Ātrāk nekā pārlūku!
22 attiecības: Albrehts II Hābsburgs, Duarte I, Eiropa, Gads, Galvaspilsēta, Inku impērija, Jūlija kalendārs, Kazaņas haniste, Kusko, Nauda, Savoja, Spānija, Trešdiena, Ungārija, Vācija, Zelta Orda, 1. janvāris, 1391. gads, 1497. gads, 18. marts, 5. februāris, 9. septembris.
Albrehts II Hābsburgs
Albrehts II; dzimis, miris), bija Austrijas hercogistes hercogs no 1404. gada līdz nāvei 1439. gadā, ko izraisīja dizentērija, ar ko viņš bija saslimis karā pret turkiem Serbijas teritorijā. Pirmais no Hābsburgiem, kuram ar karu un diplomātijas palīdzību izdevās koncentrēt savās rokās varu pār Austriju, Ungārijas karalisti (karalis no 1437.
Jaunums!!: 1438. gads un Albrehts II Hābsburgs · Redzēt vairāk »
Duarte I
Duarte I (dzimis, miris), saukts Filozofs (o Rei-Filósofo) vai Daiļrunīgais (o Eloquente) bija Portugāles karaļa Žuau I vecākais dēls, Portugāles karalis no 1433.
Jaunums!!: 1438. gads un Duarte I · Redzēt vairāk »
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Jaunums!!: 1438. gads un Eiropa · Redzēt vairāk »
Gads
Gads ir laika mērvienība.
Jaunums!!: 1438. gads un Gads · Redzēt vairāk »
Galvaspilsēta
Rīga, Latvijas Republikas galvaspilsēta. Galvaspilsēta ir tā pilsēta valstī, kas saistās ar valdību.
Jaunums!!: 1438. gads un Galvaspilsēta · Redzēt vairāk »
Inku impērija
Inku impērija bija lielākā impērija Pirmskolumba Amerikā.
Jaunums!!: 1438. gads un Inku impērija · Redzēt vairāk »
Jūlija kalendārs
Jūlija kalendārs bija reformēts romiešu kalendārs, kuru 45. gadā p.m.ē. ieviesa Jūlijs Cēzars (709. gadā ab urbe condita).
Jaunums!!: 1438. gads un Jūlija kalendārs · Redzēt vairāk »
Kazaņas haniste
Kazaņas haniste (Qazan xanlığı) bija bulgāru—tatāru valsts, kas no 1438.
Jaunums!!: 1438. gads un Kazaņas haniste · Redzēt vairāk »
Kusko
Kusko (Cuzco) ir pilsēta Peru, Kusko reģiona un Kusko provinces administratīvais centrs.
Jaunums!!: 1438. gads un Kusko · Redzēt vairāk »
Nauda
30 000 eiro skaidrā naudā Nauda ir līdzeklis, ar ko var izteikt preču un pakalpojumu vērtību un ko pēc vispārējas vienošanās izmanto parādsaistību nokārtošanai.
Jaunums!!: 1438. gads un Nauda · Redzēt vairāk »
Savoja
Savoja ir Francijas departaments, kā arī vēsturisks reģions.
Jaunums!!: 1438. gads un Savoja · Redzēt vairāk »
Spānija
Spānija (izrunā), oficiāli Spānijas Karaliste (Reino de España), ir valsts, kura atrodas Pireneju pussalā, Dienvidrietumeiropā.
Jaunums!!: 1438. gads un Spānija · Redzēt vairāk »
Trešdiena
Trešdiena ir nedēļas trešā diena starp otrdienu un ceturtdienu.
Jaunums!!: 1438. gads un Trešdiena · Redzēt vairāk »
Ungārija
Ungārija ir valsts Centrāleiropas vidienē bez pieejas pie jūras.
Jaunums!!: 1438. gads un Ungārija · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: 1438. gads un Vācija · Redzēt vairāk »
Zelta Orda
Zelta Orda ir vēsturiski izveidojies nosaukums pēc Mongoļu impērijas sairšanas 13.-15.
Jaunums!!: 1438. gads un Zelta Orda · Redzēt vairāk »
1. janvāris
1.
Jaunums!!: 1438. gads un 1. janvāris · Redzēt vairāk »
1391. gads
1391.
Jaunums!!: 1438. gads un 1391. gads · Redzēt vairāk »
1497. gads
1497.
Jaunums!!: 1438. gads un 1497. gads · Redzēt vairāk »
18. marts
18.
Jaunums!!: 1438. gads un 18. marts · Redzēt vairāk »
5. februāris
5.
Jaunums!!: 1438. gads un 5. februāris · Redzēt vairāk »
9. septembris
9.
Jaunums!!: 1438. gads un 9. septembris · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
1438.
