Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

15. februāris

Indekss 15. februāris

15.

134 attiecības: Afganistāna, Aigars Vītols, Aleksandrs Borodins, Aleksandrs Serebrovs, Aleksandrs Vurcs, Alfrēds Vaitheds, Amerikas Savienotās Valstis, Andrejs Gromiko, Angļu—būru karš, Šarls Piks, Ķīna, Berlīne, Džeina Greja, Džohars Dudajevs, Džons Frenčs, Doda, Emīls Krēpelins, Emilis Melngailis, Ernests Šekltons, Ferdinands II Hābsburgs, Francijas karogs, Galileo Galilejs, Garais gads, Gotholds Efraims Lesings, Gregora kalendārs, Greiems Hills, Herberts Henrijs Askvits, Irāka, Irēna Sendlere, Jaromīrs Jāgrs, Jeļena Bonnere, Kamilo Toress Restrepo, Kanādas karogs, Kenija, Konrāds III, Kurdistānas Strādnieku partija, Kurts Aterbergs, Lūcija Garūta, Līlends Melvins, Luijs XV, Metro, Mets Greinings, Mikaēls Pretorijs, Musa Džalils, Nesējraķete, Nets Kings Kols, Niklauss Virts, Oskars Freire, Otrais pasaules karš, Ouens Ričardsons, ..., Padomju Savienība, Pēteris Bīrons, Pijs VI, Raivis Hščanovičs, Ričards Fainmens, Romas pāvests, Ronalds Petrovickis, Rotaļlieta, Schutzstaffel, Turcija, Valdemārs Ozoliņš, Vācija, Vilhelms Burgdorfs, Zbigņevs Stankevičs, 1093. gads, 1152. gads, 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1), 1537. gads, 1554. gads, 1564. gads, 1571. gads, 1578. gads, 1621. gads, 1637. gads, 1642. gads, 1710. gads, 1724. gads, 1729. gads, 1774. gads, 1775. gads, 1787. gads, 1794. gads, 1800. gads, 1833. gads, 1852. gads, 1856. gads, 1861. gads, 1874. gads, 1879. gads, 1887. gads, 1895. gads, 1896. gads, 1900. gads, 1902. gads, 1903. gads, 1906. gads, 1910. gads, 1918. gads, 1919. gads, 1922. gads, 1923. gads, 1926. gads, 1928. gads, 1929. gads, 1934. gads, 1943. gads, 1944. gads, 1945. gads, 1947. gads, 1950. gads, 1954. gads, 1955. gads, 1957. gads, 1959. gads, 1964. gads, 1965. gads, 1966. gads, 1972. gads, 1973. gads, 1974. gads, 1975. gads, 1976. gads, 1977. gads, 1984. gads, 1987. gads, 1988. gads, 1989. gads, 1990. gads, 1996. gads, 1999. gads, 2003. gads, 2008. gads, 2011. gads, 2013. gads. Izvērst indekss (84 vairāk) »

Afganistāna

Afganistāna (dari:, Afğānistān;, Afġānistān) ir valsts Centrālāzijas dienvidos.

Jaunums!!: 15. februāris un Afganistāna · Redzēt vairāk »

Aigars Vītols

Aigars Vītols (dzimis Rīgā) ir profesionāls latviešu basketbolists, spēlē uzbrūkošā aizsarga pozīcijā, Latvijas basketbola izlases dalībnieks (izlasē debitēja). Pašlaik (2011) spēlē LBL kluba Barons/O!Karte sastāvā.

Jaunums!!: 15. februāris un Aigars Vītols · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Borodins

Aleksandrs Borodins (dzimis, miris) bija krievu komponists, ārsts un ķīmiķis.

Jaunums!!: 15. februāris un Aleksandrs Borodins · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Serebrovs

S. Savickai un A. Serebrovam Aleksandrs Serebrovs (Александр Александрович Серебров; dzimis, miris) bija PSRS / Krievijas kosmonauts, inženieris.

Jaunums!!: 15. februāris un Aleksandrs Serebrovs · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Vurcs

Aleksandrs Vurcs (dzimis, Vaidhovenē, Austrijā) ir austriešu autosportists, pazīstams kā bijušais Formula 1 pilots.

Jaunums!!: 15. februāris un Aleksandrs Vurcs · Redzēt vairāk »

Alfrēds Vaitheds

Alfrēds Norts Vaitheds (dzimis, miris) bija angļu matemātiķis, kurš vēlāk kļuva par filozofu.

Jaunums!!: 15. februāris un Alfrēds Vaitheds · Redzēt vairāk »

Amerikas Savienotās Valstis

Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV jeb Savienotās Valstis (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.

Jaunums!!: 15. februāris un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »

Andrejs Gromiko

Andrejs Gromiko (dzimis, miris) bija baltkrievu izcelsmes padomju politiķis Aukstā kara laikā.

Jaunums!!: 15. februāris un Andrejs Gromiko · Redzēt vairāk »

Angļu—būru karš

Angļu—būru karš (vai The Boer War, afrikānsā — Anglo-Boereoorlog vai Tweede Vryheidsoorlog (Otrais Neatkarības karš)) bija karš mūsdienu Dienvidāfrikas Republikas teritorijā no 1899.

Jaunums!!: 15. februāris un Angļu—būru karš · Redzēt vairāk »

Šarls Piks

Šarls Piks (dzimis) ir franču autosportists.

Jaunums!!: 15. februāris un Šarls Piks · Redzēt vairāk »

Ķīna

Ķīna, oficiāli Ķīnas Tautas Republika, ir sociālistiska valsts Austrumāzijā.

Jaunums!!: 15. februāris un Ķīna · Redzēt vairāk »

Berlīne

Berlīne (izrunā) ir Vācijas galvaspilsēta, kā arī atsevišķa federālā zeme.

Jaunums!!: 15. februāris un Berlīne · Redzēt vairāk »

Džeina Greja

Lēdija Džeina Greja (dzimusi 1536. vai 1537. gadā, mirusi) bija Anglijas un Īrijas karaliene 1553.

Jaunums!!: 15. februāris un Džeina Greja · Redzēt vairāk »

Džohars Dudajevs

Džohars Dudajevs (čečenu: Дуди Муса кант Джохар; krievu: Джохар Мусаевич Дудаев; —) bija čečenu sabiedrisks un politisks darbinieks.

Jaunums!!: 15. februāris un Džohars Dudajevs · Redzēt vairāk »

Džons Frenčs

Džons Dentons Pinkstons Frenčs, 1.

Jaunums!!: 15. februāris un Džons Frenčs · Redzēt vairāk »

Doda

Dorota Rabčevska (dzimusi, Cehanovā, Polijā), plašāk pazīstama ar savu skatuves vārdu Doda ir poļu dziedātāja.

Jaunums!!: 15. februāris un Doda · Redzēt vairāk »

Emīls Krēpelins

Emīls Krēpelins (dzimis, miris) bija vācu psihiatrs.

Jaunums!!: 15. februāris un Emīls Krēpelins · Redzēt vairāk »

Emilis Melngailis

Emilis Jūlijs Melngailis (dzimis Igatē, miris Rīgā, apglabāts Rīgas Meža kapos) bija latviešu komponists, folklorists, kora dziesmu meistars.

Jaunums!!: 15. februāris un Emilis Melngailis · Redzēt vairāk »

Ernests Šekltons

Ernests Henrijs Šekltons (dzimis, miris) bija īru izcelsmes britu polārpētnieks, četru ekspedīciju uz Antarktiku dalībnieks.

Jaunums!!: 15. februāris un Ernests Šekltons · Redzēt vairāk »

Ferdinands II Hābsburgs

Ferdinands II (dzimis, miris) bija Hābsburgu dinastijas Svētās Romas impērijas imperators no 1619.

Jaunums!!: 15. februāris un Ferdinands II Hābsburgs · Redzēt vairāk »

Francijas karogs

Francijas Republikas karogs Francijas Republikas karogs (militārajā jomā saukts arī par les couleurs) jeb trikolors (le tricolore — 'trīskrāsu') ir trīs krāsu karogs, kas veidots no vertikālam strīpām (no kreisās puses): zilas, baltas un sarkanas.

Jaunums!!: 15. februāris un Francijas karogs · Redzēt vairāk »

Galileo Galilejs

Galileo Galilejs (dzimis, miris) bija Renesanses laika fiziķis, astronoms, matemātiķis, domātājs.

Jaunums!!: 15. februāris un Galileo Galilejs · Redzēt vairāk »

Garais gads

Garais gads ir kalendārais gads, kurā ir 366, nevis 365 diennaktis, kā tas ir parastajā gadā.

Jaunums!!: 15. februāris un Garais gads · Redzēt vairāk »

Gotholds Efraims Lesings

Gotholds Efraims Lesings (dzimis, miris) bija Apgaismības laikmeta vācu rakstnieks, dramaturgs, filozofs, publicists un mākslas kritiķis.

Jaunums!!: 15. februāris un Gotholds Efraims Lesings · Redzēt vairāk »

Gregora kalendārs

Gregora kalendārs, arī Gregoriskais kalendārs jeb t.s. jaunais stils, ir laika skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis.

Jaunums!!: 15. februāris un Gregora kalendārs · Redzēt vairāk »

Greiems Hills

Normans Greiems Hills (—) bija angļu autosportists un divkārtējs Formula 1 čempions.

Jaunums!!: 15. februāris un Greiems Hills · Redzēt vairāk »

Herberts Henrijs Askvits

Herberts Henrijs Askvits, Pirmais grāfs Oksfords un Askvits (dzimis, miris) bija britu politiķis no Liberālās partijas.

Jaunums!!: 15. februāris un Herberts Henrijs Askvits · Redzēt vairāk »

Irāka

Irāka (Al-ʾIrāq), oficiāli Irākas Republika (Jumhūrīyat Al-ʾIrāq, Komara Iraqê), ir valsts Tuvajos Austrumos, kas dienvidos robežojas ar Saūda Arābiju un Kuveitu, ziemeļos ar Turciju, ziemeļrietumos ar Sīriju, rietumos ar Jordāniju, bet austrumos ar Irānu.

Jaunums!!: 15. februāris un Irāka · Redzēt vairāk »

Irēna Sendlere

Irēna Sendlere (dzimusi, mirusi) bija poļu sociālā darbiniece, kura Otrā Pasaules kara laikā izglāba no nāves apmēram 2500 ebreju bērnu.

Jaunums!!: 15. februāris un Irēna Sendlere · Redzēt vairāk »

Jaromīrs Jāgrs

Jaromīrs Jāgrs (izrunā:; dzimis Kladno, Čehoslovākijā) ir profesionāls čehu hokejists, spēlē labās malas uzbrucēja pozīcijā, Čehijas hokeja izlases dalībnieks.

Jaunums!!: 15. februāris un Jaromīrs Jāgrs · Redzēt vairāk »

Jeļena Bonnere

Jeļena Bonnere (Елена Георгиевна Боннэр; dzimusi, mirusi) bija padomju cilvēktiesību aktīviste, disidente, publiciste.

Jaunums!!: 15. februāris un Jeļena Bonnere · Redzēt vairāk »

Kamilo Toress Restrepo

Kamilo Toress Restrepo (dzimis Bogotā, miris Kolumbijas ziemeļos) bija kolumbiešu katoļu mācītājs un marksistiskais kaujinieks.

Jaunums!!: 15. februāris un Kamilo Toress Restrepo · Redzēt vairāk »

Kanādas karogs

Likumu par Kanādas karogu Kanādas parlamentā pēc ilgām diskusijām pieņēma 1964.

Jaunums!!: 15. februāris un Kanādas karogs · Redzēt vairāk »

Kenija

Kenija, oficiāli Kenijas Republika, ir valsts Austrumāfrikā.

Jaunums!!: 15. februāris un Kenija · Redzēt vairāk »

Konrāds III

Konrāds III (dzimis 1093. gadā, miris) bija pirmais Hoenštaufenu dinastijas Vācijas karalis no 1138.

Jaunums!!: 15. februāris un Konrāds III · Redzēt vairāk »

Kurdistānas Strādnieku partija

15. 22. Kurdistānas Strādnieku partija (kurdu: Partiya Karkerên Kurdistan, PKK), arī KADEK, Kongra-Gel un KGK ir militāra kurdu organizācija, kuru 1970.

Jaunums!!: 15. februāris un Kurdistānas Strādnieku partija · Redzēt vairāk »

Kurts Aterbergs

Kurts Magnuss Aterbergs (dzimis, miris) bija zviedru komponists, diriģents un mūzikas kritiķis.

Jaunums!!: 15. februāris un Kurts Aterbergs · Redzēt vairāk »

Lūcija Garūta

Lūcija Garūta (dzimusi, mirusi) bija latviešu pianiste, komponiste un muzikoloģe.

Jaunums!!: 15. februāris un Lūcija Garūta · Redzēt vairāk »

Līlends Melvins

Līlends Melvins (Leland Devon Melvin; dzimis) ir NASA kosmonauts, inženieris.

Jaunums!!: 15. februāris un Līlends Melvins · Redzēt vairāk »

Luijs XV

Luijs XV (Louis XV; —) bija Francijas un Navarras karalistes karalis laikā no līdz savai nāvei 1774.

Jaunums!!: 15. februāris un Luijs XV · Redzēt vairāk »

Metro

Ņujorkas metro sistēma ir lielākā pasaulē pēc līniju kopgaruma un staciju skaita. Stacija Londonas metro. Karte ar valstīm, kurās ir metro. Metro jeb metropolitēns ir pazemes dzelzceļa sistēma pilsētas teritorijā ar augstu kapacitāti un biežumu, kā arī no pārējās transporta sistēmas atdalītām sliedēm.

Jaunums!!: 15. februāris un Metro · Redzēt vairāk »

Mets Greinings

Mets Greinings (Matt Groening, dzimis Portlendā, ASV) ir multiplikācijas filmu "Simpsoni" un "Futurāma" autors.

Jaunums!!: 15. februāris un Mets Greinings · Redzēt vairāk »

Mikaēls Pretorijs

Mikaēls Pretorijs (dzimis, miris) bija vācu komponists, ērģelnieks un mūzikas teorētiķis.

Jaunums!!: 15. februāris un Mikaēls Pretorijs · Redzēt vairāk »

Musa Džalils

Musa Džalils (dzimis, miris) bija 20.

Jaunums!!: 15. februāris un Musa Džalils · Redzēt vairāk »

Nesējraķete

Nesējraķete — kosmiskais nesējs, raķete, kuru izmanto kā transportlīdzekli kosmisko lidaparātu ievadīšanai orbītā ap Zemi vai starpplanētu lidojuma trajektorijā.

Jaunums!!: 15. februāris un Nesējraķete · Redzēt vairāk »

Nets Kings Kols

Nataniels Adamss Kols, biežāk pazīstams kā Nets Kings Kols (dzimis, miris) bija amerikāņu džeza mūziķis.

Jaunums!!: 15. februāris un Nets Kings Kols · Redzēt vairāk »

Niklauss Virts

Niklauss Emils Virts (dzimis) ir Šveices datorzinātnieks, plašāk pazīstams kā vairāku programmēšanas valodu, toskait Pascal, izstrādātājs, kā arī par pirmatklājēja darbību vairākās programmatūras izstrādes tēmās.

Jaunums!!: 15. februāris un Niklauss Virts · Redzēt vairāk »

Oskars Freire

Oskars Freire Gomess (dzimis Torrelavegā, Kantabrijā) ir bijušais profesionālais Spānijas šosejas riteņbraucējs.

Jaunums!!: 15. februāris un Oskars Freire · Redzēt vairāk »

Otrais pasaules karš

Otrais pasaules karš bija lielākais bruņotais konflikts cilvēces vēsturē, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu.

Jaunums!!: 15. februāris un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Ouens Ričardsons

Sers Ouens Villanss Ričardsons (dzimis, miris) bija britu fiziķis.

Jaunums!!: 15. februāris un Ouens Ričardsons · Redzēt vairāk »

Padomju Savienība

Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija totalitāra lielvalsts, kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.

Jaunums!!: 15. februāris un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »

Pēteris Bīrons

Pēteris Bīrons (dzimis, miris) bija pēdējais Kurzemes un Zemgales hercogs no Bīronu dinastijas.

Jaunums!!: 15. februāris un Pēteris Bīrons · Redzēt vairāk »

Pijs VI

Pāvests Pijs VI (dzimis, miris), īstajā vārdā Džovanni Andželo Braski, bija Romas pāvests no 1775.

Jaunums!!: 15. februāris un Pijs VI · Redzēt vairāk »

Raivis Hščanovičs

Raivis Hščanovičs (dzimis) ir bijušais Latvijas futbola aizsargs.

Jaunums!!: 15. februāris un Raivis Hščanovičs · Redzēt vairāk »

Ričards Fainmens

Ričards Filipss Fainmens (dzimis, miris) bija amerikāņu zinātnieks.

Jaunums!!: 15. februāris un Ričards Fainmens · Redzēt vairāk »

Romas pāvests

Pāvests Francisks I Pāvestu saraksts Vatikānā, sv. Pētera katedrālē Pāvests ( (pappas) — 'tēvs') ir Romas Katoļu baznīcas augstākais virspriesteris, Romas pilsētas bīskaps, Svētā Krēsla monarhs un suverēns, Vatikāna valsts vadītājs.

Jaunums!!: 15. februāris un Romas pāvests · Redzēt vairāk »

Ronalds Petrovickis

Ronalds Petrovickis (dzimis 1977. gada 15. februārī) ir bijušais slovāku hokejists, malējais uzbrucējs.

Jaunums!!: 15. februāris un Ronalds Petrovickis · Redzēt vairāk »

Rotaļlieta

Plīša lācītis Rotaļlieta, arī spēļu lietiņa, manta vai mantiņa, ir priekšmets, ko izmanto, lai spēlētos.

Jaunums!!: 15. februāris un Rotaļlieta · Redzēt vairāk »

Schutzstaffel

SS karogs SS bija elitāra NSDAP iekšēja paramilitāra struktūra - sākotnēji izveidota kā apsardzes dienests, pēc tam daļēji pārņēmusi likumizpildes funkcijas, pēc tam transformējās par autonomu, sarežģīti strukturizētu nacistu organizāciju, "valsti valstī", pakļautu tikai fīreram - t.s. "melnais ordenis".

Jaunums!!: 15. februāris un Schutzstaffel · Redzēt vairāk »

Turcija

Turcija, oficiālais nosaukums Turcijas Republika (Türkiye Cumhuriyeti), ir Eirāzijas valsts, kura atrodas Mazāzijas pussalā, Dienvidrietumāzijā, un Trāķijā, Dienvideiropas Balkānu reģionā.

Jaunums!!: 15. februāris un Turcija · Redzēt vairāk »

Valdemārs Ozoliņš

Valdemārs Ozoliņš Valdemārs Ozoliņš (dzimis Vestienas pagastā, miris Pueblo, Kolorādo, ASV) bija latviešu komponists un diriģents.

Jaunums!!: 15. februāris un Valdemārs Ozoliņš · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G8 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē trešā lielākā ekonomika2007. gada informācija. Salīdzinot ar citām valstīm: ASV: 13 807,550 Japāna: 4 381,576Vācija: 3 320,913Ķīna: 3 280,224 pēc IKP un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: 15. februāris un Vācija · Redzēt vairāk »

Vilhelms Burgdorfs

Vilhelms Emanuels Burgdorfs (dzimis, miris) bija vācu virsnieks, ģenerālis.

Jaunums!!: 15. februāris un Vilhelms Burgdorfs · Redzēt vairāk »

Zbigņevs Stankevičs

Zbigņevs Stankevičs (dzimis Lejasciemā) ir pašreizējais Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskaps-metropolīts.

Jaunums!!: 15. februāris un Zbigņevs Stankevičs · Redzēt vairāk »

1093. gads

1093.

Jaunums!!: 15. februāris un 1093. gads · Redzēt vairāk »

1152. gads

1152.

Jaunums!!: 15. februāris un 1152. gads · Redzēt vairāk »

15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1)

15.

Jaunums!!: 15. februāris un 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) · Redzēt vairāk »

1537. gads

1537.

Jaunums!!: 15. februāris un 1537. gads · Redzēt vairāk »

1554. gads

1554.

Jaunums!!: 15. februāris un 1554. gads · Redzēt vairāk »

1564. gads

1564.

Jaunums!!: 15. februāris un 1564. gads · Redzēt vairāk »

1571. gads

1571.

Jaunums!!: 15. februāris un 1571. gads · Redzēt vairāk »

1578. gads

1578.

Jaunums!!: 15. februāris un 1578. gads · Redzēt vairāk »

1621. gads

1621.

Jaunums!!: 15. februāris un 1621. gads · Redzēt vairāk »

1637. gads

1637.

Jaunums!!: 15. februāris un 1637. gads · Redzēt vairāk »

1642. gads

1642.

Jaunums!!: 15. februāris un 1642. gads · Redzēt vairāk »

1710. gads

1710.

Jaunums!!: 15. februāris un 1710. gads · Redzēt vairāk »

1724. gads

1724.

Jaunums!!: 15. februāris un 1724. gads · Redzēt vairāk »

1729. gads

1729.

Jaunums!!: 15. februāris un 1729. gads · Redzēt vairāk »

1774. gads

1774.

Jaunums!!: 15. februāris un 1774. gads · Redzēt vairāk »

1775. gads

1775.

Jaunums!!: 15. februāris un 1775. gads · Redzēt vairāk »

1787. gads

1787.

Jaunums!!: 15. februāris un 1787. gads · Redzēt vairāk »

1794. gads

1794.

Jaunums!!: 15. februāris un 1794. gads · Redzēt vairāk »

1800. gads

1800.

Jaunums!!: 15. februāris un 1800. gads · Redzēt vairāk »

1833. gads

1833.

Jaunums!!: 15. februāris un 1833. gads · Redzēt vairāk »

1852. gads

1852.

Jaunums!!: 15. februāris un 1852. gads · Redzēt vairāk »

1856. gads

1856.

Jaunums!!: 15. februāris un 1856. gads · Redzēt vairāk »

1861. gads

1861.

Jaunums!!: 15. februāris un 1861. gads · Redzēt vairāk »

1874. gads

1874.

Jaunums!!: 15. februāris un 1874. gads · Redzēt vairāk »

1879. gads

1879.

Jaunums!!: 15. februāris un 1879. gads · Redzēt vairāk »

1887. gads

1887.

Jaunums!!: 15. februāris un 1887. gads · Redzēt vairāk »

1895. gads

1895.

Jaunums!!: 15. februāris un 1895. gads · Redzēt vairāk »

1896. gads

1896.

Jaunums!!: 15. februāris un 1896. gads · Redzēt vairāk »

1900. gads

1900.

Jaunums!!: 15. februāris un 1900. gads · Redzēt vairāk »

1902. gads

1902.

Jaunums!!: 15. februāris un 1902. gads · Redzēt vairāk »

1903. gads

1903.

Jaunums!!: 15. februāris un 1903. gads · Redzēt vairāk »

1906. gads

1906.

Jaunums!!: 15. februāris un 1906. gads · Redzēt vairāk »

1910. gads

1910.

Jaunums!!: 15. februāris un 1910. gads · Redzēt vairāk »

1918. gads

1918.

Jaunums!!: 15. februāris un 1918. gads · Redzēt vairāk »

1919. gads

1919.

Jaunums!!: 15. februāris un 1919. gads · Redzēt vairāk »

1922. gads

1922.

Jaunums!!: 15. februāris un 1922. gads · Redzēt vairāk »

1923. gads

1923.

Jaunums!!: 15. februāris un 1923. gads · Redzēt vairāk »

1926. gads

1926.

Jaunums!!: 15. februāris un 1926. gads · Redzēt vairāk »

1928. gads

1928.

Jaunums!!: 15. februāris un 1928. gads · Redzēt vairāk »

1929. gads

1929.

Jaunums!!: 15. februāris un 1929. gads · Redzēt vairāk »

1934. gads

1934.

Jaunums!!: 15. februāris un 1934. gads · Redzēt vairāk »

1943. gads

1943.

Jaunums!!: 15. februāris un 1943. gads · Redzēt vairāk »

1944. gads

1944.

Jaunums!!: 15. februāris un 1944. gads · Redzēt vairāk »

1945. gads

1945 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās pirmdienā.

Jaunums!!: 15. februāris un 1945. gads · Redzēt vairāk »

1947. gads

1947.

Jaunums!!: 15. februāris un 1947. gads · Redzēt vairāk »

1950. gads

1950.

Jaunums!!: 15. februāris un 1950. gads · Redzēt vairāk »

1954. gads

1954.

Jaunums!!: 15. februāris un 1954. gads · Redzēt vairāk »

1955. gads

1955.

Jaunums!!: 15. februāris un 1955. gads · Redzēt vairāk »

1957. gads

1957.

Jaunums!!: 15. februāris un 1957. gads · Redzēt vairāk »

1959. gads

1959.

Jaunums!!: 15. februāris un 1959. gads · Redzēt vairāk »

1964. gads

1964.

Jaunums!!: 15. februāris un 1964. gads · Redzēt vairāk »

1965. gads

1965.

Jaunums!!: 15. februāris un 1965. gads · Redzēt vairāk »

1966. gads

1966.

Jaunums!!: 15. februāris un 1966. gads · Redzēt vairāk »

1972. gads

1972 bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās sestdienā.

Jaunums!!: 15. februāris un 1972. gads · Redzēt vairāk »

1973. gads

1973.

Jaunums!!: 15. februāris un 1973. gads · Redzēt vairāk »

1974. gads

1974.

Jaunums!!: 15. februāris un 1974. gads · Redzēt vairāk »

1975. gads

1975.

Jaunums!!: 15. februāris un 1975. gads · Redzēt vairāk »

1976. gads

1976.

Jaunums!!: 15. februāris un 1976. gads · Redzēt vairāk »

1977. gads

1977 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās sestdienā.

Jaunums!!: 15. februāris un 1977. gads · Redzēt vairāk »

1984. gads

1984.

Jaunums!!: 15. februāris un 1984. gads · Redzēt vairāk »

1987. gads

1987.

Jaunums!!: 15. februāris un 1987. gads · Redzēt vairāk »

1988. gads

1988 bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās piektdienā.

Jaunums!!: 15. februāris un 1988. gads · Redzēt vairāk »

1989. gads

1989.

Jaunums!!: 15. februāris un 1989. gads · Redzēt vairāk »

1990. gads

1990.

Jaunums!!: 15. februāris un 1990. gads · Redzēt vairāk »

1996. gads

1996.

Jaunums!!: 15. februāris un 1996. gads · Redzēt vairāk »

1999. gads

1999.

Jaunums!!: 15. februāris un 1999. gads · Redzēt vairāk »

2003. gads

2003.

Jaunums!!: 15. februāris un 2003. gads · Redzēt vairāk »

2008. gads

2008.

Jaunums!!: 15. februāris un 2008. gads · Redzēt vairāk »

2011. gads

2011.

Jaunums!!: 15. februāris un 2011. gads · Redzēt vairāk »

2013. gads

2013.

Jaunums!!: 15. februāris un 2013. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

15.februāris.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »