 14. marts un Bohēmija · Redzēt vairāk »

Džordžija

Džordžija ir viens no Amerikas Savienoto Valstu štatiem, atrodas dienvidos.

Jaunums!!: 14. marts un Džordžija · Redzēt vairāk »

Dienvidkoreja

Korejas Republika (Daehan Minguk), neoficiāli saukta arī Dienvidkoreja, ir prezidentāla republika Āzijas austrumos, Korejas pussalas dienvidu daļā.

Jaunums!!: 14. marts un Dienvidkoreja · Redzēt vairāk »

Francija

Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.

Jaunums!!: 14. marts un Francija · Redzēt vairāk »

Frenks Bormans

Frenks Bormans (Frank Borman; dzimis) ir ASV atvaļināts Gaisa spēku lidotājs, pulkvedis, NASA astronauts.

Jaunums!!: 14. marts un Frenks Bormans · Redzēt vairāk »

Georgs Filips Tēlemanis

Georgs Filips Tēlemanis (dzimis, miris) bija vācu baroka komponists un multiinstrumentālists.

Jaunums!!: 14. marts un Georgs Filips Tēlemanis · Redzēt vairāk »

Gregora kalendārs

Gregora kalendārs, arī Gregoriskais kalendārs jeb t.s. jaunais stils, ir laika skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis.

Jaunums!!: 14. marts un Gregora kalendārs · Redzēt vairāk »

Gunārs Dāboliņš

Gunārs Dāboliņš (dzimis) ir bijušais Latvijas Valsts robežsardzes priekšnieks.

Jaunums!!: 14. marts un Gunārs Dāboliņš · Redzēt vairāk »

Hanness Meiers

Hanss Emīls "Hanness" Meiers (dzimis, miris) bija šveiciešu arhitekts un pilsētbūvnieks.

Jaunums!!: 14. marts un Hanness Meiers · Redzēt vairāk »

Hovards Eikens

thumb Hovards Hetavejs Eikens (dzimis 1900. gada 9.martā, Hobokenā, miris 1973. gada 14.martā, Sentluisā) - amerikāņu inženieris, IBM datora Harvard Mark I radītājs.

Jaunums!!: 14. marts un Hovards Eikens · Redzēt vairāk »

Hugenoti

Hugenotu krusts, šobrīd Francijas pareizticīgās baznīcas simbolsnepieciešama atsauce Hugenoti (atvasinājums no eitgenôz — "sabiedrotais") ir franču protestanti, kuru izcelsme meklējama 16.—17.

Jaunums!!: 14. marts un Hugenoti · Redzēt vairāk »

Indonēzija

Indonēzija, oficiāli Indonēzijas Republika (Republik Indonesia), ir lielākā valsts Dienvidaustrumāzijā gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita.

Jaunums!!: 14. marts un Indonēzija · Redzēt vairāk »

Irāna

Irāna, oficiālais nosaukums: Irānas Islāma Republika (جمهوری اسلامی ایران), ir Tuvo Austrumu valsts, kura atrodas Dienvidrietumu Āzijā.

Jaunums!!: 14. marts un Irāna · Redzēt vairāk »

Izraēla

Izraēla (Yisra'el;, Isrā'īl), oficiāli Izraēlas Valsts, ir valsts, kura atrodas Tuvajos Austrumos, Vidusjūras austrumu piekrastē.

Jaunums!!: 14. marts un Izraēla · Redzēt vairāk »

Japāna

Japāna (Nihon vai Nippon, oficiāli 日本国; Nihon/Nippon-koku) ir salu valsts Austrumāzijā, kas atrodas Klusā okeāna rietumos.

Jaunums!!: 14. marts un Japāna · Redzēt vairāk »

Jānis Čakste

Jānis Kristaps Čakste (dzimis, miris) bija pirmais Latvijas Valsts prezidents.

Jaunums!!: 14. marts un Jānis Čakste · Redzēt vairāk »

Jānis Pāvils II

Pāvests Jānis Pāvils II (īstajā vārdā Karols Juzefs Vojtila,; dzimis, miris) bija pāvests, Romas bīskaps un Romas Katoļu baznīcas galva.

Jaunums!!: 14. marts un Jānis Pāvils II · Redzēt vairāk »

Jūdžīns Sernans

Jūdžīns Sernans (dzimis, miris) bija ASV astronauts un pašlaik pēdējais cilvēks, kas izkāpis uz Mēness.

Jaunums!!: 14. marts un Jūdžīns Sernans · Redzēt vairāk »

Johans Štrauss I

Johans Štrauss, vecākais, (—) bija austriešu romantisma komponists, pazīstams ar saviem valšiem.

Jaunums!!: 14. marts un Johans Štrauss I · Redzēt vairāk »

Johans Laidoners

Johans Laidoners (dzimis 1884. gada 12. februārī Viljandi apriņķī, miris 1953. gada 14. martā Vladimirā) bija igauņu ģenerālis, pirmais Igaunijas armijas virspavēlnieks.

Jaunums!!: 14. marts un Johans Laidoners · Redzēt vairāk »

Jurijs Rubenis

Jurijs Rubenis (dzimis, miris) bija latviešu inženieris un padomju partijas darbinieks.

Jaunums!!: 14. marts un Jurijs Rubenis · Redzēt vairāk »

Juzefs Bems

Juzefs Zahariašs Bems (dzimis, miris) bija poļu politiķis un militārais darbinieks.

Jaunums!!: 14. marts un Juzefs Bems · Redzēt vairāk »

Kārlis Markss

Kārlis Heinrihs Markss (dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes vācu filozofs, žurnālists, politekonomists un revolucionārs.

Jaunums!!: 14. marts un Kārlis Markss · Redzēt vairāk »

Klements Gotvalds

Klements Gotvalds (dzimis, miris) bija Čehoslovākijas politiskais līderis no 1948.

Jaunums!!: 14. marts un Klements Gotvalds · Redzēt vairāk »

Kolumbija

Kolumbija, oficiālais nosaukums Kolumbijas Republika, ir Dienvidamerikas ziemeļrietumu valsts.

Jaunums!!: 14. marts un Kolumbija · Redzēt vairāk »

Konstantinopoles okupācija

Konstantinopoles okupācijas (tag. Stambula, 1918. gada 13. novembris — 1923. gada 23. septembris) laikā Antantes valstis okupēja Osmaņu impērijas galvaspilsētu uzreiz pēc Mudrosas pamiera pēc Pirmā pasaules kara.

Jaunums!!: 14. marts un Konstantinopoles okupācija · Redzēt vairāk »

Korejas karš

Karadarbība Korejas pussalā no 1950. līdz 1953. gadam Korejas karš bija pilsoņu karš Korejas pussalā (1950—1953) kurš izvērtās par starptautisku konfliktu, kurā bruņotā konfliktā sadūrās ANO deleģēto valstu koalīcija (ar ASV vadībā) un tā saukto komunistu bloka Āzijas valstis (Ziemeļkoreja, Ķīna un PSRS).

Jaunums!!: 14. marts un Korejas karš · Redzēt vairāk »

Kosmosa kuģis

ASV izmantotā kosmoplāna ''Space Shuttle'' salīdzinājums ar Krievijas kosmosa kuģi ''Sojuz-TM'' Kosmosa kuģis ir cilvēku, un dažos gadījumos arī kravu, pārvadāšanai paredzēts pilotējams kosmiskais aparāts.

Jaunums!!: 14. marts un Kosmosa kuģis · Redzēt vairāk »

Krievija

Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.

Jaunums!!: 14. marts un Krievija · Redzēt vairāk »

Kristaps Janičenoks

Kristaps Janičenoks (dzimis Rīgā) ir latviešu basketbolists, spēlē uzbrūkošā aizsarga, bet dažkārt vieglā uzbrucēja pozīcijā, Latvijas basketbola izlases dalībnieks.

Jaunums!!: 14. marts un Kristaps Janičenoks · Redzēt vairāk »

Kristiāns Jāks Petersons

Kristiāns Jāks Pētersons (Kristjan Jaak Peterson; dzimis Rīgā, miris Rīgā) bija Latvijā dzimis igauņu dzejnieks, kas tiek uzskatīts par igauņu literatūras pamatlicēju.

Jaunums!!: 14. marts un Kristiāns Jāks Petersons · Redzēt vairāk »

Leihtenbergas Žozefīne

Leihtenbergas Žozefīne; dzimusi, mirusi) bija Zviedrijas un Norvēģijas karaliene konsorte, karaļa Oskara I sieva. Dzimusi Napoleona sievas Žozefīnes dēla no pirmās laulības, Itālijas vicekaraļa Ežēna de Boarnē un Bavārijas karaļa meitas Augustas ģimenē. 1823. gada 22. maijā Minhenē notika Žozefīnes laulību ceremonija ar Zviedrijas princi Oskaru, bez laulāto piedalīšanās. 19. jūnijā notika atkārtota ceremonija ar Stokholmā, šoreiz piedaloties abām pusēm. Laulība esot bijusi veiksmīga. Žozefīne līdz 1844. gadam darbojās kā kroņprincese, atbalstot mākslu, kādu laiku ar vīru dzīvoja Norvēģijā. Valdīšanas laikā esot bijusi politiski aktīva, konsultējot vīru par dažādiem jautājumiem.

Jaunums!!: 14. marts un Leihtenbergas Žozefīne · Redzēt vairāk »

Lennarts Meri

Lennarts Meri (dzimis Tallinā, Igaunijā, miris, Tallinā, Igaunijā) bija igauņu rakstnieks, kinorežisors un valstsvīrs, kurš bija Igaunijas prezidents no 1992.

Jaunums!!: 14. marts un Lennarts Meri · Redzēt vairāk »

Libāna

Libāna, oficiāli Libānas Republika, ir neliela, lielākoties kalnaina valsts Tuvajos Austrumos, kas atrodas Vidusjūras pašos austrumos.

Jaunums!!: 14. marts un Libāna · Redzēt vairāk »

Linux

Linux Linux ir UNIX veida operētājsistēmas kodols, kuru 1991.

Jaunums!!: 14. marts un Linux · Redzēt vairāk »

Maikls Finks

Edvards Maikls Finks (Edward Michael "Mike" Fincke; dzimis) ir ASV gaisa spēku virsnieks un NASA astronauts.

Jaunums!!: 14. marts un Maikls Finks · Redzēt vairāk »

Maikls Keins

Sers Maikls Keins (dzimis Moriss Džozefs Miklvaits) ir angļu aktieris.

Jaunums!!: 14. marts un Maikls Keins · Redzēt vairāk »

Malta

Malta, oficiāli Maltas Republika (Repubblika ta' Malta, Republic of Malta), ir neliela salu valsts Dienvideiropā.

Jaunums!!: 14. marts un Malta · Redzēt vairāk »

Mir (orbitālā stacija)

''Mir'' 1998. gadā Mir (— "pasaule" vai "miers") bija PSRS un vēlāk Krievijas zinātniski pētnieciskā orbitālā stacija.

Jaunums!!: 14. marts un Mir (orbitālā stacija) · Redzēt vairāk »

Nikolā Anelka

Nikolā Sebastjēns Anelka (dzimis Versaļā, Francijā) ir bijušais franču futbolists, spēlē uzbrucēja un pussarga pozīcijās.

Jaunums!!: 14. marts un Nikolā Anelka · Redzēt vairāk »

Orānas Frīdrihs Henrihs

Orānas Frīdrihs Henrihs (Oranjes Frederiks Henriks) (dzimis, miris) bija vairāku Nīderlandes provinču stadhaulders no 1625.

Jaunums!!: 14. marts un Orānas Frīdrihs Henrihs · Redzēt vairāk »

Orbitālā stacija

Starptautiskā kosmiskā stacija 2007. gadā Orbitālā stacija — pilotējams, apdzīvojams kosmiskais lidaparāts Zemes orbītā, kurā ilgstoši dzīvo un strādā nomaināmas kosmonautu apkalpes.

Jaunums!!: 14. marts un Orbitālā stacija · Redzēt vairāk »

Osmaņu impērija

Osmaņu impērija (osmaņu turku: دولت عليه عثمانيه — Devlet-i Âliye-yi Osmâniyye, Diženā Osmaņu valsts; turku: Osmanlı Devleti, Osmaņu valsts un Osmanlı İmparatorluğu, Osmaņu impērija), citur pazīstama arī kā Turku impērija, bija impērija, kas pastāvēja no 1299.

Jaunums!!: 14. marts un Osmaņu impērija · Redzēt vairāk »

Otrais pasaules karš

Otrais pasaules karš bija lielākais bruņotais konflikts cilvēces vēsturē, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu.

Jaunums!!: 14. marts un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Panamas kanāls

Panamas kanāls ir kuģošanas kanāls Panamas zemesšaurumā Panamas teritorijā, kas savieno Panamas līci Klusajā okeānā ar Atlantijas okeānam piederīgo Karību jūru.

Jaunums!!: 14. marts un Panamas kanāls · Redzēt vairāk »

Pauls Ērlihs

Pauls Ērlihs (dzimis, miris) bija vācu ārsts un imunologs.

Jaunums!!: 14. marts un Pauls Ērlihs · Redzēt vairāk »

Pijs VII

Pāvests Pijs VII (dzimis, miris), īstajā vārdā Barnaba Nikolo Marija Luidži Kjaramonti (Barnaba Niccolò Maria Luigi Chiaramonti), bija Romas Katoļu baznīcas priesteris un Romas pāvests no līdz savai nāvei.

Jaunums!!: 14. marts un Pijs VII · Redzēt vairāk »

Polija

Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju un Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļos.

Jaunums!!: 14. marts un Polija · Redzēt vairāk »

Romas pāvests

Pāvests Francisks I Pāvestu saraksts Vatikānā, sv. Pētera katedrālē Pāvests ( (pappas) — 'tēvs') ir Romas Katoļu baznīcas augstākais virspriesteris, Romas pilsētas bīskaps, Svētā Krēsla monarhs un suverēns, Vatikāna valsts vadītājs.

Jaunums!!: 14. marts un Romas pāvests · Redzēt vairāk »

Saša Greja

Saša Greja (Sasha Grey; dzimusi Marina Anna Hancisa (Marina Ann Hantzis)) ir amerikāņu aktrise, modele un mūziķe, kā arī bijusī pornoaktrise.

Jaunums!!: 14. marts un Saša Greja · Redzēt vairāk »

Sīrija

Sīrija, oficiāli Sīrijas Arābu Republika, ir valsts Tuvajos austrumos, dibināta 1946.

Jaunums!!: 14. marts un Sīrija · Redzēt vairāk »

Senā Roma

Bizantijas impērija Senā Roma bija Seno laiku valsts, kas radās aptuveni 10.

Jaunums!!: 14. marts un Senā Roma · Redzēt vairāk »

Seula

Seula (izrunā:, burtiskā tulkojumā: ‘galvaspilsēta’) ir Dienvidkorejas galvaspilsēta un lielākā valsts pilsēta.

Jaunums!!: 14. marts un Seula · Redzēt vairāk »

Spānija

Spānija (izrunā), oficiāli Spānijas Karaliste (Reino de España), ir valsts, kura atrodas Pireneju pussalā, Dienvidrietumeiropā.

Jaunums!!: 14. marts un Spānija · Redzēt vairāk »

Stīvens Hokings

Stīvens Hokings lasa lekciju Stokholmā 2015. gadā Stīvens Viljams Hokings (Stephen William Hawking; dzimis, miris) bija angļu zinātnieks, darbojies teorētiskajā fizikā un matemātikā.

Jaunums!!: 14. marts un Stīvens Hokings · Redzēt vairāk »

Stīvens Karijs

Vardels Stīvens Karijs II (dzimis Akronā, Ohaio štatā, ASV) ir amerikāņu basketbolists, spēlē saspēles vadītāja pozīcijā.

Jaunums!!: 14. marts un Stīvens Karijs · Redzēt vairāk »

Sukarno

Sukarno (dzimis, miris) bija pirmais Indonēzijas prezidents.

Jaunums!!: 14. marts un Sukarno · Redzēt vairāk »

Tomass Māršals

Tomass Railijs Māršals (dzimis, miris) bija amerikāņu jurists un politiķis, 28.

Jaunums!!: 14. marts un Tomass Māršals · Redzēt vairāk »

Ukrainas PSR

Ukrainas PSR bija padomju republika no 1917.

Jaunums!!: 14. marts un Ukrainas PSR · Redzēt vairāk »

Ukrainas PSR ģerbonis

Ukraians PSR ģerbonis Ukrainas PSR ģerboni par Ukrainas PSR simbolu atzīst republikas valdība 1919.

Jaunums!!: 14. marts un Ukrainas PSR ģerbonis · Redzēt vairāk »

Umberto I

Umberto I, pilnā vārdā Umberto Ranjeri Karlo Emanuele Džovanni Marija Ferdinando Eidženio di Savoja (dzimis, miris), bija Itālijas karalis no 1878.

Jaunums!!: 14. marts un Umberto I · Redzēt vairāk »

Vaclavs Serpiņskis

left Vaclavs Serpiņskis (dažkārt latviskots kā Serpinskis,; dzimis, miris) - poļu matemātiķis.

Jaunums!!: 14. marts un Vaclavs Serpiņskis · Redzēt vairāk »

Vadims Fjodorovs

Vadims Fjodorovs (dzimis) ir bijušais Latvijas futbolists, vārtsargs.

Jaunums!!: 14. marts un Vadims Fjodorovs · Redzēt vairāk »

Varšava

Varšava ir Polijas galvaspilsēta no 1596.

Jaunums!!: 14. marts un Varšava · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G8 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē trešā lielākā ekonomika2007. gada informācija. Salīdzinot ar citām valstīm: ASV: 13 807,550 Japāna: 4 381,576Vācija: 3 320,913Ķīna: 3 280,224 pēc IKP un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: 14. marts un Vācija · Redzēt vairāk »

Vecā un jaunā stila datumi

Vecais stils (v.s.) un jaunais stils (j.s.) tiek izmantots gadījumos, kad jānorāda, pēc kura kalendāra rakstīts datums: Jūlija kalendāra (v.s.) vai Gregora kalendāra (j.s.). Jaunais stils tika ieviests 1582. gadā ar pāvesta Gregora XIII pavēli, lai novērstu Jūlija kalendāra nepilnības: kalendārā gada atpalikšanu no patiesā saules gada.

Jaunums!!: 14. marts un Vecā un jaunā stila datumi · Redzēt vairāk »

Verners fon Blombergs

Verners fon Blombergs (dzimis, miris) bija vācu ģenerālfeldmaršals.

Jaunums!!: 14. marts un Verners fon Blombergs · Redzēt vairāk »

Viljams Alfrēds Faulers

Viljams Alfrēds Faulers (William Alfred Fowler, dzimis, miris) bija amerikāņu astrofiziķis.

Jaunums!!: 14. marts un Viljams Alfrēds Faulers · Redzēt vairāk »

Vladimirs Putins

Vladimirs Putins (dzimis) ir pašreizējais Krievijas Federācijas prezidents, bijis Krievijas premjerministrs (2008—2012) un politiskās partijas Vienotā Krievija vadītājs (2007—2012).

Jaunums!!: 14. marts un Vladimirs Putins · Redzēt vairāk »

15. marts

15.

Jaunums!!: 14. marts un 15. marts · Redzēt vairāk »

1584. gads

1584.

Jaunums!!: 14. marts un 1584. gads · Redzēt vairāk »

1590. gads

1590.

Jaunums!!: 14. marts un 1590. gads · Redzēt vairāk »

1647. gads

1647 bija parastais gads, kas sākās otrdienā.

Jaunums!!: 14. marts un 1647. gads · Redzēt vairāk »

1681. gads

1681.

Jaunums!!: 14. marts un 1681. gads · Redzēt vairāk »

1767. gads

1767.

Jaunums!!: 14. marts un 1767. gads · Redzēt vairāk »

1794. gads

1794.

Jaunums!!: 14. marts un 1794. gads · Redzēt vairāk »

1800. gads

1800.

Jaunums!!: 14. marts un 1800. gads · Redzēt vairāk »

1801. gads

1801.

Jaunums!!: 14. marts un 1801. gads · Redzēt vairāk »

1804. gads

1804.

Jaunums!!: 14. marts un 1804. gads · Redzēt vairāk »

1807. gads

1807.

Jaunums!!: 14. marts un 1807. gads · Redzēt vairāk »

1818. gads

1818.

Jaunums!!: 14. marts un 1818. gads · Redzēt vairāk »

1822. gads

1822.

Jaunums!!: 14. marts un 1822. gads · Redzēt vairāk »

1844. gads

1844.

Jaunums!!: 14. marts un 1844. gads · Redzēt vairāk »

1849. gads

1849.

Jaunums!!: 14. marts un 1849. gads · Redzēt vairāk »

1850. gads

1850.

Jaunums!!: 14. marts un 1850. gads · Redzēt vairāk »

1854. gads

1854.

Jaunums!!: 14. marts un 1854. gads · Redzēt vairāk »

1859. gads

1859.

Jaunums!!: 14. marts un 1859. gads · Redzēt vairāk »

1876. gads

1876.

Jaunums!!: 14. marts un 1876. gads · Redzēt vairāk »

1878. gads

1878.

Jaunums!!: 14. marts un 1878. gads · Redzēt vairāk »

1879. gads

1879.

Jaunums!!: 14. marts un 1879. gads · Redzēt vairāk »

1882. gads

1882.

Jaunums!!: 14. marts un 1882. gads · Redzēt vairāk »

1883. gads

1883.

Jaunums!!: 14. marts un 1883. gads · Redzēt vairāk »

1884. gads

1884.

Jaunums!!: 14. marts un 1884. gads · Redzēt vairāk »

1889. gads

1889.

Jaunums!!: 14. marts un 1889. gads · Redzēt vairāk »

1896. gads

1896.

Jaunums!!: 14. marts un 1896. gads · Redzēt vairāk »

1900. gads

1900.

Jaunums!!: 14. marts un 1900. gads · Redzēt vairāk »

1903. gads

1903.

Jaunums!!: 14. marts un 1903. gads · Redzēt vairāk »

1911. gads

1911.

Jaunums!!: 14. marts un 1911. gads · Redzēt vairāk »

1915. gads

1915.

Jaunums!!: 14. marts un 1915. gads · Redzēt vairāk »

1919. gads

1919.

Jaunums!!: 14. marts un 1919. gads · Redzēt vairāk »

1920. gads

1920.

Jaunums!!: 14. marts un 1920. gads · Redzēt vairāk »

1925. gads

1925.

Jaunums!!: 14. marts un 1925. gads · Redzēt vairāk »

1927. gads

1927.

Jaunums!!: 14. marts un 1927. gads · Redzēt vairāk »

1928. gads

1928.

Jaunums!!: 14. marts un 1928. gads · Redzēt vairāk »

1929. gads

1929.

Jaunums!!: 14. marts un 1929. gads · Redzēt vairāk »

1933. gads

1933.

Jaunums!!: 14. marts un 1933. gads · Redzēt vairāk »

1934. gads

1934.

Jaunums!!: 14. marts un 1934. gads · Redzēt vairāk »

1939. gads

1939 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā.

Jaunums!!: 14. marts un 1939. gads · Redzēt vairāk »

1942. gads

1942.

Jaunums!!: 14. marts un 1942. gads · Redzēt vairāk »

1943. gads

1943.

Jaunums!!: 14. marts un 1943. gads · Redzēt vairāk »

1946. gads

1946 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās otrdienā.

Jaunums!!: 14. marts un 1946. gads · Redzēt vairāk »

1948. gads

1948 bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās ceturtdienā.

Jaunums!!: 14. marts un 1948. gads · Redzēt vairāk »

1951. gads

1951.

Jaunums!!: 14. marts un 1951. gads · Redzēt vairāk »

1953. gads

1953.

Jaunums!!: 14. marts un 1953. gads · Redzēt vairāk »

1955. gads

1955.

Jaunums!!: 14. marts un 1955. gads · Redzēt vairāk »

1956. gads

1956.

Jaunums!!: 14. marts un 1956. gads · Redzēt vairāk »

1957. gads

1957.

Jaunums!!: 14. marts un 1957. gads · Redzēt vairāk »

1958. gads

1958.

Jaunums!!: 14. marts un 1958. gads · Redzēt vairāk »

1962. gads

1962.

Jaunums!!: 14. marts un 1962. gads · Redzēt vairāk »

1965. gads

1965.

Jaunums!!: 14. marts un 1965. gads · Redzēt vairāk »

1967. gads

1967.

Jaunums!!: 14. marts un 1967. gads · Redzēt vairāk »

1969. gads

1969.

Jaunums!!: 14. marts un 1969. gads · Redzēt vairāk »

1973. gads

1973.

Jaunums!!: 14. marts un 1973. gads · Redzēt vairāk »

1977. gads

1977 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās sestdienā.

Jaunums!!: 14. marts un 1977. gads · Redzēt vairāk »

1978. gads

1978 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā.

Jaunums!!: 14. marts un 1978. gads · Redzēt vairāk »

1979. gads

1979.

Jaunums!!: 14. marts un 1979. gads · Redzēt vairāk »

1980. gads

1980.

Jaunums!!: 14. marts un 1980. gads · Redzēt vairāk »

1983. gads

1983.

Jaunums!!: 14. marts un 1983. gads · Redzēt vairāk »

1988. gads

1988 bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās piektdienā.

Jaunums!!: 14. marts un 1988. gads · Redzēt vairāk »

1990. gads

1990.

Jaunums!!: 14. marts un 1990. gads · Redzēt vairāk »

1994. gads

1994.

Jaunums!!: 14. marts un 1994. gads · Redzēt vairāk »

1995. gads

1995.

Jaunums!!: 14. marts un 1995. gads · Redzēt vairāk »

1998. gads

1998.

Jaunums!!: 14. marts un 1998. gads · Redzēt vairāk »

2002. gads

2002.

Jaunums!!: 14. marts un 2002. gads · Redzēt vairāk »

2004. gads

2004.

Jaunums!!: 14. marts un 2004. gads · Redzēt vairāk »

2005. gads

2005.

Jaunums!!: 14. marts un 2005. gads · Redzēt vairāk »

2006. gads

2006.

Jaunums!!: 14. marts un 2006. gads · Redzēt vairāk »

2018. gads

2018.

Jaunums!!: 14. marts un 2018. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

14.marts.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »